Vietvārdi

 

Šajā lapā esam ievietojuši Daces Nastevičas līdz šim vēl nepublicēto vietvārdu apkopojumu: "Suitu novada mantojums. Vietvārdi".  Šis fundamentālais darbs dod vienreizēju ieskatu  mūsu novada dažādu vietu, stūru un stūrīšu vēsturē.  Šie vietvārdi nav nofiksēti kartogrāfiskajā materiālā.  Vai vismaz mums nav izdevies tādu kopēju materiālu atrast.  Lai vietvārdi nezaudētu savu pastāvēšanas jēgu, kļūstot atrauti no konkrētās vietas, šāds karšu materiāls būtu kādreiz jārada.  Saraksts nav pilnīgs, tā kā turpināsim to papildināt un, ja nepieciešams, šur tur arī pielabot. 



Abriņa – pļava Alsungā, purvs Gudeniekos
Acenieki, Acnieku-būda – mazmāja Alsungā
Aciņ-reņģe – grava Alsungā (aciņa – avotiņš, reņģe – grava ar augstiem krastiem; rēde, arī reņģe – lielākas vai mazākas seno upju gravas)
Adzes, Adžu Adzu muiža – Gudeniekos
Adz[e]s-novads – Gudeniekos
Adzes-kapi – Gudeniekos
Adzes-pļavas – Gudenieku pagastā, 0,55 km D no bijušās Adzes muižas, gar Rīvas upes labo krastu, uz leju no Basu- Apriķu ceļa, 72 ha, kultivētas pļavas un ganības
Adz-upe – Gudeniekos
Adzes-krogs – mājas Gudeniekos
Adzes ozols – dižozols Gudenieku pagastā, 5,4 m
Aga – Rīvas upes labā pieteka Gudenieku pagastā, 9 km gara
Aicnieki – būda Gudeniekos
Aitpuor-būda – mazmāja Alsungā
Aizgrav-valgums – sēķ jeb gāzs Jūrkalnē (sēklis)
Aizupe – zemniekmāja Alsungā, minēta 1850. gada revīzijas listē
Ajpuosums – pļava Alsungā
Akmeņ-kalni – mājas Gudeniekos
Akmeņ-purvs – Gudeniekos
Akoti – būda Alsungā
Aksils – mežs Jūrkalnē
Aksleja – pļava Gudeniekos
Alde – zemniekmāja Klosterē, minēta 1857. gada revīzijas listē
Aldaunīca – up[īt]e Biržos
Aldunīca – pļava Biržos
Alejas – mājas Alsungā, mājas Gudeniekos
Alkšņi – zemniekmāja Klosterē, mājas Gudeniekos
Alkšņ-liek[a]n – pļava Gudeniekos
Alksniens – pļava Gudeniekos
Almale, Almane, Alman, Almāle, Almahlen – muiža Alsungā,
Karls Frīdrihs fon Bistrams (1720–1811), Vadakstes un Almāles muižu īpašnieks, sieva Luīze Doroteja fon Bistrama, dzimusi fon Firstenberga (1719–1809)
Skaidri latviski Alšvangas nosaukums būtu saprotams kā “Paliekna”, jo lībiski all, alli, alliz nozīmē ‘apakš, lejup’ un tāpat arī somiski. Tā pati nozīme arī nosaukumam “Almale” (no lībiskā ‘almal’, t.i. mazs), muižai ar novadu turpat pie Alšvangas.
M.Siliņš. Alšvanga. Latvju raksti, 1990.g. , 2. lpp.
Almale – upe Alsungā
Almales-kapi – Alsungā
Almales-krogs – Alsungas pagasta Almālē, tagad Oliņu mājas
Almanīcas – pļava Alsungā
Alsunga (Alsuonga, Alsuanga, Latw.Aw. 1828.g. nr. 41 Alfwange), no kam vārds Alschwangen. Ar –vanga salīdzinājumā leišu vanga, prūšu wangus, latviski Vandzene u.c. Vārda pirmā daļa (als-) ... līdz ar alsi, alši uc. un leišu Alšē un Alšenai saistīta ar krievu лось (briedis). Bet ar to nesaskan šā vietvārda visvecākais (1230.g.) rakstījums Aliswangis. Un ir jāšaubās, vai baltiem bez “brieža” un “aļņa” būtu bijis arī ar krievu лось saskanīgs vārds. Domāju tāpēc joprojām, ka pirmajā daļā laikam ir meklējams kursiskais alkšņa vārds, vai nu alsiā (krievu oльха un senaugšvācu elira), vai aliskā. No alisk-vangā (kur –sk- kādu laiku blakus esošā aliskā dēļ varēja palikt bez metatezes) viegli var būt radusies alisvangā. Žemaišu forma var būt Alšvanga, pēc kā daudzi latvieši (vārda Alschwangen ietekmē) saukā(ja) Alsungu. Arī intonācija
nekavē Alsungas saistīšanu ar alkšņa vārdu: ka als- Kursā varēja rasties arī no alis-, rāda kursiskās formas, piemēram, pausars, pavasaris u.c. Turpretī Šögrens... tulko Aliswangis no somu valodām kā “das untere Wangen” (J.Endz.I, 1. 23. lpp.)
Vandzene – rada ar pr. Vietvārdu Wangen u.c., vecleišu Wange... kuršu Alswanghen – Alsunga un ievanga, pr. Wangus – izretināts ozo-liens, vecleišu vanga – tīrums. (Talsu vietvārdi, 1935)
Milzīgā uz auduma zīmētā kartē, datētā ar 1573. gadu (kopija Šlokenbekas muižā-muzejā) – minēta kā Alstwangen
Arābu ģeogrāfs Abu Abdallahs ibn Muhameds Idrīsi (1100–1165), no 1138. gada Sicīlijas karaļa Rožera II (1130–1154) galmā Palermo, viņa uzdevumā saraksta plašu ģeogrāfijas grāmatu. Kartēs atrodami vietvārdi, kurus saista ar Baltiju. Zviedru valodnieks Rihards Ekblūms (Ekblom, 1874–?), 1931. gadā identificēja vairākus: Medsūna ar Mežotni, Sūnu ar Alsungu, Kalewanu ar Tallinu, Pärum ar Pērnavu utt. Tomēr absolūti drošu pierādījumu tam nav.
T.Zeids Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti, 19. lpp.
Toreizējo pils vārdu nezin. Vāciešiem ienākot Alšvangas bajāri un virsaiši esot atrasti alu dzerot. Tā pils dabujusi savu nosaukumu, ar vācu galotni –ung – Alsung(a). Vēlāk vācieši šo vārdu pārmainījuši vēl vairāk pēc savas mēles un nosaukuši par Alšvangen, bet vietējie šo vārdu pārtaisīja par Alšvangu (1372.g.).
P.Upenieks. Suiti žurnālā Sauleite, 1928.g., nr. 8
Alsungas-dzirnavezers, Alsungas-ezers, Alšvangas-dzirnavezers, Alsungs sudmaļ ezers – uz Kauliņupes Alsungā
Alsungas dzirnavezerā savienojas pa Sternceļu gravu tekošā Kauliņupe ar Nēģuvalku, kas tek no Šķupeles meža
Kas grib skaidru ūdentiņu,
Smeļ Alsungas ezerāje;
Kas grib daiļas sievas ņemt,
Ņem Alsungas novadē. FS 1824, 448
Rakstos Alšvanga pirmo reizi minēta 1230. g., to atzīmējot zem nosaukuma Alisvangis. Šis nosaukums, liekas, nav latvisks, bet, domājam, gan pirmatnēji lībisks jeb, vispārīgi, somisks, čuknisks. Tam nav latviski izprotama jēguma, turpretim gan vispirmā kārtā lībiski, lībiešu valodā par vangu (vang) sauc upmaļu, upes līcu pļavu jeb vispārīgi arī ūdeņotu meža līču pļavu. Vidzemes jūrmalienē, un, kā Alšvangas vārds rādā, arī Kurzemē, tāds apzīmējums dažkārt sasto-pams... tad nu neapšaubēmi gan senatnē būs Alšvangā līdz ar plašāku apvidu runāta valoda, kuŗā ‘vanga’ bijusi parasta izteiksme. Tā varēja būt lībiešu, bet tikapt labi aŗi jebkāda cita somu, jeb vispārīgi sakot ‘čuknu’ sugas valoda, jo vārds vanga nav svešs arī igauņu un somu valodās... Skaidri latviski Alšvangas nosaukums būtu saprotams kā ‘Paliekna’, jo lībiski all, alli, alliz nozīmē ‘apakš, lejup’ un tāpat arī somiski... Lībiskā vārdā alliz dzirdams z, ne s, kādēļ minētais Alisvangis no 1230.g. būs toreiz bijis lasāms kā Alizvangis un mums tagad tādēļ būtu pareizāki rakstāms Alžvanga...
M.Siliņš, Alšvanga, Latvij Raksti, 1990.g. Parīzem, 1.–2. lpp.
Alšvangas (Kalnbirzes)-kapi – Alšvangas centrā, 1938. gadā – 1,933 ha
Andiņi – zemniekmāja Alsungā
Anduļi – mājas Basos
Andzeļi – mājas Gudeniekos
Aniņi – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Anti, Ant – mājas Gudeniekos
Antiņi – mājas Jūrkalnē, celtas 1928. gadā, mājas Alsungā
Anuži, Anužas – apdzīvota vieta Alsungā
Ansa-gals – pagasta daļa Klosterē
Ansiņa-sāta – lauks Basos
Anš-viga – lauks Alsungā
Antiņ-būda – mazmāja Alsungā
Anuži – zemniekmāja Alsungā
Anuž-reņģe – grava Alsungā pie Anužu mājām
Anužu-stacija – Liepājas-Ventspils dzelzceļa stacija pie Alsungas
Anze – zemniekmāja Klosterē
Apdarene – ganīkla ar žogu Alsungā
Apdars – mežs ar sētu Gudeniekos, arī pļava Alsungā
Aploki – mājas Gudeniekos ? Basos
Teicējs Jāzeps Līlentāls, dzimis 1877. gadā, teica dziesmas A.Krūmiņam 1957. gadā, kad pats dzīvoja Bases pagasta Aplokos.
Apšenieki – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Apšenieku-dīķi – uz Vilgutiņas Gudenieku pagastā, 0,3 km ZA no Apšenieku mājām, zivju dīķi. Agrāk tur bijušas Dugnas pļavas
Apšu-kalns – Basos
Araunieki, Ārauniek – mājas Basos, pagasta daļa Basos
Arāji – mājas Alsungā
Aruodu-salas – Biržos
Asm(a)rāj-būda – mazmāja Alsungā
Asni – mājas Alsungā
Asteres – mājas Gudeniekos
Ašenieki – mājas Gudeniekos
Ašiene – ganīklas Gudeniekos
Ašķu-kalns – Alsungā
Ašliekn-būda, Ašlieknes – zemniekmāja Alsungā
Ašliekne, Ašliekn, Pļav-ašliekn – pļava Alsungas pagastā, ap 65 ha
Atma�?as-kalns – Gudeniekos
Atpūtas – mājas Gudeniekos
Audzes – zemniekmāja Biržos
Augstais-kalns – Biržos
August-būda – mazmāja Alsungā
Aukstais-kalns – Gudenieku pagasta Biržos, starp Nuģu un Kalnarāju mājām, Kuldīgas-Gudenieku ceļa kreisajā pusē, D no Siltā kalna
Auni – mājas Gudeniekos
1957. gadā, kad folklorists A. Krūmiņš rakstīja dziesmas no 1885. ga-dā dzimušās Annas Gudpidsones, viņa dzīvoja Gudenieku pagasta Aunos.
Auniņ-kalns – mežs Alsungā
Ausekļi – mājas Basos, mājas Alsungā
Austrumi – zemniekmāja Alsungā, ko iznīcināja, meliorējot kolhoza Alsunga laukus
Aušķieši – zemniekmāja Biržos
Auziņ-kalns – Alsungā
Avoti – mājas Alsungā
Avot-kalni – mājas Gudeniekos
Avot-kalns – Gudenieku pagastā, 0,2 km no Kuldīgas-Gudenieku ceļa, kreisajā pusē, uz kalna Avotkalnu mājas
Avot-leja – Gudenieku pagastā, 0,7 km DR no Dižruņģu mājām. Plašs pazeminājums, kas stiepjas no ZR uz DA apmēram 2 km garumā, pa to tek Saltvalks
Avot-lejas-dīķis – uz Saltvalka Gudenieku pagastā, Gudenieku- Apriķu ceļa labajā pusē, ap 10 ha, tagad mitra pļava

Ā 

Ābeļnieki – mājas Alsungā
Ābeļniekos atradās 1949. gada 3. aprīlī Kraumaņu ciemā dibi-nātā kolhoza Vienotais spēks kantoris. Pirmais priekšsēdētājs Ādams Dūdiņš.
Āboli – mājas Basos, Gudeniekos
Ābolkalni – mājas Gudeniekos
Ābuolkalns – kalns Gudeniekos
Āboliņ-būda – mazmāja Alsungā
Ābūd-būda – mazmāja Gudeniekos
Āksleja – pļava Gudeniekos
Āķ-gŗāvis – Alsungā
Ānikas-kalns un pļava – Basos
Ānītes – mājas Gudeniekos
Āpas, Āps – zemniekmāja Jūrkalnē
Āpš-būda – mazmāja Alsungā
Āpšu-lakns – Basos
Āraunieki – pagasta daļa Basos
Āres – mājas Gudeniekos
Āzgrāvji, Āzgrāvs – zemniekmāja Jūrkalnē

B 

Babs-vada – Alsungā
Babiņas kalns – Alsungā pie Strēļu mājām, gar kuru lejup ved Vilku rēde
“Saule aiz Babiņas kalna nogrima Klungstu mežā,” savās atmiņās rakstīja Pēteris Upenieks
Bada lauks – Gudeniekos
Bajar-būda – mazmāja Alsungā
Bajāri – mājas Basos
Balande, Balanda – apdzīvota vieta Alsungā
Es varēju balandniekus
Pa vienam apdziedāt:
Mazo jūdzu ārklitej,
Lielāko ecešās. V.P. 196
Balandes, Baland – muiža Alsungā
Visbiežāk apdzīvotā vieta pagastā joprojām ir jūras senkrasts gar Tērandes ceļu. Te pašā Alšvangas kāpu malā kādreiz bijusi neliela muiža Balande, kas sadalīta 33 saimniecībās.
A.Bērtiņš, Bandava
Balgalvji – zemniekmāja Alsungā
Balles – mājas Basos (?)
Baloži – mājas Gudeniekos
Baltais-kalns – Gudenieku pagastā, 0,5 km no Gaišumu mājām, Užavas kreisajā krastā – neliels paugurs mežā, arī kalns Basos
Baltais-pors – Basos
Balta-kalna-kapi – Gudeniekos
Baltausene – ganīkla Gudeniekos
Baltiņ, Baltiņi – mājas Gudeniekos
Baluoži, Baloži – zemniekmāja Alsungā, mājas Jūrkalnē
Teicēja Māliņa Ķērsta, dzimusi ap 11844. gadu, dzīvoja Jūrkalnes Baložos, sniegusi vērtīgas ziņas par novada tradīcijām Birutai Sen-kēvičai, grāmatas Godi Vidus-Kursā (R., 1939) autorei. Dziesmas teikusi arī K.Vārpiņai, FS 954, 6271–6407.
Bambals, Bambaļi – zemniekmāja Jūrkalnē,
No Ventspils puses, pārbraucot Jūrkalnes pagasta robežu, apmēram 0,5 km uz priekšu ir bijušās Pāžu un Bambālu mājas, no kurienes 1944.–45. gadā bēgļi cēlās pāri uz Zviedriju, arī Kārlis Skalbe 1944. gada 11. novembrī, kopā 75 cilvēki 3x10 m lielā motorlaivā. Tajā reizē aizbrauca daudzi jūrkalnieši.
Bambaļ-būda – mazmāja Alsungā, šeti gadā dzimis koklētājs Jānis Poriķis (1909–1992), mācījies pie Nikolaja Heņķa gan amatu, gan spēles māku. Piedalījies filmā Kāzas Alsungā un folkloras festivālā Zviedrijā 1939. gadā. No 1952. gada dzīvojis Talsos, no 1966. – Rīgā. No 1980. gada piedalījies folkolras kopā Skandinieki, ar kuriem kopā koklējis Francijā un citur. Pagatavojis ap 60 kokļu. Apbedīts Jaunciema kapos.
Bambals-valks – Jūrkalnē
Bambuls-valgums – sēklis pie Jūrkalnes
Bandenīcas, Bandenic – pļavas Alsungā, dotas kalpiem kā alga
Basi, Bas-pagasts, Bašu pagasts – apdzīvota vieta Kuldīgas rajona Gudenieku ciemā
1338. gadā pirmo reizi vēsturē parādās apdzīvotas vietas nosaukums Bassen. Tas minēts senrakstā, kurā Kurzemes bīskaps Jānis un ordeņa mestrs Eberhards fom Manheims apraksta savu zemju robežas.
Basu-pilskalns – Gudenieku pagastā, 0,35 km no Baļļu mājām, Basu muižā, 0,15 km no Varkaļu mājām, relatīvi augsts – 14 m, plakums 30x60m, arheoloģijas piemineklis
Bases pils
Sirmā senatnē skaistā gravas malā uzkalniņā atradusies Bases pils. Senči jautri dzīvojuši savā pilī, kaimiņu netraucēti. Reiz tumšā rudens naktī pašā pusnaktī kāds klauvējis pie pils vārtiem un lūdzies vārtu sargu, lai viņu ielaižot. Vārtu sargs nikni atteicis: “Nakts laikā es iekšā nelaidīšu.” Svešinieks, projām ejot, noteicis: “Nākamā gadā šai naktī šī pils nogrims.” No rīta sargs uztraucis visus pils iedzīvotājus ar savu vēsti. Visi saiet uz apspriedi, ko darīt, lai pils nenogrimtu. Sprieda ilgi un dažādi. Daži teica: “Uzcelsim pili uz gariem un resniem baļķiem.” Citi atkal: “Savāksim pa visiem ciemiem linus un novīsim resnu un stipru striķi, un atsiesim pie resnā ozola, kas atrodas durvju priekšā.” No visiem tika pieņemts pēdējais. Sākās rosīgs darbs, ciemos tūlīt sāka kūpēt rijas, visi strādāja pie linu mīstīšanas, sievas pie kulstīšanas, un neilgā laikā bija jau savesti desmit birkavi vislabākie lini. Tika izmeklēti desmit labākie striķu vijēji, un desmit vīri ķērās pie darba. Sākās arī celmu laušana un darvas tecināšana, ar ko nodarvot resno striķi. Drīz visi darbi bija padarīti, pils atsieta pie resnā ozola. Visi ar baiļu trīsām gaidīja pienākam nākošo nakti. Pienāca gan gaidītā nakts, bet līdz pusnaktij visi pils iedzīvotāji jau dusēja saldā miegā. Pašā pusnakts stundā notika ļoti baigs sprādziens, uzreiz visi pamodās, bet bija par vēlu: pils jau bija nogrimusi. Resnais striķis bij ierāvis resnam ozolam dziļu rievu. Neilgi atpakaļ resnais ozols ar rievu vēl bija redzams.
FS 1158, 1375 Aizputes Basos pierakstīja A.Gaile 1930. gadā
Baznīcas-kalns – Basos
Bāciņ-kalns – Jūrkalnē
Bāliņi, Bāliņ – zemniekmāja Alsungā, bija muiža
Teicēja Anna Petrovska dzimusi 1882. gadā Alsungas pagasta Bāliņos, 1948. gadā, kad dziesmas no viņas teiktā rakstīja A. Krūmiņš, teicēja dzīvoja Alsungas pagasta Saleniekos.
Teicēja Ieva Strelēviča Pētera meita, dzimusi Janvars, dzimusi 1878. gadā Alsungas pagasta Bāliņos. 1948. un 1957. gadā kad viņa savas dziesmas teica folkloristiem, teicēja dzīvoja Alsungas ciema Varkaļos.
Bāliņa-kapi – Alsungā, Blintenes un Bāliņu muižas robežās,
1938. gadā – 0,200 ha
Bedrniek-būda, Bedrenieki, Bedernieki – mazmāja Alsungā, arī Gudeniekos
Bedernieku Pēterītis
Kā kundziņis grozījās,
Kad vajag kumeliņu,
Uz ceļiem jāmetās. V.P.1482
Beķeri – zemniekmāja Alsungā
Krievos dodamas
Beķeru meitas:
Es gribēju beņķi lauzt,
Nevarēju beņķi lauzt;
Kā varēšu beņķi lauzt –
Pērnie mēsli apakšā. Bb 4, 313; FS 40, 2, 3
Bendrine – pļava Biržos
Beņs-valks – pļava Jūrkalnē
Bezdubeņa-purviņš – Alsungā, netālu no Kukšu ezera
Teika stāsta, ka bezdubeņa purviņā reiz nostridzis jātnieks ar visu zirgu. Zirgs mēdzot rādīties uz ceļa pie Stūrīšu mājām un baidīt cilvēkus
Bēņi, Bēņ – zemniekmāja Jūrkalnē
Bēņ-valks – Jūrkalnē
Bērtuods, Bērt-vads – ceļš Jūrkalnē
Bērz-grīda – pļava Alsungā
Bērzi – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Bērziena pļava – Basos
Bērziņi – mājas Gudeniekos
Bērzkalni – zemniekmāja Alsungā, arī apdzīvota vieta Alsungas pilsētciematā
Jājamas, braucamas
Bērzkalnu meitas;
Iemaukti gālē,
Rīki kaklē. FS 16, 16, 2; FS 929, 20530
Bērzkalnupe, Bērzkalnvalks – Užavas upes kreisā pieteka Alsungas pagastā
Bērz-tilta-pļav un puors – purvs Jūrkalnē
Bērziņ-būda – mazmāja Alsungā
Bērzens – mežs Alsungā
Bērziens – lauks Alsungā, pļava Gudeniekos, pļava Basos
Bērzienas-kalns – Alsungā
Bērz-lejas – mājas Alsungā
Bērziņ-ans-būd – mazmāja Jūrkalnē
Bērža-pors – Basos
Bēržgalis – muiža Biržos
Bierandži jeb Bieranti, Bierandi – zemniekmāja Alsungā
Reiz vienam ganam bijis liels melns suns. Lopi pašu laiku ēduši mierīgi, rāmi; gans sēdējis un suns pie kājām gulšņājis, bet te uz reizi šis sīvi ierējies, aizskriedams uz meža pusi, un uzbrucis žagatai. Gans apskatījies – vai akls! Žagata bez astes. Tūdaļ skrējis uz tuvējo smēdi pie kalēja. Tas ielādējis plintē krusta dālderi un nošāvis žagatu. Kas ir? Otrā dienā padzird: turpat robežu malā alsungas Bierandžu mājās kāda vecene, pazīstama ragana, taisni ap šāviena laiku ātrā nāvē nomirusi un sāni tai bijuši izgāzti, pavisam saārdīti.
Teicējs J.Lēmani Alsungā. LP V, 2, 3,
P.Šmits, Latviešu pasakas un teikas
Bulta krustojumā pie Zvirgzdu ezera norāda uz kādreizējām Bierandu mājām, kur 1942. gada 11. decembrī kaujā ar policistu vairākkārtīgu pārspēku gāja bojā padomju izlūki Alfrēds Ķude un Alberts Pēter-sons. Kaujas vietā ir akmenī iekalta piemiņas plāksne.
No Alsungas novadpētniecības muzeja materiāliem, arī KNM Za 691
Bierandu ozols – dižozols pie Alsungas pagasta Bierandu mājām, 5,7 m
Bierzgaļi – mājas Alsungā
Bierzmaļi, Birzmaļi – mājas Alsungā
Bierzmali, Bierzmali,
Kas jums sētā:
Namdurvis aizsējuš’
Ar buka desu,
Suns desu pārēdis,
Izlaidis bērnus. Bb 24, 927
Biezputras kalns – Klosterē
Bigas – mājas Basos
Billes – mājas Gudeniekos
Billene – pļava Gudeniekos
Biļļvalks, Bille – Alsungā
Birze – zemniekmāja Alsungā, minēta 1858. gada revīzijas listē
Birzgales – zemniekmāja Biržos
Birzgaļi – mājas Gudeniekos
Birznieki, Bierzniek – mājas Alsungā, zemniekmāja Klosterē, mājas Jūrkalnē
Birži, Bierž – muiža Basos, apdzīvota vieta Gudeniekos
Biržu-avoti – Gudenieku pagastā, DR no bijušās Biržu muižas, iztek Guļas valks
Biržu-krogs, Bierž-krogs – Biržos
Bitenieki – mājas Alsungā
Bīči – mājas Gudeniekos
Blakas – zemniekmāja Klosterē
Blakšinieki, Blakšinīki – zemniekmāja Biržos
Blāža-mucenieki, Blāž-muceniek – zemniekmāja Basos
Blesēni – zemniekmāja Biržos
Blintenes-kapi – Alsungā pie Dievplo�?a mājām, 1938. gadā – 1,054 ha
Blintenes pusmuiža – Alsungā
Blintenes – mājas Alsungā
Blintenieku veci puiši
Sausej eglej sakāpuši;
Egle lūza, puiši krita,
Zobi bira grabēdami. V.P. 1106
Blīgznas purvs – Gudeniekos
Blieķ-būda – Alsungā
1928. gadā Alšvangā, Blintenieku pagasta Blieķus būdā dzīvoja teicēja Margrieta Kanneniece, kas jau 1923. gadā J. Miklavi�?am kopā ar Mar-grietu Dūdiņu teikusi ļoti daudzas suitu dziesmas.
Blieķ-kalns – Gudeniekos ? Alsungā
Blusu dīķis un Blusu kalns – Alsungā
Bogmaļi – zemniekmāja Biržos
Bramenieki – mājas Alsungā
Branci – ganīkla Alsungā
Brancene – pļava Gudeniekos
Brancēni – mežs Alsungā (Franz?)
Brasls – mežs Alsungā
Brasl-būda – Gudeniekos
Bri�?i jeb Brici – zemniekmāja Klosterē
Briež-akas – pļava Jūrkalnē
Brīdag-tilts – Alsungā
Brīdakeļ-ceļš – Alsungā
Brīdākle-upe – Alsungā
Brīdakļu-dzirnavas – Alsungā
Brīvāres – zemniekmāja Biržos
Brīvnieki – ferma Gudeniekos, mājas Basos
Bruģāti – mājas Alsungā
Ceru, ka atdzīvojas manas mātes pagastā arī senās reliģiskās tradīcijas. Kad Bruģātos nomira manas mātes brālēns Andžs Brūklis, visu nakti vēķējām – lūdzoties, dziedot garīgas dziesmas un pārtraukumos mielojāmies pie bagātīgi klāta galda. Kad otrā rītā mirušo veda uz Pantu kapiem, ceļā dziedājām visu svēto litāniju.
A.Aizara Dzimto Alsungu atceroties, avīze Suitu Vēstis, 1993/8
Brumaņi – mājas Basos
Brūn-būda, Brūni, Brūns, Brūn – mājas Gudeniekos, Klosterē, Alsungā
Ko tas Brūnu bullis māva
Visu gaŗu vasariņu?
Tikam māva, līdz samāva
To Deksnieku dūmaļiņu. Bb 24, 837
Brūn-dīķis – purvs Alsungā ar rāvainu ūdeni
Brūveri, Brūver – zemniekmāja Jūrkalnē, arī Biržos
Brūver-grāvs – grāvis Jūrkalnē
Brūver-tilts – Jūrkalnē
Buceņu-kalns – Basos
Buciņ-būda – mazmāja Alsungā
Budiņ-būda – mazmāja Gudeniekos
Buduļ-grāvis, Budulis – Alsungā
Buidas – zemniekmāja Klosterē
Buivāni – zemniekmāja Biržos
Buka-dīķis – Basos
Buk-būda – mazmāja Alsungā
Buki – mājas Gudeniekos
Gudenieku pagasta Bukos dzimis Jānis Janvars, dūšīgs bukaraga pū-tējs, no kā Em. Melngailis rakstīja meldiņus 1940. gadā.
Bukstiņi – mājas Alsungā
1882. gadā dzimusī teicēja Katrīne Lipinska dzīvoja Grāveru ciema Bukstiņos, kad 1957. gadā pie viņas ciemojās folklorists A.Krūmiņš un R. Bebre.
Buldur-būda, Bulduri – mazmāja Alsungā
Pie Bulduriem atrodas akmeņrags – Bumbas kalns, kas, granti rokot, daļēji izpostīts
Bulīši – zemniekmāja Biržos
Bulkas, Bulk – zemniekmāja Alsungā, mājas Gudeniekos
Bulkam bija trijas meitas,
Visas labas amatnieces:
Viena bērna ķērējiņa,
Otra bērna pērējiņa;
Tā trešā, tā mazāka,
Tā pienesa ūdentiņu. Bb 12, 1773; FS 16, 12, 2
Bulkas-bode – veikals Alsungā, mājas Gudeniekos
Buļļi – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā iznīcināja, meliorējot kolhoza Alsunga laukus
Uzlika Bullene
Plīsušu kukuli –
Pa abru lēkusi
Mīcīdama. Bb 24, 755
Buļļ-ceļš – Alsungā
Buļļ-kalns un Buļļ-viga – Alsungā
Buļļ-puosum-kalva – Alsungā
Bumbas kalns – Alsungā, apaļš; akmeņrags pie Bulduriem, kas, granti rokot, daļēji izpostīts. Stāsta, ka vēl 20. gadsimta 30. gados Bumbas kalna pakājē bijušas redzamas kāda vikingu kuģa paliekas
Bumbieri – mājas Alsungā
Bumbuļi – bija mājas Gudeniekos, Alsungā (?)
Bumbuļpļavas – Alsungas pagastā, Z no bijušajām Bumbuļu mājām, Užavas labajā krastā
Bungu purvs – Alsungā, tur velni diensvidū bungas sitot
Bungarāju lauks – Alsungā
Bunguze – ganīkla Jūrkalnē
Bunti – mājas Gudeniekos, arī Alsungā un Basos
Teicēja Elizabete Bulle dzimusi 1900. gadā Kuldīgas rajona Basu cie-ma Buntos. Dziesmas 1957. gadā rakstīja A. Krūmiņš.
Bunt(a)-kalni, Bunt un Bunt-kalns – Alsungā
Buņķi – bija mājas Alsungā
Buņķ-dīķis un Buņķ-purvs – Alsungā, tur reiz bijušas Buņķu mājas
Burbuļ-valks – avots Alsungā
Burkān-āres – zemniekmāja Biržos
Burlak-kalns – Alsungā
Burmeistar-būda – mazmāja Alsungā
Buršas, Burš-zariņi – zemniekmāja Gudeniekos
Burtnieki – mājas Alsungā
Buši – zemniekmāja Biržos
Buoju-kalnarāji – zemniekmāja Alsungā
Būcmaņi, Būcman(n)iek – zemniekmāja Alsungā
Būc-puor – pļava Alsungā, arī Gudeniekos
Būdas-purvs – pļava Alsungā, arī Gudeniekos
Būriņi, Būriš – mājas Alsungā, lielsaimnieki, ieprecējās vāciešos
Būriņos 1949. gada 15. aprīlī notika Alsungas pagasta Kraumaņu cie-ma kolhoza Padomju uzvara dibināšanas sapulce. Pirmais priekšsēdētājs Jānis Jankovskis.
Būvmeistari – mājas Gudeniekos



