Ciemos pie suitiem

 

KATOLISKA IDENTITĀTE, EKSTRĒMS KONSERVATĪVISMS, STŪRGALVĪGI RAKSTURI, KRĀŠŅI TAUTAS TĒRPI UN DAUDZ, DAUDZ KAS CITS. 

Par to suiti šodien var pateikties kādam ļoti senam MĪLAS STĀSTAM...

1623. gadā novada mantinieks Johans Ulrihs fon Šverins, esot kara dienestā pie Polijas karaļa Sigismunda III, iemīlējās skaistajā galma dāmā Barbarā Konarskā. Skaistules vecāki piekrita laulībām ar brašo kavalērijas eskadrona komandieri tikai, ja tas pāries katoļu ticībā. Par spīti tēva kategoriskajiem iebildumiem un aizliegumam atgriezties Alsungā, Johans izvirzītajam noteikumam piekrīt. Kāzas notiek. Jaunais pāris deviņus gadus turpina dzīvot Polijā un Lietuvā, Ulrihs fon Šverins īsteno galvu žilbinošu karjeru un kļūst par Polijas karaļa kambarkungu. 

Tikai pēc tēva nāves 1632. gadā Johans varēja savu Barbaru atvest uz Alsungu. Jaunais novada īpašnieks ar fanātisku dedzību tūdaļ ķērās pie visu iedzīvotāju pievēršanas katoļticībai, ieviešot katoļiem īpašus, pēc Varšavas galma parauga darinātus tērpus un apspiežot jebkuru opozīciju. Viņu neapturēja nedz viņa māsas izlēkšana pa Alsungas pils nocietinājumu torņa logu, nedz tirgotāju un amatnieku bēgšana no Alsungas. Palīgā tika pieaicināti jezuīti. Luterāņiem tika atņemta baznīca, bet 1636. gadā arī pats vecais luterāņu mācītājs Lizanders tika izdzīts no sava dzīvokļa. Naids starp abām konfesijām kļuva tik liels, ka 1637. gada maijā apkārtējo muižu īpašnieki Johanu izvilināja uz Reģu pili, kur tam tika iedota inde. Johans mira pa ceļam uz Alsungu, kalnā pie Raibuļu mājām, no kurienes jau bija redzama gan Alsungas baznīcas torņa smaile, gan arī pati pils.
 

Nākamie novada īpašnieki tupināja Johana Ulriha fon Šverina, tautas valodā saukta par Sviriņu, iesākto. Un arī paši zemnieki, lamāti par Šverinu svītu, ar laiku kļuva lepni par šo savu katolisko identitāti un pārtaisīja vārdu svīta par šodien zināmo vārdu SUITI.
 
Gadsimtu gaitā, pašizolējoties no apkārtējiem luterāņu apvidiem, Suitu novadā tika saglabāta ļoti bagāta tradicionālā kultūra. Tās unikalitāti pasaules mērogā apliecina 2009. gada UNESCO 4. Nemateriālās kultūras mantojuma Starpvalstu komitejas sēdē Abū Dabī pieņemtais vienbalsīgais lēmums iekļaut suitu kultūrtelpu UNESCO neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā. 

Tā kā Alsunga kopš neatminamiem laikiem ir bijusi vēsturiskā Suitu novada garīgais, administratīvais un ekonomiskais centrs, iepazīšanos ar suitiem vislabāk sākt tieši šeit, pie senās Alsungas pils mūriem. ALSUNGAS LIVONIJAS ORDEŅA PILS kā četrstūraina nocietināta būve ar iekšējo pagalmu ir būvēta 1372. gadā. No senās pils līdz mūsu dienām saglabājusies un ir apskatāma daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arī divi nocietinājumu torņi. 

Tālākais Alsungas apskates ceļš ved uz baznīcas pusi līdz pilij blakus esošajam DIŽGABALKALNAM. Suitu novads ir bijis biezi apdzīvots jau sirmā senatnē. Par to šodien liecina trīs pirmsvācu perioda pilskalni. Basu un Leiškalnu pilskalni ir grūtāk atrodami, taču Dižgabalkalns atrodas pašā Alsungas centrā. Savu nosaukumu tas ieguvis 1659. gadā, kad Kurzemes ģenerālis Bergs šeit izvietoja lielgabalus, lai apšaudītu pilī nocietinājušos zviedru spēkus. Pilskalna augstums ir 8 – 10 metri, no tā paveras lielisks skats gan uz Alsungas baznīcu, gan uz blakus esošo Dzirnavu ezeru. Krustnešiem ienākot Kurzemē, Alsunga atradās lībiešu un kuršu tautību saskares zonā. Pastāv uzskats, ka līdz pat 14. gadsimtam valdošā te ir bijusi lībiešu valoda, kuru pakāpeniski pārmāca kuršu valoda. 

