Izdrukāts no: http://www.suitunovads.lv/lv/biedribas/biedriba_etniskas_kulturas_centrs_suiti/suitu_kopienas_zinojumi_unesco/

Suitu kopienas ziņojumi UNESCO

 

 

Neatliekamās saglabāšanas saraksta ziņojums
ICH-11 – Formāts


ZIŅOJUMS PAR ELEMENTA, KAS IEKÄ»AUTS UNESCO NEMATERIĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA, KAM JĀNODROŠINA NEATLIEKAMA SAGLABĀŠANA, SARAKSTĀ, STATUSU

IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ – 2017. GADA 15. DECEMBRIS
IZSKATĪŠANAI 2018. GADĀ

Instrukcija par ziņojuma sagatavošanu pieejama:
www.unesco.org/culture/ich/en/forms.
A.TITULLAPA
A.1. Dalībvalsts
Latvija
A.2. Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās datums

ŠÄ« informācija ir pieejama tiešsaistē, www.unesco.org/culture/ich.

2005. gada 14. janvāris
A.3. Elements, kas iekļauts UNESCO Nemateriālā kultÅ«ras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā un kas ir šÄ« ziņojuma temats

Gadījumā, ja elements ir multinacionāls, norādīt arī pārējās iesaistītās valstis.

Objekta nosaukums: Suitu kultūrtelpa
Gads, kad iekļauts sarakstā: 2009. gads
A.4. Laika periods, par kuru tiek sniegts ziņojums

LÅ«dzu, norādiet laika periodu, par kuru tiek sniegta informācija šajā ziņojumā.

Sākuma datums: 2013. gada 1. oktobris Beigu datums: 2017. gada 1. oktobris
A.5. Citi UNESCO Nemateriālā kultÅ«ras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā iekļautie elementi, ja tādi ir

LÅ«dzu, uzrādiet visus Neatliekamās saglabāšanas sarakstā iekļautos elementus no JÅ«su valsts, pievienojot arÄ« iekļaušanas gadu; gadÄ«jumā, ja elements ir multinacionāls, norādiet arÄ« pārējās iesaistÄ«tās valstis.


A.6. Vispārīgs ziņojuma kopsavilkums

LÅ«dzu, sniedziet vispārÄ«gu ziņojuma kopsavilkumu, kas ļautu lasÄ«tājiem izprast elementa pašreizējo statusu, iekļaušanas sarakstā pozitÄ«vo un negatÄ«vo ietekmi, saglabāšanas pasākumu Ä«stenošanu un izpildi ziņojumā norādÄ«tajā laika periodā, kā arÄ« saglabāšanas pasākumu iespējamu atjaunošanu nākamajiem gadiem.

Apjoms no 400 līdz 600 vārdiem
Suitu kopienas apdzÄ«votā teritorijā praktizētu un suitiem nozÄ«mÄ«gu tradÄ«ciju kopums lÄ«dzās burdona dziedājumam, tautas dziesmām un suitu izloksnei aptver arÄ« gadskārtu svētkus, ēdienu gatavošanu, kāzu tradÄ«cijas, mÅ«zikas instrumentu spēli un dejas, tautas tērpu valkāšanu, kā arÄ« katoļticÄ«bu. Ikgadējie ar katoļticÄ«bu saistÄ«tie svētki – Sv. Jāņa KristÄ«tāja svētki Gudeniekos, Sv. Annas diena Basos, Zāļu diena JÅ«rkalnē un it Ä«paši Sv. MiÄ·eļa svētki ik rudeni Alsungā, – apvieno dažādas paaudzes un veicina tautas tradÄ«ciju un katoļticÄ«bas ciešu saikni un pārmantošanu.
Suitu kultÅ«rtelpā dzÄ«vojošo cilvēku skaits, kas sniedzot nomināciju UNESCO tika lēsts ap 2000 cilvēku, ir samazinājies, tāpat arÄ« ir mazs jaundzimošo skaits. Suitu kopienas samazināšanās rada pamatotas rÅ«pes par suitu tradÄ«ciju pārmantošanu un kultÅ«rtelpas saglabāšanu. Suiti dzÄ«vo Latvijas Rietumu daļā, Baltijas jÅ«ras tuvumā, un pēc administratÄ«vās reformas suitu kultÅ«rtelpa ir sadalÄ«ta trÄ«s novados – Alsungas novadā, Gudenieku pagastā KuldÄ«gas novadā un JÅ«rkalnes pagastā Ventspils novadā. Kopienā joprojām pastāv atšÄ·irÄ«gi viedokļi attiecÄ«bā uz izvēli par kopienas dalÄ«jumu dažādās administratÄ«vās vienÄ«bās. Teritorijas dalÄ«jumam ir izrādÄ«jušÄs tālejošas sekas, kas patlaban ietekmē kopienas sadzÄ«vi tādos bÅ«tiskos jautājumos kā izglÄ«tÄ«ba.
Kopienas dažādo paaudžu saiknes stiprina etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas. Turklāt to klāsts ir dažādojies, un suitu sievām dziedāšanā un mÅ«zikas instrumentu spēlē ir pievienojušies vÄ«ri. Izveidoti ansambļi "Suitu vÄ«ri" un "Suitu dÅ«denieki", Ä«stenotas meistarklases, lai pilnveidotu zināšanas un pieredzi dÅ«du spēlē, kā arÄ« vairāki kopas dalÄ«bnieki apguvuši dÅ«du izgatavošanu un spēlē uz paštaisÄ«tiem instrumentiem. Suiti mērÄ·tiecÄ«gi un pēctecÄ«gi ir lÅ«kojuši atjaunot vairākas vēsturiski pārtrÅ«kušas tradÄ«cijas. LÄ«dzās dÅ«du spēlei tiek atjaunota arÄ« kokles spēle, tautas tērpu darināšanas prasmes un kāzu tradÄ«cijas. Ar atsevišÄ·Äm iniciatÄ«vām un sākotnēji lokāliem maza apjoma projektiem, suitiem ir izdevies saglabāt neatlaidÄ«gu virzÄ«bu uz izvēlēto mērÄ·u sasniegšanu, un patlaban suiti var lepoties ar pašu darinātiem tradicionālajiem mÅ«zikas instrumentiem un tērpiem. Vairāku tradicionālo amatu – skrodera, kurpnieka, cepurnieka un rotkaļa – prasmju atjaunošana vēl ir iecerēta, un tam veltāmi nākamie suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanas soļi. Tāpat arÄ« ieceru klāstā ir stiprināt vietējo uzņēmēju sadarbÄ«bu un veicināt suitu kultÅ«rtelpā radÄ«tu un tradÄ«cijās sakņotu produktu atpazÄ«stamÄ«bu.
Kā atzÄ«st suitu kopienas pārstāvji, iekļaušana UNESCO Nemateriālā kultÅ«ras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā ir devusi bÅ«tisku atspērienu kopienas apņēmÄ«bai tapt zinošÄkiem par savu kultÅ«ras mantojumu un to saglabāt, dalÄ«ties savā pieredzē un iepazÄ«t citu kopienu pieredzi savas kultÅ«ras kopšanā kā Latvijā, tā arÄ« citās valstÄ«s. Tas laika gaitā ir nozÄ«mējis arÄ« savu spēju bÅ«tisku stiprināšanu, lai sekmÄ«gi aizstāvētu suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanas iniciatÄ«vas gan valsts, gan starptautiskās kultÅ«ras, reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas un pārrobežu sadarbÄ«bas programmās. Suitiem raksturÄ«gi neatlaidÄ«gi centieni savas kultÅ«rvides saglabāšanā, un tas ir redzams arÄ« paveiktajos laicÄ«gā un sakrālā mantojuma restaurācijas darbos, savukārt suitu kultÅ«rtelpā esošÄ Alsungas viduslaiku pils vēl gaida tās atjaunošanu.
A.7. Kontaktpersona saziņai

Norādiet vārdu, adresi un citu kontaktinformāciju personai, kas atbildÄ«ga par sazināšanos ziņojuma jautājumos. Ja e-pasta adrese nevar tikt norādÄ«ta, uzrādiet faksa numuru.