Cakārņ-purvs – Alsungā
Cauņ-puoriš – purvs Jūrkalnē
Ceiņi, Ceiņ – zamniekmāja Alsungā
Celmiņi – mājas Basos
Ceļarāji – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Teicējs Adams Bērtulsons 1940. gadā dzīvoja Alšvangas Ceļarājos, kad no viņa dziesmas rakstīja Em. Melngailis.
Ceļmalas – jaunlopu kūts Gudeniekos
Ceļmaļi – mājas Alsungā
1957. gadā Alsungas ciema Ceļmaļos dzīvoja teicēja Margrieta Gold-berga, dzimusi 1892. gadā. Rakstītāji A. Krūmiņš un R. Drīzule.
Ceļ-up – upe Jūrkalnē
Cepliš-ceļš – Jūrkalnē
Ceplīši, Cepliš, Cepliši – mājas Alsungā
Cepļ-kalva – Alsungā
Cepuru-dīķis – Basos
Cepur-kalns – Alsungā, arī Basos
Cepurīt-kalns, Cepurītes-kalns – Gudeniekos
Cerand-muiža – Basos
Cerand-krogs – Basos
Cerenda, Cerend – muiža Basos
Cerendu-upe, Cerendas-upīte – Jāmaņupes (Jāmaiķ) augšteces nosaukums,
tek pa Gudenieku pagastu
Cerenda Cerendas – apdzīvota vieta Gudeniekos
Ceriņi – mājas Gudeniekos
Certuk-būda – mazmāja Gudeniekos
Cervāres – zemniekmāja Biržos
Cerve – pļava Biržos
Cērpas, Cērpi, Cērp, Cērp-būda – mājas Gudeniekos, Alsungā, Jūrkalnē
Pēteris Cērps, dzimis Alsungas Cērpu mājās, muzikants, no 1923. līdz 1926. gadam vadīja Alsungas Kultūras biedrības pūtēju orķestri.
1867. gadā Alsungas Cērpu būdā dzimis teicēj Jāzeps Pētersons, miris 1935. gada novembrī. 1935. gadā, kad dziesmas teica Em. Melngailim, dzīvoja Alsungas pagasta Pļavmalās.
Cērpu kalns – senās jūras kraujas daļa pie Cērpu mājām
Cibas kalns – Basos
Ciekauš-kalva – mežs Alsungā
Ciekauž-būda – mazmāja Alsungā un Redeļkalna
Ciekauži – apdzīvota vieta Alsungā
Cielavklans – Gudenieku pagastā, ap 0,4 km ZR no Basu ciema, D no Lībkalnu mājām. Kalna nosaukums no Lībkalnu māju agrāko iemītnieku uzvārda Cielavas
Ciksts – tilts Jūrkalnē
Cinovsku-būda – mazmāja Basos
1899. gadā dzimusī teicēja Margrieta Vērsis 1925. gadā, kad teica dziesmas P. Akotam no Rīgas skolotāju institūta, dzīvoja Bašu pagasta Cinovsku būdā.
Cīruļi – mājas Gudeniekos
Cīruļ-būda – mazmāja Alsungā
Cirtumi – mājas Jūrkalnē
Ciecers-būda – mazmāja Alsungā
Cūkastes-vada – Alsungā
Cūku-danga – mežs Alsungā
Cūk-danga – mežs Gudeniekos
Cūku leja – Basos
Cvēgeļi, Svēgeļi, Svēģeļ, Svēģeri – zemniekmāja Alsungā 

Č 

Čagaļi – bija zemniekmāja Alsungā
Čampa – zemniekmāja Basos, 1858. gada revīzijas listē – Tschampa
Ceļmaļi – mājas Alsungā
Čigānkalns, čigānu kalns, Cigaunu kalns – Gudenieku pagasta Basos, tur senāk esot nosists čigāns
Cīkstene – pļava Alsungā
Čīmas, Čīm – mājas Gudeniekos, 1850. gada revīzijas listē kā zemniekmāja Schime arī Basos – 1858. gada revīzijas listē – Tschimas
Čimas-sāts, Čims-sāts – ganīkla Gudeniekos
Čīmsāti – mājas Gudeniekos
Čūčas, Čūč – mājas Gudeniekos, 1858. gada revīzijas listē – Zutzschen
Čūksti, Čūksts – mājas Alsungā
Ko tas gura gorājās
Viņa lauka galiņe?
Tie bij’ Čūkstu veci puiši,
Pērnās vilnas mugure. V.P. 1103

D 

Dabari – zemniekmāja Gudeniekos, minēta 1850. gada revīzijas listē kā Dabbar
Dācekeļ-kalns – Alsungā
Dadzīši – mājas Basos
Dadž-būda – zemniekmāja Alsungā
Dagari – mājas Gudeniekos
Dakšenes – pļava Klosterē
Dambīši – mājas Alsungā
Dambji, Damb – zemniekmāja Jūrkalnē
Dambniek-būda – mazmāja Alsungā
Dambra-pļava – Biržos
Dangas – mājas Klosterē
Klosteres pagasta Dangās dzimis labs koklētājs Andrejs Brūders, no kura meldiņus 1940. gadā rakstīja Em. Melngailis.
Dadži – mājas Alsungā
Dauģi, Dauģ – zemniekmāja Jūrkalnē
Vēl slapjš sniegs traucēja aizbrist līdz veikalam, kad Katrīne Antonoviča, dzimusi Raibare, nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu. Dzimusi Jūrkalnes pagasta Dauģos, desmit bērnu ģimenē kā sep-tītā atvase.
No intervijas ar K.Antonoviču avīzē Suitu Vēstis, 1993./4
Dauģ-tilts – Jūrkalnē
Dāgaļi, Dāgal – zemniekmāja Gudeniekos
Dālder-puors – purvs Jūrkalnē
Dālder-pļavs – pļava Jūrkalnē
Dāliņi – mājas Alsungā
Dārdedž, Dardedži – zemniekmāja Jūrkalnē, tur atradās agro vēsturisko laiku kapi, kuros 1936. gadā veikti izrakumi, atrasts liels daudzums senlietu
Dārdedž-grāvs – Jūrkalnē
Dārdedž-valgums – sēklis pie Jūrkalnes
Dārgaļi – mājas Gudeniekos
Dārzniek-būda – mazmāja Alsungā
Dārznieki – mājas Basos, Gudeniekos
Degain – zemniekmāja Klosterē, minēta 1857. gada revīzijas listē
Deglenīca – pļava Biržos
Degsn – mežs, arī pļava Klosterē
Degšņi – mājas Gudeniekos, Klosterē, bija arī Alsungā, atlicis tikai rijas gals
Degs(ne)nieki – zemniekmāja Alsungā
Dekšen-pļavs – pļava Jūrkalnē
Dekšņi – mājas Basos
Sen dzirdēju, nu redzēju
To Deksnieku daiļu meitu:
Tievas kājas, velvēts kakls,
Zem’ apaļu vēderiņu. Bb 24, 879
1925. gadā, kad P. Akots rakstīja dziesmas suitos, Basu pagasta Dekšņu mājās dzīvoja teicēja Mārģieta Gulbe, dzimusi 1865. gadā. Šajās mājās 1925. gadā dzīvoja arī Lībe Smīlberģe, dzimusi 1895. gadā, teicēja, arī dziesmas teikusi P. Akotam.
Deķi, Deķs – zemniekmāja Jūrkalnē
Dēklavas – bija zemniekmāja un lauks Gudeniekos
Dēlene, Beķerdēlene, Dēļezers, Dēļu ezers – Alsungas pagastā, 0,25 km R no Zvirgzdu ezera R gala, 1,6 ha, ļoti dziļš, minēts arī kā ezers Gudeniekos
Dēlenes pļava – Basos
Dēļu-purvs – Biržos
Desāres – zemniekmāja Biržos
Dienvidu-stacija, Dienvidstacija – Liepājas-Ventspils dzelzceļa stacijas ēka
Dieva-dārzs – pļava Biržos
Diev-apluoks – mežs Basos
Diev-klēt – sēķis Jūrkalnē
Dievploči – mājas Alsungā
Digaiņi, Dīgain, Dīgaiņi – mājas Basos, ceļu krustojums
Dikšu-kalns – Klosterē
Dilles – mājas Alsungā, vairs nav
Dimas, Dim – mājas Gudeniekos
Diņi, Diņ – zemniekmāja Klosterē
Dižais-sēķs – sēklis pie Jūrkalnes
Dižais-tīrlauks – mežs Alsungā
Dižandrēji, Dižandrej – mājas Basos
Dižandrēj-upīte, Dižandreju-upīte, Dižandrej-upit – Kauliņupes kreisā
pieteka, sākas Gudenieku pagastā, iztek no Ērkules zera, ap 6 km gara
Dižandrēj-kalns – Gudenieku pagasta Basos, Z no Dižandreju mājām, R no Dižandreju dīķa
Dižandrēj-tilts – Basos
Dižandreju-dīķis – uz Dižandrej-upītes Gudenieku pagastā, ZA no Dižandreju mājām, 9,8 ha, zivju dīķis
Dižansi, Dižans – zemniekmāja Klosterē
Dižarāji, Diž(a)rāj – zemniekmāja Alsungā
Dižgabalkalns Dižgabalu-kalns – pilskalns Alsungā starp pili un katoļu baznīcu, dzirnavezeru un Pils ielu. arheoloģijas piemineklis. To 1866. gadā apzināja un pirmo plašāko aprakstu 1869. gadā publicēja A.Bīlenšteins. Pilskalns ierīkots savrupā, 8–10 m augstā, ZR–DA virzienā orientētā ovālā paugurā. Visapkārt pilskalna plakumam ap 4 m zemāk to ietver ap 8 m plata terase. Pilskalna plakums ap 22x54 m liels. Tajā konstatēts intensīvs, līdz 2 m dziļš kultūrslānis.
Svētku noslēgumā [dziesmu svētki Alšvangā 1933. gādā] vēl balle Diž-gabalu kalnā, un tikai tad alšvandznieki atlaiž savus viesus un iz-klīst paši, lai ilgi paturētu atmiņā labi izdevušos svētkus.
K.Krūmājs Dziesmu svētki suitu zemē – Alšvangā, laikrakstā Jaunākās ziņas, 1933. g.
Tagadējais Kurzemes katoļu centrs – Alšvanga ir mazs miestiņš, bet gados vecs. Alšvangā senāk esot bijuse senlatviešu pils, par ko liecina skaisti veidotais mazais pilskalns, saukts Dižgabalkalns, kas senāk bija ierobežots no mazas upītes. Teika gan stāsta, ka šis kalns esot radies vērgu laikos, kad cilvēki viņu esot uzbēruši klēpjiem un cepurēm. Grūti iedomāties, ka šis kalns radies dabīgi, jo skaistās terasveidīgās pakāpes liecinā par cilvēku roku darbu.
P.Upenieks. Suiti žurnālā Sauleite, 1928.g., nr. 8
Dižgalvji, Dižgāļi – zemniekmāja Alsungā
Diž-kanderi – mājas Gudeniekos
Dižkārklupes – mājas Gudeniekos
Diž-kārtas, Dižkārt – zemniekmāja Alsungā
Diž-kārtas-leja – Alsungā
Senos laikos velnus varēja dabūt pirkt Rīgā oglītes veidā. Kam šī oglīte bija, tas drīz kļuva bagāts. Šāda oglīte bija vienam skopam un mantkārīgam saimniekam, kas strādniekiem deva ļoti slikti ēst. Velns katru nakti pārnesa trīs zelta naudas gabalus un trīs rudzu kūlīšus, bet par to saimniekas bija viņam jādod viens spainis piena. Vienu reizi saimnieks lika viņam pārnest akmeņus ēku būvēšanai. Velnam akmeņi bijuši tālu jānes, un līdz ticis pie Dižkārtas lejas, te piepēši iedziedājies gailis. Viņš dabūja sviest akmeņus zemē un skriet mājā. Tādēļ vēl tagad Dižkārtas lejā ir ļoti daudz akmeņu, kas vēl tagad tur ir redzami, jo viņu ir tāds daudzums, ka nespēj visus izlasīt un pārvest...
P.Šmits. Latviešu pasakas un teikas.
Teicēja M.Macpāne no Alsungas, 50 g.v.
Diž-muiž-sarāji – zemniekmāja Alsungā
Diž-ruņģi – mājas Gudeniekos
Diž-struijas – mājas Gudeniekos
Dīķ-būda, Dīķi, Dīķ – zemniekmāja Alsungā mājas Jūrkalnē
Vakarā nonākam dziedīgās mājās, [Dīķos, kur Krists Lācis ar savējiem bez tielēšanās sniedz mums savu pūru tautas mūzikas, kas viņa mājās glabājās.... Pilsberga, piemēram... Tur cauri ceļojot, biju atstājis Dīķu “būdas” (-mājas) īpašnieka dēlēnam, kas iet pamatskolā, burtnīciņu, lie ieraksta no vecmāmiņas Kalašu Barbas godudziesmas.
Em.Melngailis. Raksti, 102. un 104. lpp.
Bet mūs uz Gatvesgaliem aizveda vēl cits iemesls – Marija protot jū-ras vārdus. “Nav jau nekādi īpaši vārdi,” stāsta Marija Lāce, “vajadzīga tikai liela ticība.” Tēva māju Dīķu zemes kupa�?a esot jau pie lielā sēkļa – jūra nāk virsū, bet brālis esot to aizmetis. Viņš vienmēr lielo piekt (Lielā piektdiena pirms Lieldienām) pirms saules gājis uz jūru maz-gāties, un tad visu dienu bībeli lasījis. Arī toreiz pirms saules pie jūras nogājis, trīs lāpstas smiltis iemetis un, atpakaļ neskatoties, gājis prom. Un ta nu ir, ka vilnis vairs tam krasta nepiešau.
No intervijas ar M.Lāci avīzē Suitu Vēstis 1993./5
1914. gada 17. oktobrī Jūrkalnes Dīķos dzimusi arī Marija Barene, dzimusi Lāce, Alsungas etnogrāfiskā ansambļa Suitu sievas vadītāja no 1955. līdz 1987. gadam.
Dīķu būdā 1864. gadā dzimusi arī Kata Lācs, teicēja, Krists Lācs un Barba Lācs – visiem minēts 1864. gads.
Dīķ-grāvs – Jūrkalnē
Dīķenieki – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Dīķniek-būda – mazmāja Alsungā
Dīķnieki – mājas Basos; mājas Jūrkalnē, vecais Jānis Dīķis, kam 4 dēli un 3 meitas, piederēja 97 ha zemes
1863. gadā Pilsberģu Dīķeniekos dzimusi un 1924. gadā turpat dzīvoja teicēja Baba Kalaža.
Dīgaiņi, Dīgāju krustojums – Alsungā, tur satikās, uz baznīcu ejot, viens otru gaidot dīgājā, dīžājās, dīdījās
Dongas – dūksnājs Biržos
Doņ-pors – pļava Alsungā
Dravnieki, Dravniek – mājas Gudeniekos, zemniekmāja Alsungā
Dravnieku valks – Bērzkaln-upes kreisā pieteka Alsungas pagastā
Drebuļi – mājas Gudeniekos, zemniekmāja Klosterē
Dreimaņ-būda, Dreimaņi – mājas Alsungā
Ik rītiņus es dzierdēju:,
Dreimaņos velējās –
Dreimanene savu meitu
Ik rītiņus pārvelēja. V.P. 978
Driguļi, Driguļ – zemniekmāja Alsungā
Drudža purvs – Gudeniekos
Druvas – mājas Alsungā
Druviņa – lauks Jūrkalnē
Druviņ-lauks – lauks Jūrkalnē pie Druviņu mājām
Druviņas – mājas Gudeniekos
Duoba-liekin – pļava Jūrkalnē
Druostals, Druoztala – pļava Jūrkalnē
Dubben – zemniekmāja Gudeniekos, minēta 1850. gada revīzijas listē
Dubeni, Dubeņi, Dubeņ – mājas Basos
Duben-klāsts – mežs Alsungā
Dubļ-būda – mazmāja Alsungā
Dugnas – bijušās pļavas Gudenieku un Turlavas pagastā, Vilgutiņas kreisajā krastā, ap 20 ha. Tagad tai vietā uzpludināti 3 zivju dīķi
Dumbier-mežs – Alsungā
Dumbri – mājas Alsungā
Dump-puors, Dum-purvs – pļava Alsungā
Dunduri – mājas Gudeniekos, arī mājas Alsungā
Uzlēca saulīte
Dunduru mājās;
Tur Gāču mēnesis
Noritināja. Bb 24, 917; FS 16, 14, 1
Dundurs – kalns Basos
Dusm-valks, Dusmu valks – Dravnieku valka labā pieteka Alsungas pagastā
Duoba-liekiņ – pļava Jūrkalnē
Duodaļi – zemniekmāja Biržos
Dupat-būda, Dupati – mājas Alsungā
Dūņ-būda – mazmāja Alsungā
Dūru-kapi, Duras-kapi – Gudeniekos? Alsungā
Dūrs-kapi, Dūru-kapi – Alsungā pie Grāveres muižas, 1938. gadā – 0,295 ha
Dūr-krogs – Alsungā
Dzelmes – mājas Gudeniekos
Dzelzceļa-māja – dzīvojamā māja Alsungā pie Ventspils-Liepājas dzelzceļa
Dzelzsārn – pļava Alsungā
Dzenek-sils – ganīkla Jūrkalnē
Dzeņi, Dzeņ – mājas Basos, arī pļava Klosterē
Dzērsaces-pļavs – pļava Jūrkalnē
Dzērveņu-purvs – Klosterē
Dzēreņ-kapi – Alsungā
Dzērviņi, senāk Dzēriņ-ciems – apdzīvota vieta Jūrkalnē
Dzērves – mājas Alsungā, pirms 2001. gada aprīļa saucās Lapškalni
Dziedātāji, Dziedātāj – zemniekmāja Klosterē
Dzilnas – mājas Gudeniekos
Dzilnas-dīķis – Gudenieku pagastā, D no Dzilnu mājām, ap 0,5 ha
Dziļais-purvs – mežs Alsungā
Dzintarniek-būda – mazmāja Alsungā
Dzintarnieki – mājas Gudniekos
Dzintu, Dzintes – bijušās pļavas Gudenieku pagastā, apmēram 2 km garumā gar Užavu augšpus Gudeniekiem, ap 250 ha
Dziņ-būda – mazmāja Alsungā
Dzirnav-acis, Dziernav-acs – lauks Biržos
Dzirnavnieki – mājas Gudeniekos
Dzirenieku-purvs – zemais purvs Kurmāles, Turlavas un Gudenieku pagastā, ZR un R no Vilgāles ezera. Cauri tek Jāmaņupe, 477 ha, pļavas, ganības mežs
Dzirkaļi – liellopu ferma Gudeniekos
Dzirn-ezers – Alsungā

