Pils projekts

Alsungas pagasta padome 2007. gada 22. novembrī piekrita iznomāt biedrībai „Suitu novads” uz 10 gadiem Alsungas ordeņa pils Ziemeļaustrumu torni kopā ar kādreizējā pils Austrumu korpusa pagrabiem un bijušā Alšvangas tautas nama ēku. Biedrība spērai šo soli ar mērķi pamēģināt piesaistīt šo unikālo telpu remontam un sakārtošanai dažādu fondu līdzekļus, kas periodiski ir pieejami nevalstiskajām organizācijām.

Alsungas pils rakstos pirmo reizi ir minēta 1341. gadā ziņojumā ordeņa mestram par stāvokli Kuldīgas komturijā, kur ir minēts, ka Alsungā atrodas nocietināta māja (ein festes haus). Tiek uzskatīts, kā šī ēka ir tapusi īsi pirms ziņojuma un vēlāk iekļauta vai nu pils Dienvidu, vai Austrumu korpusā. 

1372. gadā tiek uzbūvēta Alsungas pils četrstūra formā, kura sastāv no Dienvidu korpusa, Austrumu korpusa, kā arī Ziemeļu un Rietumu sienām. Ar šo gadu tiek datētas no laukakmeņiem un ķieģeļiem būvētās Austrumu korpusa pagrabu sānu sienas. Kas attiecas uz Ziemeļaustrumu torni, tad senos rakstiskos avotos ir gan minēts, ka tā būvniecība ir notikusi reizē ar Austrumu un Dienvidu korpusu, gan arī, ka tā ir notikusi vēlāk. Spriežot pēc torņa pirmā stāva šaujamlūku formas un sienās izmantotajiem ķieģeļiem, tas varētu būt būvēts 14. gadsimta beigās vai 15. gadsimta sākumā. Torņa pirmā stāva šaujamlūkas ir būvētas pulvera šaujamieroču lietošanai, kuri Livonijā ienāca tikai 14. gadsimta pašās beigās un 15. gadsimta sākumā. Torņa otrais stāvs ir bijis izbūvēts lielgabalu novietošanai. Bijušo šaujamlūku vietā tur šodien ir logi. 

Ziemeļaustrumu torņa 1. stāva sfēras segmenta veida velve ir veidota zelta griezuma attiecībās. Velves sfēras radija garums attiecas pret telpas plāna radiju kā 1: 0,618 tāpat kā torņa ārējās aprises radijs attiecas pret pagraba iekštelpas radiju. Arī Ēdoles pils torņa pagraba velves sferas radijs ir tādā pat attiecībā pret telpas plāna izmēriem. Tiek uzskatīts, ka pārējie torņa pārsegumi sākotnēji ir bijuši no koka. Torņa 2. stāva velve ir izbūvēta vēlāk un tai ir citi uzbūves principi. Līdzīgas ir arī bijušā Austrumu korpusa pagrabu puscilindra velves. 

Pils vecāko daļu sienas ir mūrētas no lieliem laukakmeņiem. Tādas ir arī pils Austrumu korpusa pagrabu sienas. Visvecākie ķieģeļi (izmēri: 9-10 x 14-15 x 29-30 cm), kādi citur Latvijā lietoti līdz 15. gadsimtam, Alsungas pilī ir atrasti Austrumu korpusa sienās, Ziemeļaustrumu torņa pirmā stāva sienās un priekšpils apkārtmūra, arī tagadējā Dienvidu korpusa, ārsienā un Dienvidu korpusa pagalma sienā pirmā stāva augstumā. No tā izriet, ka Dienvidu korpuss sākotnēji ir bijis vienstāvu saimniecības ēka pie priekšpils apkārtmūra. Torņa augšējie stāvi jau mūrēti no ķieģeļiem (izmēri: 6,5-7 x 15 x 29 cm), kas ir tuvāki Dievidrietumu torņa ķieģeļiem, kura celtniecību varētu datēt ar 16. gadsimtu. Tātad šajā gadsimtā tornis ir pārbūvēts tā pašreizējā apjomā. 

Tajā pat laikā pārbūves veiktas arī pils Austrumu korpusā, par ko liecina pagraba stāva šķērssienas, kuras mūrētas no ķieģeļiem ar izmēru 7,5-8 x 13-13,5 x 28-29 cm. Nākamās pārbūves Austrumu korpusā notika jau aptuveni reizē ar Dienvidu korpusa otrā stāva izbūvi, jo pagrabā atsegtās vītņu kāpnes mūrētas no ķieģeļiem ar izmēriem 7,5-8 x 16 x 28,5-29 cm. Austrumu korpusa pagrabu velves izbūvētas apmēram reizē ar Dienvidrietumu torni un tajās ķieģeļu izmēri ir 6,5-7 x 14-15 x 27,5-29 cm. No tā visa var secināt, ka vēl vismaz 16. gadsimtā Austrumu korpuss ir pastāvējis. 

