Izdrukāts no: http://www.suitunovads.lv/lv/biedribas/biedriba_suitu_kulturas_mantojums/vides_petnieku_ekspedicija_pa_suitu_takam/

Vides pētnieku ekspedīcija pa suitu takām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

No 2015.gada 6. līdz 10.jūlijam suitu novada teritorijā (Alsungā, Gudeniekos, Basos un Jūrkalnē) norisinājās bērnu vasaras nometne „Vides pētnieku ekspedīcija pa suitu takām”. Nometni organizēja biedrība „Suitu kultūras mantojums” sadarbībā ar biedrību “Etniskās kultūras centrs “Suiti””. Nometni finansiāli atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds, SIA „Zaļā josta” un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Mežsaimnieks” .
Nometnē piedalījās 15 bērni vecumā no 10-14 gadiem. Nometne tika organizēta ar mērķi dot iespēju suitu novada bērniem iepazīt dzimtā novada dabas un kultūras mantojumu, kā arī veicināt bērniem interesi un izpratni par vides jautājumiem.


Nometnē katra diena tika veltīta kādai no vides tēmām, bet, lai palīdzētu bērniem īsā laikā iepazīt dabas daudzveidību un veicinātu apzināties atbildību par vidi, tad, atbilstoši dienas tēmai, bija pieaicināti vides speciālisti.

Nometnes pirmajā dienā "Ūdens dienā" -  pētīt ezeru un upju ūdeņus palīdzēja VVD Liepājas RVP kontroles daļas Resursu kontroles sektora vecākais inspektors Andris Janevics. Kopā ar ekspertu tika noskaidrots, kas izraisa ezera aizaugšanu, kurš ir atbildīgs par ūdens tilpņu uzturēšanu kārtībā. Lai noteiktu ūdens tīrību, tika pētīti kukaiņi un augi, kuri aug ūdenstilpnēs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Zvirgzdu ezera pētījumu apkopojums:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bērnu ieraksti dienasgrāmatās:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tāpat bērni kopā ar ekspertu pētīja zivju pārstrādes ražotnes Alsungas novadā darbības ietekmi uz vidi.

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bērni salīdzināja likumā noteikto vides prasību (pieļaujamo notekūdeņu piesārņojuma līmeni) normas ar pēdējām uzņēmumā veiktajām ķīmiskajām notekūdeņu analīzēm, kā arī pārbaudīja Kauliņupītē iztekošo uzņēmuma notekūdeņu tīrību pēc tajā mītošajām augu un dzīvnieku sugām. Netālu no notekūdeņu iztekas upē tika atrasti vairāki Peldošā tipa viendienītes kāpuri, kuri mītot tikai tīros ūdeņos.

 

Kauliņupes jeb Ziedulejas upītes pētījumu apkopojums:

 

 Bērnu ieraksti dienasgrāmatās:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Otrajā dienā - "Flora un fauna" -  iepazīt Žibgravas dabas taku Alsungā un Gudenieku lieguma kadiķu audzi devāmies kopā ar mežu biotopu ekspertu AS „Latvijas valsts meži” Ojāru Demiteru.


Žibgravā dalībnieki mēģināja pievērst uzmanību dabas nozīmei cilvēka dzīvē, dabas vērtībām un dabas daudzveidībai. Eksperts skaidroja bērniem arī nepieciešamību veidot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, un bērni uzzināja, ka suitu novadā ir četri dabas liegumi.  Takas pieturas punktos dalībnieki pievērsa uzmanību arī suitu dialektam, mēģinot atcerēties koku un dzīvnieku nosaukumus suitu dialektā, kā, piemēram, ķiermens, pliederkrūms, drīceklis, pucene utt. Paralēli tam dalībnieki mēģināja atpazīt arī putnu balsis. No putnu balsīm visuzjautrinošakā visiem šķita savdabīgā bastarda dziesma.

 

 

 

 

 

 

 

 

Taka ir 2 km gara, un tās garumā ir 10 apstāšanās punkti, katrā  ir informatīvais stends ar norādēm, ko šajā apvidū var apskatīt un sastapt, ja uzmanīgi vērojam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzmanību piesaista baltais alksnis kurš ir plankumains un noskaidrojam, ka plankumus veido ķērpji.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aplūkojam divus avotus, kas izveidojuši strautu un ietek upītē. Pirms Bekkaln’ mūsu ceļu šķērso aizsargājamās spožās skudras. Takā atradām divus aizsargājamo Spožo skudru pūžņus. Vienu pie Vecozol' otru -  Dančplacī.