E 

Eglenieki – mājas Gudeniekos
Egliens, Eglienas-mežs – Basos
Eglien-mals – ganīkla Jūrkalnē
Eglītes – mājas Alsungā
Egļu dīķis – Basos
Eiguts-puor – pļava un purvs Jūrkalnē
Eigut-pļava, Eigutes jeb Eigudes, Eigud-vada – Alsungā
Elders – dīķis Alsungā
Elles-vārti – ganīkla Gudeniekos
Ells-arāj – pagasta daļa Gudeniekos
Elrandas-pļava – Basos
Els’arāji – Alsungas pagasta būdnieku (mazmāju saimnieku) kopējā palama
Enzeļi – zemniekmāja Biržos
Eņģeļenderi – māja (būda) Gudeniekos
Eņķes – mājas Gudeniekos
Ermīte – upe Biržos
Ezarleju-lauks – Alsungā
Ezergaļi – mājas Alsungā
Ezerķebri – mājas Gudeniekos
Ezerlīči – mājas Alsungā
1948. gadā Alsungas Ezerlīčos dzīvoja teicēja Margrieta Anniņš, dzi-musi 1893. gadā Gudenieku pagasta Anniņos. Dziesmas rakstījis A. Krūmiņš 1948. gadā. Turpat Ezerlīčos dzīvoja arī Kate Knats, dzi-musi 1865. gadā Ēdolē, arī teicēja, arī dziesmas dziedājusi A. Krū-miņam 1948. gadā.
Ezer-lūki – zemniekmāja Basos
Ezer-rūme, Ezer-rūms – mājas Basos
Ezerrūms-ceļš – Basos
Ezer-starpas-upīte – Biržos 

Ē

Ēdoles-upe – Alsungā
Ēnavas-upe, Ēnavs-up – Jūrkalnē, garums 10 km
Ēnavs-kalns – Jūrkalnē
Ēnav-tilts – Jūrkalnē
Ērc-būda un Ērč-būda, Ērči – mazmāja Alsungā, pa suitu ceļu
Ērcien-dīķis – purvs Alsungā
Ērcīši, Ērciš – mājas Alsungā, vairs nav
Etnografiski un arī visādi citādi īpatnējais Kurzemes novads vispirms, šķiet, iezīmējas ar savām krāsām un rakstiem. Grūti šodien pateikt, kā spilgtais, suitu novadam raksturīgais krāsu salikums veidojies. Droši vien tā sākumi meklējami tālās pagātnes dzīlēs. Tā domā arī Anna Strīķe, Basu pusē (un ne tikai) pazīstama audēja. Tagad Annas tante, kurai plecos jau devītais gadu desmits, savās mājās Ērčos pavada tikai vasaras, pagana gotiņu, pakavējas atmiņās.
A.Briedis. raksts Novada krāsas avīzē Suitu Vēstis 1993./7
Ērči – kadiķu=paegļu audze Alsungā, Lieknas pļavās
Ērč-kapi – Alsungā, pie Ērču mājām, 1938. gadā – 0,220 ha
Ērgļi – mājas Gudniekos
Ērgļu muižiņa – Biržos
Ērkšķ-būda, Ērkšķi – mazmāja Alsungā
Ērkšķ-ceļš – Jūrkalnē
Ērkules ezers, Ērkulis, Ērkuļu ezers, Ērkuls ezers, Erkules ezers – Gudenieku pagastā, D no Ērkuļu mājām, iztek Dižandrejupīte, 8,1 (7,7) ha
Ērkuls-mežs – Basos
Ērkules-tilts – Basos
Ērkuļi, Ērkuls – mājas Basos
Ērkuļ-valks – Gudenieku pagasta Basos
Ērmaņi, Ērmaņ – zemniekmāja Klosterē
Ērmīte, Ērmeite – pļava Biržos
Ēvārti, Ēvārt – zemniekmāja Klosterē

F 

Feliksberga – Jūrkalnes agrākais nosaukums.
Pirmās baznīcas laikā noticis dievkalpojums. Tieši tajā laikā bijusi vētra, un pie vecajiem kapiem slīcis kuģis. Mācītājs ar karogiem, kvēpināmo trauku (vīraku), aicinādams tos draudzes locekļus, kas vēlas piedalīties kuģa glābšanā, sekot – dodas uz jūrmalu. Airu laiva dodas kuģi glābt. Viņi sasniedz kuģi ar lielām pūlēm un izglābj daļu tā komandas. Kuģi ar kapteini un pārējiem komandas locekļiem pieskalo krastā. Kapteinis vietu par godu izglābšanās nosaucis par Feliksbergu (laimīgo kalnu), ko vēlāk nomaina Pilsberģes nosaukums (pēc tuvējās muižas vārda.
13 km attālumā no Alsungas ir Feliksberga. Tulkojumā tas nozīmē – laimīgais kalns. Reiz kāds kuģis jūrā slīcis. Viens kapteinis izpeldēja ārā un iesaucās: “Laimīgs kalns!” Pēc tam lika uz jūras krasta uzcelt baznīcu. Pēc kāda laika tā iegrima jūrā. Beidzot uzcēla trešo baznīcu. Un tā vēl šodien atrodas savā vietā.
FS 1824, 788 Jānis Zeltleja Alsungas Antiņos 1948. gadā

G 

Gace, Gače – zemniekmāja Alsungā, minēta 1858. gada revīzijas listē
Gaidas – mājas Gudeniekos
Gaiļastes-vada – Alsungā
Gaiļi – mājas Basos
Gaiļupe – pļava Biržos
Gaišumi – mājas Gudeniekos, zemniekmāja Alsungā
Teicējs Adams Aniņš dzimis 18??. gadā Alšvangas Gaišumos, 1940. gadā dzīvoja Alsungā. Dziesmas rakstījis Em.Melngailis 1940. gadā.
Gaišum-lauks – Gudeniekos
Gaitiņi – mājas Alsungā
Galbāliņ-būda, Galbāliņi –mazmāja Gudeniekos, mājas Alsungā
Ga-liekna, Gal(a)-liekna – lauks Jūrkalnē
Galiņi – mājas Alsungā
Galviņi – zemniekmāja Basos
Gaņģ-būda, Gaņģīši – mājas Alsungā
Garais-sils, Garsils – Alsungas un Gudenieku pagastā, valsts meža fonda masīvi D no Alsungas, ZD virzienā apmēram 8 km garumā, pēc tam 3 km ZA-DR virzienā, Timzā
Garsils – purvs Jūrkalnē
Garsil-pļavs – pļava Jūrkalnē
Garsilu-mežs – Gudeniekos
Garais pors – Basos, arī Alsungā
Garauša – zemniekmāja Basos, minēta 1858 gada revīzijas listē
Garauša-kapi – Basos
Garā-kalva – Alsungā
Garā-pļava – Klosterē
Garā-vada – Alsungā, mitra josla mežā
Gastgal – purvs Alsungā
Gat-sēķ – sēklis pie Jūrkalnes
Gatves-gali – mājas Jūrkalnē, 1927. gadā bija 7 ha liela saimniecība
Augusts Lācis (1915 – 1978) no Gatvesgaliem stāsta par jūrskolu, kas ir 4-5 km aiz Jūrkalnes. Tā vietā saglabājies šķūnis, kur novietotas laivas. 1920.-30. gadā skolu nojauca, ar tās materiāliem uzcēla jaunu skolu, kuru atklāja 1930. gadā. Tajā bija arī 5. un 6. klase. 5. klasē tad sāka mācīties A. Lācis.
Ventspils muzeja ekspedīcijas materiāli Jūrkalnē 1972
Gatvesgalos dzīvoja arī teicēja A. Lāča māsa Marija Lāce, arī tau-tasdziesmu zinātāja, represēta.
Gaudiņi, Gaudiņ – zemniekmāja Klosterē
Gausene – pļava Klosterē
Gāčas – zemniekmāja Alsungā
Gāčene savas meitas
Godēt godē:
Ik vārda galā –
Tu vecā pelude;
Tu vecā pelude,
Zvirbuļu šķūnis. Bb 24, 895
Gāčās atradās 1949. gada 12. novembrī dibinātā Alsungas kolhoza Austrums kantoris. Pirmais priekšsēdētājs Jāzeps Petrovskis.
Gāliņi – mājas Basos
Gāršens-purvs – pļava Alsungā
Gāršien-kalva – mežs Alsungā
Glauding – zemniekmāja Klosterē, minēta 1850. gada revīzijas listē
Gleizup-būda – mazmāja Gudeniekos
Glīzd-upe – pļava Biržos
Geras – mājas Gudeniekos
Geres – mājas Basos
Gobas – mājas Alsungā
Grabažkalns – Basos
Grabji – zemniekmāja Alsungā
Granč-klans – Basos
Granšu-rēde – Alsungā pie Bumbas kalna
Grantiņi – mājas Gudeniekos
Graudiņ-būda, Graudiņi – mazmāja Alsungā
Gravas, Gravs – mājas Basos, Gudeniekos, arī Jūrkalnē
Annai māsai
Tapinātas drānas:
Jaun’rājienes mēlene,
Gravenes sudrabs,
Mauricenes lindruks,
Trīs kabatāmi. Bb 4, 713, FS 40, 2, 4
Gravs-kap – kapi Jūrkalnē
Grājas, Grājs – zemniekmāja Jūrkalnē
Grāj-dubens – grava Jūrkalnē
Grāj-grāv – grāvis Jūrkalnē
Grāmatneši jeb Grāmatnieki – zemniekmāja Biržos
Grāveres pusmuiža, Grāver, vāciski Grawern – Alsungā
Grāveri – apdzīvota vieta Alsungā
Grāvernieki savas meitas
Par tabaku izdevuši;
Kraumaņnieki neizdotu
Ne par zemta gabaliņu. V.P. 988
Grāvi, Grāvs – mājas Basos, mājas Jūrkalnē
Greiznā-krista-viga – mežs Alsungā
Griestupkalns – Basos
Griguļi – mājas Alsungā
Griguļos atradās 1949. gadā Grāveru ciemā dibinātā kolhoza Vienprātība kantoris. Pirmais priekšsēdētājs Andrejs Valciņš.
Griņu-lauks – Klosterē
Griz-danga – ganīkla Klosterē
Grīva – zemniekmāja Alsungā
Grīv-kalēji – zemniekmāja Alsungā
Grīzdangas-pļava – Klosterē
Grīziņ-kalns – Biržos
Griečs-ceļš – Alsungā
Griestup-kalns – Alsungā
Gružiņ-pļava – Jūrkalnē
Grūdej-būda – mazmāja Alsungā
Gudenieku muiža – Gudeniekos
Gudenieku puisēniņi
Ar caurām mugurām;
Tur vajaga zilu mālu,
Garu leiti mūrenieku. FS 828, 6371; FS 129, 2, 1,
Gudi – latvisks nosaukums uz baltkrieviem; ar šo pašu vārdu Sedus apgabalā baltkrievus apzīmē arī paši leiši (gudai); citādi leiši par gudien sauc poļus... Liekas, ka vārda pamatā kādas svešas, reiz leišiem un latviešiem kaimiņos dzīvojušas tautas nosaukums, kas pēc tam pati izzudusi, bet tās nosaukums vēsturiski-etniskās pārgrozībās palicis saistīts te ar vienu, te ar otru kaimiņu tautu, galvenokārt slaviem. Pazīstamais leišu valodnieks K.Būga izteicis domas, ka gotu vārdā slēpjas reminiscences par seniem gotiem, un šis vārds uzglabājies te tādā veidā, kāds tam bijis priekš t.s. pirmās ģermāņu skaņu pārbīdes (vēlākais latinizētais nosaukums Goti, Gothi, kā rāda gotu forma gutthiuda, “gotu tauta”, cēlies no ģermāņu gutčs, kam pēc ģermāņu valodu likumiem pamatā gudčs); baltu ciltis ar to iepazinušās ap 400-300 pr.Kr. Pavislas slavi toreiz bijuši gotu varā, ar ko arī izskaidrojas šī nosaukuma pārnešana vēlākos laikos uz slaviem. Gotu vārdu sastopam daudzos Lietavas vietu nosaukumos; arī Kurzemes rajonos daudz līdzīgu māju un pagastu nosaukumu, piemēram, gudi un gudiņi Medzē, gudas Ulmalē, gudenieku pagasts; dažos vietu nosaukumos, piemēram, gudpurvs Valtaiķos, var slēpties nosaukums, kas līdzīgs senprūšu guddē, krūms. Par gudiem dēvē arī apkārtceļotāju sīktirgotāju, pauninieku, kam Zr-u Krievijā atbilst nosaukums варяг.
Latviešu konversācijas vārdnīca, 6. sēj., 10970 sleja
Gudiņ-būda – mazmāja Alsungā
Gudiņi – mājas Gudeniekos
Gudiņu-bode – Alsungā
Gulbji, Gulb – zemniekmāja Jūrkalnē, mājas Alsungā
Gullas, Gulla – mājas Basos 1850. gada revīzijas listē
Guļas – mājas Basos
Guļas kalns – Gudnieku pagastā, 0,2 km ZR no Guļas mājām, Guļas valka kreisajā krastā. Pāri iet ceļš no bijušās Basu muižas uz Alsungu
Guļas valks, Guļas strauts, Guļu upīte, Guļas sudmalu upīte, lejtecē
Buntupīte – Užavas labā pieteka Gudenieku pagastā, iztek no
Biržu avotiem pie bijušās Biržu muižas. Tek garām Guļu mājām,
Guļas kalnam un Buntu mājām, apmēram 7 km gara
Gundegas – mājas Gudeniekos
Guntas – zemes gabas Jūrkalnē
Gurģene – pļava Alsungā
Guobas-reņģe – pļava Alsungā
Guob-dziens – vads Alsungā
Guoj-grāvis, Guoj-grāv – Jūrkalnē
Gūsla – pļava Klosterē
Ģēdene – pļava Alsungā
Ģēģeri – mājas Gudeniekos

H

I

Incits-būda, Incīši – Alsungā
Inciš-priedes – priežu audze Alsungā pie Incišu mājām, vecais skolas stadions
Ierbeņ-kapi, Ierbiņ-kapi –Alsungā pie Irbeniem, 1938. gadā – 0,4 ha
Irbeni – mājas Alsungā
Istabiņas-dīķis – Biržos
Izdega – pļava Alsungā
Izdegas-mežs – Basos
Izdegas-purvs – Klosterē
Iesalnijs – tilts Alsungā
Ievu-līcis – pļava Biržos
Ie(v)-valks – Alsungā, arī Gudeniekos
Ieviņ-purvs – Basos
Iēvalds – pļava Gudniekos
Imantas – mājas Gudeniekos, zemes gabas Jūrkalnē – Labragas pludmale
Irbes – mājas Alsungā 

Ī

Īlena-vada – purvs Basos
Īpašene – pļava Gudeniekos
Īvāni – zemniekmāja Biržos
Īzācene – mežs Alsungā
Īžvic-grāvis – Alsungā

J 

Jamaiķi – mājas Basos
Jamaiķu upurozols – Klosteres pagastā pie jamaiķu mājām, 5,9 m
Jankuot, Jankoti, Jenkuoti, Jenkoti – zemniekmāja Gudeniekos
Janvic-būda – mazmāja Alsungā
Jaņčeniek-būd – mazmāja Jūrkalnē
Jaudzemji, Jaunzemji, Jaunzemi – zemniekmāja Biržos
Jaun-arāji, Jaunarāj, Jaunaraj – mājas Gudeniekos, mājas Basos, Jūrkalnē, arī Alsungā, bijušās Blintenes muižas teritorijā, minēta 1850. gada revīzijas listē kā Jaun-arrey
Jaun-linkuļi – nekustamais īpašums Alsungā
Jaunā-muiža, Jaunmuiža – muiža (zemniekmāja) Gudeniekos
Jaunās-mājas – apdzīvota vieta, mājas Alsungā
Jaun-kukšas – mājas Alsungā
Jaun-oliņi – mājas Alsungā
Jaun-pīšļi – mājas Alsungā
Jaun-sniķeri – mājas Alsungā
Teicēja Brūdere Anna Alsungas Jaunsniķeros sniegusi vērtīgas ziņas par suitu novada tradīcijām Birutai Senkevičai, grāmatas Godi Vidus-Kursā (R., 1939.) autorei. Daudz dziesmas Anna Brūdere dziedājusi A. krūmiņam un R. Bebrei 1957. gadā.
Jaun-upe – Alsungā
Jaun-zemji, Jaun-zem (jeb Knauķi) – zemniekmāja Alsungā, minēta 1850. gada revīzijas listē arī Klosterē
Jaun-žibji – mājas Alsungā
Jākas, Jāks – zemniekmāja Jūrkalnē
Jāmaiķi, Jāmaiķu-muiža – muiža Klosterē
Jāniš-kalns – Alsungā
Jāniš-pļava – Alsungā
Jāņ�?enieku-būda – mazmāja Jūrkalnē
Jāņ-kalni – mājas Alsungā, mājas Basos
Teicēja Katrīna Galiņa, dzimusi 1907. gadā, 1957. gadā, kad dziedāja dziesmas A. Krūmiņam, dzīvoja Kuldīgas rajona Basu ciema Jāņ-kalnos.
Jedž-lauks – Jūrkalnē
Jenkas – mājas Gudeniekos
Jenkuotp, Jankoti, Jankuot – zemniekmāja Gudeniekos
Jepsk-būda – mazmāja Alsungā
Jēļi, Jēļ – mājas Alsungā
Jēres, Jēr, Jērs – mājas Basos, minēta 1858. gada revīzijas listē kē Gehres
Joj-muc – (gāze) Jūrkalnē
Joneļi, Juoneļ-būda – mājas Gudeniekos
Joņ-muc-sēķ – sēklis pie Jūrkalnes
Jorenci – Jūrkalnes sākotnējais nosaukums, vēl pirms Feliksbergas
Jostkalns – Gudenieku pagastā, 0,15 km uz ZA no Bajāru mājām. Uz kalna Jostkalnu mājas
Jostkalni – mājas Basos
Jūrkalne, senāk Pil(s)berģe jeb Lejasmuiža – lauku ciemats Ventspils rajonā