Tituls: –

Uzvārds: Pujāte

Vārds: Signe

Iestāde/ieņemamais amats: Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore

Adrese: Pils laukums 4, RÄ«ga, LV-1365, Latvija
Telefona numurs: (+371) 67228985
E-pasta adrese: signe.pujate@lnkc.gov.lv

Cita atbilstoša informācija: Suitu kopienas kontaktpersona

Tituls: –

Uzvārds: Martinova

Vārds: Dace

Iestāde/ieņemamais amats: Etniskā kultÅ«ras centra (EKC) "Suiti" valdes priekšsēdētāja

Adrese: Ziedulejas iela 1, Alsunga, Alsungas nov., LV-3306, Latvija

Telefona numurs: +371 29 222 103

E-pasta adrese: dace.martinova@inbox.lv


B. NEMATERIĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA, KAM JĀNODROŠINA NEATLIEKAMA SAGLABĀŠANA, SARAKSTĀ IEKÄ»AUTĀ ELEMENTA STATUSS

Atsaucieties uz elementa nominācijas failu vai uz iepriekšÄ“jiem ziņojumiem, ja tādi sniegti, kā pamatu ziņojumam par elementa pašreizējo statusu un iekļaujiet tikai nozÄ«mÄ«gas izmaiņas kopš iekļaušanas sarakstā vai kopš pēdējā ziņojuma. Nominācijas faili, Ä«pašie grafiki un iepriekšÄ“jie ziņojumi, ja tādi ir, pieejami www.unesco.org/culture/ich vai saņemami pēc pieprasÄ«juma Sekretariātā.

DalÄ«bvalsts pievērš Ä«pašu uzmanÄ«bu dzimumu lomai un cenšas nodrošināt kopienu, grupu vai, atbilstošos gadÄ«jumos, indivÄ«du, kā arÄ« attiecÄ«gu nevalstisko organizāciju visplašÄko iespējamo dalÄ«bu ziņojuma sagatavošanā, un zemāk minētajā punktā D tiek prasÄ«ts aprakstÄ«t, kā tas ticis darÄ«ts.

B.1. Sociālās un kultūras funkcijas

LÅ«dzu, izskaidrojiet elementa sociālās un kultÅ«ras funkcijas, kā arÄ« tā pašreizējo nozÄ«mi kopienā, tradÄ«cijas nesēju un praktizētāju Ä«pašÄ«bas, kā arÄ« to cilvēku lomas vai kategorijas, kuriem citu vidÅ« ir Ä«paša atbildÄ«ba vai saistÄ«ba ar elementu. UzmanÄ«bai bÅ«tu jābÅ«t pievērstai jebkurām attiecÄ«gām izmaiņām, kas saistÄ«tas ar iekļaušanas kritēriju U.1 (“elements atzÄ«stams par nemateriālo kultÅ«ras mantojumu, kā definēts konvencijas 2. pantā”).

Apjoms no 200 līdz 500 vārdiem
Suitu kultÅ«rtelpas nozÄ«me un kultÅ«ras funkcija kopienai galvenokārt ir saistāma ar savas kultÅ«ras identitātes un piederÄ«bas suitu kopienai apzināšanos. Par šÄdu piederÄ«bu apliecinošÄm zÄ«mēm kalpo gan spilgti pamanāmais un krāšÅ†ais suitu tautas tērps, kas tiek vilkts svētku reizēs, gan raksturÄ«gās valodas izloksnes lietojums sadzÄ«vē, gan dziedāšana un citas tradÄ«cijas. Suitu identitāte vienlaikus ir spēcÄ«gas pašapziņas avots, kas saistās ar suitiem raksturÄ«gu apņēmÄ«bu un neatlaidÄ«bu, kā arÄ« rÅ«pēm par sakoptu kultÅ«rvidi.
LÄ«dztekus kultÅ«ras identitātes nozÄ«mÄ«bai suitu kultÅ«rtelpai ir bÅ«tiska sociālā funkcija, veicinot dažādu paaudžu saikni, atbildÄ«bas izjÅ«tu un cieņu pret vecākās paaudzes zināšanām un pieredzi kultÅ«ras tradÄ«ciju pārmantošanā. Suitu kopienas etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas galvenokārt balstās uz vecākās paaudzes pieredzi, un tas vienlaikus nozÄ«mē vecākās paaudzes pastāvÄ«gu iesaisti kopienas sabiedriskajā dzÄ«vē. Kopienā ir izveidojušÄs stabilas dažādu paaudžu lomas, vecākajai paaudzei sniedzot padomu, viedokli, vērtējumu un pieredzi, savukārt vidējai un jaunākajai paaudzei sniedzot savu enerÄ£iju dažādu tradÄ«ciju saglabāšanas aktivitāšu plānošanā un Ä«stenošanā. Jaunākie kopienas locekļi tiek iesaistÄ«ti tiem Ä«paši veidotās suitu kultÅ«ras iepazÄ«šanas norisēs. Pateicoties jaunākās paaudzes aktÄ«vai dalÄ«bai kultÅ«ras dzÄ«vē, notiek suitu tradÄ«ciju revitalizācija – ieražas, kas izzudušas no ikdienas lietojuma, atgriežas Ä£imenēs. LÄ«dz ar to kultÅ«ras tradÄ«ciju pārmantošanas aktivitātēs nozÄ«mÄ«ga loma ir katras paaudzes pārstāvjiem, kas sniedz atšÄ·irÄ«gu pienesumu tradÄ«ciju turpinājumam.
KultÅ«ras mantojums suitu kopienā kalpo kā kultÅ«ras identitātes un sadarbÄ«bas balsts, gan arÄ« kā attÄ«stÄ«bas resurss. Kopiena aizvien vairāk apzinās tā nozÄ«mÄ«bu un daudzējādā lietojuma iespējas. Tas šim mantojumam piešÄ·ir arÄ« ekonomisku funkciju, veicinot kopienas labklājÄ«bu, kas savukārt ir izšÄ·irÄ«gi nozÄ«mÄ«ga kopienas kultÅ«rtelpas saglabāšanai.
Suitu kultÅ«rtelpas saglabāšana ir katra suita personiska atbildÄ«ba. Savukārt cilvēki, kam ir Ä«paša loma attiecÄ«bā uz kopienai kopÄ«gām kultÅ«ras norisēm, ir suitu etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu, tāpat arÄ« nevalstisko organizāciju un interešu grupu dalÄ«bnieki un suitu katoļu draudžu locekļi.
B.2. Pašreizējās dzÄ«votspējas un risku novērtējums

LÅ«dzu, aprakstiet pašreizējo elementa dzÄ«votspēju, Ä«paši cik bieži un kādā apmērā tas tiek praktizēts, tradicionālo pārmantošanas veidu noturÄ«bu, praktizētāju un auditorijas demogrāfiju, ka arÄ« tā ilgtspējÄ«bu. LÅ«dzu, arÄ« norādiet un aprakstiet draudus elementa tālākai pārmantošanai un nozÄ«mei, ja tādi ir, un aprakstiet šo draudu pakāpi un to novēršanas neatliekamÄ«bu, veltot pastiprinātu uzmanÄ«bu elementa iekļaušanai sarakstā sekojošu stiprinošu vai vājinošu faktoru iedarbei uz elementa dzÄ«votspēju.