Pagaidām nav rasts izskaidrojums abu torņu celtniecībā lietotajam ķieģeļu sējumam. Ziemeļaustrumu torņa pirmā stāva siena, kaut tā celta no lielā izmēra ķieģeļiem un datējama ar ugunsieroču pielietošanas sākumu, mūrēta krusta sējumā. Līdz šim pastāv uzskats (1983.g.), ka krusta sējumu Latvijā sāka lietot tikai 18. gadsimtā. Pēdējais vispār nav savienojams ar līdzīgas nozīmes apaļo torņu celtniecību. Dienvidrietumu tornis, kurš celts vēlāk un no attiecīgi mazāka izmēra ķieģeļiem, mūrēts 16. – 17. gadsimtiem raksturīgajā bloka sējumā, kur arī laidu kārtas mainās ar galenieku kārtām, bet nav ievērota vertikālā pārsiešanās. Jāatzīmē arī, ka no tāda pat izmēra ķieģeļiem, līdzīgā sējumā mūrētas arī Ziemeļaustrumu torņa augšējo stāvu sienas.

Vecākajā, 1740. gada inventarizācijā rakstīts, ka pils veido noslēgtu kvadrātu ar diviem stūra torņiem, vienā sānā (kur uz dzirnavu pusi atrodas vēl puslīdz labs, ar lubiņu jumtu segts tornis, tam blakus 4 līdz 5 velvēti un vēl atremontējami pagrabi un zem tā vēl kāds labs velvēts pagrabs ar vairākiem nodalījumiem). ... zem augstāk minētā, uz dzirnavu pusi guļošā, torņa esošajam apakšējam pagrabam ir trīs durvis ar 7 eņģēm, vienu krampi un vecu atslēgu.

1741. gada inventarizācijā teikts, ka pils veido slēgtu četrstūri ar diviem torņiem stūros, no tiem viens segts ar jaunu kārniņu jumtu un otrs, uz dzirnavu pusi, stāv zem veca lubiņu jumta, pie šī torņa ir 4 līdz 5 velvēti pagrabi, no tiem vienu tālāk remontē, tā durvīm ir trīs dzelzs eņģes, āķi, krampis un apšuvums, zem torņa un tā pagraba ir vēl viens velvēts pagrabs ar vairākiem nodalījumiem.

1750. gada inventarizācijā rakstīts, ka pils veido slēgtu četrstūri ar diviem stūra torņiem, no tiem viens pirms nedaudz gadiem ar kārniņiem segts, un otrs uz dzirnavu pusi zem kāda nesen uzklāta lubiņu jumta seguma ar dzelzs karodziņu – vējrādītāju, kurā izveidots gadu skaitlis, bet šī puslīdz remontētā torņa durvīm visi nepieciešamie dzelzs darbi. Blakus tornim 5 velvēti pagrabi, no tiem viens pirms dažiem gadiem remontēts, tā durvīm trīs dzelzs eņģes, āķi, krampis un apšuvums, zem torņa un tā pagraba esošais vēl viens velvētais pagrabs ar vairākiem nodalījumiem jeb ejām ir tagad pavisam aizbrucis.

Saskaņā ar 1763. gada inventarizāciju, pils veido noslēgtu četrstūri ar diviem stūra torņiem, no tiem viens segts ar kārniņiem, bet otrs, uz dzirnavu pusi, pilnīgi bez jumta seguma, bet ar dzelzs karodziņu – vējrādītāju ar tajā izveidotu gada skaitli, mūris uz iekšpusi ir bojāts un puslīdz nobrucis, apakšā ir viens vēl labs, velvēts pagrabs ar durvīm, tām eņģes, āķi, krampis, viena iekalta atslēga un apmetums; pārējie velvētie pagrabi pie torņa ir pa lielākai daļai iebrukuši un nelietojami. 

Saskaņā ar 1854. gada pils inventarizāciju, Ziemeļaustrumu tornis ir trīs stāvus augsts, mūrēts no laukakmeņiem, apakšā tam ir leduspagrabs ar ķieģeļu velvi, durvis ar eņģēm un aizliekamo bultu. Virs šī pagraba ir vēl viens pagrabs (1. stāvs), tā durvīm ir eņģes, atslēga un krampis. Virs pēdējā minētā pagaraba atrodas istaba ar velvētu griestu segumu, ieejai šai istabā kalpo 2 durvis, vienām durvīm ir kliņķis, bet otrām atslēga, abām durvīm visi nepieciešamie apkalumi. Šajā istabā ir viena melni glazētu podiņu krāsns ar durtiņām un aizšaujamo, kamīns ar aizbīdni, trīs divdaļīgi logi ar 64 rūtīm koka ietvaros un nepieciešamajiem dzelzs apkalumiem un dubulti slēģi ar eņģēm un āķiem. Grīda ieklāta no dēļiem. Virs šīs istabas ir vēl viena, kurā var iekļūt ar āra kāpņu palīdzību, istabas durvīs ir eņģes un krampis, istabā ir trīs logi (viens svina ietvaros, pārējie divi koka) ar 24 rūtīm katrā un nepieciešamajiem dzelzs apkalumiem. Griestu un grīdas segums veidots no dēļiem. Tajā pašā istabā ir 5 sienas skapji ar durvīm, tām nepieciešamie apkalumi un aizbīdņi. No šejienes kādas kāpnes ved uz trešo stāvu, kurā ir divi logi koka ietvaros, katrā 12 rūtis. Grīdas un griesti - dēļu. No šejienes kādas kāpnes ved uz bēniņu telpu. Virs torņa ir dzelzs vējrādītājs ar gada skaitli un burtiem „J.H.C. – 1725.”. 

