Burdona festivāls

 

Mums pierastā suitu sieviešu ēēēēēōōōōō dziedāšana zinātniskajā terminoloģijā tiek dēvēta par burdonu.  Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas (gan vokālās, gan instrumentālās) daudzbalsības veidiem.  Tas sakņojas jau pirmskristietisma perioda kultūrā un vēl šodien dzīvas tradīcijas veidā ir sastopams Baltijā, Balkānos, Karpatos, Gruzijā un Pireneju pussalā.  Latvijā vēl saglabājušies atsevišķi novadi, sava veida salas, kurās burdona tradīcijas nekad nav pārtrūkušas.  Tādas sastopamas suitu zemē (Alsungā, Gudeniekos, Jūrkalnē), kā arī Bārtā, Nīcā, un atsevišķās vietās Latgalē. 

Tieši šīs burdona dziedāšanas tradīciju popularizēšanai biedrība "Etniskās kultūras centrs "Suiti""uzsāka starptautisku festivālu organizēšanu reizi četros gados.

Pirmais festivāls norisinājās 2004.gadā, otrais - 2007.gadā, trešais - 2010. gadā un ceturtais - 2014.gadā.

2004. un 2007. gadā etniskās kultūras centrs "Suiti" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Kuldīgas rajona padomes atbalstu sarīkoja divus starptautiskus burdona festivālus.  Festivālu finansēšanā atbalstu sniedz arī Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pašvaldības, kā arī dažādi citi sponsori. 

2. starptautiskais burdona festivāls notika no 2007. gada 6. līdz 8. jūlijam Alsungā, Basos, Gudeniekos un Jūrkalnē.  Tajā piedalījās "Nanina" un "Me rustveli" no Gruzijas, "Magyar dudazenekar" no Ungārijas, "Kohevi Sabu" no Igaunijas, viesi no Francijas, kā arī 12 grupas no Latvijas:  "Suitu sievas", "Gudenieku suiti", "Maģie suiti", "Suitiņi", "Krētainie suiti", "Vērtumnieki", "Upīte", "Abra", "Maskačkas spēlmaņi" u.c.  Festivāla ietvaros notika arī seminārs par tradīciju pārmantojamību, kurā par tautas tradīciju saglabāšanu un pārmantošanu dažādās valstīs uzstāsies gan pašmāju, gan ārzemju pētnieki un praktiķi. 

Nākamais šāds festivāls ir plānots uz 2014. gadu. 

Starptautiskais burdona festivāls ir labs veids, kā vēl dzīvu tautas tradīciju, mantotu no paaudzes paaudzē, kā pārmantotu vērtību iedzīvināt mūsdienu lauku kultūrvidē un popularizēt to plašākā sabiedrībā Latvijā un aiz tās robežām.  Nākotnē ir plānots šim festivālam iegūt CIOFF statusu (starptautiska tradicionālās kultūras festivālu organizācija pie UNESCO).  Tas nozīmētu šim festivālam vēl lielāku prestižu un atpazīstamību.  Latvijā līdz šim tāds statuss ir tikai starptautiskajam folkloras festivālam "Baltica".