K 

Kaibas, Kaib, Kaibs – mājas Gudeniekos, zemniekmāja Basos
Kaibuti, Kaibut – mājas Gudeniekos, minētas arī 1850. gada revīzijas listē
Prelāts Vincents Strelevičs dzimis 1888. gada 3. jūlijā Alsungas draudzē (suitu cietoksnī), Basu pagasta Kaibutos, Kuldīgas apriņķī, Kurzemē. viņa vecāki bija svētīti ar lielu ģimeni – 12 bērniem, no kuriem 5 nomiruši, bet uzauguši 5 brāļi un 2 māsas. Skolas gaitas V. Strelēvičs uzskām Gudenieku pamatskolā un tās turpina Kuldīgas vācu ģimnāzijā, kuru absolvē 1907. gadā. Pēc tam viņš 2 gadus strādā kā skolotājs Latgalē. Sajuzdams aicinājumu uz priesterību, 1909. gadā viņš iestājas Pēterpils Garīgajā seminārā, kuru beidz 1914. gadā, un 26. aprīlī archibīskaps-mētropolīts V.Kļučinskis viņu iesvētī par priesteri.
No prelāta Dr.L.Vārnas raksta Dižajam suitam dzintara jubileja, Gaisma, 1974/1
Kaibutu ozols – dižozols Gudenieku pagastā pie Kaibutu mājām, 5,3 m
Kaijas – mājas Gudeniekos
Kaiju purvs – Alsungā
Kaiķi, Kaik – zemniekmāja Jūrkalnē
Kaiķu-birze – Jūrkalnē, pie Kaiķu mājām
Kaiķu birze bija svētīga. Ballē ar Jāni sapazinos. Tur saskatījās Margarita ar manu brāli Pēteri un Valciņu (Strēlnieku) Jānis ar Anniņu.
No Katrīnas Bērziņas intervijas avīzei Maģie Suiti 2000./49.
Kaiķenes-vada – Alsungā
Kakstes – zemniekmāja Biržos
Kakši – zemniekāja Gudeniekos, minēta arī 1850. gada revīzijas listē
kā Kaksche
Kaktiņi – mājas Alsungā
Alsungas pagasta Kaktiņos lielāko daļu savas dzīves pavadīja teicēja Veronika Porziņģe, dzimusi 1920. gada 3. oktobrī, mirusi 1990. gada 31. janvārī.
Kaķena pors – Basos
Kaķenu purvs – Gudeniekos
Kaķīt – zemniekmāja Klosterē, minēta 1850. gada revīzijas listē kā Kackit
Kaķu-kalns – Gudeniekos
Kaķ-pors, Kaķen(u)-purvs, Kaķena-purvs – Gudeniekos un Basos
Kale – pļava Biržos
Kalēji, Kalej – mājas Gudeniekos, māja Jūrkalnē, zemniekmāju Alsungā iznīcināja, meliorējot kolhoza Alsunga laukus
Kalējastes-pļava – Alsungā
Kalēj-meņģi – māja Alsungā
Kalēj-viga – Alsungā
Kaln-anti – mājas Gudeniekos
Kalna-Kriņģeļi – mājas Basos
Kalna-Ķebri – mājas Gudeniekos
Kaln-arāji, Kaln(a)rāj – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Kalnbirzes – mājas Alsungā
Kalnbirzes-kapi – Alsungā
Kalnenieki – mājas Gudeniekos
Kaln-gravas – mājas Basos
Kalni, Kalns – mājas Basos, arī Gudeniekos un Klosterē
Kalniņi, Kalniņ – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Pētījumi Kalniņu ugunskapos liecina par apbedījumiem 10.–12. gadsimtā. Kuršu ķēniņa Lamekina laikā Alšvanga ietilpusi viņa pārvaldītajā valstī – Bandavā.
A.Bērtiņš laikrakstā Bandava, 1996. gada oktobris
Kaln-gravas – mājas Basos
Kaln-muižarāji – mājas Alsungā
Kalnpidilti – māja Alsungā
Kaln-sētas – mājas Gudeniekos
Kalp-puosums – pļava Jūrkalnē
Kalpi – mājas Alsungā
Kalšiens – bijušās pļava Gudenieku pagastā, 0,35 km no Tērandu mājām, Vilgutiņas labajā krastā, 9,3 ha, tagd tai vietā uzpludināts Smīdrdīķis
Kaltenieki, Kaltnieki, Kaltniek – mājas Basos, mājas Alsungā
Kaltenīca – pļava Gudeniekos
Kaltiņš, Kaltes-dīķis – Alsungā
Kalva – ganīkla Alsungā
Kalvas-ganības – Alsungā
Kalv-būda, Kaul-būda – Alsungā
Kalver-dīķis – Alsungā
Kalver-purvs – Gudeniekos (kalveres = kalmes)
Kaminsk-būda – Alsungā, arī Gudeniekos
Kaminsk-bode, Kaminska-bode – Alsungā
Kampačas (?), Kapmačas – mājas Gudeniekos
Kanderi, Kandari – mājas Gudeniekos
Kandar-ceļš – ganīkla Alsungā
Kangar-kāpas, Kangar-kāps, Kangara-kāpas – kalns Alsungā
Kangar-mežs – Alsungā
Kangar-pļavas. Kangari – Alsungā
Kannenīcas – mežs, izbijusi pļava Alsungā
Kannenieki, Kann(e)niek – zemniekmāja Alsungā
Kantiņi – mājas Gudeniekos
Kaņepj-vērpji, Kaņep-vērpji, Kaņup-vērpji – mājas Gudeniekos
Kaņģi, Ķeņģ – zemniekmāja Biržos
Kaņķ-būd – mazmāja Jūrkalnē
Kap(e)niek būda – mazmāja Alsungā
Kapa-lauks – Gudeniekos
Kapu-druvas – zemniekmāja Biržos
Kaparāji – zemniekmāja Gudeniekos, minēta 1850. gada revīzijas listē kā Kap-arraij
Kap-kalni – mājas Gudeniekos
Kap-kalns – kalns Gudenieku pagastā, D no Kapkalnu mājām. Tur esot veci kapi, tāpēc kalnu tā saucot, arheoloģisko atradumu vieta – atrastas viduslaiku kapenes
Kap-lejs – lauks Jūrkalnē
Kapmačas – mājas Gudeniekos
Kappe – zemniekmāja Biržos, minēta arī 1858. gada revīzijas listē
Kapsētas – mājas Gudeniekos
Kapkalni – mājas Gudeniekos
Kapu-kalns – Basos, pie Basu muižas
Kap-vecums – mežs Biržos
Kaparāji – mājas Alsungā, arot lauku, atrast veci apbedījumi
Kap-āres, Kop-āres – zemniekmāja Biržos
Karpiņi – mājas Alsungā
Kas-kalēji, Kaz-kalej – zemniekmājā Kolsterē
Katla kalns – Alsungā
Katl-kalniņš, Katl-kalns – apaļš kalniņš Alsungā
Katlāpi, Katlapi, Kat(l)lāpji, Katlāp, Katlāpas – mājas Gudeniekos,
arī Klosterē
Katlāpu kalns, Katlap-kalns, Kaibas kalns – bija kalns Gudenieku pagastā, Ēdoles-Gudenieku ceļa kreisajā pusē. Esot bijis augstākais kalns šai apkārtnē. No kalna varējuši redzēt jūru. Tagad grantskarjers. Kalns ir norakts, palikušas tikai tā malas
Māte zināja stāstīt, ka agrāk te visapkārt bijis mežs un purvs. Pāri līdzenumam pacēlies vienīgi Katlāpa kalns, kur bijusi ierīkota muižas aitu apmetne. Apkārtnē bijuši daudz vilku, kas aitas saplosījuši. Par to gani saukti un Gudenieku muižu un nežēlīgi sisti ar rīkstēm. Pēc pēriena vēl bijis jānobučo kungam roka. Ceļš, kas iet gar Katlāpa kalnu uz Zvirgzdu ezeru, atradies bijušā vilku takas vietā, tāpēc ceļam neesot neviena līkuma.
Anna Gotfridsone 82 g.v., Gudeniekos 1967
Nosaukums Katlāpu kalns it kā saglabājies no tiem laikiem, kad tur apmeties zviedru karaspēks. Kāds no kareivjiem ņēmis lāpīt zemnieku katlus, pretī saņemdams ēdienu. Tāpēc arī šis nosaukums.
Gudenieku skolas skolēnu vietu nosaukumu vākus 1967. gadā
Kaudzītes – mājas Alsungā
Kaukšņi – pļava Biržos
Kaul-būda – mazmāja Alsungā
Kaul-vads – pļava Alsungā
Kauliņi – mājas Alsungā
Kauliņ-upe, Kauliņu-upe, Kauliņa, augštecē – Todaižu upīte, Postupe, lejtecē – Sudmalupe, Sudmalupīte, Sudmaļupe, Ziedlejas upe (lejpus Alsungas dzirnavu ezera), Užavas labā pieteka, 26 km gara. Iztek no avotiem pie Īvandes pagasta Kalnieku mājām
Kauliņi, Kauliņ – zemniekmāja Gudeniekos
Kauliņ-tilts – Alsungā
Kaupa-lēzēkne – pļava Klosterē
Kauru, Kaura-kalns – Basos
Kausuļi – zemniekmāja Alsungā
Kautiņi, Kautiņ – mājas Gudeniekos
Kavič-būda, Kāvič-būda – mazmāja Gudeniekos
Kazak-būda – mazmāja Gudeniekos
Kazuleja – Alsungā
Kaz-leja – Gudeniekos
Kazu-danc(i)s – pļava Biržos
Kaz-kalēji, Kaz-kalej, Kas-kalēji – zemniekmāja Klosterē
Kazu-kroga-ceļš – Biržos
Kaz-valks – Gudeniekos
Kaziņu-lauks – Alsungā
Kaziņ-avuots – Alsungā, esot sieva ar kazu tur noslīcināta
Kaž-lauciņi – mežs Alsungā, kādreiz bijuši mazi lauciņi, kas laikam piederājuši Kārlim. Kārlis = Kažs, te ģenetīvā
Kažuok-būda, Kažoki – mazmāja Alsungā
Kāna apgaita – Alsungas mežniecībā
Kānes, Kān – māja Alsungā (kānes – zosis)
1875. gadā Alsungas pagasta Kānēs daudzbērnu ģimenē dzimusi tei-cēja Petrovskis Līza. Līdz mūža beigām nodzīvoja Alsungas pagasta Biteniekos. Dziesmas teikusi folkloristam A. Krūmiņam.
Kāpas-purvs – Alsungā
Kāpas – mājas Jūrkalnē
Kāpenieki, Kāpeniek – zemniekmāja Klosterē
Kāpnieki – māja Gudeniekos
Kāpniek-būda – mazmāja Alsungā
Kāpiņ-mežs – Gudeniekos
Kāpusta-leics – pļava Biržos
Kārkli – mājas Gudeniekos
Kārkl-upji – zemniekmāja Alsungā, 1850. gada revīzijas listē kā Karkl-up
Kārkl-up, Kārklupes – zemniekmāja Gudeniekos
Kārklien-dīķis – purvs Alsungā
Kārklien-vada – Alsungā
Kārļa-muiža – Alsungā, arī purvs Alsungā
Kārļa-būda – mazmāja Alsungā
Kārpiņ-būda – mazmāja Alsungā
Kārkli – mājas Gudeniekos
Kārklupi – mājas Gudeniekos, tagad saucas par Rubeņiem
...Mēs ejam caur augstiem pārauguša dzīvžoga torņiem, gar līkiem vītoliem, gar sen�?u dravas priedi, kuras kaulainais zaru raksts uz slapjām debesīm zīmē austrumnieciskas mežģīnes, gar veciem ozo-liem, gar lieliem dzīvības kokiem. Tas viss ir kā noslēpumaina uvertīra lieliskai izrādei, kas tūlīt sekos. Aiz augstās egļu sienas atveras skats uz aizmirstu pļavu plašumu, kur decembra krēslainajā miglā un lietū stāv kailie sudrabvītoli līdzenām, biezām cepurēm, kā tādas neredzēti milzīgas puķukāpostu galvas. Man liekas, ka sapņoju. Atis Bērtiņš caur kadiķu gaiteni ved kadiķu pasakā. Ziemeļu ciprešu parks!...
Par kadiķu liegumu Gudeniekos 1985.g. rakstīja Guntis Eniņš – Bandava, 12/1994
Kāršu purvs – Basos
Kartav-kalns – Alsungā, klaušu laikos esot kārti cilvēki
Klajumnieki – mājas Alsungā
Klajums – ganīkla Gudeniekos
Klaņģ-upe – Gudeniekos
Klapar-būda, Klapari – mazmāja Alsungā, vairs nav
Klapar-rēde – grava Alsungā
Klapar-kalns – senās jūras kraujas daļa pie Klaparu mājām
Klaucēni, Klaucāni – zemniekmāja Biržos
Klāva-kalns – Alsungā
Klāviņi, Klāviņ – zemniekmāja Jūrkalnē
Klejais-purvs – Biržos
Kležas-kalnarāji – zemniekmāja Alsungā
Klikas – zemniekmāja Klosterē
Kliņģi – zemniekmāja Alsungā
Klungstaviči, Klungstoviči – zemniekmāja Alsungā, pēc saimnieka uzvārda
Klungstu-mežs – Alsungā, meža galotnes paceļas jūras pusē aiz Užavas
Klunksti, Klunkst (Klungst?) – zemniekmāja un purvs Alsungā
Klunkst-būda – mazmāja Gudeniekos
Klunkstiņ-pļava – Alsungā
Klūģi, Klūģ, Klūgi (?) – zemniekmāja Alsungā
Kļavas – mājas Gudeniekos
Kļavenieki – mājas Gudeniekos
Kļavkalni – mājas Alsungā
Knauķi (jeb Jaunzemji)– zemniekmāja Alsungā
Knauš-būd – mazmāja Alsungā
Knauši – mājas Gudeniekos
Knež-būda – mazmāja Alsungā
Knipenes-purvs – Alsungā, no uzvārda Knips
Knipluoki, Knipluok – zemniekmāja Alsungā, arī Gudeniekos
Ap 1873. gadau dzimusī Prūšu Baba dzīvoja Gudenieku Kniplokos, sniegusi vērtīgas ziņas par tradīcijām novadā Birutai Senkēvičai, grā-matas Godi Vidus-Kursā (R., 1939) autorei.
Kniplok-sāte – mājas Jūrkalnē, minētas 1850. gada revīzijas listē
Knipš-būda – Alsungā, no uzvārda Knipšis
Kok-būd – mazmāja Jūrkalnē
Kopen-būda – mazmāja Alsungā
Kram-zaķi, Kramzak-zariņi – zemniekmāja Gudeniekos
Krastiņi – mājas Gudeniekos
Kraukļ-būda – mazmāja Alsungā
Kraukiļ-dang – lauks Jūrkalnē
Krauklienes kalns – Alsungā
Krauķen-mežs – Jūrkalnē
Kraulīši, Krauliš – zemniekmāja Klosterē
Krauļi – ganības Alsungā, mājas Gudeniekos
Kraumaņi – pagasta daļa Alsungā
Krastiņi – mājas Gudeniekos
Kraumanieki – pagasta ļaudis Alsungā – kraulains apvidus
Grāvernieki savas meitas
Par tabaku pārdevuši;
Kraumaņnieki nepārdotu
Ne par zelta gabaliņu. V.P. 988
Kraup-kalns – Gudeniekos
Krāč-danga-krūmi – mežs Basos
Krāč-danga, Krāce, augštecē – Muskas grāvis – Rīvas labā pieteka
Gudenieku pag. Iztek no Muskas pļavas
Krācējs – upīte Alsungā, strauts Gudeniekos, ietek Bumbuļupē, kā Gudeniekos sauca Užavu
Krāģ-kalni – mājas Gudeniekos
Kreidar-būda – mazmāja Gudeniekos
Kreisaliņas-purvs – Biržos
Krekl-puors – purvs Gudeniekos, senāk velēti krekli
Krievkalns – kalns Alsungā
Krievniek-būda – mazmāja Alsungā
Kriev-upe – upe Alsungā
Krievu-tilts – pļava Biržos
Kriķ – zemniekmāja Jūrkalnē
Kriķ-grāv – grāvis Jūrkalnē
Kriķu-kalns – Basos
Kriķenes-pļava – Alsungā, no uzvārda Kriķis
Krimali, Krimalas – zemniekmāja Alsungā, tās tuvumā aug sēnes, ko sauc par krimalenēm
1883. gadā Alsungas pagasta Krimalu būdā dzimusi teicēja Rudovics Baba. 1948. gadā dziesmas no viņas teiktā rakstīja A. Krūmiņš, un tad teicēja dzīvoja Alsungas Ezerlīčos.
Kriņģeļkalni,Kriņģeļkaln – mājas Basos
Kriņģeļkalns – neliela nogāze Gudenieku pagastā, 0,25 km no Vilgutiņas krasta, Z no Kriņģeļkalnu mājām
Krips-baznīc-taks – Alsungā, no uzvārda Kripa
Kriukšķ-būda, Kriukšķi – Alsungā, no uzvārda Kriukšķis
Tas Kriukšķitis, bajārīš,
Nedrīkstēja rādīties:
Kā kaķeni kumeliņi,
Kā skalgani ritentiņi. V.P.994
Teicēja Anna Miklāviča Andreja meita, dzimusi 1875. gadā, kad no viņas dziesmas rakstīja R. Drīzule 1957. gadā, dzīvoja Alsungas Kriuk-šķu mājās.
Krugs-būda – mazmāja Alsungā
Kruķa-grāvis – Gudeniekos,tam kruķa forma
Kruogu-leja – pļava Klosterē
Krust-kalni – mājas Gudenieku pagasta Basos
Krust-kuoka lauks – Gudeniekos
Krust-purvs – Gudeniekos
Krūkeļ-būda – mazmāja Gudeniekos
Krūkļ-purvs – Gudeniekos
Krūklien-purvs, Krūklien-puor, Krūklis – purvs Jūrkalnē
Krūmiņ-būd – mazmāja Jūrkalnē
Kruog-dārzs – lauks Alsungā
Kubla, Kublas, Kubļ – zemniekmāja Jūrkalnē
Aprecējos 1934. gada rudenī un no tā laika Kublās dzīvoju. Sākumā vecistabā. Šo māju uzcēla 1939. gadā.
No Katrīnas Bērziņas intervijas avīzei Maģie Suiti 2000./49.
Kublu-ērcas – kadiķu audze pie Kublu mājām Jūrkalnē
Kublu-sāti – zemniekmāja Jūrkalnē
Kublens-vad – Alsungā
Kubļs-tilt – tilts Jūrkalnē
Kucenaste(s)-mežs – Alsungā
Kucen-purvs – Gudeniekos
Kudras – mājas Gudeniekos
Kuģenieki – mājas Jūrkalnē
Kuijene – zemniekmāja Klosterē, minēta arī 1850. gada revīzijas listē
Kuiļ-krogs – Alsungā
Kuitene – purvs Gudeniekos
Kukas-purvs – Klosterē
Kukats-kalns – Gudeniekos
Kukši, Kukšas, Kukš – zemniekmāja Alsungā
Kukšiņi – šo māju saimnieka Kukša iesauka, arī mājām
Mums interesē viena lieta. Jūs esat Kukšiņos dzimusi. Kāpēc tā iesauka?
Alšvangā dzīvoja tāds Kukšs. Viņš bija atbraucis uz Jūrkalni. Mans tēvs, vēl puišelis, bija iesēdies viņa ratos. Visi, kas redzēja, bija saukuši: “Redz, kur Kukšiņš brauc!” Ar to arī sākās.
No Katrīnas Bērziņas intervijas avīzē Maģie Suiti 2000./49
Kukšu-ezers, Kukš-ezers – Alsungas pagastā, (Gudeniekos?) 02 km R no Zveju mājām, 42 ha
Kulbērģi – mājas Alsungā
Kulbuļi, Kulbuļ – zemniekmāja Alsungā
Kulbuļ-bode – Asungā
Kulbuļ-rēde – grava Alsungā
Kul-kalv – lauks Jūrkalnē
Kulpji, Kulp – zemniekmāja Alsungā
Kumelnīca – pļava Biržos
Kumeļ-purvs – ganīkla Gudeniekos
Kumstar-kapi – Gudeniekos (kumste – dūre?)
Kunču-kalns, Kunč-kalns, Kunča-kalns – Gudenieku pagastā, 0,3 km Z no Akmeņkalnu mājām, uz kalna Kunču kapsēta
Kunču-mežs – Basos
Kunču-kapi, Kunč-kapi – Basos
Kunduri – mājas Alsungā
Kas Kunduru nezināja,
Šķitās lielu bajāriņu;
Kad atvēra klētes durvis,
Vējiņš pelas putināja. Bb 24, 854
Pusceļā starp Jūrkalni un Alsungu tumšā meža malā guļ Kunduri. Te, kur pagalmā vecas liepas ēnā skumst krustā sistā tēls, vēroju suitu viesmīlību. Jaunā saimniece sniedz man maizi ar rūgušpienu. Aiz Kunduriem laukā kuplo divi vareni ozoli, zem kuriem senči droši vien nesuši dieviem upurus. Tālāk sākas atkal liels priežu un egļu mežs.
K. Students Ceļinieks, 1938.g.
Kunduru dīķis – Alsungas pagastā, pie Kunduru mājām
Kundziņi, Kundziņ – zemniekmāja Alsungā
Kungu-druvas – zemniekmāja Biržos
Kunkuļi, Kunkuls, Kunkuļ – mājas Basos, zemniekmāja Gudeniekos
1888. gada 5. februārī Gudenieku pagasta Kunkuļos dzimusi teicēja Veckāja Made. 1948. gadā, kad teica dziesmas folkloristam Andrejam Krūmiņam.
Kunkuļ-lauks – Gudeniekos
Kunkuļu ozols – dižozols pie Basu pagasta Kunkuļu mājām, 7,0 m
Kuņas-purvs, Kuņs-puors – Gudeniekos
Kuņģ-kalna lauks – Gudeniekos (kuņģa veidīgs)
Kuņupu-siliņš – Biržos
Kukšas – mājas Alsungā
Kukša-kapi – Alsungā pie Kukša mājām, 1938. gadā – 0,06 ha, ozola zaros ieaudzis 30. gados Liepājas drāšu fabrikā lietā zvana stiprinājums
Kukšu-purvs – augstais purvs Alsungas pagastā, D no Kukšu ezera, valsts meža fonds – 12,5 ha, ir rakta kūdra
Kukšu-purvs – nosusināts zemais purvs Alsungas pagastā, 4,2 km DDR no Alsungas, 0,15 km R no Pļavsargu mājām, stiepjas 2 km garumā gar Užavas labo krastu. Nosaukumu Kukšu purvs Alsungā praktiski nelieto. Šai purva masīvā izdalās Lielais Pūlis un Mazais Pūlis kā atsevišķi purvi – un Kukšlejas pļavas
Kukšu-ezers – Alsungā, 42 ha platībā
Kukšlejas-pļavas – Alsungā
Kuorpniek-būda – mazmāja Gudeniekos
Kurši – mājas Alsungā
Kuška-pļava – Biržos
Kušķ-būda – mazmāja Alsungā
Kūdr-bedres – ganīkla Alsungā (stieg)
Kūm-būd – mazmāja Alsungā
Kūmas-purvs – Biržos
Kūnav-būd, Kūnavas – mazmāja Alsungā (lietuviski ‘kūnavos’ – pļava)
Kūzul-būda – mazmāja Alsungā
Kūzul-kalv – Alsungā
Kvieši – mājas Jūrkalnē
Kuor-leja – purvs Gudeniekos
Kuorsiens – pļava Gudeniekos