 


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

   Gudenieku liegumā izpētes dalībnieki mēģināja noskaidrot iemeslus, kas izraisa kadiķaudzes bojāeju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atpakaļceļā uz Alsungu apstājāmies pie vides objekta „Suitu tikšanās vieta” Gudenieku pagastā. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  

 

 

 

  

 

  

 

 

 

 

Pēc tam devāmies apskatīt un uzkāpt augstākajā vietā suitu novadā - Ķīķa kalnā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Dienas noslēgumā kopā ar ekspertu tika atklāti divi jauni dižkoki blakus viens otram - ķirsis un liepa, kas aug pie Skaparkalna Alsungas novadā. Ķirsis kā dižkoks ir samērā liels retums, jaunatklātā dižkoka ķirša apkārtmērs sasniedz 1,65 m (ķirsis ir dižkoks no 1.60 m).

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nometnes trešajā dienā - "Meža dienā" -  vispirms dalībnieki piedalījās dažādās radošās darbnīcās Alsungā.

 

 

 

 

 

 

 

 Ekspedīcija Alsungas viduslaiku ordeņa pilī

 

 

 

Ekspedīcijas mērķis – Noskaidrot, kādus dabas materiālus senāk izmantoja pils celtniecībā.

Ekspedīcijā piedalījās 3 pētnieku grupas katrā pa 5 dalībnieki.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

   Izpētes atklājumu kopsavilkums un secinājumi:

  •  Māls, no kura tika izgatavoti un ir saglabājušies ķieģeļi, kuri tika izmantoti pils sienu būvniecībai un pagraba velvēm. Viduslaikos tos gatavoja ar rokām un žāvēja saulē. Tādēļ dažkārt uz vecajiem ķieģeļiem sastopami kāda dzīvnieka pēda nospiedumi.
  •  Lielie laukakmeņi, kas redzami pils pagrabu sienās, ir saglabājušies no senāko laiku mūriem. Lielākā laukakmeņa diametrs platākajā vietā ir apmēram 78-84 cm.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  •  Koks ir viens no materiāliem, kas ir ļoti daudz izmantots pils būvniecībā. To var redzēt griestos, durvīs, logos, grīdā trepēs, zem jumta seguma un mēbelēs.

Visplatākie koka dēļi ir pils senākajā grīdā. Vecākā grīda ir D korpusā pirmajā telpā ienākot pils muzejā. Platākā dēļa platums ir 36 cm. Šie grīdas dēļi saglabājušies no hercogistes laikiem.
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  • No dabas materiāliem izgatavoti arī metāla priekšmeti. Skaistākie ir - durvju eņģes.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Interesantas ir arī vecās naglas. Tās var redzēt pils vecākajā logā. Visas ir kalēju roku darbs, tādēļ tās ir nelīdzenas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  • Smilts ir viens no materiāliem, kas ir redzamas pilī jau pārstrādāta stiklā. Vecos stiklus var redzēt pils senākajā logā, kas atrodas D kopusā tieši pie ieejas pils muzejā. Logs ir nokrāsots ar lineļļas krāsu no ārpuses, bet vecie stikli no jauniem atšķiras, jo tiem ir mazi gaisa burbulīši un vilnīši.
     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekspedīcijas dalībnieku grupa kopā ar pils dāmu Lauru, muzeja vadītāju Ingu un Nadīnas mammu pie pils senākā loga, kas ir izgatavots 18.gs, bet restaurēts 2015.gadā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SECINĀJUMI


- No dabā pieejamiem materiāliem var uzbūvēt pili. Pils ir 643 gadus veca, un pils grīda D-korpusā ir aptuveni 200 gadus veca.


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēc nodarbībām Alsungā visi devās uz mežu Gudenieku pagastā, kur MPKS Mežsaimnieks darba grupa bija sagatavojusi izglītojošu orientēšanās trasi mežā ar uzdevumiem un diskusijām katrā pieturas punktā.