Apjoms no 200 līdz 500 vārdiem
Suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanā vērojamas nozÄ«mÄ«gas un kopienas atzinÄ«gi vērtētas norises, piemēram, vairāku kultÅ«ras tradÄ«ciju (vÄ«ru dziedāšana, dÅ«du spēle) atjaunošana un tajās pakāpeniski augošs dalÄ«bnieku skaits, kopienas paveiktais savu tradÄ«ciju izpētē (tautas tērpa valkāšanas vēsture un darināšana), kā arÄ« zināšanu padziļināšana un nepieciešamo praktisko iemaņu apguve (aušanas prasmju stiprināšana). Pakāpeniski pieaugusi suitu interese par savām kāzu tradÄ«cijām, kas pagājušo gadu laikā suitu kultÅ«rtelpā noritēja vairākkārt.
Tāpat arÄ« vērojama bērnu un jauniešu ieinteresētÄ«ba apgÅ«t suitu tradÄ«cijas (suitu tradÄ«ciju skoliņa, deju nometne) un tradÄ«ciju pārmantošana starp paaudzēm. Formālās un neformālās izglÄ«tÄ«bas aktivitātes (suitu izloksnes, burdona apguve), piedāvā tradÄ«cijas no jauna padarÄ«t par daļu no Ä£imenes dzÄ«ves. AttÄ«stās arÄ« sadarbÄ«ba starp dažādu tradÄ«ciju kopējiem (suitu muzicēšana deju pavadÄ«jumam) un sadarbÄ«ba ar mantojumu saistÄ«to produktu tirdzniecÄ«bā (amatniecÄ«ba un vienotas produktu identitātes zÄ«mes izveide). Tāpat arÄ« ir jÅ«tams suitu katoļu priesteru atbalsts kultÅ«rvides un vietējo tradÄ«ciju kopšanai.
Vairāki iepriekšÄ“jā ziņojumā identificētie riski tomēr ir saglabājuši savu aktualitāti:
(1) Suitu kultÅ«rtelpā joprojām vērojama iedzÄ«votāju skaita samazināšanās, kas skaidrojama ar jaunās paaudzes aizplÅ«šanu uz pilsētām un reÄ£ionu centriem un negatÄ«vu dabisko pieaugumu.
(2) Kopienas ekonomiskā attÄ«stÄ«ba ir atkarÄ«ga no valsts reÄ£ionālās politikas, kas joprojām ir vērsta uz reÄ£ionālo centru apdzÄ«votÄ«bu, atstājot novārtā lauku teritorijas, kas nekoncentrējas ap šÄdiem reÄ£ionālajiem centriem.
(3) Suitu kultÅ«rtelpas attÄ«stÄ«ba ir atkarÄ«ga no valsts izglÄ«tÄ«bas politikas, kas rosina skolēnu skaita ziņā mazu skolu slēgšanu, neņemot vērā šo skolu kā vietēju kultÅ«ras centru nozÄ«mi.
(4) Finansiālais atbalsts, it Ä«paši liela mēroga projektu Ä«stenojumam, ir nepastāvÄ«gs un nepietiekams. Izņemot atsevišÄ·as mērÄ·programmas, tas tiek piešÄ·irts projektu konkursu kārtÄ«bā, kas rada nedrošÄ«bas sajÅ«tu par aktivitāšu plānošanu nākotnē.
LÄ«dzās minētajiem aspektiem, kas bija aktuāli arÄ« iepriekšÄ“jā periodiskā ziņojuma izstrādes laikā, nākuši klāt suitu kopienas atzÄ«ti papildu riska aspekti.
(5) Sabiedrības sekularizācija, arvien samazinās suitu katoļu draudžu aktīvo dalībnieku skaits, un svētdienas skolā iesaistās visai maz suitu bērnu, tomēr katoļticību kopiena pastāvīgi uzsver kā savas kultūras identitātes balstu.
(6) Kopienā vērojama nošÄ·irtÄ«ba starp aktÄ«viem suitu tradÄ«ciju praktizētājiem un šajā ziņā pasÄ«vo kopienas daļu, kam piederÄ«bu kopienai nosaka citi apsvērumi.
B.3. Saglabāšanas mēru Ä«stenošana

LÅ«dzu, ziņojiet par saglabāšanas mēriem, kas tika aprakstÄ«ti nominācijas failā un iepriekšÄ“jā ziņojumā, ja tāds ticis iesniegts. Aprakstiet, kā tie ir tikuši Ä«stenoti un kāds bijis to bÅ«tiskais pienesums elementa saglabāšanai ziņojumā aprakstÄ«tajā laika posmā, ņemot vērā ārējus vai iekšÄ“jus ierobežojumus, piemēram, resursu ierobežotÄ«bu. Īpaši svarÄ«gi iekļaut informāciju par tiem mēriem, kuru mērÄ·is ir bijis nodrošināt elementa dzÄ«votspēju, sekmējot tā praktizēšanu un pārmantošanu kopienā. Iekļaujiet šÄdu detalizētu informāciju saistÄ«bā ar saglabāšanas mēru klāsta vai saglabāšanas plāna Ä«stenošanu:

B.3a. Mērķi un rezultāti

Norādiet, kāds bija primārais(-ie) mērķis(-i) un kādi konkrēti rezultāti tika sasniegti ziņojumā norādītajā laika periodā.
   
Apjoms no 200 līdz 500 vārdiem
Atbilstoši UNESCO iesniegtajai nominācijai (2009) un pirmajam sagatavotajam ziņojumam par suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanu (2013), plānam bija izvēlēti pieci primārie mērÄ·i (tie ņemti par pamatu arÄ« šÄ« ziņojuma B.3b, B.3d un B.3e sadaļām). Īstenojot tiem pakārtotas aktivitātes, ir sasniegti šÄdi rezultāti.
(1) Sekmēt un nodrošināt suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu pirmsskolas, vispārējās, profesionālās ievirzes, interešu, un mūžizglÄ«tÄ«bas lÄ«menÄ«.
Suitu tradÄ«ciju integrēšana izglÄ«tÄ«bas procesā noritējusi dažādos lÄ«meņos, sākot no suitu izloksnes un tradicionālo instrumentu iepazÄ«šanas pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādē, un lÄ«dz jaunu prasmju apgÅ«šanai pieaugušo mūžizglÄ«tÄ«bas ietvarā. Suitu tradÄ«ciju skoliņa ir kļuvusi par iecienÄ«tu notikumu, kas pulcē suitu novada bērnus.
(2) Nodrošināt pasākumus suitu izzÅ«došo un apdraudēto tradÄ«ciju vai to elementu atjaunošanā, apguvē, tālāknodošanā un popularizēšanā.
MērÄ·tiecÄ«gi un sekmÄ«gi ir izdevies atjaunot dÅ«du un kokles spēles, kā arÄ« izgatavošanas tradÄ«cijas, tāpat arÄ« vÄ«ru dziedāšanu. Veicinātas aušanas un citu rokdarbu prasmes, kas nepieciešamas suitu tautastērpa darināšanai. Tas ir bijis ilgstoša un pēctecÄ«ga darba rezultāts, pateicoties kopienas interesei.
(3) Sekmēt suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma apzināšanu, izpēti un popularizēšanu.
Suitu bērni un jaunieši iesaistÄ«jušies novadpētniecÄ«bas ekspedÄ«cijās, savukārt kopienas vidējās un vēcākās paaudzes pārstāvji izveidojuši jaunas publikācijas par dažādiem suitu tradÄ«ciju aspektiem. Kā spilgti pasākumi noritēja divi suitu burdona festivāli. Īpašu uzmanÄ«bu izdevies veltÄ«t suitu tautas tērpiem.
(4) Nodrošināt suitu kopienai nozÄ«mÄ«gu kultÅ«ras un vēstures pieminekļu atgÅ«šanu un atjaunošanu suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas aktivitātēm.
Pakāpeniski turpināts darbs pie Alsungas viduslaiku pils atjaunošanas, veicot atsevišÄ·us konservēšanas un restaurācijas darbus. Tāpat arÄ« suitu kopienā gÅ«tas zināšanas par senu tekstiliju uzglabāšanu, kas ir noderÄ«gi "Etniskās kultÅ«ras centra "Suiti" ("EKC "Suiti"") izveidotās Suitu mantojuma krātuves darbā.
(5) Nodrošināt suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanu ilgtermiņā, tai skaitā veicināt suitu kultÅ«rtelpas ekonomisko dzÄ«votspēju un attÄ«stÄ«bu.
Suitu sakrālais mantojums ticis restaurēts, un vairāki desmiti suitu kultÅ«rtelpas dievnamu mākslas priekšmetu ieguvuši valsts aizsargātu kultÅ«ras pieminekļu statusu, un veicināta suitu katoļu dievnamu liturÄ£isko tērpu izzināšana. Ekonomiskajai attÄ«stÄ«bai un uzņēmējdarbÄ«bas veicināšanai uzsākta apjomÄ«ga vairāku gadu sadarbÄ«ba starp suitiem un lÄ«biešiem Latvijā, kā arÄ« setu un Kihnu salas kopienām Igaunijā, lai attÄ«stÄ«tu tÅ«rismu kopienu apdzÄ«votajās teritorijās.
B.3b. Saglabāšanas aktivitātes

Uzskaitiet galvenās aktivitātes, kas tika veiktas ziņojumā norādītajā laika periodā, lai sasniegtu gaidītos rezultātus. Lūdzu, aprakstiet aktivitātes detalizēti, apskatot arī to efektivitāti vai problēmas, kas radās to izpildes laikā.