Ķ 

Ķaņģi, Ķeņģi – zemniekmāja Biržos
Ķartene – pļava Biržos
Ķaup-būda, Ķaupji – mazmāja Alsungā
Vakarā, kad pie Ķaupu saimnieka Pinkuļa turpat netālītēs sarīkota sanāksme, bet Ķaupos tāpēc, ka tur norunāta naktsguļa, netrūkst arī stabules meistara Griezas.
Em. Melngailis. Raksti, 106. lpp.
1871. gada 20. decembrī Alsungas pgasta Ķaupjos dzimis koklētājs Pēteris Korāts.
Alsungas Ķaupjos dzimusi teicēja Marģieta Pinkulis, dziesmas 1926. gadā tiekusi Em. Melngailim.
Ķāži – zemniekmāja Biržos
Ķebres, Ķebrs – zemniekmāja Jūrkalnē
Ķebri, Ķebr – zemniekmāja Gudeniekos, arī mājas Alsungā, vairs nav
Ķebrenei viena meita,
Bet tā laba rimta –
Kad sēdus sēdēja,
Kā siena kaudze,
Kad guļus gulēja,
Kā dīķa dambis. Bb 24, 881
Ķeizar-būda – mazmāja Alsungā
Ķeizeri, Ķeizarīši – zemniekmāja Biržos
Ķeļķi, Ķeļķ – zemniekmāja Alsungā
Ķeļķ-viga – mežs Alsungā
Ķemeri – mājas Gudeniekos
Ķempēni – zemniekmāja Biržos
Ķenči – mājas Alsungā
1903. gadā Alšvangas Ķenčos dzimusi Anna Dupats, teicēja, no kuras dziesmas 1940. gadā rakstīja Em. Melngailis.
Ķeņģi, Ķaņģi – zemniekmāja Biržos
Ķepiņi – zemniekmāja Biržos
Ķester-āres – zemniekmāja Biržos
Ķesteri – zemniekmāja Basos
Ķester-klāvene – mežs Alsungā
Ķezberi, Ķezberes – mājas Basos
Ķēberi – mājas Jūrkalnē, vecajam Ķēberim bija 3 dēli – Jēkabs (kapteinis), Jānis (kapteinis) Andrejs (stūrmanis). Pēdējais sadezis ar kuģi kādā Čīles ostā. Jānis, dzimis 1872. gadā, miris 1946. gadā Zviedrijā
Ķēniņ-būd – mazmāja Alsungā,
Ķēniņi – māja Gudeniekos
Teicēja Grieta Macpane, dzimusi 1887. gadā, teica dziesmas A. Krūmiņam 1957. gadā, kad pati dzīvoja Aizputes rajona Gudenieku ciema Ķēniņos.
Ķērpji, ķērpi – zemniekmāja Biržos
Ķikuri – zemniekmāja un muiža Klosterē
Ķiņķi, Ķiņķ – zemniekmāja Alsungā
... Kad Vācijā izplatījās luterticība, arī Šverins pieņēma jauno ticību. Bet kad viņš apprecējās – viņa sieva bija poliete – sieva paģērēja, lai visus luteriešus Alsungā atsit par katoļiem. Bet tas izdevās tikai ar lielām grūtībām. Notika lielas mocības, pakāršanas. Vienu reizi Reģu muižas barons uzlūdza grāfu Šverinu pie sevis uz viesībām. Šajās vie-sībās Šverinam deva dzert vīnu, kuram bija pielieta klāt ģifts. Tā bija atriebība par to, ka vienu svētdienu Šverins lika izdzīt Alsungas baznīcas luteriešu mācītāju ar visiem baznīcēniem. Todien bija daudz dievgaldnieku. Ķinķu mājā bija liepa. Pie tās mācītājs izdalīja svēto vakariņu, pēc tam uzkāpa uz liepas un teica mācību. Viņš teica šādus vārdus: “Kad liepa zels, tad arī luterticība zels, ja liepa iznīks, tad arī luterticība iznīks.” Šī liepa vēlāk tika nodedzināta.
FS 1824, 787 Jānis Zeltleja Alsungas pag. Antiņos 1948. gadā
Mācītājs esot teicis atvadīšanās sprediķi zem sauktās Ķiņku liepas. Liepa bijusi milzīgi liela un kupla, tāpēc mācītājs uzsvēris: “Drīzāk šī liepa nokaltīs, nekā Lutera ticība starp jums izbeigsies.” Klausītāji bijuši nedaudzi, jo maz vēl viņš tur guva piekritējus. Palikušie protestanti tomēr sava gana vārdus un atvadīšanās vietu turējuši par svētu. Viņi bieži pulcējušies zem šīs liepas lūgties. Pie liepas sākuši braukt ekskursanti no apkārtējām luterāņu muižām, cilvēki nesuši dāvanas, kāruši liepas zaros, ko uzzinājuši, ubagi rūpīgi tās novāca. Ubagi liecinājuši par brīnumiem, kuri notiek pie liepas un, lai nodrošinātu sev uzturu, uzbūvējuši nelielu kapliciņu pie liepas, kur pastāvīgi dedzinājuši svētdienās sveces un saņēmuši upurus. Māņticīgie luteraņi, palikuši bez sava garīgā gana, ticējuši, ka pie liepas notiek brīnumi un, ja liepa reizi kritīs, tad būs zemei gals. Vietējais vikars atradis vācu laikrakstā pat rakstiņu par svēto Ķiņķa liepu. Viņš savācis puišus, nozāģējis liepu un Jāņu vakarā svinīgi sadedzinājis. Tad apklusa arī nostāsti un ticība par šo liepu.
P.Upenieks. Suiti žurnālā Sauleite, 1928.g., nr. 8
Ķirškalni – mājas Alsungā
Ķiršnieki – pagastļaudis Alsungā
Ķisencs-pļava – Basos
Ķist-reņģe – grava Alsungā (ķista veida, gara; ķists – kaste labības glabāšanai)
Ķīķkalns, Ķīķa kalns – Gudenieku pagastā, ZA no Basu ciema, 0,15 km ZA no Kalngravu mājām
Ķīļu- dīķis – Basos
Ķīļ-būda – mazmāja Alsungā
Ķīpuosums – pļava Alsungā
Ķīpsn – pļava Alsungā (sausa, līdzena pļava)
Ķīši, Ķīš – zemniekmāja Alsungā
Ikdieniņas tā Ķīsene
Gaida žīdu atnākam:
Tik tai bija goda drānu,
Kā žīdiņa kulītē. Bb 24, 801
Ķīš-ezers – Alsungā
Ķīvenieki – mājas Basos
1897. gadā Kuldīgas rajona Basu ciema Ķīveniekos dzimusi teicēja Marija Leja, no kuras dziesmas Andrejs Krūmiņš un M. Grava rakstīja 1957. gadā.
Ķīviš-būda – mazmāja Alsungā
Ķīviš-puors – purvs Gudeniekos
Ķuķ-dīķi – Gudeniekos
Ķuoci, Ķūči – zemniekmāja Biržos
Ķuoniņu-plocis – purvs Basos
Ķūcu-kapi – Biržos
Ķūči – zemniekmāja Biržos

L 

Lab-prāt-būd – mazmāja Gudeniekos
Labzer-būs – mazmāja Gudeniekos
Labrenči, Labrenc – zemniekmāja Klosterē
Lači, Lāč – zemniekmāja Alsungā
Lagzdas-kalns – Gudeniekos
Lagzdiens – mežs Gudeniekos
Lagzdien-būd – mazmāja Alsungā
Lagzdiena-reņģe – Alsungā
Laidi – mājas Alsungā
Laipu-purvs – Biržos
Laistraga-lauki – Klosterē
Laivas-pors – Gudeniekos, izskats atgādinot laivu, arī Basos
Laivenes-pors – Basos
Laivenieki – mājas Gudeniekos, Jūrkalnē
Jūrkalnes katoļu baznīcā pie griestiem burenieka modelis, ko izgatavojis Andrejs Saulesleja (Saulītis) no Jūrkalnes pagasta Laiveniekiem. Viņa mūža atdusas vieta ar dzelzs krustu Jūrkalnes kapsētā uz skolas pusi.
Jānis Saulesleja (1877 - ?) nācis no Jūrkalnes Laiveniekiem. Beidzis Liepājas jūrskolu ap 1900. gadu. Jaunībā bijis matrozis uz burenieka. No 1906. gada Krievijas – Austrumvācijas tvaikoņu sabiedrības tvaikoņu stūrmanis, 1913. gadā Tvaikoņa C[e]zar otrais stūrmanis. 1913. gada oktobrī piedalījies Atlantijas okeānā degošā Lielbritānijas tvaikoņa Volturno ļaužu glābšanā. Saņēmis Lielbritānijas valdības apbalvojumus. 1920-30. gadā strādājis Liepājas ostā par loci.
Laiv-purviņš – Alsungā, garens
Lakš-purvs – Alsungā, tur aug lakši
Lakšienes-pļava – Biržos
Lakta-sala – mežs Biržos
Lambart – 1850. gadā revīzijas listē minēta kā zemniekmāja Klosterē
Lancenieki, Lancnieki – zemniekmāja Basos
Lancniek-būda – mazmāja Alsungā
Lancenieki – zemniekmāja Alsungā, senāk pļavsarga Lanksarga māja,
mājas Gudeniekos
Lancenes lauks – mežs Alsungā
Lanka – pļava Gudeniekos, pļava Jūrkalnē
Lank-arāji – mājas Alsungā
Lankas-upe – Basos, pļava – Jūrkalnē
Lankas – bija mājas Gudeniekos, ganīkla – Alsungā
Lankas-kalns – Gudenieku pagastā, lēzens paugurs ZR no bijušajām Lanku mājām
Lap-kap – kapi Alsungā
Lap-siena-pļava – Gudeniekos
Lap-upe – Klosterē
Lapiņi, Lapiņ – zemniekmāja Klosterē
Laugaļi, Laugaļ – zemniekmāja Alsungā
Laugaļ-ieleja – Gudeniekos, arī purvs Alsungā
Lauka-lapsas, Lauk-lapss; Lauk-lapses – zemniekmāja Alsungā
Lauk-ērči – atmata Gudeniekos
Laumas-reņģe – grava Alsungā
Laur-būda, Lauri – mazmāja Alsungā
Lapiņas – mājas Gudeniekos
Lapseņ-kalns – Gudeniekos
Lapš-kaln – kalns Alsungā
Lapškalni – mājas Alsungā, 2001. gada aprīlī pagasta padomē apstiprināts cits nosaukums – Dzērves
Laskuma-mežs, Laskum-līkums – mežs Basos
Laucenieki, Laucnieki – mājas Basos ? Gudeniekos un Jūrkalnē
Barbara Cērpiņa, dzimusi ap 1870. gadu, dzīvojusi Jūrkalnes Lauce-niekos, sniegusi vērtīgas ziņas par novada tradīcijām Birutai Senkevičai, grāmatas Godi Vidus-Kursā (R., 1939.) autorei.
Laugaļi – zemniekmāja Alsungā, iznīcināta, meliorējot kolhoza Alsunga laukus
Lauk-arāji – māajs Gudeniekos
Lauk-lapsas – zemniekmāja Alsungā, iznīcināta, meliorējot kolhoza Alsunga laukus
Lazdas-bode – Grāveros
Lazdu-vecums – mežs Biržos
Lāciš-būd – mazmāja Alsungā
Lāči, Lāč, Lācs, Lāč-būda – mājas Basos, mājas Alsungā, mājas Jūrkalnē, arī Biržos
Lācen’ savu dēlu teica,
Kas to sliņķi nezināja:
Krūmu guļa, lapu ložņa,
Ne maizites arājīš. V.P.1076
Lāč-kalni – mājas Gudeniekos
Lāč-kalns – kalns Gudenieku pagastā, uz tā Lāčkalna mājas
Lāč-kapi – kapi Basos, arī Alsungā, Lāču muižas robežās,
1938. gadā – 0,145 ha
Lāč-rīkle – ganīkla Alsungā
Lādzēkstaine – druva (driva?) Biržos
Lecentes, Lecentes-būda – zemniekmāja Gudeniekos ? Basos
Teicēja Lībe Valciņa, dzimusi 1875. gadā, kad P. Akots no viņas teiktā rakstīja dziesmas 1924./25. gadā, dzīvoja Bašu pagasta Lecentes būdā.
Leimaņi – zemniekmāja Biržos
Leiši, Leiš – zemniekmāja Klosterē
Leiš-kalni, Leiškaln, Leišukalni – mājas Gudeniekos
Leiš-kalns – kalns Basos, arī Gudeniekos
Netālu no Leiškalnu mājām, aiz Ruņģu kapism, esot Leiškalnu pilskalns. Pils it kā esot nogrimusi un uz tā esot bijusi sakrauta žagaru kaudze. Tur ielaists iekāša zostēviņš, kurš izpeldējis netālu mazā, bet dziļā ezerā.
No Baibas Čīmas vecvecmāmiņas stāstītā
Lejas-meņģi – mājas Gudeniekos
Lejas-muiža, Lejs-muiža – Jūrkalnē
Lejas-stacija – Liepājas-Ventspils dzelzceļa stacija Alsungā
Lejas-svelmes – mājas Gudeniekos
Lej-muiž-arāji – mājas Alsungā
Lekudzer – pļava Jūrkalnē
Lepenieki – pagastļaudis Klosterē (lepni?)
Lepicas, Lēpicas – pļava Alsungā
Lēpecnieku meitiņam
Saru zeķes kājiņe;
Villas zeķes atdevušas
Par vēdera braucījumu. V.P. 985
Lepji – zemniekmāja Klosterē
Levīzeri, Levizeru būda – zemniekmāja Alsungā
Lezeriņi (Lezeriņ – lejas ezeriņi?) – zemniekmāja Alsungā
Lēlīcāni – zemniekmāja Biržos, 1858. gada revīzijas listē – Leelohzani
Lēnenieki – mājas Basos
Lēpicas – pļava Alsungā
Lēpplūč-būda, Lēploči – mazmāja Alsungā
Lēzas, Lēzs – mājas Basos
Liekan-leja, Liēkn, Liekna un Liekn – pļava Alsungā
Ir teika par Velnu, kurš gribējis Ventu aizdambēt pie Kuldīgas, bet trūcis tam akmeņu. Velns vienā naktī nācis uz jūrmalu lasīt akmeņus. Salasījis, pūzdams elsdams nesis uz Kuldīgu, bet tam uznācis ceļā rīts. Meža braucēji to izbiedējuši, un šis sācis bēgt. Nasta tam izšķīduse un akmeņi izbiruši pār pļavu, kur tas skrējis. Šī pļava ir Alšvangas liekņa, kādus trīs kilometrus no pašas Alšvangas. Tieši uz ziemeļiem, kur atronas tā vieta ar daudz un dažādiem akmeņiem, kuri esot no Velna izbirdināti. Tāda ir šī teika par tiem akmeņiem. Cik viss tas patiesība, to nezinu sacīt, bet to dzirdēju no veciem cilvēkiem stāstāmu.
FS 1002, 3, A. Mēters, Rīga, pier. 1930.g.
Gluži tādas ūdeņotas plašas meža un upju pļavas jo bagātīgi atronas arī Alšvangā, pati plašākā gar Užavas upi, šķērsām cauri visam apvidum, kilometrus 1 – 11/2 platumā un 20 gaŗumā. Tādas pļavas tagad te un arī citus pa Kurzemi sauc par ‘liekniem’ vai arī ‘lankām’, Vidzemē par ‘lukstiem’ vai gar Lubānas ezeru, par ‘klāniem’.
M.Siliņš, Alšvanga, Latvju raksti, 1990.g. 1. lpp.
Liekne, Pļavs-liekn – nosusināts zemais purvs Alsungas pagastā,
2 km DRR no Alsungas, 0,12 km no Senču mājām, cauri tek Užava, 230 ha
Lieknes – mājas Gudeniekos
Liekns-ceļš – Gudeniekos
Lielais-pūlis, Lielais-Reģu-pūlis – purvs Alsungas pagastā, 43 ha, 0,6 km ZR no Kukšu mājām, 0,3 km A no Užavas
Lielais-konāls – grāvis Biržos
Lielā-lēne – stiga (?) Biržos
Lienoti, Lienuot-būda – mājas Alsungā
Netālu no Alsungas baznīcas atrodas Lienotu mājas, kurās dzīvoja kupla ģimene. 1906. gada 14. decembrī šajā daudzbērnu saimē Jēkabam un Barbarai Upeniekiem piedzima dēls, kas jau pēc pāris dienām tika nokristīts vārdā Pēteris. Dieva nodomos šim zēnam bija paredzēts kļūt par priesteri (arhibīskaps Antonijs Springovičs par priesteri viņu iesvētīja 1930. gada 6. aprīlī), strādāt par dvēseļu kopēju daudzās Latgales un Kurzemes draudzēs, bet pēdējos savas dzīves deviņpadsmit gados būt par nākošo priesteru audzinātāju Rīgas Garī-gajā seminārā. Dieva dots Pēterim Upeniekam bija arī rakstnieka ta-lants. Brīžos, kad viņam likās, ka uzrakstītajam ir maz vērtības, daudz kas atrada vietu uguns liesmās. Rokrakstos saglabājies: sacītie sprediķi, audzēkņiem domātās apceres un konferences, audzēkņu un priesteru rekolekciju materiāli; Balandnieki I daļa, 450 lpp.; Balandnieki II daļa, 210 lpp.; Runā Alsungas pagātne; Bērni vai algādži, Mūžības saites, Tā nobirst lapas; Sveiciens saulei. Par Pētera Upenieka dzīvi un darbību vērtīgu darbu (pagaidām rokrakstā) ir uzrakstījusi Anna Klungste.
No pr. V.Pentjuša raksta Priesteris Pēteris Upenieks. Katoļu kalendārs, 1991
Liepas – mājas Gudeniekos
Liepas-lauks – Gudeniekos
Liepin(ņ?)as-kalns – pļava Biržos
Liepkalni – mājas Klosterē
Lieplauki – mājas Gudeniekos
Liepu-sala – pļava un mežs Biržos
Liezoni, Liezuoni – muiža, arī mājas Alsungā
Liēstiņi, Liestiņ – zemniekmāja Klosterē
Lixter – 1850. gada revīzijas listē minēta kā zemniekmāja Klosterē
Linkuļi, Linkuļ – zemniekmāja Alsungā
Linmārč – pļava un mežs Alsungā
Lipšņi, Lipšņ – zemniekmāja Alsungā
Lipsnenei viena meita –
Tā kāzās, tā sētā;
Kāzās danču vedējiņa,
Sētā mālu minējiņa. Bb 24, 918
Alšvangas pagasta Lipšņu mājās 1923., 1924. gadā dzīvoja Margrieta Dūdiņa, kas kopā ar Margrietu Kannenieci J. Miklavičam nodziedāja 1737 folkoras vienības.
Lipšņu-kapi – Alsungā, Lipšņu māju robežās, 1938 gadā – 0,266 ha
Alšvangas pagasta Lipšņu kapu kapellu pie Zvirgzdu ezera pasūtījis un apmaksājis Blintenes muižas Gāču māju saimnieks Ādams Aniņš 1883. gadā. Kapella uzcelta kapsētas centrā ar skatu pret vārtiem – par godu un piemiņu Ādama Aniņa tēvam, 1882. gadā mirušajam Gāču saimniekam Ansim Aniņam. Kapellas koka darbus veicis novadnieks Jēkabs Kronis, svēto tēlus darinājis lietuvietis Augustīns Potockis. Trīs svēto skulptūras atradās kapellas altāra telpā aiz stikla logiem. Centrā Dievmāte ar eņģeli, ziemeļu logā – Sv. Francisks, dienvidu logā – Erceņģelis Miķelis... 1974. gadā konstatējām, ka kapella izlaupīta un sašķiebusies uz vieniem sāniem. 1980. gada septembrī, kad nomira mans tēvs, ģimene ar mātes atļauju nolēma brūkošo kapellu nozāģēt un tās vietā apbedīt pēdējo Gāču saimnieku, mūsu tēvu Antonu Kalniņu. Kapellas pamatne glabājas manās mājās 1787. gadā uzceltās klēts nojumē ar gatavotāju uzvārdiem. Turpat glabājas arī kapells metāla krusts ar vēja rādītāju galā (eņģelis ar tauri). Pārējās koka daļas kā svētas tika sadedzinātas.
Zigfrīds Kalniņš, avīze Bandava, 1996. gada oktobris
Liskas, Lisk – mājas Gudeniekos
Lībērģ-būda, Līberģi – mazmāja Alsungā
Lībkalni – mājas Gudeniekos
Līciņi – zemniekmāja Alsungā, iznīcināta meliorējot kolhoza Alsunga laukus
Līkie-degšņi – mežs Alsungā
Līkumi – mājas Gudeniekos
Līķene – pļava Basos
Līniņ-ceļš – Gudeniekos
Lovškāna-purvs – Biržos
Lozd-brūdiņč – ezers Biržos
Lozera-kalns vai Kapu-kalns – kalns Jūrkalnē
Lubniek-būda – mazmāja Alsungā
Lunc-purvs – Alsungā
Ludženieki – mājas Gudeniekos
Lukstais-kalns – Basos
Lukstu-pļava – Biržos
Lukstenieki – zemniekmāja Biržos
Lurums – ganīkla Jūrkalnē
Luš-kalns – Basos
Lūki – zemniekmāja Gudeniekos
Lūk-būda – mazmāja Alsungā
Lūķi – zemniekmāja Klosterē
Lūžņi, Lūžņ – zemniekmāja Alsungā
Lūžņas – zemniekmāja Gudeniekos
Luoč-kalns – Alsungā
Ļendas – zemniekmāja Klosterē