Alsungas pili būvēja kā Livonijas ordeņa pili un ordenis to izmantoja līdz pat savam sabrukumam 1560. gadā, kad toreizējais ordeņa mestrs, vēlākais Kurzemes hercogs Gothards Kelers to piešķir savam padomniekam, vēlākajam Kurzemes sūtnim Ļubļinas Seimā, Frīdriham fon Kanicam. 1573. gadā pili nopērk Prūsijas hercoga padomnieka dēls, Kurzemes un Zemgales maršals, Jēkabs fon Šverins. Šverinu dzimtas īpašumā Alsungas pils paliek līdz 1738. gadam, kad to nopērk Kurzemes hercogs, Enests Johans Bīrons. Kad hercogiste 1795. gadā tiek pievienota Krievijai, pils līdz ar visu novadu kļūst par Krievijas valsts īpašumu un saglabā šo statusu līdz vācu okupācijai 1915. gadā. 

Nodibinoties Latvijas Republikai, Ziemeļrietumu tornis tika nodots Alšvangas kultūras biedrības rīcībā, kura 1928. gadā virs bijušā Austrumu korpusa pagrabiem, daļēji uz šī korpusa pamatiem, uzbūvēja tautas nama ēku. Vēlāk, kad tautas namu pārveidoja par skolas sporta zāli, torņa divas telpas (1. un 2. stāvu) izmantoja blakus esošās sporta zāles vajadzībām kā ģērbtuves un svaru zāli. Kopš 1986. gada vairs tikai torņa 2. stāvs tiek izmantots kā noliktava. Pārējās torņa telpas un pagrabi izmantoti netiek.

Saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijā atrodamajiem dokumentiem informāciju, Alsungas pils Ziemeļrietumu tornis 20. gadsimta laikā ir bijis bez nokrišņus aizturoša jumta trīs reizes. Tā Alšvangas kultūras biedrība, torņa apsaimniekotājs, 1932. gadā lūdz pieminekļu valdei finansiālu atbalstu jumta remontam Ls 600 apmērā, kurš tā arī netiek piešķirts. 

1955. gadā Alsungas rajona darbaļaužu izpildu komitejas vēstulē par to, ka tornis ir avārijas stāvoklī minēts, ka „tornis ir tiktāl nolietojies, ka tam draud iebrukt jumts, kas var prasīt cilvēku upurus un vispār apdraud garāmgājēju drošību”. Citā vēstulē no tā paša gada ir rakstīts, ka „arhitektūras piemineklim – Alsungas ordeņpilij Ziemeļu tornī steidzīgi nepieciešams remonts, jo stipri bojātā jumta dēļ bojājas zemāk atrodošās griestu pārsedzes. Bez tam nobrūkot kārniņiem un ķieģeļiem tiek apdraudēta līdzās esošo iestāžu - vidusskolas, tautas tiesas, maizes ceptuves, krejotavas, BUB un padomes darbinieku un apmeklētāju dzīvības”. 1956. gadā Ziemeļu torņa restaurācijai tiek atvēlēti 10 tūkstoši rubļu, par kuriem tiek paveikts torņa jumta un ārējās fasādes remonts. 

1983. gadā Kultūras pieminekļu restaurēšanas projektēšanas kantora veiktajā Alsungas pils pirmsprojekta izpētē konstatēts, ka laikā starp 1956. gadu un 1983. gadu „Ziemeļaustrumu tornim ir gājuši bojā 3. un 4. stāva pārsegumi. Līdz 2008.gada rudenim torņa jumts, kaut lāpīts, bija atkal ievērojami bojāts un neaizturēja nokrišņus.

Biedrība "Suitu novads", piesaistot finansējumu no Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda Ls 16 000 apmērā, tornim un daļai piebūvētās ēkas jumta 2008. un 2009. gadā uzklāja jaunu māla dakstiņu segumu, kas novērsa nokrišņu ūdeņu nonākšanu uz torņa sienām.  
 

Alsungas novada dome 2009.-2010.gada ziemā organizēja pagrabtelpu iztīrīšanu līdz sākotnējai pagrabu grīdai, šobrīd šīs telpas ir pieejamas apskatei visiem interesentiem.

Plašāks fotomateriāls par Alsungas ordeņa pils Ziemeļrietumu torni, pagrabiem un bijušās sporta zāles ēku ir atrodams www.suitunovads.lv fotogalerijā.