Apjoms no 500 līdz 1000 vārdiem
(1) Lielākais aktivitāšu klāsts Ä«stenots izglÄ«tÄ«bas jomā dažādos lÄ«meņos. Pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādē bērni tiek iepazÄ«stināti ar tradicionālajiem mÅ«zikas instrumentiem un to spēli, burdona dziedāšanu, suitu tautastērpu un rokdarbiem. Tāpat arÄ« audzinātāji turpina lietot suitu izloksnei veltÄ«tos izdevumus "Suitu MiÄ·elÄ«ša mazā ābece" un "Darba lapas suitu MiÄ·elÄ«ša draugiem". Pamatskolā interešu izglÄ«tÄ«bas veidā turpinās novada vēstures mācÄ«bas stundas, un stundās tiek lietota Alsungas skolotāju veidotā un 2014. gadā izdotā grāmata "Suitu novada mācÄ«ba". Pēc pedagogu iniciatÄ«vas suitu tradÄ«cijas tiek integrētas arÄ« citos mācÄ«bu priekšmetuos. Alsungas vidusskola aktÄ«vi darbojas UNESCO Asociēto skolu projektā.
PastāvÄ«ga ir "Suitu tradÄ«ciju skoliņas" norise ik vasaru, pulcinot 30 suitu bērnus no dažādām vietām. Bērnu skaits, kas vēlētos piedalÄ«ties nometnēs, patlaban pārsniedz skaitu, ko iespējams uzņemt. Ik gadu tiek rÄ«kota nometne tradicionālās kokles un stabules spēles apguvei, un 2017. gadā rÄ«kota arÄ« deju nometne. LÄ«dzās suitu nometnēm 2014. gadā uzsāktas un ik gadu rÄ«kotas suitu un setu bērnu un jauniešu kopÄ«gas nometnes, tās kļuvušas par bērniem un jauniešiem tÄ«kamu tradÄ«ciju.
(2) Kopienā atjaunotas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas prasmes. Īstenotas tautas tērpa darināšanas apmācÄ«bas pieaugušajiem un bērniem un jauniešiem, un Ä«paša uzmanÄ«ba veltÄ«ta aušanai, apgÅ«ta dzijas krāsošana un izšÅ«šanas tehnikas. ApmācÄ«bas veiktas pēc suitu kopienas iniciatÄ«vas, pieaicinot zinošus pētniekus, organizējot izstādes, kā arÄ« pieredzes apmaiņas braucienus citviet Latvijā. Lai veicinātu amatniecÄ«bas tradÄ«ciju atjaunošanu, veikta radošÄs darbnÄ«cas "Austuve" telpu atjaunošana Alsungā. Tāpat arÄ« kopš 2015. gada visiem interesentiem tiek rÄ«kotas kokles spēles nodarbÄ«bas.
(3) Bērni un jaunieši Ä«stenoja novadpētniecÄ«bas ekspedÄ«cijas (2017), papildinātas suitu mantojuma krātuves Alsungā un JÅ«rkalnē, kā arÄ« pastāvÄ«gi pilnveidota suitu kultÅ«rtelpas vietne www.suitunovads.lv, noritējuši pieredzes apmaiņas un koncertēšanas braucieni kā Latvijā, tā arÄ« citās Eiropas valstÄ«s. Četru gadu laikā svinēti tradicionālie svētki un noritējuši suitu kopienas rÄ«koti starptautiskie burdona festivāli – 2014. un 2017. gadā, pulcējot kā Latvijas, tā arÄ« ārvalstu folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus. Īpaša uzmanÄ«ba pievērsta arÄ« dejošanas tradÄ«ciju atjaunošanai un suitu horeogrāfiskā mantojuma popularizēšanai. 2015. gada rudenÄ« rÄ«koti suitu deju svētki Alsungā. BiedrÄ«ba "Vēju sēta" no 2013. lÄ«dz 2015. gadam rÄ«koja ikgadējo JÅ«rkalnes plenēru, kas bija saistÄ«ts ar suitu tradÄ«ciju izpēti.
Publicētas vairākas suitu kopienas pārstāvju, kā arÄ« sadarbÄ«bas partneru sagatavotās publikācijas, piemēram, izdevums "Suit' drān's. Suitu novada mantojums" (2014), kas vēlāk atjaunots un papildināts (2017), "Suitu kāzu tērps un tā valkāšanas tradÄ«cijas 19. gadsimtā" (2017, izdevums tapis astoņu gadu laikā, izgatavojot Somijas Nacionālajā muzejā saglabātā vēsturiskā kāzu tērpa pilnu atdarinājumu). Daļa no suitu folkloras materiāla, turpinot Ä«pašu pievēršanos kāzu tradÄ«ciju tēmai, ir 2016. gadā izdotais audioierakstu albums "Suitu kāzas. PrecÄ«bu un kāzu dziesmas". Katra šÄda publikācija ir veicinājusi suitu tradÄ«ciju izzināšanu gan pašÄ suitu kopienā, gan arÄ« plašÄk Latvijā un ārvalstÄ«s, tāpat arÄ« veicinājusi suitu piederÄ«bas sajÅ«tu savai kopienai. Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhÄ«vā Garamantas.lv publicēta suitu folkloras materiālu kolekcija. Tomēr kopienas pārstāvji atzÄ«st, ka pietrÅ«kst padziļinātu akadēmisku pētÄ«jumu par suitiem un viņu kultÅ«ru.
(4) Nekustamo kultÅ«ras pieminekļu atjaunošanas ziņā bijis iespējams Ä«stenot vien neatliekamus darbus. Noritējusi Alsungas pils atsevišÄ·u daļu izpēte, konservācija un restaurācija, tomēr pils pilnÄ«gai atjaunošanai nepieciešams bÅ«tiski apjomÄ«gāks finansiālais ieguldÄ«jums. KultÅ«rvēsturisko priekšmetu restaurācijai 2015. gadā sekmÄ«gi Ä«stenotas apmācÄ«bas seno tekstiliju saglabāšanā un restaurācijā. IegÅ«tās zināšanas un prasmes ir Ä«paši nozÄ«mÄ«gas suitu mantojuma krātuvei Alsungā, uzglabājot ap 300 vienÄ«bu lielu krājumu, tai skaitā tekstilijas.
(5) Lai saglabātu suitu kultÅ«rvidi, Ä«paša uzmanÄ«ba pievērsta sakrālā mantojuma restaurācijai. Pamatojoties uz suitu kultÅ«rtelpas katoļu draudžu prāvestu personÄ«gu iniciatÄ«vu, 2014. un 2015. gadā valsts kultÅ«ras pieminekļu saraksts papildināts ar 31 mākslas priekšmetu vienÄ«bu no suitu baznÄ«cām (piemēram, 18. gs. tekstilijas), Alsungas novada muzejā 2015. gadā izveidota 19. un 20. gs. katoļu priesteru liturÄ£isko tērpu izstāde, un 2016. gadā ir tapusi "Suitu lÅ«gšana", kas kļuvusi par daļu no liturÄ£ijas suitu dievnamos.
InfrastruktÅ«ras uzlabošanas ziņā neÄ«stenota iecere ir ceļu seguma atjaunošana. 2017. gadā uzsākts Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbÄ«bas projekts "Nelielo etnisko reÄ£ionu kā tÅ«risma galamērÄ·u attÄ«stÄ«ba – UNESCO tÅ«risms", veicinot pieredzes apmaiņu starp suitu, lÄ«biešu kopienām Latvijā un setu, Kihnu salas kopienām Igaunijā attiecÄ«bā uz vietējās un kultÅ«ras tradÄ«cijās balstÄ«tas uzņēmējdarbÄ«bas attÄ«stÄ«bu un tÅ«risma veicināšanu. Pieredzes apmaiņas pasākumi pakāpeniski ir veicinājuši kultÅ«ras tradÄ«ciju kā resursa aktÄ«vāku izmantojumu vietējās uzņēmējdarbÄ«bas attÄ«stÄ«bai, un šÄdu pieredzes apmaiņu plānots turpināt arÄ« nākamajos gados.
B.3c. Kopienu, grupu vai indivÄ«du piedalÄ«šanās saglabāšanas aktivitātēs

Aprakstiet, kā kopienas, grupas vai, ja nepieciešams, indivÄ«di efektÄ«vi piedalÄ«jušÄs saglabāšanas mēru Ä«stenošanā. Aprakstiet izpildorganizācijas vai struktÅ«ras (nosaukums, darbÄ«bas vēsture, utt.) un projekta Ä«stenošanā pieejamo cilvēkresursu lomu.