M 

Macpaļ-būda – mazmāja Alsungā
Madaras – mājas Gudeniekos
Madits-vada – Alsungā
Magones – mājas Gudeniekos
Maģā-leja – Alsungā
Maisen-ērcis – ganīkla Alsungā (maiss + ērcis=paeglis)
Maitas-reņģe – grava Alsungā, turp vestas maitas
Maizītes-kalns – Gudeniekos
Maltītes-kalns – Gudenieku pagastā, 0,2 km DR no Krastkalnu mājām. Tur muižnieki medības turējuši, ēduši palaunadzi
Bases pagastā netālu no Biržu muižas ir Maltītes kalns, kam apakšā atrodas neliels purviņš. Zviedru kara laikā zviedri bijuši spiesti atkāpties; tai uzkalniņā viņi ēduši pēdējo maltīti. Savus ieročus un mantas viņi sametuši purvā, un tā viņas tur palikušas.
FS 1010, 1100, Ventspils Ēdolē pierakstīja G. Matroze 1938. gadā
Mančas – mājas Basos
Maras-muiža – Klosterē
Maras-upe – Basos un Gudeniekos
Margava – upe Alsungas pagastā
Pagājis gabaliņu, nonāku gravā, pa kuru tek maza upīte – Margava. Arī upītei sava teika: kāda māte upītē noslīcinājusi bērnu, kas naktīs, kā nelaikā miris, raudājis un baidējis ceļiniekus un lūdzis, lai šo apglabājot kapos. Upe iesaukta bērna mātes vārdā. D.Krievs, Kurzemes Vārds, 1928.g., nr. 130
Markataine – pļava Biržos
Masten-pļava – Basos (masts?)
Maučs, Mauči – mājas Basos
Maučas – zemniekmāja Klosterē
Mauricas, Maurics – mājas Gudeniekos, mājas Basos
Annai māsai
Tapinātas drānas:
Jaun’rājienes mēlene,
Gravenes sudrabs,
Mauricenes lindruks
Trīs kabatāmi. Bb 4, 713; FS 40, 2, 4
Mauriņi – mājas Basos
Mazais-pūlis, Mazais-Reģu-pūlis – purvs Alsungas pagastā, 0,6 km DR no Pļavsargu mājām, 0,75 km A no Užavas, 18 ha
Mazais-sēķis – sēklis pie Jūrkalnes
Maz-ansi – zemniekmāja Kolsterē
Maz-kanderi – mājas Gudeniekos
Maz-kārkl-upi – mājas Gudeniekos
Maz-pintes – vienas no vecākajām mājām Jūrkalnē
Maz-podiņi – mājas Gudeniekos
Maz-pūri – mājas Alsungā
1940. gada vasarā, kad es jau biju 10 gadus vecs, pirmajās pārvērtību dienās pazuda mūsu kaimiņš Jānis Mazzariņš no Mazpūru mājām. Viņš bija patriotiski noskaņots, Aizsargu organizācijas dalībnieks, un reiz tautas sapulcē, nevarēdams izturēt kāda aģitatora lielo aizrautību Staļina slavināšanā, nosaucis tautas tēvu un skolotāju ne visai glītā vārdā. Turpat arī ticis apcietināts un no tā laika par viņu nav ne ziņas, ne miņas.
J.Kulbergs. Atmiņas (nepublicēts)
Maz-ruņģi – mājas Gudniekos
Maz-struijas, Maz-strujas – mājas Gudeniekos
Mācītāji – mājas Gudeniekos pie baznīcas, kādreiz tur dzīvojis mācītājs
Mācītāj-māja – mājas Jūrkalnē
Mālder-būda, Mālderi – mājas Alsungā
Mālder-spic – lauks Alsungā
Māliņi – mājas Gudeniekos
Māl-upe – Gudeniekos
Māl-upes-kalns – Gudenieku pagastā, Užavas augšteces (Mālupes) labajā krastā. Uz turieni vēl tagad ejot pēc māliem
Māl-valks – Agas labā pieteka Gudenieku pagastā. Iztek D no Tauriņu mājām, arī avots Jūrkalnē
Māl-valk – pļava Jūrkalnē
Māras-upe un Māras-pors – Klosterē
Mārgava, Margava – Užavas labā pieteka Alsungas pagastā, 6 km gara
Mārgava – upe Alsungā, arī pļava un valks
Mārku-grava – Jūrkalnē
Mārsili – mājas Gudeniekos
Mārtiņ-būda – mazmāja Alsungā
Medesnieki – zemniekmāja Biržos
Medmiķeļi – mājas Alsungā
Mednieki – mājas Gudeniekos
Meds-purvs – Alsungā
Megņ-būd – mazmāja Alsungā
Megņi, Megņ – zemniekmāja Kolsterē, mājas Gudeniekos
Megņ-riests – vada Alsungā
Megņ-riest-pļava – Alsungā
Meijkalni – mājas Gudeniekos
Meiri, Ļūļas un Meiru-ļūļi – mājas Gudeniekos
1923. gadā Gudenieku pagasta Meiros dzīvoja teicēja Ieva Karlavice, kas P.Akotam teikusi vairāk kā 200 dziesmas.
Meirupi – mājas Gudeniekos
Mekas-kalns – Biržos
Meldri – mājas Gudeniekos
Mellais-aploks – Gudeniekos
Mellais-purvs – Alsungā
Mellais-valks – Alsungā
Melnac-āres, Melnuc-āres – zemniekmāja Biržos
Melnais-ezers – Biržos
Melnā-valka-ganības – Alsungā
Mel(n)bārži – zemniekmāja Klosterē
Mell-krūte – pļava Klosterē
Melluž-aces – grava Alsungā, tur daudz ūdens acu
Memmuļ-būda – mazmāja Gudeniekos
Menc-kriķi, Menc-kriķ – zemniekmāja Jūrkalnē
Mencemnieki., mencemniek, mencciemnieki – pagastļaudis Jūrkalnē
Meņģi, Meņģ, Kalēj-meņģ – zemniekmāja Alsungā
Meņģ-pļavas, Meņģe – pļavas Alsungā
Mester – 1850. gada revīzijas listē minēta kā zemniekmāja Klosterē
Mesteru-muiža, Mestru-muiža – Klosterē
Meža-gāčas – zemnieku saimniecība Basos
Mežarāji – mājas Alsungā
Mežvidi – mājas Alsungā
Mēļais-purvs – Gudeniekos
Mēmais-kalns – Gudeniekos, piederējis kādam mēmam cilvēkam, arī kalns Alsungā
Mēmā-būda – mazmāja Gudeniekos, vairs nav
Mēneš-būda – mazmāja Alsungā
Mēneš-vad – Alsungā
Mēra-muiža – Gudeniekos, vairs nav
Mēr-kalns – plašs paugurs Gudenieku pagastā. Uz tā bijusi Mērkalnu muiža, kas sadalīta, un izveidojies ciems. Tagad aramzemes masīvs. Pirms meliorācijas auga tikai mērpuķe jeb pelašķis, jo cieta, mālaina zeme
Netālu no Katlāpu kalna atradies neliels paugurs, Mēra kalns, tur vēlāk tikusi uzcelta Mērkalna muiža un izdalīta zeme tiem, kas 25 gadus nodienējuši cara armijā.
Mērkalna nosaukums radies it kā tāpēc, ka tur zeme bijusi neauglīga, bieži bijuši plūdi, un apkārtnē plosījies mēris.
Gudenieku skolas skolēnu vietu nosaukumu vākums 1967. gadā
Mēr-kalnu muiža – Basos, tagad Gudeniekos (?)
Mēr-kapi – Biržos
Mēsleniek-būda, Mēsl-būd, Mēsli – mazmāja Alsungā
Miezīši – mājas Gudeniekos
Mika – zemniekmāja Basos
Mikaļi, Meikuļi – zemniekmāja Biržos
Miķelēni – zemniekmāja Biržos
Miķeļ-bierz – lauks Gudeniekos
Miķeļ-kalns – Basos
Milic-būd[a] – mazmāja Alsungā
Miltiņu-krustojums – Gudeniekos
Miltiņi – mājas Alsungā
Miltiņu-bode – Alsungā
Mimalnīki – zemniekmāja Biržos
Misiņa-kalns – Gudeniekos
Misiņa-upe – Biržos (misa?)
Mis-upīte – upe Biržos
Mis-upi – zemniekmāja Biržos
Mīzens-būda – mazmāja Alsungā, Ruņģu mājas iesauka
Mucenieki, Mucnieki, Mutzeneek – mājas Basos, Alsungā, Jūrkalnē
Muiž-arāji, Muiž-arāj, Muižrāji – mājas Gudeniekos, arī zemniekmāja Alsungā, Klosterē
Muižarāja-bode – Alsungā
Muižas-kalns – Basos, pakalne Jūrkalnē
Muižinieki – zemniekmāja Biržos
Muižkalni – mājas Jūrkalnē
Muižkalnos dzīvoja aizsargu priekšnieks Antons Siliņš, kurš kopā ar Jāni Raibartu no Dauģiem 1934. gadā ierosināja vākt ziedojumus piemineklim. Tā paša gada 15. augustā pēc arhitekta P.Dreimaņa projekta aizsargu celto pieminekli atklāja. Uz tā uzraksts: Atbrīvošanas cīņās pasaules karā no 1914.g.–1920.g. un 1905. g. nemieros kritušiem, mirušiem un bez vēsts pazudušiem 58 jūrkalniešiem. Baltijas jūras krastos mūžam mājos varoņu gars. 1934. Padomju laikā piemineklis tika sabojāts, bet, pateicoties dakterim Mārim Ligeram un metālmākslinieka Imanta Rieksta nesavtīgam (bezmaksas) darbam, tas atguvis sākotnējo izskatu.
Muiž-tilt – tilts Jūrkalnē
Muiž-upīte – upe Jūrkalnē, garums 11 km
Muor-puors, Muor-pors – pļava Alsungā, purvs Gudeniekos, ar melnu zemi
Muskas-kalns – Gudenieku pagastā, 0,15 km uz R no Krustkalnu mājām
Muskas-pļava – bijusī pļava Gudenieku pagastā, 0,15 km DAA no Kalnu mājām, R no Muskas kalna, 0,5 ha, krūmājs
Muož-būda, Moži – mazmāja Alsungā
Teicēja Anna Moze, dzimusi 1907. gadā, savas dziesmas teikusi R. Drīzulei 1957. gadā. Teicēja arī tad dzīvoja Alsungas pag. Možos.
Mūrnieki – mājas Alsungā
Mož-vads – pļava Alsungā
Mož-purvs – Alsungā

N 

Nabagu-pors – purvs Basos
Nabagu birze – mežs Basos
Nadzani – 1858. gada revīzijas listē minēta zamniekmāja Biržos
Naglas, Nagls – mājas Basos, mājas Gudeniekos (?)
Nagliņu-kaln-arāji – zemniekmāja Alsungā
Naglnieki – mājas Basos
Naglu-kapi – Gudeniekos
Nāgales-pļavas, Nāgals-lauks, Nāgls-lauks – Gudenieku pagastā, 0,2 km ZR no Mazpodiņu mājām, ap 35 ha, kultivētas pļavas
Naraiši, Nāraiši, Nāraiti, Nārait – mājas Basos
Naudas-dīķis – Basos
Naudenes-kalva – pļava Alsungā
Naudītes-kalns – Gudeniekos
Naudnieki, Naudniek-būda – mazmāja Gudeniekos
Nātraine – pļava Biržos
Nāvenes-dārzs – lauks Gudeniekos
Neļķes – mājas Alsungā
Nēģu-valks – Alsungā, tek caur Šķupeles mežu, caur dzirnavezeru
Niedres – mājas Jūrkalnē
Niedr-purvs – Alsungā
Niks – mājas Jūrkalnē
Niku-druvas-vada, Niks-druvs-vada – Alsungā
Nomaņu-purvs – Biržos
Nuģ-kalns – Basos
Nuģs, Nuģi – mājas Basos
Nuomavas-ezers un purvs – Biržos
Nuomaunieki – zemniekmāja Biržos
Nuor-kalni – zemniekmāja Jūrkalnē
Nuornieki, Nuorniek – zemniekmāja Jūrkalnē



Oliņi – mājas Alsungā, kādreizējais Almāles krogs
1933. gada naktī uz 26. decembri Alsungas pagasta Oliņu māju pagrabā (J.Dundura mājās) notika LKP Lejaskurzemes apgabala konforence
KNM Za 691
Or-dangas Uo-rdangas, Ur-dangs pļavas – kultivēta pļava Gudenieku pagastā, 0,2 km D no Megņu mājām, Jāmaņupes (Cerendas) kreisajā krastā, 44,3 ha
Ornas pļava – Alsungā
Osīši – mājas Gudeniekos
Oši – mājas Basos, mājas Jūrkalnē
Kā atgriezāties Jūrkalnē?
Māsa bija ieprece’jusies Ošos. Es atnācu uz Ošiem. Sāku dziedāt baznīcas korī un tā visu mūžu.
No Katrīnas Bērziņas intervijas avīzei Maģie Suiti 2000./49
Oš-valks – pļava Jūrkalnē
Ozoli – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Ozolkalni – mājas Alsungā

P 

Padubji – mājas Alsungā
Padubjos atradās 1949. gada 24. maijā dibinātais Grāveru ciema kol-hozs 21. jūlijs. Pirmais priekšsēdētājs Jēkabs Liepa.
Pagasta-māja – Gudeniekos
Pakalni – mājas Basos
Palejas – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Panti – mājas Alsungā
Pantos atradās 1949. gadā dibinātā Kraumaņu ciema kolhoza Padomju uzvara kantoris.
Panta-kapi – Alsungā, pie Panta mājām, 1938. gadā – 0,736 ha, pie Tērandes ceļa, 6 km no Alsungas
Pantu-priedes – Alsungā
No vairākām vietām ap Alšvangu varējuši saredzēt jūru. Stāsta, ka Pantu priedes kalpojušas par orientieri jūrā braucējiem. Tie varējuši braukt jūrā tiktāl, kamēr var saredzēt Pantu priedes.
Parki – mājas Alsungā
Pasta-māja – māja Basos
Paulīnes – mājas Alsungā
Pavasari – mājas Alsungā
Pāzs-puor – purvs Jūrkalnē
Pāži, Pāž – mājas Jūrkalnē, no kurām 1944./45. gadā ar laivām pāri uz Zviedriju cēlās bēgļi
Pāž-up – upe Jūrkalnē
Pāž-tilt – tilts Jūrkalnē
Peku-krogs – krogs Gudeniekos
Perševici – mājas Gudeniekos
Pēršas – mājas Gudeniekos
Teicēja Marija Pērševica no Gudenieku pagasta Pēršām sniegusi vērtīgas ziņas par novada tradīcijām Birutai Senkēvičai, grāmatas Godi Vidus-Kursā (R., 1939) autorei.
Pērkoni – mājas Alsungā
Pidakši – mājas Gudeniekos
Pidakš-ērči – kadiķu birzs Gudeniekos pie Pidakšu mājām
Pidilti – mājas Alsungā, priestera Pētera Dupata tēvu mājas
Piebūves – mājas Alsungā
Piesika – purvaina pļava Gudeniekos
Pikšas – mājas Gudeniekos
Pilarāji – mājas Alsungā
Pilberģ-baznīc-kap – kapi Jūrkalnē
Pilberģ-bukt – Jūrkalnē
Pilberģ-muižs-kalns – kalns tagadējā Jūrkalnē
Pilberģ-muiž-rāv – Jūrkalnē
Pilberģ-muiž-up jeb Ceļ-up – upe Jūrkalnē
Pils-ezers – Alsungas un Īvandes pagastā, 0,85 km DD no Kukšu ezera. Cauri tek Dižandrejupīte, 3,7 ha
Pilsberģes-muiža, Pilsbergas-muiža, Pilberģ jeb Lejasmuiž – tagad Jūrkalnē, tās ēkās tika iekārtota jūrskola
Pilsberģu-lejas-pagasts, tagad – Jūrkalnes pagasts
Pils-dangas – minētas kā moku kambari 1905. gada revolūcijas laikā Gudeniekos (?)
Pils-grava – Gudenieku pagastā, A no Basu pilskalna
Piļķi – mājas Gudeniekos
Pinkas – mājas Gudeniekos
Piraž-posums – pļava Jūrkalnē
Pirtnieki – mājas Gudeniekos
Pīkšas – mājas Alsungā
Pīkšas-Mucenieki, Pīķs-mucenieki – zemniekmāja Basos
Pīlādži – mājas Gudeniekos
Pīļ-puor – purvs Jūrkalnē
Plāņi – zemniekmāja Alsungā, iznīcināta kolhoza Alsunga lauku meliorācijā
Pleči – mājas Alsungā, aiz Ruduma kapiem
Plecene lielās:
Man grezna galva!
Mūs’ brāļu cūkstaļļiem
Greznāks jumts bija. Bb 24, 857
Ploču-pļavas – Gudenieku pagastā, Guļas valka labajā krastā, vidū Ploču mājas, apkārt kultivētas pļavas 36,7 ha
Ploči – mājas Gudeniekos
Pļaviņas – mājas Gudeniekos
Pļavmalas – mājas Alsungā
Pļavsargi – mājas Alsungā
Podiņi – mājas Gudeniekos
Podiņame slinkas meitas,
Suni raida govis slaukte;
Suns āzgāja laidarēje,
Asti viene kustināja. Bb 1, 192
Podiņ-ērči – kadiķu birzs Gudeniekos pie Podiņu mājām
Podnieki – mājas Gudeniekos
Polīši, Poliš – mājas Alsungā
Poļi – mājas Basos
Poļ-pors – purvs Basos
Poparāji – mājas Alsungas pagasta Grāveros
Grāveru ciema Poparājos dzīvoja teicēja Anna Gulbe, dzimusi 1887. gadā. Dziesmas no viņas rakstīja 1931., 1957. gadā.
Poparājos dzīvoja arī 1854. gadā dzimušais Mārtiņš Gulbis, kurš sniedzis vērtīgas ziņas par novada tradīcijām Birutai Senkevičai, grā-matas Godi Vidus-Kursā (R., 1939) autorei.
Poriķi – mājas Alsungā
Poriņi – mājas Gudeniekos
1931. gada 1. augustā Gudenieku pagasta Poriņos dzimusi tautas-dziesmu teicēja, etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku sievas ilggadīga locī-tāja Emīlija Kantiķe.
Posuma-pļava – Basos
Posum-pors – purvs Jūrkalnē
Priedoli – mājas Jūrkalnē
Jānis Priedoliņš (Priedols) dzimis 1855., miris 1936. gadā Jūrkalnē. Tālbraucējs kapteinis, kuģīpašnieks. Viens no pirmajiem Kurzemē aicinājis būvēt buriniekus. Jūrā sācis braukt no 14 gadu vecuma. Bijis burinieku Madda Maria (1892 – 1894) un Felix (1904) kapteinis un līdzīpašnieks, burinieka Alexander, Maria īpašnieks. Pirmais no latviešu kuģīpašniekiem ar saviem kuģiem braucis pēc zivīm uz Arhangeļsku. Mūža beigās dzīvojis Jūrkalnes Priedolos.
Prūši – mājas Gudeniekos
Pucenes – mājas Alsungā
Pujāti – mājas Gudeniekos
Puķes – mājas Gudniekos
Puķu-kalns – Basos
Puleči, Pulicas, Pulekši – mājas Gudniekos
Pulps – mājas Jūrkalnē
Pulturi – mājas Klosterē
Klosteres Pulturos 1841. gadā dzimusi teicēja Mazlovsku Ķērsta. Kad Em. Melngailis no viņas rakstīja dziesmas 1930. gadā, teicēja dzīvoja nespējnieku namā Kuldīgā.
Pumpas-kalns – Alsungā, pie Silenieku mājām
Pumpuri – mājas Gudeniekos
Pupāji – mājas Gudeniekos
Teicēja Elizabete Cērmane, dzimusi 1891. gadā Aizputes rajona Gu-denieku pagasta Pupājos, dziesmas 1957. gadā dziedājusi A. Krū-miņam.
Pureņi – mājas Gudeniekos
Purviņi – mājas Gudeniekos
Purv(a)-lūki – zemniekmāja Basos
Putkules – mājas Alsungā
Putni – mājas Alsungā
1884. gadā Alsungas pagasta Putnos dzimusi teicēja Pīkša Marija. 1948. gadā, kad dziesmas teica A.Krūmiņam, teicēja dzīvoja Alsungas Zvirgzdiņos.
Putras-ezers – Īvandes un Alsungas pagastā. Cauri tek Dižandrejupīte
Pūc-liek(i)ns – pļava Jūrkalnē
Pūdeļ-kalns – Basos
Pūkas – mājas Gudeniekos
Pūkas-valks – Guļas valka labā pieteka Gudenieku pagastā. Iztek pie Strautiņu mājām, tek garām Pūku mājām
Pūlīši – mājas Jūrkalnē
Par dziedāšanu – tad es atceros vēl pavisam sen, kad Melngailis bija atbraucis uz Jūrkalni un dziedāja vecā Motorniece un Kudiņa Elza no Pūlīšiem. Viņi dziedāja tur, kur Lindai tagad izstaba, mēs priekštelpā klausījāmies. Tas bija trīsdesmitajos gados.
No Katrīnas Bērziņas intevijas avīzei Maģie Suiti 2000./49.
Pūls-puor – purvs Jūrkalnē
Pūļ-būda – bija mazmāja Gudeniekos
Pūļ-kalns – Gudenieku pagastā, 2,8 km no Gudenieku centra, uz kalna esot bijusi Pūļ-būda
Pūpoli – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Teicēja Margrieta Pūpola, dzimsui Pinkule 1893. gadā Alsungas pa-gasta Ķaupjos, ieprecējās Pūpolos, kur arī nodzīvoja visu mūžu. Pie-dalījusies suitu kāzu uzvedumā Rīgā 1925. gadā. Ilggadēja Suitu sievu dziedātāja.
Pūri – mājas Gudeniekos
Pūtulene – ganīkla Jūrkalnē