 

  

 

 

 

 

Nometnes dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas meža nozares galvenajiem rādītājiem, meža ekonomikas pamatiem, jaunaudžu un mežaudžu kopšanas, ekoloģisko koku un kritalu atstāšanas pamatojumu, purvu ekoloģisko nozīmi meža ekosistēmā, koku stumbru sortimentāciju un mežā biežāk lietotajām cirsmu iezīmēšanas zīmēm.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dalībniekiem bija iespēja izmēģināt savu roku egļu un priežu koku stādu stādīšanā. Nometnes dalībniekiem tika demonstrēta arī koku gāšanas tehnika, darba drošība meža darbos un mežsaimniecisko instrumentu izmantošana, ieskaitot orientēšanās mežā ar GPS.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ceturtās dienas - "Jūras dienas" -  sākumā, pa ceļam uz Jūrkalni, apskatījām vides objektu „Suitu tikšanās vieta” Alsungā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēc tam dalībnieki devās izmērīt priedes dižkoku, kas aug netālu no Ruduma kapiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 "Suitu tikšanās vieta" Jūrkalnē vēl  top!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Dienas eksperts Valsts vides dienesta Sabiedriskais vides inspektors Inguss Antonovičs nometnes dalībniekus sagaidīja Jūrkalnē pie Rīvas upes. Pēc iepazīšanās ar sabiedriskā vides inspektora brīvprātīgo darbu, pienākumiem un atbildību, visi nometnes dalībnieki devās apskatīt Jūrkalnes lepnumu - Rīvas upes tiltu, kas ir viens no retajiem koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tiltiem Latvijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jūrkalnes vides izpēte turpinājās dabas takā Rīvas loki, kas iet cauri mežam gar līkumainās Rīvas upes gultni. Ejot pa 3 km garo taku vides inspektors ik pa laikam pievērsa dalībnieku uzmanību dažādām dabas un vides vērtībām, mācot bērniem saprast atšķirību starp dabas un vides jēdzieniem (vide sevī ietver gan dabu, gan arī cilvēka radīto).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atceļā no Rīvas lokiem pa grants ceļu aptuveni 2 km garumā dalībnieki ar entuziasmu iesaistījās dabai kaitīgo ceļmalas atkritumu vākšanā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēc pusdienām pa ceļam uz jūras piekrasti dalībnieki apstājās Jūrkalnes Ugunspļavā, lai atpūstos, padziedātu, jautri pavadītu laiku un arī veiktu ierakstus savās nometnes dienasgrāmatās.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Baltijas jūras krastā pie stāvkrasta tiks secināts, ka jūra nāk aizvien tuvāk, un jūras stāvkrasta eroziju ietekmē ne tikai daba, bet arī cilvēki.
Katram dalībniekam bija jau zināms, ka, lai nebojātu stāvkrastu, ejot jūrā peldēties, ir jāizmato tikai speciāli šim nolūkam izgatavotās trepes, un pa kāpām kāpelēt nedrīkst.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nometnes noslēguma dienā - "Lauku vide" -  devāmies iepazīt videi draudzīgu saimniecību, kuras saimniece ir Skaidrīte Nagliņa, kuru gan Alsungā, gan Jūrkalnē bērni pazīst kā matemātikas skolotāju. Sarunās ar saimnieci runājām par jēdzienu “ekoloģiskā pēda” un atkritumu apsaimniekošanu, kas sākas katrā ģimenē. Bērniem interesanti likās viena no nometnes atbalstītāja - SIA "Zaļā josta" - dāvinātie materiāli, kuros bērniem saistošā veidā parādīts, kādēļ ir tik svarīgi šķirot atkritumus.

Bērni secināja, ka svarīgi ir dzīvot ar atbildību, lai skaista daba un tīrs gaiss būtu ne tikai mums pašiem un citiem, bet arī nākamajām paaudzēm.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Turpinājumā katram dalībniekam tika dota iespēja piedalīties sava maizes kukulīša izveidošanā un izcepšana īstā lauku maizes krāsnī, ko lielākā daļa darīja pirmo reizi mūžā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Paralēli maizes cepšanai katrs izcepa arī suitu Dižo rausi – sklandrausi, jo sklandrausis vienmēr ir cepts lielos svētkos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Un šoreiz tas bij īsti vietā, jo, kamēr cepās sklandrauši un maize, bērni pārbaudīja savas zināšanas, kas bija iegūtas nometnes laikā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēcpusdienā pēc zināšanu pārbaudes, siltas maizes un sklandraušu degustācijas visi nometnes dalībnieki svinīgi saņēma apliecības par dalību nometnē. Taču daži dalībnieki bija pelnījuši īpašu atzinību - gan par centīgu atkritumu vākšanu visā nometnes laikā, gan par interesantāk aizpildītām nometnes dienasgrāmatām, gan arī par vislabākajiem rezultātiem pārbaudes darbā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biedrība „Suitu kultūras mantojums” pateicas visiem nometnes finansētājiem un atbalstītājiem par iespēju noorganizēt bērniem tik aktivitātēm bagātu un izglītojošu nometni!
 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nometnes dalībnieku izveidotā suitu novada vides objektu karte:

 


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  Nometnes video ŠEIT