Kā nākamais ievērības cienīgais apskates objekts būtu minama ALSUNGAS SVĒTĀ ERCEŅĢEĻA MIĶEĻA ROMAS KATOĻU BAZNĪCA. Būvēta ap 1625. gadu, tā gadu simtiem ir bijusi galvenā suitu kopienas svētvieta, tās garīguma un identitātes balsts. 1882. gadā baznīca paplašināta uz sāniem, tai piešķirot pašreizējo krusta formu. Te apskatāmi holandiešu kokgriezēja Johana Mertensa darbi. Baznīcas ērģeles darinātas 1893. gadā, Jēkabpilī. Zem baznīcas atrodas aizmūrētas Šverinu dzimtas kapenes. 

Alsungas apskati var pabeigt ALSUNGAS NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJĀ. Tas ir izvietots 1875. gadā no sarkaniem ķieģeļiem būvētajā pirmajā Alsungas skolas (Sarkanās skolas) ēkā un tajā ir apskatāma ekspozīcija par Alsungas pagasta dzīvi 20. gadsimtā. Te atrodas arī AUŠANAS DARBNĪCA, kur Alsungas sievas auž gan audumus jauniem suitu tērpiem, gan jostas un prievītes, gan arī gatavo citus tradicionālā suitu apģērba elementus. 

Vēl Alsungas apkārtnē var iziet ekskursijā pa 20. gadsimta sākuma suitu dzīvi dokumentējošās grāmatas Balandnieki takām, apskatīt murkšķus Silvijas Teteres murkšķu fermā un kokgriezumus privātmuzejā Jura putni. Dabas mīļotājiem interesanta varētu būt pastaiga pa Zieduleju, kā arī pārgājiens pa 2,5 km garo Žibgravas veselības taku Kauliņupes ielejā. 

Taču, ja nevēlaties kavēties, dodieties tālāk uz JŪRKALNI. Ciemiņi, kas te ir pirmo reizi, bieži uz brīdi sastingst, kad tie nonāk jūras STĀVKRASTĀ. Te jūra, pakāpeniski izskalojot krastu, ir radījusi Latvijai neraksturīgu līdz 20 metru augstu krauju. Īpaši jauki ir šo dabas brīnumu izbaudīt saulrieta laikā. Vai arī tad, kad jūrā ir vētra. Tas, ko te ieraudzīsiet, iespējams, liks Jums te atgriezties vēl un vēl. Un tas taču ir labi, vai ne? 

Vēl Jūrkalnē ievērības cienīga ir 1862. gadā būvētā SVĒTĀ JĀZEPA ROMAS KATOĻU BAZNĪCA. Pirmo koka baznīcu Jūrkalnē uzbūvēja kāda šeit nogrimuša kuģa kapteinis 16. gadsimta beigās, pateicībā Dievam par savu izglābšanos. Tāpēc šo vietu senāk sauca par FĒLIKSBERGU jeb LAIMĪGO KALNU. Burinieka modelis pie baznīcas griestiem vēl šodien atgādina par senajiem notikumiem. 

Ja dodaties tālāk Liepājas virzienā, ir vērts piestāt pie senā koka tilta pār Rīvas upi. Tas ir labi saskatāms no šosejas. Ja dodaties Ventspils virzienā, varat apskatīt jūras krastā uzbūvēto pieminekli bēgļiem, kas Otrā pasaules kara beigās ar laivām centās nokļūt līdz brīvībai Zviedrijā. Ja Jūsu ceļš no Alsungas ved pa līkumotajiem grants celiņiem Aizputes virzienā, interesenti var aplūkot samērā labi saglabājušos Biržu muižas kompleksu. Ēkas šeit būvētas galvenokārt 19. gadsimta beigās. Saglabājusies arī daļa no parka. Šobrīd daļu no muižas apbūves izmanto Kuldīgas pamatskolas Basu filiāle. Bet dabas mīļotāji var izstaigāt unikālo Gudenieku kadiķu liegumu.

Papildus informācija ALSUNGAS TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRĀ Alsungas muzejā:
Inga Bredovska, tel.+371 26425015, e-pasts: muzejs@alsunga.lv

un mājas lapā www.alsunga.lv: skatīt šeit