Apjoms no 200 līdz 500 vārdiem
Suitu kultÅ«rtelpas saglabāšana ir atkarÄ«ga no suitu kopienas tās veselumā. Pēdējo gadu gaitā ir pieaudzis organizēto kultÅ«ras aktivitāšu skaits, tomēr tajās piedalās salÄ«dzinoši maza kopienas daļa. Nevalstisko organizāciju biedri vēlas plašÄku un aktÄ«vāku kopienas iesaisti rÄ«koto pasākumu norisē. Savukārt citi uzskata, suitu kultÅ«ras identitāte ir skatāma plašÄk, kā daļa no suitu sadzÄ«ves un piederÄ«bas sajÅ«ta. SalÄ«dzinot ar iepriekšÄ“jo ziņojumu (2013), ir mainÄ«jies to kopienas locekļu skaits, kuri aktÄ«vi iesaistÄ«ti suitu tradÄ«ciju saglabāšanā.
(1) Samazinājusies bērnu un jauniešu dalÄ«ba ansambļos un folkloras kopās. Tam par iemeslu ir gan bērnu skaita samazināšanās, gan arÄ« došanās mācÄ«ties skolās, kas atrodas ārpus suitu kultÅ«rtelpas. No 2017. gada savu darbÄ«bu ir pārtraukusi Basu bērnu un jauniešu folkloras kopa "Krētainie suiti" (2002). Samazinājies dejotāju skaits bērnu un jauniešu tautas deju kolektÄ«vos no 60 lÄ«dz 43 dalÄ«bniekiem, savukārt bērnu un jauniešu folkloras kopas "Suitiņi" (1985) dalÄ«bnieku skaits samazinājies no 8 lÄ«dz 6 dalÄ«bniekiem. Ansambļiem, kas savu darbÄ«bu turpina, nenoliedzami ir bijis plašs un intensÄ«vs Ä«stenoto aktivitāšu klāsts.
(2) DalÄ«bnieku skaita samazināšanās bijusi vērojama arÄ« vairākos vidējās paaudzes ansambļos – lauku kapelā "Suitu muzikanti" (2010) no 8 muzikantiem turpina spēlēt 5, JÅ«rkalnē etnogrāfiskā ansambļa "MaÄ£ie suiti" (1959) dalÄ«bnieku skaits arÄ«dzan samazinājies no 13 lÄ«dz 6 dalÄ«bniekiem. Savukārt Gudeniekos etnogrāfiskajā ansamblÄ« "Gudenieku suiti" (1965) dalÄ«bnieku skaits samazinājies no 16 lÄ«dz 12 dalÄ«bniekiem.
(3) NemainÄ«gs palicis etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas" (1955) dalÄ«bnieču skaits – 17, tradÄ«ciju ansamblÄ« "Basu suiti" (2011) turpina piedalÄ«ties 9 dalÄ«bnieces. Radošajā darbnÄ«cā "Austuve" (2008) Alsungā pastāvÄ«gi ir 6 dalÄ«bnieces, un 6 audējas darbojas austuvē JÅ«rkalnē (2013). Ir vērojams arÄ« dalÄ«bnieku skaita pieaugums, it Ä«paši attiecÄ«bā uz suitu deju tradÄ«cijām un vÄ«ru iesaisti dziedāšanas un muzicēšanas tradÄ«ciju turpināšanā. Proti, pieaudzis ir vidējās paaudzes deju kopas "Suiti" (1982) dalÄ«bnieku skaits (no 18 lÄ«dz 22), atsācis darboties (2017) vidējās paaudzes deju kolektÄ«vs "JÅ«rkalne", un klāt nākušas (galvenokārt vidējās paaudzes) suitu kopas "Suitu vÄ«ri" (2013, 10 dalÄ«bnieki) un "Suitu dÅ«denieki" (2014, 7 dalÄ«bnieki), kas atjaunoja dÅ«du spēlēšanas tradÄ«ciju suitu kultÅ«rtelpā un kļuva par tradicionālo dÅ«du spēles lielāko kopu Latvijā.
Suitu kopienas nevalstisko organizāciju (sk. ziņojuma C.3. daļu) biedru skaits ir relatÄ«vi neliels, savukārt to rÄ«kotās norises ir atvērtas visai kopienai, kā arÄ« citiem interesentiem. Suitu kultÅ«ras mantojuma saglabāšanā ieguldÄ«jumu sniedz arÄ« Romas katoļu baznÄ«cas draudzes – Sv. MiÄ·eļa Alsungas Romas katoļu baznÄ«cas draudze, Sv. Jāzepa JÅ«rkalnes Romas katoļu baznÄ«cas draudze un Sv. Jāņa KristÄ«tāja Gudenieku Romas katoļu baznÄ«cas draudze.
B.3d. Laika plānojums un budžets

Laika plānojumā uzrādiet, kad katra aktivitāte tika Ä«stenota un kādi lÄ«dzekļi tika lietoti tās Ä«stenošanā, katrai no tām norādot lÄ«dzekļu avotu (valdÄ«bas resursi, kopienas pienesums darba vai materiālu formā utt.)

Apjoms no 200 līdz 500 vārdiem
Suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanas aktivitātes balstās uz suitu pašiniciatÄ«vu un pašieguldÄ«jumu, kam tiek piesaistÄ«ts lÄ«dzfinansējums. Aktivitātes (sk. ziņojuma B.3b. sadaļu) galvenokārt tiek Ä«stenotas ar maza apjoma projektiem, katram no tiem gÅ«stot finansējumu no vairākiem avotiem. Projekti Ä«stenoti visa ziņojumā apskatÄ«tā perioda garumā. Valsts finansējums projektu Ä«stenojumam tiek piešÄ·irts caur Valsts KultÅ«rkapitāla fonda projektu konkursiem. LÄ«dzās projektos balstÄ«tai finansējuma piesaistei ir pastāvÄ«gs pašvaldÄ«bu un valsts finansējums mērÄ·dotāciju veidā, kas tiek sniegts izglÄ«tÄ«bas un kultÅ«rizglÄ«tÄ«bas iestādēm, tāpat arÄ« kultÅ«ras iestādēm un etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu vadÄ«tāju atalgojumam. Tālākais budžeta pārskats sniegts attiecÄ«bā uz saglabāšanas plāna pamata mērÄ·iem (sk. ziņojuma B.3a. sadaļu).
(1) Suitu kopienas pašfinansējums (t.sk. biedrÄ«bu finansējums) – 4 100 (te un turpmāk – EUR, noapaļojot lÄ«dz pilniem simtiem), pašvaldÄ«bas (te un turpmāk – Alsungas, KuldÄ«gas un Ventspils novadu pašvaldÄ«bas) – 61 400, Valsts KultÅ«rkapitāla fonds – 7 600, valsts budžets un mērÄ·dotācijas – 11 600, Eiropas ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas fonds – 4 800.
(2) Suitu kopienas pašfinansējums (t.sk. biedrÄ«bu finansējums) – 2 900, pašvaldÄ«bas – 79 200, Valsts KultÅ«rkapitāla fonds (t.sk. Kurzemes kultÅ«ras programma) – 30 300, Eiropas LauksamniecÄ«bas fonds lauku attÄ«stÄ«bai (LEADER programma) – 44 700.
(3) Suitu kopienas pašfinansējums (t.sk. biedrÄ«bu un uzņēmēju finansējums) – 11 200, pašvaldÄ«bas – 53 900, Valsts KultÅ«rkapitāla fonds – 39 400, valsts budžets (Latvijas Nacionālais kultÅ«ras centrs) – 3 400, UNESCO LÄ«dzdalÄ«bas programma – 2 800. LÄ«dzās norādÄ«tajam finansējumam patlaban ievērojami valsts budžeta un Eiropas SavienÄ«bas finanšu lÄ«dzekļi tiek piešÄ·irti kultÅ«ras mantojuma digitalizācijai un digitālās pieejamÄ«bas nodrošināšanai, un tas ietver arÄ« suitu kultÅ«ras mantojumu.
(4) PašvaldÄ«bas – 31 300, Valsts KultÅ«rkapitāla fonds – 17 200, valsts budžets (Valsts kultÅ«ras pieminekļu aizsardzÄ«bas inspekcija) – 7 100, Eiropas JÅ«rlietu un zivsaimniecÄ«bas fonds – 39 700.
(5) Suitu kopienas pašfinansējums (katoļu draudzes) – 21 000, pašvaldÄ«bas – 12 200, Valsts KultÅ«rkapitāla fonds – 19 600, valsts budžets un mērÄ·dotācijas (t.sk. Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija, KultÅ«ras ministrija, Valsts kultÅ«ras pieminekļu aizsardzÄ«bas inspekcija) – 39 400, Eiropas ReÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas fonds – 6 500.
Finansējuma sadalÄ«jums no dažādiem minētajiem avotiem četru gadu periodā ir bijis vienmērÄ«gs, un kopumā suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanas aktivitātēm, lÄ«dztekus kopienas ieguldÄ«jumam, kas nav pilnÄ«bā izmērāms mantiskā izteiksmē, izlietots finansējums 551 300 apmērā: A) suitu kopiena – 39 200 (t.sk. biedrÄ«bu, draudžu un uzņēmēju finansējums), B) pašvaldÄ«bas – 238 000, C) valsts budžets – 175 600 (t.sk. mērÄ·dotācijas – 61 500, VKKF – 114 100), D) Eiropas SavienÄ«bas fondi – 95 700 un UNESCO LÄ«dzdalÄ«bas programma – 2 800.
B.3e. Vispārējā saglabāšanas aktivitāšu efektivitāte