R 

Raibuļas, Raibuļi – mājas Alsungā
Reiz Almaļu Raibuļu mājās (Aizputes apr.), netālu no Alsungas pils, Užavas upes malā vairāk puišu (no lielās ceturtdienas uz lielo piektu – to nakti) ganījuši zirgus un ieraudzījuši agrumā raganu ar baltu slauceni uz rokas. Tūliņ sabrukuši virsū un viens, stiprākais puisis, pirmais grābis raganu aiz matiem, bet nepalaimējies. Ragana atsitusi visus pie malas. Beidzot lielām mokām dabūjuši notvert slauceni. Ragana briesmīgi lūgusies, lai atdod jel slauceni un šie, muļķi, atdevuši arī. Bet kas ir? Pāriet mājā azaidā, sasēžas gar galdu, apskatās: viens no šiem vairs neēd – nomiris. Tas bijis tas puisis, kas pirmais ieteicies, lai slauceni atdodot.
Teicējs J. Lēmanis Alsungā, LP, V, 2, 4,
P.Šmits Latviešu pasakas un teikas, 224. lpp.
Raikstiņi – mājas Alsungā
Rasas – mājas Gudeniekos, no 2001. gada aprīļa arī zemnieku saimniecība
Raudupes, Raudupji – mājas Alsungā
1948. gadā, kad Andrejs Krūmiņš no teicēja Jāzepa Eglīša (dzimis 1888. gadā) rakstīja dziesmas, viņš dzīvoja Alsungas pagasta Raud-upjos.
Rauši – mājas Alsungā
Rāvas – mājas Alsungā
Redeļ-kalns – Alsungā, uz tā būdas (mazmājas) Kulberģi, Ciekauži, Vizbuļi
Uzkāpjot Redeļkalna koku galotnēs, jūru varējuši saskatīt
Reģe jeb Reģi – apdzīvota vieta Alsungā
Reģu-muiža, senāk Reggen – Alsungas pagastā
Kad alsundznieki bija palikuši par katoļiem, tad Reģu (Raagen) lielmāte to altāra lukturi, ko Alsungas baznīcai bija dāvinājusi, vienu nakti paņēmusi pati, aiznesusi kājām pa tumsu uz Ēdoles baznīcu. No tā laika reģinieki turoties pie Ēdoles baznīcas un kas it sevišķi acīs krīt: reģinieki (zemnieki) paturējuši Ēdoles baznīcā tiesību divi pirmajos solos sēdēt, kā īpašās goda vietās.
A.Bīlenšteins 1866. gadā Magazin XIV.
P.Šmits. Latviešu pasakas un teikas, 35?. Lpp.
Reģu-kapi – Alsungā, valsts mežā pie Dārziņu mājām, 1938. gadā – 0,10 ha
Reiņi – mājas Gudeniekos
Reķi – mājas Alsungā, tagad Miera iela 1
Reķu mājā, kur Eņķis [Heņķis] dzīvo, pats saimnieks Pētes Grieza arī ir koklētājs. Eņķis savas kokles nepārdod, bet Grieza savu sep-tiņstīgaini atdod par 200 rubļu, vēl klātpielikdams senlatvisku stabulīti, no jaunas priedes celma nomauktu, gluži par velti.
Em.Melngailis. Raksti, 105. lpp.
Remeši – mājas Gudeniekos
Riekstiņi – mājas Alsungā
Rijas-kalns – Basos
Rimantas – mājas Basos
Rivgari, Rīvgari – mājas Alsungā, vairs nav
Rivgarem viens dēliņis,
Bet tas pats nevesels:
Ar vāģim piertej veda,
Ar duceli istabej... V.P. 1021
Rīdznieki – mājas Jūrkalnē
Rīniek – mājas Jūrkalnē
Rītiņi – mājas Alsungā
Rītiņos atradās 1949. gadā Kraumaņu ciemā dibinātā kolhoza Nākot-nes ceļš kantoris. Pirmais priekšsēdētājs Andrejs Balodis.
Rīvgari – mājas Alsungā
Rīvgara-kapi – Alsungā, Klūgu un Rīvgaru māju robežās, 1938. gadā 0,307 ha
Rīgas-ceļš – ceļš cauri Adzēm, jo liels, abās pusēs mājas
Rīva, Rīve, Rīves – upe Gudeniekos, Basos, ietek Baltijas jūrā uz D no Jūrkalnes, iztek no Vilgāles ezera, 53 km gara
Rubekel-kāp – ala, arī sils Gudeniekos
Rubekļi – mājas Gudeniekos
Rubeņi – mājas Gudeniekos, kādreizējās Kārklupes mājas
Rudumi – mājas Alsungā
Kas taku nomina
Uz Rudumiem?
Jānītis nomina,
Lībīti lenkdams. Bb 24, 828
Ruduma-kapi – Alsungā, pie Ruduma mājām, 1938. gadā – 0,2 ha
Rudzīši – mājas Gudeniekos
Runč-dangs – ganīkla Jūrkalnē
Rungas – mājas Alsungā
Ruņģi – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā ar iesauku Mīzenes
Ruņģos I atradās 1949. gada 28. martā dibinātā Alsungas ciemata kol-hoza Sarkanais arājs kantoris. Pirmais tā priekšsēdētājs Andrejs Sed-liņš.
Ruņģos visu mūžu dzīvojusi teicēja Anna Porziņģe, dzimusi 1907. gada 27. oktobrī, apglabāta Alsungas Strēļu kapos.
Ruņģu-avots – Gudenieku pagasta Avotlejā, 0,9 km DR no Dižruņģu mājām, Gudenieku-Apriķu ceļa kreisajā pusē. Iztek Saltvalks
Ruņģu-kapi – Gudeniekos
Ruom-būd – mazmāja Jūrkalnē
Robežas – mājas Basos
Robežnieki, Ruobež – mājas Gudeniekos, mājas Jūrkalnē
Rogas – mājas Gudeniekos
Roņi – mājas Gudeniekos
Roņu-valks – Alsungā
Te jau arī klāt Alsunga, novietojusies uz Rietumkursas augstienes un Piejūras zemienes robežas, Roņu valka krastos un senā Baltijas ledusezera krasta kraujā, kas pie Alsungas paceļas 18 m virs līdzenuma un 22 m virs jūras līmeņa
Rotkaļi – mājas Alsungā
Rozītes – mājas Alsungā
Rožkalni – mājas Basos

S 

Salenieki – mājas Alsungā
Saliena – ? Gudeniekos
Salnāji – mājas Gudeniekos
Saln-arāji – mājas Alsungā
Salt-valki – mājas Gudeniekos
Salt-valks – Užavas kreisā pieteka Gudenieku pagastā. Iztek no Ruņģu avota Avotlejā pie Gudenieku-Apriķu ceļa. Tek garām Saltvalku mājām
Sarmas – mājas Gudeniekos
Sauleskalns – mājas Gudeniekos
Sauliš-būd – mazmāja Jūrkalnē
Saulgrieži – mājas Gudeniekos
Saulītes – mājas Gudeniekos
Sātiņi – mājas Alsungā
Alsungas pagasta Sātiņos 1902. gadā dzimusi teicēja Anna Eglīte, 1948. gadā, kad dziesmas no viņas teiktā rakstīja A. Krūmiņš, teicēja dzīvoja Alsungas pagasta Raudupjos.
Sātnieki – mājas Alsungā
Sāt-pļavs – pļava Jūrkalnē
Sedliņi – mājas Alsungā
Alsungas pagasta Sedliņos 1930. gadā astoņu bērnu ģimenē kā cetur-tais pasaulē nāca Krists Orna, mūziķis, Alsungas bērnu mūzikas sko-las direktors un 13 gadus tā pirmais direktors un pūšamo instrumentu spēles skolotājs.
Gudenieku pagasta Sedliņos 1929. gada 12. aprīlī dzimusi Rozālija Ru-dzīte, dzimusi Sedliņa. Gudeniku pagasta etnogrāfiskā ansambļa Gu-denieku sievas priekšdziedātāja no kolektīva pastāvēšanas sākuma.
Sedļi – mājas Alsungā
Sedļi – kolhoza Alsunga “zemes gabals Sedļi”, kuru veidojot iznīcināja tādas viensētas kā Lauklapsas, Kalēji, Laugaļi, Plāņi, Buļļi, Līciņi un Austrumi
1905. gadā pie Sedļu mājām nošauts Alsungas pagasta rīcības komitejas priekšsēdētājs Juris Jaunbirze – KNM Za 691
Selejs-ganekls – ganīkla Jūrkalnē
Seļmes – mājas Basos
Sembas Akmenāji – ? Gudeniekos
Sembas-meži – Gudeniekos
Senči – zemniekmāja Alsungā
Seņķi – mājas Gudeniekos
Ai, lielaja Seņķu māja,
Tavu lielu sūdu lauku:
Visu dienu sūdus veda,
Malas vien neapveda. Bb 18, 298
Sesk-būd – mazmāja Alsungā
Sietniek – mājas Jūrkalnē, minētas 1850. gada revīzijas listē
Sieži – mājas Alsungā
Silakalni, Silkalni – mājas Jūrkalnē
Silavas – mājas Gudeniekos
Sildegas – saimniecības un mežs Jūrkalnē
Silenieki – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Siliņa apgaita – mežos Gudeniekos
Sil-pļav – pļava Jūrlaknē
Siltais-kalns – Gudenieku pagasta Biržu centrā, Z no Nuģu mājām. Pāri iet Kuldīgas-Gudenieku ceļš
Sirmji – mājas Gudeniekos
Sīļi – mājas Gudeniekos, zemes gabals un saimniecība Jūrkalnē
Sīpoli – mājas Gudeniekos
Skaparu-bode – Alsungā
Skapar-kalni – mājas Alsungā
Skolotāju-māja – māja Alsungā
Skrīsti – mājas Alsungā
Mūsu ģimene nolēma riskēt, paliekot savās dzimtajās Skrīstu mājās (1944. gadā) . Mani vecāki nekad formāli nav bijuši iesaistīti nekādās politisās kustībās, arī vidējais zemes īpašuma apmērs nebiedēja ar represijām, kas bija reāli sagaidāmas nākotnē.
J.Kulbergs. Atmiņas (rokrakstā)
Skudras – mājas Alsungā
Skudr-būd – mazmāja Jūrkalnē
Teicēja Marija Saulesleja dzimusi 1889. gadā Pilsberģiešu Skudru bū-dā. Savas dziesmas Em. Melngailim viņa dziedāja 1929. gadā.
Skudriņas – mājas Alsungā
Skujas – mājas Alsungā
Slokas – mājas Alsungā
Smidri, Smīdras, Smīdrs – mājas Basos ? Gudeniekos
Smilgas – mājas Gudeniekos
Smīdr-dīķis – uz Vilgutiņas Gudenieku pagastā. Agrāk tur bija Kalšiens pļavas, 9,8 ha, zivju dīķis
Sniķeri – mājas Alsungā
Somen-ganekls – ganīkla Jūrkalnē
Spaļ-puor – purvs Jūrkalnē
Spēlmaņ-būda, Spēlmaņi – mājas Alsungā
Vienīgais dancis toreiz bija tā sauktais Garais dancis, ko spēlēja uz vijoles. Pirmais vijoļu spēlētājs Alsungā bija Spēlmaņu būdnieks.
FS 1824, 791 Jānis Zeltleja Alsungas Antiņos 1948. gadā
1909. gadā Alsungas pagasta Spēlmaņos dzimis koklētājs Jānis Poriķis, miris 1992. gada 25. februārī.
Spoku-pors – purvs Basos
Spuļģi – mājas Alsungā
Spuļģu-rēde, Vecā-Spuļģu-rēde, Jaunā-Spuļģu-rēde – gravas Alsungā
Staņķi – mājas Gudeniekos
Stendera-kalns – Gudenieku pagasta Biržu centrā, DRR no Ceļarāju mājām, 0,8 km DA no Žambju mājām. Stenders – uzvārds bijušajam Žambju saimniekam. Kalns atrodas Žambju zemē. Augstākais kalns bijušajā Basu pagastā
Stenderes – mājas Gudeniekos
Stenderi – mājas Alsungā
Steras – mājas Alsungā
Stiern-būd – mazmāja Jūrkalnē
Stirna, Stirnupe, augštecē – Lankarājupe – Užavas labā pieteka, Gudenieku un Alsungas pagastā. Iztek no Zvirgzdu ezera, 10 km gara.
Stirn-muiža – Alsungas pagastā, vācu laikos – Rekhof
Stirnas – apdzīvota vieta Alsungā
Stirnas-stacija – Liepājas-Ventspils dzelzceļa stacija pie Alsungas
Stobri – mājas Alsungā
Straumes – mājas Alsungā
Strauten-pļav – pļava Jūrkalnē
Strauti – mājas Alsungā, mājas Gudeniekos
Strautiņi – mājas Gudeniekos
Strazdi – mājas Alsungā, mājas Gudeniekos
Teicēja Lūcija Lubīte, dzimusi Trumsiņa 1925. gada 13. martā Al-sungas pagasta Varkaļos, 1959. gadā pārcēlās uz Gudenieku pagasta Strazdiem, mirusi 1989. gada 24. martā.
Strādnieki – mājas Alsungā
Strenceļi, Strenceles – mājas Alsungā
1935. gada vasarā Alsungā pie Sternceļu mājām Kauliņupes krastā pēc Viļa Lā�?a scenārija tiek uzņemta filma Dzimtene sauc jeb Kāzas Alsungā, kurā atainotas senās kāzu ieražas suitu novadā.
No A.Bērtiņa raksta Dievzemītes daiņudārzi, laikraksts Bandava, 1990. gada oktobris
1948. gada 12. decembrī dibinātā Alsungas ciema kolhoza Spars dibināšanas sapulce notika Strencelēs – KNM Za 691
Teicēja Natālija Māldere, dzimusi 1936. gadā, savas dziesmas teikusi Ritai Drīzulei 1957. gadā, kad dzīvoja Alsungas ciema Stren-ceļos.
Strenceļu-grava – Alsungā, pa to tek Kauliņupe
Pāris reižu nedēļā arī no tālākas apkaimes ierodas dalībnieki – dzie-dātājas un dancotājas, spēlmaņi un ķekatnieki; tad Strenceļu gravā, ku-ra savām speciālām, uz ātru roku pagatavotām celtnēm ir it kā maza Holivuda – skan stundām ilgi senās suitu dzuesmas, kuru īpatnais dziedāšanas veids gan ar laiku šķiet drusku vienmuļš, bet toties tekstu krājumi ir neizsīkstoši – gan jautri, gan draiski, gan nerātni.
D.Nasteviča. Vai atkal “Dzimtene sauc”? Kurzemnieks 30.05.1995.
Strēlnieki – mājas Alsungā
Strēļi – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Strēļu-kalns – Basos
Strēļu-kapi, Strēļi – Alsungā
Strieguošs-valk – strauts Jūrkalnē
Strīķi, Striķi – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Kam ņēmi, brāliti,
Striķenes meitu?
Diži Striķi, mazi Striķi,
Velkās visi vedībās. FS 1824, 86
Struijas – mājas Gudeniekos
Stuči – mājas Alsungā
Pavasarī alšvandznieki brauca līgts ganus. Man bija 9 gadi, kad nodeva Stu�?os. Tā arī vasaru noganīju. Diena gara un tā es aiz gara laika griezu pātagu ap galvu. Saimnieks rājās: “Ja tu, meiten, to pātagu nositīsi, tad citu nedos!” Ganīšana bija laba.
No Katrīnas Bērziņas intervijas avīzē Maģie Suiti 2000./49
Stulbā-bierz – mežs Jūrkalnē
Stūrīši – mājas Gudeniekos, vairs nav, veco suitu ceļu krusto Ēdoles- Gudenieku ceļš, kur, kā stāstot, spokojoties no netālā Bezdubeņa purviņa
Sudmalu-dīķis – Basos
Sudmalu-upīte – Basos
Sudrabene – ganības Alsungā
Suiti – Alsungas, Gudenieku, Basu un Jūrkalnes pagastu katoļticīgo iedzīvotēju iesauka
Siliņš savā rakstā par Alsungu saka, ka suitu nosaukumu iedzīvotāji dabūjuši no vārda jezuiti saīsinājumā suiti, jo ar jezuitu ordeņa mūku palīdzību še ievesta katoļu ticība (1632–1636). Pielaiž arī varbūtību, ka nosaukums cēlies no senlībiskā suo, t.i. purvs, purvnieki; ap Alsungu purvu nav mazums.
D. Krievs, raksts Suitu zemē, Kurzemes Vārds, 1928. gads nr. 122
Nosaukums suiti cēlies no lībiešiem, kuru valodā tas apzīmē – purva ļaudis, jo Alsungas apgabals pieder pie purvainākiem apvidiem Lejas Kurzemē.
Aipranks A. Ģeogrāfija pamatskolas 3. un 4. klasei//R.,1922.,169.lpp.
Tas būtu viegli pateikt – suiti ir Lejas Kurzemes katoļi, kas apdzīvo Alšvangas, Jūrkalnes (senāk Pilsbergas), Gudenieku, Bases un pa daļai arī Ādzes pagastus (ģeografiski ņemot, šie pagasti ir pusceļā no Liepājas uz Ventspili, Baltijas jūras piekrastē), bet grūtāki ir teikt, kāpēc viņus tā sauc. Vārds suits vēl šodien pazīstams vāciešiem un fran�?iem. Par suitiem sauca karaspēka virspavēlnieka pavadoņus un vēlāki, vidus laikos, pūtēju kori, kas sastāvēja no dažādu balsu pūšamo instrumentu spēlmaņiem un vispāri bija jautri nebēdnieki; tāpēc Vācijā viņiem nav laba slava. Tomēr nav nekāda pamata, ka mūsu suitiem ar šiem ir kas kopējs un drīzāki jāpieņem kāda latviešu zinātnieku doma par suitiem, kuri domā divējādi. Aipranks saka, ka suits nozīmējot – purva ļaudis. Šis apgalvojums man izliekas bez noteikta pamata, lai gan daļa no suitiem apdzīvo purvainu apgabalu, tomēr šo purva lielāko daļu apdzīvo protestanti, kurus par suitiem nesauc. Pareizāks izliekas to domas, kuri apgalvo, ka suits cēlies no vārda jezuits, jo pateicoties pēdējiem tikai šādi suiti pastāv.
P.Upenieks. Suiti žurnālā Sauleite, 1928.g., nr. 8
Suitu ceļš, Vecais-suitu-ceļš – Alsungas-Kuldīgas vecais ceļš
Sumatas – mājas Alsungā
Sumiš-liek(i)n-pļav – pļava Jūrkalnē
Sundeg-sils – mežs Jūrkalnē
Suņ-pors – purvs Basos
Suži – mājas Blintenes pagastā pie Alšvangas
Teicējs Andrejs Dūdiņš dzimis 1855. gadā Blintenes pagasta Sužos pie Alšvangas. Dziesmas no viņa rakstīja Em. Melngailis 1929. gadā.
Sūd-cepur-puor – purvs Jūrkalnē
Sūniņi – mājas Alsungā
1912. gadā dzimusī teicēja Baiba Šteinberga 1957. gadā, kad dziedāja folkloristam A. Krūmiņam, dzīvoja Alsungas ciema Sūniņos.
1878. gada 17. oktobrī Alsungas pagasta Sūniņu būdā dzimis arī teicējs Jānis Zeltleja, Ādama dēls.
Svelms – mājas Basos
Svēģeri – mājas Alsungā
Svētkalns – Alsungā, uz tā ugunskapi. – tā Mat.Siliņš Latviju rakstos I 1924. gadā, 9. lpp. (Vai tas būtu tas pats kalniņš, uz kura šodien Kalniņu mājas, zem kurām palika 12.-13. gs. ugunskapi?)
Sviķi – mājas Alsungā
Šalkas – mājas Gudeniekos
Šenkevices – mājas Gudeniekos
Šeņķes – mājas Gudeniekos
Šķēpeles – mājas Alsungā
Šķiļi – mājas Alsungā
Šķībais-kalns – Basos
Šķītlaki – mājas Alsungā (šķidrs audums)
Šķītuži – mājas Alsungā
Šķulpes mežs, mežniecība – Gudeniekos
Pie Zvirgzdu ezera atradās A.Macpāna Rietumkurzemes partizānu vienības A.Strautmaņa apakšvienības nometne. Šī vienība darbojās Alsungas, Ēdoles un Gudenieku apkārtnē, Šķulpes mežā pie Zvirgzdu ezera notika kauja ar hitleriešiem, kurā partizāni guva uzvaru.
No Alsungas novadpētniecības muzeja materiāliem
Šķupeles-mežs – Alsungā, no tā iztek Nēģu-valks, tālāk tekot uz Alsungas dzirnavezeru
Šmāliņi – mājas Alsungā
Šveiduki – mājas Gudeniekos

T 

Tač-posums – ganīkla Jūrkalnē
Tauriņi – zemniekmāja Gudeniekos
Teļaste – pļava Gudeniekos
Teņi – mājas Alsungā
1886. gadā Alsungas pagasta Teņos dzimusi teicēja Barbara Grunt-mane. 1948. gadā, kad dziesmas no viņas rakstīja A. Krūmiņš, viņa dzīvoja Alsungas pagasta Ķaupjos.
Teteri – mājas Gudeniekos
Tērandi – mājas Gudenieku pagastā
Tiemenes - ? Alsungā
“Tiemens? Nu tās nav tāl no prop šķūņ un pļavs. Tā ir dziļ vecup, tāc pļuocs, striegoņ... Tur viens vīrs a viss zierg iekrit iekš, zuvs a tu i...”
A.Aizara Dzimto Alsungu atceroties, avīze Suitu Vēstis, 1993/8
Tiesas-kalns, Tiess-kalns, Karātavu-kalns – Alsungas pagastā, Alsungas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, 1 km Z no Mārgavas upes. Sena soda vieta, kur sodīti muižas kalpi un zemnieku sacelšanās vadītāji
Alšvangas tuvumā atrodas Tiesas kalns; tam sava teika.
Šverins bijis bargs kungs, kas katra nieka dēļ sitis savus ļaudis. Par to, ka viņš ievedis katoļticību, padzinis luterāņus un citus savus ļaudis, radušies ienaidnieki gan starp kungiem, gan arī starp zemniekiem. Reiz daži drošsirdīgi jaunekļi nolēmuši kungu nonāvēt, bet nezināmu iemeslu dēļ tas neizdevies. Kungs to dabūjis zināt, licis drošiniekus saukt pie sevis un vaicājis, kurš esot no šiem uzdrošinājies sacelties pret viņu. Iestājies nāves klusums. Tad no pulka divi jaunekļi iesaukušies: “Mēs še esam!” Tad nu arī kungs licis nocirst Tiesas kalnā galvas. Viena no nocirstām galvām trīs reizes lēkusi uz augšu un saukusi: “Nepatiesi!” Notiesātie turpat Tiesas kalnā aprakti. Uz kapu kopas uzauguši divi bērzi ar cilvēku ģīmjiem zaros. Vēl tagad kalna galā aug pāris ķeburainu bērziņu ar zaru vēžiem, kas laikam bijis par ierosinājumu tautas fantāzijai un taikai par nosodīto ģīmjiem.
FS 901, 4 Aizputes Gudeniekos pierakstīja D. Krievs 1929. gadā
Tiesas kalns atrodas uz vakariem no alsungas ciemata apmēram pusotra kilometra, uz Basu ceļa. Savu nosaukumu tas dabūjis no tam, ka te klaušu laikos, kad Šverins valdījis alsungu, notiesāti uz nāvi un nāvessods izpildīts diviem Alsungas saimniekiem. Tanī laikā par nepaklausību kungam saimnieki saņēma līdz 30 sitienus ar kokiem. Divi Alsungas saimnieki – Spīstiķis un Čāgalis – gāja kājām uz Pēterburgu sūdzēties ķeizaram par briesmīgo zemnieku pēršanu. Uz ceļa viņus noķēra, atveda uz muižu un ieslodzīja rijā. Aizveduši uz Tiesas kalnu (toreiz tur auguši lieli, resni bērzi), un pēc tam, kad bijuši saaicināti kopā apkārtējie zemnieki, abiem tur bende nocirtis galvas. Kungs arī tur bijis klāt un pēc soda izpildīšanas sacījis: “Jums būs paklausīgiem būt saviem kungiem, bet ar dumpiniekiem tā allaž notiksies.”
FS 1935, 6459 Jāzeps Varnevics Aizputes Alsungā, 71 g.v., pierakstīja R. Drīzule 1957. gadā
Uz Tiesas kalna sirmā senatnē, klaušu laikos, izpildīti miesas un nāves sodi. Vēl tagad uz šo kalnu tauta skatās ar dziļu bijību, jo daudzi no senčiem šeti ziedojuši savas dzīvības vienīgi par to, ka gribēja sevi un citus atbrīvot no vergu važām.
B.Senkēviča-Ziemane Suiti, vīņu īpatnības un kulturālie kāpieni, “Brīvā Zeme” 1937., Ilustrētais Pielikums
Tiesneši – mājas Gudeniekos
Tilt-arāji – mājas Basos
Teicēja Raikstiņu Baba dzimsui 1866. gadā Bases pagasta Tiltarājos, 1929. gadā, kad dziesmas rakstīja Em. Melngailis, dživoja Biržos.
Tilt-silans-būd – mazmāja Jūrlaknē
Tilt-sils – mežs Jūrkalnē
Timzas-pļavas, Timzas – pļavas Gudenieku pagastā. Ap 0,5 km Z no Kāpenieku mājām, starp Saltvalku ZA un Agas upi DR, D. “Timza bija nabadzīgas būdiņas, tagad ir pļavas Timzas. Ūzene – vienas Timzas daļa. Tur aug nevērtīga zāle, kadiķi.”
Tinšes – mājas Gudeniekos
Tīreļi – apdzīvota vieta Alsungā
Tīrlauks, Tīrlauka purvs, Tīrlauku purvs – augstais purvs Alsungas pagastā, 1,2 km R no Bērzkalnu ciema, 465 ha, kūdras ieguve. Purvā izdalās divi masīvi – R daļā Mazais Tīrlauka purvs, A daļā – Lielais jeb Dižais Tīrlauka purvs
Tīrlauks-pļav – pļava Jūrkalnē
Tīrlauki – mājas Alsungā
Tomiņi – mājas Alsungā
1948. gada 12. decembrī dibinātā Alsungas ciema kolhoza Spars kan-toris bija Tomiņos
KNM Za 691
Tomkalns – Gudenieku pagasta Basos
Treidi – mājas Gudeniekos
Prec mani Treidam,
Prec Abaram;
Neiešu Treidam,
Ne Abaram. Bb 24, 591
1924. gadā Grāveru Treidos dzīvoja teicēja Līze Valciņa.
Trešais-sēķs – sēklis pie Jūrkalnes
Trīdes – mājas Gudeniekos
Truša-pors – Basos
Truš-kāp – ala Gudeniekos
Tuomiņ-rāv – Jūrkalnē

U 

Ulmales mežniecība – Gudeniekos
Ulmkalni – mājas Gudeniekos
Uorniek – pagastļaudis Jūrkalnē
Uoš-valks – mežs Jūrkalnē
Upenieki – mājas Gudeniekos
Upniek-būd – mazmāja Jūrkalnē
Upes-kalni – mājas Gudeniekos
Upīši – mājas Gudeniekos
Upītes – mājas Basos, Gudeniekos
Usin – mājas Jūrkalnē
Uztupji, Ustubji, Ustubi, Ustupji – mājas Alsungā
Ustubiene goda sieva,
Nava goda krauzulīšu;
Būt’ man ziņu atsūtīj’si,
Es būt jēru nodīrāj’si;
Es būt jēru nodīrāj’si,
Iedevusi krauzulīšus. Bb 24, 930
Uzkalni – mājas Alsungā
Užavas-upe Alsungā, pie Gudeniekiem – Mālupe, ietek Baltijas jūrā, 67 km gara, sākas Rietumkursas augstienē 53 m augstumā, tad noslīd piejūras zemienē. Tai pietekas: Kauliņupe Alsungā, Bērzkalnupe (saukta arī Siliņupe, Mucenieku valks), Mārgava, Stirna (Lankarājupe), Tiemene (Užavs ups attek) un Vanka
Užavas – apdzīvota vieta Gudeniekos 

Ū

Ūder-pļavs – pļava Jūrkalnē
Ūdri – mājas Basos
Ūdru-kapi – Gudeniekos
Ūdr-valk – strauts Jūrkalnē
Ūķa-kalns – Basos
Ūķi – mājas Klosterē
Ūpji – mājas Gudeniekos
Ūsiņi – mājas Alsungā
Atziņas cienīga bija [Ūsiņu] Jāņa māja. Tā bija gatavā pils, sastāvoša no vienas ēkas un trīs istabām. Istabas bija visas trīs kvadrātveidīgas. Tā ka vēl viens kvadrāts iztrūka, tad visa māja būtu bijis kvadrāts. Viens no šādiem kambariem bija veltīts dzīvošanai. Vienu istabas galu ieņēma prāva gulta, kur gulēja Jāņa tēv Ūsiņš ar sievu Madeli un mazākiem bērniem. Gultas galā bija uz klucīšiem apmēram kvadrātveidīga kaste, ar tanī bija cisas un šādas tādas lupatas. Tur ne vien gulēja, bet gandrīz vienmēr, sevišķi ziemā, dzīvoja lielākie bērni, cik jau viņus Dievs bija devis. Istabu apgaismoja viens lodziņš, sastāvošs no četrām rūtēm. Tas no ārpuses bija līdz zemei. Pie loga mazs galdiņš. Pie galda sols, vecs krēsls. Pretējo istabas pusi gandrīz visu ieņēma plīts. Tās priekšā pelnos gulēja melna, gaŗu vilnu kuce. Aiz sienas varēja dzirdēt, ka govis berzē ragus gar sienu, žvadzina ķēdes, ķildojas siveni, blēj aitiņas un bubina vecais kleperis. Arī šiem lopiņiem telpas bija ļoti šauras, bet viņi ar tām bija pieticīgi un dzīvoja ļoti sadraudzīgi. Lopiņi bija pat tik tāļu sadraudzējušies, ka govs neliedzās pabarot sivenu ar savu pienu. Trešajā kambarītī bija klēts. Tur nu bija visa Jāņa tēva bagātība. Uz istabas augšas dzīvoja vistas. Par tīrību, skaistumu un kārtību nezināja kaut ko ne jānis, ne viņa māsas, ne māte. Lakatiņi, krekli un viss, kas citur mēdz būt balts, tur bija pelēks. P.Upenieks. Atmiņas
Ūsiņ-Siliņi – mājas Jūrkalnē
Ūzene – Timzas pļavu daļa Gudenieku pagastā, auga nevērtīga zāle, kadiķi 

V 

Vagaru-kalns – Gudenieku pagastā, Užavas kreisajā krastā. “Vectēvs bija Grāveru muižas vagars. Kungs par algu iedeva to kalnu. Tāpēc tā nosauca. Uzcēla būdu. Tur Megņu dzimtas sākums...”
Valavici, Valavicas – mājas Gudeniekos
Valceniek – mājas Jūrkalnē
Valciņi – mājas Gudeniekos
Valki – mājas Gudeniekos
Valk-lauks – lauks Jūrkalnē
Vamziens – ganīkla Jūrkalnē
Vamži, Vamzs – mājas Jūrkalnē
Jau skolas [jūrskola Jūrkalnē] laikā pastāvēja glābšanas stacija, kuras darbinieki glāba strandējušus (avarējušus) kuģus. Staciju vadīja vācietis Štreits, kas ar meitu “freileni” dzīvoja pie kalēja Kūnava, netālu no Vamžiem. Štreits izglābis 28 cilvēkus. Pats miris 1907-1908. gadā. Meita pirmā pasaules karā aizbrauca uz Vāciju. Māja nodega.
Ventspils muzeja ekspedīcijas materiāli Jūrkalnē 1972. gadā
Vanagi – mājas Alsungā
Sen dzierdēju, nu redzēju
Vanadzenes daiļu meitu:
Tievas kājas, velvēts kaks,
Zem’, apaļu vēderiņu. V.P. 1020
Alsungas pagasta Vanagos 1919. gada 25. oktobrī dzimis muzikants Alberts Vanags (miris 1991. gada 9. februārī, apglabāts Strēļu kapos). Viņa dzīvesbiedre Elza Vanaga, audēja, ilggadēja etnogrāfiskā an-sambļa Suitu sievas dziedātāja.
Vanag-puosums – pļava Jūrkalnē
Vanag-valks-pļavs – pļava Jūrkalnē
Vanka – Užavas labā pieteka, tek arī pa Alsungas pagastu
Varkaļi – mājas Basos ? Gudeniekos, mājas Alsungā
Kam jēmi, brāliti,
Varkalenes meitu?
Kules knaģi, spradži, radži,
Visi jāja panākstos. V.P. 869
Varoņi – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Vaski – mājas Jūrkalnē
Vārniņi – mājas Alsungā
Vārž-pors – purvs Basos
Vec-andrej-darziš – lauks Jūrkalnē
Vec-kalēji – mājas Basos
Vec-sniķeri – mājas Alsungā
Vec-vagari – mājas Gudeniekos, mājas Basos, mājas Alsungā
Veģi – mājas Basos
Veldas-mežs – Jūrkalnē
Velēn-liekne, Liekne, Velēn-lieknes-purvs, Velēn-pors – nosusināts zemais purvs Gudenieku pagastā, 1 km ZZR no Gudenieku ciema, A no Gaišumu mājām, Z no Užavas, cauri tek Guļas valks, ap 290 ha. Pļavas daļām bijuši atsevišķi nosaukumi, piemēram, D daļu 0,2 km ZR no Strēļu mājām sauc Vilkārses (Vilnkārses, Villkāses, Vilnkārsis) ganīkls
Vepriens – pļava Jūrkalnē
Verši (Vērši ?) – mājas Gudeniekos
Vesvagari – mājas Gudeniekos
Vetgi – mājas Gudeniekos
Vēder-pļava – Basos
Vērškalni – mājas Gudeniekos
Teicēja Ruņģis Ieva, dzimusi 1899. gadā Gudeneiku pagasta Vērš-kalnos, savas dziesmas teikusi Em. Melngailim 1941. gadā
Vēršu-pors – purvs Basos
Vēsarāji, Vēsrāji – mājas Gudeniekos, dzīvoja Vēsarāju Trīna, kas kopā ar suitu dziedātājiem 1924. gadā uzstājās Rīgā
Vētras priedes – priežu puduris pie jūras Jūrkalnē – vētras laikā smagi krāca
Viči – mājas Gudeniekos
Viču-priediens – Gudeniekos
Viesturi – mājas Alsungā
Viesuļi – mājas Alsungā, drīzāk iesauka – vecā mājvietā kalna galā vienmēr cēlies vēja virpulis, pat aizpūtis visu iesēto labību
Vig-pļavs – pļava Jūrkalnē
Vilgute, Vilgutiņa, arī Bigu-strauts – Rīvas labā pieteka, lejtecē tek pa Gudenieku un Turlavas pagasta robežu.
Vilgutes-pļava – Basos
Vilgut-kalns – Basos
Vilkārses, Vilnkārses, Villkāses, Vilnkārsis – pļavas Gudeniekos, pie Strēļu mājām
Vilku-rēde – grava Alsungā, kas ved lejup no Babiņas kalna, pie Strēļu mājām
Vilku-pors – purvs Basos
Vilplūči – mājas Alsungā
Virši – mājas Gudeniekos
Vizbuļi – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā un Redeļkalna
Vīkšņ(u)-valks – pļava Gudeniekos
Vīnkalni – mājas Alsungā
Vītoli – apdzīvota vieta Gudeniekos
Vītolu-pors – purvs Basos



Zagļu-kalns – Basos
Zaķ-sāti – mājas Gudeniekos
Zaķ-sils – mežs Jūrkalnē
Zaķ-sil-ceļ – ceļš Jūrkalnē
Zaļkalni – mājas Alsungā
Zaļumi – mājas Alsungā
Zariņi – mājas Gudeniekos, mājas Alsungā
Zaze – zemniekmāja Klisterē, minēta 1857. gada revīzijas listē
Zāģeri – mājas Alsungā
Zelti – mājas Jūrkalnē
Zemdegas – mājas Gudeniekos
Zemītes – mājas Jūrkalnē
Zemturi – mājas Alsungā
Zēbērģi – mājas Alsungā
Zibari – mājas Gudeniekos
Zied-gravas – mājas Gudeniekos
Ziedleja – ieleja Alsungā gar Kauliņupi (Sudmaļupi) lejpus Alsungas dzirnavezera, senāk saukta par Žīdleju
Pāris simtu gadu atpakaļ (16. un 17. gadu simtenī) esot bijis pie Alsungas muižas pilsētiņš jeb miestiņš, vai gluži žīdu vien apdzīvots. Tā laika Alsungas kungs žīdus dažādi spaidījis: nereti sajūdzis pa četri, pa seši saviem ratiem priekšā un licis tik ātrā skrējienā vilkt, ka šie aizkusuši ne no vietas vairs nejaudājuši pakustēt. Beidzot žīdi tad slepeni aizmukuši vienu nakti, bet nu arī pilsētiņš iznīcis.
A.Bīlenšteis Alsungā 1866. gadā
Žīdleja, kas skaitās pie Alšvangas skaistākām vietām, savu nosaukumu dabūjusi no tam, ka te reiz nosists kāds žīds. No tā laika žīdu ģimenes te ilgi neuzturas. Jāpiezīmē, ka tagad Alšvanga ir 100% latviska.
B.Senkēviča-Ziemane Suiti, vīņu īpatnības un kulturālie kāpieni, “Brīvā Zeme” 1937., Ilustrētais Pielikums
Ziedlejas, Ziedulejas (?) – mājas Alsungā, mājas Gudeniekos
Ziedlejas-estrāde – Alsungā
Ziemeļi – mājas Basos ? Gudeniekos, mājas Alsungā
Ziemeļu-pļava – Basos
Ziergkaln-lēj – grava Jūrkalnē
Zilupes – mājas Alsungā
Zitiņi – mājas Alsungā
Zīlītes – mājas Gudeniekos
Zīl-kalni – mājas Gudeniekos
Zīlnieki – mājas Alsungā
Zīļ-pors – purvs Jūrkalnē
Zītari – mājas Gudeniekos
Zorģ-kalns, Zuorģ-kalns, Zorģu-kalns – lēzens paugurs Gudenieku pagastā, Ēdoles-Apriķu ceļa labajā pusē
Zundas – mājas Gudeniekos
Zvaguļi – mājas Alsungā
Zvaguļu Marija,
Tā laba meita:
Noiet pļavā,
Stāv un kasās. FS 929, 14409; FS 16, 16, 5
Zvejas, Zveji – mājas Alsungā
Kriņģele pijole
Zvejenes meita:
Kā pijole izstiepās,
Kā kriņģele saliecās. V.P. 1091
Zvierbuļ-tilt – tilts Jūrkalnē
Zvirbuļi, Zvierbuls – mājas Basos ? Gudeniekos
Zvirgzdu-ezers, Zvirgzdenes-ezers, Zviergzd-ezers, Zvirgžu-ezers – Gudenieku un Alsungas pagastā, 74,7 ha, garums ap 2 km, platums 0,5 km
Zviergžģu ezers ir divus kilometrus garš un puskilometru plats. Viņš atrodas Aizputes apriņķī Gudenieku pagastā. Tagad pastāstīšu, kā viņš cēlies: Reiz vecos laikos bijušas lielas pļavas. Bijis pats pusdienas laiks. Cilvēki grābuši sienu. Viens jājis ar baltu zirgu un saucis: “Zviergžģis nāk, Zviergžģis nāk!” Cilvēki bēguši, kur nu katrs varējis. Un vienai sievai palicis bērns uz siena gubas. Tad nācis no gaisiem ūdens un mirdzējis kā zelts pret saules stariem. Tā izcēlies ezers. Bērns ae visu siena gubu izpeldējis malā un nav noslīcis. Tā vēl līdz šo baltu dienu neviens nav noslīcis.
Teika, FS 1010, 5304, M.Skuja Ventspils Ēdolē, pier. 1947. gadā
Tas noticis senos laikos. Bijusi skaista, saulaina diena un ļaudis vākuši pļavā sienu. Kāda sieviete savu mazo bērniņu uzlikusi uz siena kaudzes. Tad pēkšņi parādījies balts vīriņš baltā zirgā un saucis: “Glābjaties, ļaudis! Zvirgzds nāk!” Visi ļaudis metušies bēgt, atstādami darbarīkus. Pat sieviete aizmirsusi savu bērniņu uz gubas. Atskanējusi rūkoņa, dārdoņa un no debesīm nokritis melns mākonis, un pārvērties par ezeru. Visas siena gubas peldēja. Uz vienas gubas gulēja bērniņš, kuru māte bija atstājusi. Un no tā laika šo ezeru nosauca par Zvirgzda ezeru. Un tas vīriņš baltajā zirgā esot bijis Dievs.
Zvirgzdiņi – mājas Alsungā
1948. gadā Alsungas Zvirgzdiņos dzīvoja teicēja Marija Putnoviča, dzimusi 1878. gadā, kas kopā ar māsu Madi (dzimusi 1873. gadā) tei-kusi dziesmas A. Krūmiņam.
Žagaru-pors – purvs Basos
Žambji, Žambs – mājas Basos
Žibji, Žibi – mājas Basos, mājas Alsungā
Nevienam tādi zirgi
Kā tam Žibu Pēteram:
Dancādami arklu vilka,
Stāvus lēca pavadā. V.P. 1484
Žibu-leja, Žib-leja – Ziedlejas turpinājums gar Kauliņupi augšpus dzirnavezera
Ziediņi – mājas Alsungā
Žīda-kalns – Basos ? Gudeniekos

Literatūra: 

• Dambe V. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi // R., 1990
• Apraksti par Alsungas ciema vēsturi pēc 1981. g. kompleksajā ekspedīcijā savāktajiem materiāliem//Kuldīgas novadpētniecības muzejs KNM Za 691
• Apraksti par Gudenieku ciema vēsturi pēc 1982. g. kompleksajā ekspedīcijā savāktajiem materiāliem//Kuldīgas novadpētniecības muzejs KNM 747
• Ekspedīcija Jūrkalnē 1972. g. 25.–29. septembrī, Z.Gūtmanes apraksts//Ventspils muzejs, VVMza 133/1
• Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi prof. J. Plāķa savākti un sakārtoti. I daļa, Kurzemes vārdi//R., LU, 1936
• Latviešu konversācijas vārdnīca//R., faksim. 2000
• Endzelīns J. Latvijas PSR vietvārdi//R., 1956., I daļa, 1. sējums
• Endzelīns J. Latvijas PSR vietvārdi//R., 1961., I daļa, 2. sējums
• Zeids T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti//R., Zvaigzne, 1992, 19. lpp.
• Siliņš M. Alšvanga. Latvju raksti//R., 1924.–1931., Parīze, 1990.
• Goba Z. Kuldīgas rajons. Dabas objektu nosaukumu vārdnīca//
R., 1994
• Aipranks A. Ģeogrāfija pamatskolas 3. un 4. klasei//R., 1922., 169. lpp.
• Talsu novads//R., 1935., I daļa, Vietvārdi
• Telefonu grāmata. Kuldīga, Skrunda, Kuldīga rajons//Zaļās lapas, 2000/2001
• Kulbergs J. Atmiņas// nepublicēts
• Upenieks P. Atmiņas// nepublicēts
• Upenieks P. Suiti//Sauleite, 1928./8., 9., 10.
• Melngailis E. Raksti//R., Liesma, 1974
• Nasteviča D. Suitu novada mantojums. Dzieminiece Veronika Porziņģe//R., 1999
• Nasteviča D. Suitu novada mantojums. Cilvēki//nepublicēts
• Latviešu tautas teikas. Izcelšanās teikas. Izlase//R., 1991
• Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās tiekas. Izlase//R., 1988
• Šmits P. Latviešu pasakas un teikas//R., 1936
• Pentjušs V. Priesteris Pēteris Upenieks//krājumā Katoļu kalendārs, 1991
• Vārna L. Dižajam suitam dzintara jubileja ārzemju latviešu katoļu žurnālā Gaisma, //1974/1
• Avīze Kurzemes Vārds//130.1928.
• Avīze Bandava. Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Kuldīgas nodaļas izdevums//6. un 10.1990., 12.1994., 10.1996.
• Jūrkalnes pagasta avīze Maģie Suiti//2000./49., 51.
• Alsungas pagasta padomes izdevums Alsungas Ziņas//2001./11., 12.
• Avīze Suitu Vēstis//1993./3., 4., 5., 7., 8.,
• Teicēji: Rozālija Brūdere, Katrīne Orna, Krists Orna, Katrīne Antonoviča, Katrīne Spekmane, Anna Gotfridsone
• Latvijas ZA Valodas un literatūras institūtā ir vietvārdu kartotēka!