Sniedziet efektivitātes novērtējumu vispārējām aktivitātēm, kas tika veiktas, lai sasniegtu gaidÄ«to rezultātu, kā arÄ« novērtējumu par pasākumu Ä«stenošanai izlietoto lÄ«dzekļu efektivitāti. LÅ«dzu, norādiet, kādu pienesumu pasākumi ir devuši un vai citi pasākumi bÅ«tu bijuši piemērotāki, lai sasniegtu tos pašus rezultātus. Norādiet, vai tādi paši rezultāti varētu tikt sasniegti ar mazāku lÄ«dzekļu apjomu, vai pieejamie cilvēkresursi bija piemēroti un vai kopienas, grupas un indivÄ«di varēja tikt labāk iesaistÄ«ti.

Apjoms no 400 līdz 600 vārdiem
Suitu kultÅ«ras tradÄ«ciju pārmantošana norit gan Ä£imenēs un suitu ikdienā (latviešu valodas dialekta lietojums, svētku svinēšana, rokdarbi u.c.), gan kopÄ«gās iniciatÄ«vās, kas balstās uz kultÅ«ras un izglÄ«tÄ«bas iestāžu, nevalstisko organizāciju un interešu grupu darbÄ«bu. Visām minētajām organizācijām ir neliels cilvēkresursu kopums. Suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanas aktivitātes Ä«stenotas ar ierobežotu, taču pakāpeniski augošu finansējumu, kas vērsts uz visiem izraudzÄ«tajiem mērÄ·iem.
(1) Suitu tradÄ«ciju integrēšanas formālajā un neformālajā izglÄ«tÄ«bā efektivitāte ir atkarÄ«ga no valsts izglÄ«tÄ«bas politikas, kā arÄ« no demogrāfiskās situācijas (zema dzimstÄ«ba) un vecāku individuālām izvēlēm savu bērnu skološanā. No suitu kultÅ«rtelpas trÄ«s skolām patlaban ir palikusi viena – Alsungas vidusskola. 2016. gadā slēgta JÅ«rkalnes pamatskola, bet 2017. gadā – KuldÄ«gas pamatskolas Basu filiāle. 2017. gadā Alsungas vidusskolas desmitajā klasē mācÄ«bas nav uzsācis neviens skolēns, lÄ«dz ar to tiek izskatÄ«ta iespēja vidusskolu slēgt, atstājot vienÄ«gi pamatskolas klases.

(2) Ir izdevies atjaunot un turpināt vairākas tradÄ«cijas un prasmes (dÅ«du un kokļu spēle un gatavošana, tautas tērpa darināšana un valkāšana). Tomēr tradÄ«ciju turpinājums tā pamatos atkarÄ«gs no cilvēku individuālas patikas (mÅ«zikas kapelai tradicionālā mÅ«zika ir vien daļa no repertuāra) vai personÄ«gām izvēlēm (senas kāzu tradÄ«cijas ir tikušas atjaunotas dažās laulÄ«bu ceremonijās).
(3) NozÄ«mÄ«ga ir bijusi suitu bērnu un jauniešu iesaiste dokumentēšanas darbā. Publikācijas un semināri ir praktiski palÄ«dzējuši, lai veicinātu zināšanas par suitu tradÄ«cijām un attiecÄ«gās prasmes (tautas tērpu darināšana). LÄ«dzās pašu suitu veikumam kā ietekmÄ«ga suitu kultÅ«rtelpas popularizēšana ir izrādÄ«jusies ārēja iniciatÄ«va (dokumentālā filma “Ručs un Norie”, televÄ«zijas seriāls un valsts e-pakalpojumu reklāma).
(4) MērÄ·tiecÄ«gs ieguvums ir bijis apmācÄ«bu rezultātā gÅ«tās zināšanas par kultÅ«ras objektu (senu tekstiliju) saglabāšanu un restaurāciju, kas ir nozÄ«mÄ«gi darbam ar suitu materiālā mantojuma krātuvi, savukārt nepieciešams bÅ«tiski apjomÄ«gāks resursu ieguldÄ«jums kultÅ«ras pieminekļu atjaunošanai (Alsungas viduslaiku pils).
(5) Sakrālā mantojuma saglabāšanai auglÄ«gas bija kopienas iniciatÄ«vas kustamu kultÅ«ras objektu aizsardzÄ«bas izveidei (pieminekļu statusa iegÅ«šana), tāpat arÄ« maziem restaurācijas projektiem, savukārt nekustamo kultÅ«ras objektu saglabāšanā (suitu dievnami) nepieciešami tālāki ieguldÄ«jumi. AttiecÄ«bā uz ekonomisko attÄ«stÄ«bu uzsākto aktivitāšu (kopÄ«ga suitu produktu zÄ«mola izveide, vietējo uzņēmēju pieredzes apmaiņa) efektivitāti varēs novērtēt pēc ilgāka laika.
Pieejamie finanšu lÄ«dzekļi ir izlietoti mērÄ·tiecÄ«gi un pārdomāti, un tos pašus rezultātus visticamāk nebÅ«tu iespējams sasniegt ar citiem pasākumiem vai mazākiem lÄ«dzekļiem. Lai arÄ« ne visu ir bijis iespējams Ä«stenot cilvēkresursu un pieejamā finansējuma ietvaros, suitu kopienas pārstāvji paveikto vērtē kā lietderÄ«gu un nepieciešamu. Izaicinājumi vērojami jomās, kur attÄ«stÄ«ba nav no kopienas tieši atkarÄ«ga, bet saistāma ar plašÄku reÄ£ionālu un valsts attÄ«stÄ«bu.
LÄ«dztekus procesiem, kas liecina par tradÄ«ciju dzÄ«votspēju, suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanu kopiena joprojām atzÄ«st par neatliekamu, pastāvot riskiem, kas apdraud suitu identitāti un tradÄ«ciju pārmantošanu.
C. SAGLABĀŠANAS MĒRU ATJAUNOŠANA

C.1. Atjaunotais saglabāšanas plāns

LÅ«dzu, sniedziet atjaunotu redakciju saglabāšanas plānam, kas iekļauts nominācijas pieteikumā vai iepriekšÄ“jā ziņojumā. Sniedziet detalizētu informāciju it Ä«paši par šÄdiem jautājumiem:
a. Kāds(-i) galvenais(-ie) mērķis(-i) ir izraudzīts(-i), un kādi konkrēti rezultāti tiek sagaidīti?
b. Kādas ir nozÄ«mÄ«gākās aktivitātes, ko Ä«stenot, lai sasniegtu gaidÄ«tos rezultātus? Aprakstiet aktivitātes detalizēti un pēctecÄ«gi, sniedzot informāciju par to Ä«stenošanas iespējām.
c. Kā attiecÄ«gā dalÄ«bvalsts(-is) atbalstÄ«s atjaunotā saglabāšanas plāna Ä«stenošanu?
d. Sniedziet atjaunotā saglabāšanas plāna laika plānojumu un novērtējiet nepieciešamo finansējumu tā Ä«stenojumam (ja iespējams, izsakot ASV dolāros), identificējot visus pieejamos resursus (valdÄ«bas resursi, kopienas pienesums darba vai materiālu formā utt.)

Apjoms no 500 līdz 1000 vārdiem
Atjaunotais suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanas plāns turpina iepriekš aizsākto virzÄ«bu, un tam ir izraudzÄ«ti pieci pamata mērÄ·i: (1) nodrošināt regulāru un metodisku suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma dokumentēšanu un pētniecÄ«bu, veicinot sadarbÄ«bu starp izglÄ«tÄ«bas un pētniecÄ«bas iestādēm un suitu kopienu; (2) sekmēt visa veida izglÄ«tÄ«bas, praktizēšanas un tālāknodošanas aktivitātes visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņos, jo Ä«paši bērnu un jauniešu vidÅ«, lai nodrošinātu suitu kultÅ«rtelpai raksturÄ«go tradÄ«ciju ilgtspēju un paaudžu sadarbÄ«bu to tālāknodošanā; (3) sekmēt suitu kultÅ«rtelpai raksturÄ«gā mantojuma atpazÄ«stamÄ«bu Latvijā un ārvalstÄ«s; (4) izmantot suitu kultÅ«rtelpas radošo potenciālu jaunu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtÄ«bu attÄ«stÄ«bai, nodrošinot to, ka suitu kopienas pārstāvji ir galvenie labuma guvēji; (5) nodrošināt suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanai nepieciešamo atbalsta infrastruktÅ«ru, it Ä«paši sekmējot suitu kopienai nozÄ«mÄ«gu kultÅ«rvēsturisku pieminekļu un artefaktu atgÅ«šanu un atjaunošanu. Lai sasniegtu definētos mērÄ·us, saglabāšanas plānā noteikti vairāki gaidāmie rezultāti un aktivitātes:
(1) PētniecÄ«ba un dokumentēšana
SadarbÄ«ba ar augstākās izglÄ«tÄ«bas un pētniecÄ«bas iestādēm nodrošinās to, ka tiks pētÄ«tas suitu materiālā un nemateriālā kultÅ«ras mantojuma izpausmes un to praktizētāji. Īpašu uzmanÄ«bu plānots pievērst suitu tradicionālo svētku izpētei. Vairākas aktivitātes veicinās suitu kultÅ«ras mantojuma pieejamÄ«bu tiešsaistē: tiks digitalizēti vietējo draudžu reÄ£istri, apkopoti un padarÄ«ti pieejami suitu folkloras materiāli, kā arÄ« kartēti suitu kultÅ«rtelpas vietvārdi. LÄ«dztekus veiksmÄ«gai suitu mantojuma krātuvju darbÄ«bai, paredzēts atvērt tÅ«risma un informācijas centrus. Ar mērÄ·i veicināt suitu izloksnes pārzinātāju un praktizētāju skaitu ikdienā, iecerēts nodrošināt publikāciju izdošanu suitu izloksnē.
(2) Praktizēšana, tālāknodošana, izglÄ«tÄ«ba
Plānots turpināt suitu kultÅ«ras elementus integrēt pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestāžu nodarbÄ«bu procesā, mācÄ«bu priekšmetos Alsungas vidusskolā, kā arÄ« interešu izglÄ«tÄ«bā Alsungas mÅ«zikas un mākslas skolā. Vairākas no plānotajām aktivitātēm turpina sekmÄ«gi aizsāktas prakses: mÅ«zikas, dejas un tautastērpa valkāšanas tradÄ«ciju apguve. Vasaras nometnes suitu bērniem plānots piedāvāt arÄ« diasporai. Iecerēts turpināt izpēti un rÄ«kot apmācÄ«bas pieaugušajiem, it Ä«paši ar ieceri atjaunot skrodera, kurpnieka, cepurnieka un rotkaļa amatu prasmes un mÅ«zikas instrumentu – dÅ«du, kokles un vijoles – izgatavošanas tradÄ«cijas.
(3) AtpazÄ«stamÄ«bas veicināšana
BÅ«tisku lomu suitu identitātes veidošanā ieņem suitu tradicionālie svētki un godi, kas veicina arÄ« suitu kultÅ«rtelpas atpazÄ«stamÄ«bu. Starptautiskais burdona festivāls turpinās popularizēt suitu kultÅ«ru. Tiek domāts par suitu vizuālo identitāti – iecerēts izveidot zÄ«molu suitu amatnieku un mājražotāju produktu atpazÄ«stamÄ«bai. Suitu atpazÄ«stamÄ«bu plānots veicināt arÄ« ar audiovizuālo materiālu palÄ«dzÄ«bu. ArÄ« turpmāk tiks aprÅ«pēti digitālie informācijas resursi: informācijas vietne www.suitunovads.lv, kā arÄ« suitu kultÅ«rtelpas profili sociālajos tÄ«klos.
(4) UzņēmējdarbÄ«ba un radošÄs industrijas
Lai pilnveidotu drošu sociālekonomisko pamatu, vienlaikus saglabājot suitu kultÅ«rtelpai raksturÄ«go kultÅ«rvidi, iecerēts attÄ«stÄ«t mājražošanu un amatniecÄ«bu, balstÄ«tu suitu tradÄ«cijās un bioloÄ£iskās lauksaimniecÄ«bas principos. Ar vispārējās izglÄ«tÄ«bas programmām un mūžizglÄ«tÄ«bu plānots attÄ«stÄ«t uzņēmējdarbÄ«bas prasmes. Plānots arÄ« veicināt kooperatÄ«vu izveidi un nodrošināt suitu amatnieku ražojumu tirdzniecÄ«bu, izveidojot tiešsaistes platformu “Suitu amatu māja”.

(5) Infrastruktūra
Lai suitu kultÅ«rtelpu saglabātu ilgtermiņā, jāattÄ«sta infrastruktÅ«ra un jāturpina kopt kultÅ«rvide. Plānots atjaunot ceļus, lai nodrošināju suitu kultÅ«rtelpas sasniedzamÄ«bu. Tāpat turpināsies darbs pie suitu dievnamu un draudžu vēsturisko ēku un ar tām saistÄ«to priekšmetu, kā arÄ« Alsungas viduslaiku pils restaurācijas un atjaunošanas. TÅ«risma veicināšanas nolÅ«kos plānots izveidot dabas un atpÅ«tas parkus, radošo darbnÄ«cu centru un suitu etnogrāfisko sētu, veicinot tradicionālās zemkopÄ«bas un zvejniecÄ«bas prakšu apzināšanu. UzņēmējdarbÄ«bas un finansējuma piesaistes labad nolemts izveidot suitu kultÅ«rtelpas atbalsta fondu.
Saglabāšanas plāns ir izstrādāts 2017. – 2019. gadam, ar ieceri to atjaunot, biedrÄ«bai "EKC "Suiti"" sadarbojoties ar vietējām pašvaldÄ«bām, Latvijas Nacionālo kultÅ«ras centru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un KultÅ«ras ministriju. Plāna Ä«stenošanā ir paredzēta visu minēto pušu iesaiste. LÄ«dzās minētajām institÅ«cijām plāns paredz arÄ« Valsts kultÅ«ras pieminekļu aizsardzÄ«bas inspekcijas, IzglÄ«tÄ«bas ministrijas, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas un Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes, tāpat arÄ« ZemkopÄ«bas ministrijas un Satiksmes ministrijas iesaisti, sadarbojoties ar kultÅ«rvides uzturēšanu saistÄ«tas politikas Ä«stenošanā.
Valsts finansējums suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanai plānots ikgadēju mērÄ·dotāciju veidā: kultÅ«rizglÄ«tÄ«bai – 57 450; folkloras grupu un etnogrāfisko ansambļu darbÄ«bas veicināšanai – 3 630, EKC “Suiti” – 10 000. TrÄ«s gadu periodam tas ir 213 240, ar finansējuma iespējamu pakāpenisku pieaugumu. Savukārt Alsungas viduslaiku pils restaurācijai un atjaunošanai ir plānoti 281 000 (2018–2019). LÄ«dztekus valsts ieguldÄ«jumam nozÄ«mÄ«gs atbalsts tiek sagaidÄ«ts no vietējām pašvaldÄ«bām. Tāpat arÄ« ir apstiprināts Eiropas SavienÄ«bas fondu lÄ«dzfinansējums uzņēmējdarbÄ«bas attÄ«stÄ«bai tÅ«risma jomā 23 020 apmērā (2017–2020). Cita finansējuma piesaiste ir plānota projektu izstrādes veidā, t.sk. no Valsts KultÅ«rkapitāla fonda.
C.2. Kopienas līdzdalība

LÅ«dzu, aprakstiet kopienu, grupu un indivÄ«du, kā arÄ« attiecÄ«go nevalstisko organizāciju lÄ«dzdalÄ«bu saglabāšanas plāna atjaunošanā, tai skaitā saistÄ«bā ar dzimumu lomām, un kā viņi bÅ«s iesaistÄ«ti plāna Ä«stenošanā.

Apjoms no 200 līdz 500 vārdiem
Saglabāšanas plāns ir izstrādāts, balstoties uz sadarbÄ«bas memorandu, kas 2016. gada 17. augustā parakstÄ«ts starp biedrÄ«bu "EKC "Suiti"", KultÅ«ras ministriju, Latvijas Nacionālo kultÅ«ras centru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un trÄ«s pašvaldÄ«bām – Alsungas, KuldÄ«gas un Ventspils novadu domēm. SadarbÄ«bas memorands ir spēkā lÄ«dz 2020. gada 31. decembrim. Tas noslēgts, lai sekmētu kultÅ«ras aktivitāšu, formālās un neformālās izglÄ«tÄ«bas un ekonomisko aktivitāšu Ä«stenošanu, kas nodrošinātu suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma saglabāšanu. Pirmais šÄda veida sadarbÄ«bas memorands tika parakstÄ«ts 2010. gada 20. janvārÄ«, un otrais memorands apliecina uzsāktās sadarbÄ«bas turpinājumu.
Lai atjaunotu saglabāšanas plānu, 2016. gada septembrÄ« un oktobrÄ« tika rÄ«kotas trÄ«s sanāksmes, piedaloties Suitu kopienas pārstāvjiem no "EKC "Suiti"", Suitu kultÅ«rtelpas katoļu draudžu prāvestam, Alsungas vidusskolas skolotājiem un iesaistÄ«to pašvaldÄ«bu pārstāvjiem, kā arÄ« pārstāvjiem no tām valsts institÅ«cijām, kas parakstÄ«jušas minēto memorandu. Plānu apstiprināja biedrÄ«bas "EKC "Suiti"" valde, kurā darbojas kopienas pārstāvji individuāli un iesaistÄ«tās pašvaldÄ«bas. Saskaņā ar memorandu, iesaistÄ«tās puses, tai skaitā biedrÄ«bas "EKC "Suiti"" pārstāvji, tiekas reizi gadā, lai izvērtētu plāna Ä«stenošanu un sasniegtos rezultātus un lai vienotos par tālākajiem darbÄ«bas virzieniem un plānotajām aktivitātēm.
AttiecÄ«bā uz dzimumu lomām, biedrÄ«bas "EKC "Suiti"" darbÄ«bu raksturo dzimumu lÄ«dztiesÄ«ba. Periodiski tiek pārvēlēta biedrÄ«bas valde, un tajā vienlÄ«dz darbojas dažādu dzimumu kopienas pārstāvji, tāpat arÄ« dzimumu lÄ«dztiesÄ«ba raksturÄ«ga citām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas suitu kultÅ«ras mantojuma saglabāšanai un ir iesaistÄ«tas plāna Ä«stenošanas aktivitātēs. LÄ«dzÄ«gā kārtā arÄ« pašvaldÄ«bu vadÄ«bā un pārstāvniecÄ«bā ir vērojama dzimumu lÄ«dztiesÄ«ba.
C.3. Institucionālais konteksts

LÅ«dzu, ziņojiet par Neatliekamās saglabāšanas sarakstā iekļautā elementa vietējās pārvaldÄ«šanas un saglabāšanas institucionālo kontekstu, ieskaitot:
a. atbildÄ«go(-ās) struktÅ«ru(-as), kas iesaistÄ«ta(-as) tā pārvaldÄ«šanā un/vai saglabāšanā;
b. kopienas vai grupas organizāciju(-as), kas saistÄ«ta(-as) ar elementu un tā saglabāšanu.

Apjoms nepārsniedzot 150 vārdus
Suitu kultÅ«rtelpas vietējā pārvaldÄ«šanā un saglabāšanā ir iesaistÄ«tas trÄ«s novadu pašvaldÄ«bas: Alsungas novada pašvaldÄ«ba, KuldÄ«gas novada pašvaldÄ«ba (Gudenieku pagasts) un Ventspils novada pašvaldÄ«ba (JÅ«rkalnes pagasts). Tajās katrā darbojas kultÅ«ras nams, kas veic aktivitātes suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanai. Tāpat arÄ« katoļu draudzes ir saistÄ«tas ar suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanu (sk. arÄ« ziņojuma B.3c. daļu).
BiedrÄ«ba "EKC "Suiti"" Ä«steno suitu mantojuma saglabāšanas aktivitātes un veicina kopienas sadarbÄ«bu ar pašvaldÄ«bām un valsts institÅ«cijām. "Suitu amatnieki" veicina amatniecÄ«bu suitu kopienā. Vairākas citas vietējās organizācijas rosina interesi par suitu kultÅ«ras mantojumu. Savukārt "Suitu novads" un "Suitu kultÅ«ras mantojums" sniedz ieguldÄ«jumu suitu kultÅ«ras vēstures izpētē un atpazÄ«stamÄ«bā.
D. Kopienu dalÄ«ba šÄ« ziņojuma izstrādē

Aprakstiet, kādā veidā tika nodrošināta kopienu, grupu vai, ja nepieciešams, indivÄ«du, kā arÄ« attiecÄ«go nevalstisko organizāciju visplašÄkā iespējamā dalÄ«ba ziņojuma izstrādes procesā.

Apjoms no 150 līdz 250 vārdiem
Ziņojuma sagatavošana tika plānota un Ä«stenota Latvijas Nacionālajam kultÅ«ras centram sadarbojoties ar Latvijas KultÅ«ras akadēmiju un biedrÄ«bu "EKC "Suiti"". Suitu kopienas dalÄ«ba ziņojuma izstrādē noritēja ar biedrÄ«bas atbalstu. Par informatÄ«vu pamatu kalpoja biedrÄ«bas veidotais rakstiskais pārskats par Ä«stenotajām suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanas aktivitātēm.
Lai izvērtētu aktuālo situāciju suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanā, sākotnējai ziņojuma izstrādes plānošanas sanāksmei ar biedrÄ«bas "EKC "Suiti"" pārstāvjiem sekoja plašÄka diskusija. 2017. gada 2. novembrÄ« Alsungas kultÅ«ras namā sarunā piedalÄ«jās kopienas pārstāvji no dažādām darbÄ«bas jomām – etnogrāfisko ansambļu vadÄ«tāji, novadu pašvaldÄ«bu pārstāvji, suitu katoļu draudžu prāvests, vietējie uzņēmēji, kuru darbÄ«ba saistÄ«ta ar suitu kultÅ«ras mantojumu. Ziņojuma izstrādes gaitā veiktas vairākas intervijas un saņemti atsevišÄ·i rakstiski viedokļi.
Ziņojuma sākotnējā redakcija sagatavota latviešu valodā un izplatÄ«ta kopienai caur “EKC “Suiti””. Tās apspriešanai 2017. gada 20. novembrÄ« Alsungas kultÅ«ras namā noritēja biedrÄ«bas rÄ«kota "Suitu dižsapulce", uz to aicinot visus interesentus no suitu kopienas, kā arÄ« pašvaldÄ«bu un valsts institÅ«ciju pārstāvjus. Ziņojuma gala redakcijas izstrādē ir ņemti vērā sapulcē paustie viedokļi.
E. DALĪBVALSTS PĀRSTĀVJA PARAKSTS

Ziņojumam jānoslēdzas ar oriÄ£inālu valsts amatpersonas parakstu, kas pilnvarota ziņojumu parakstÄ«t dalÄ«bvalsts vārdā, norādot personas vārdu, titulu un ziņojuma iesniegšanas datumu.


Vārds: Dace Melbārde
     
Tituls: Latvijas Republikas kultūras ministre
     
Datums: 2017. gada 15. decembris

Paraksts: