Izdrukāts no: http://www.suitunovads.lv/lv/celjotajiem/ciemos_pie_suitiem/

Ciemos pie suitiem

KATOLISKA IDENTITĀTE, EKSTRĒMS KONSERVATĪVISMS, STŪRGALVĪGI RAKSTURI, KRĀŠÅ…I TAUTAS TĒRPI UN DAUDZ, DAUDZ KAS CITS. 

Par to suiti šodien var pateikties kādam ļoti senam MĪLAS STĀSTAM...

1623. gadā novada mantinieks Johans Ulrihs fon Šverins, esot kara dienestā pie Polijas karaļa Sigismunda III, iemÄ«lējās skaistajā galma dāmā Barbarā Konarskā. Skaistules vecāki piekrita laulÄ«bām ar brašo kavalērijas eskadrona komandieri tikai, ja tas pāries katoļu ticÄ«bā. Par spÄ«ti tēva kategoriskajiem iebildumiem un aizliegumam atgriezties Alsungā, Johans izvirzÄ«tajam noteikumam piekrÄ«t. Kāzas notiek. Jaunais pāris deviņus gadus turpina dzÄ«vot Polijā un Lietuvā, Ulrihs fon Šverins Ä«steno galvu žilbinošu karjeru un kļūst par Polijas karaļa kambarkungu. 

Tikai pēc tēva nāves 1632. gadā Johans varēja savu Barbaru atvest uz Alsungu. Jaunais novada Ä«pašnieks ar fanātisku dedzÄ«bu tÅ«daļ ķērās pie visu iedzÄ«votāju pievēršanas katoļticÄ«bai, ieviešot katoļiem Ä«pašus, pēc Varšavas galma parauga darinātus tērpus un apspiežot jebkuru opozÄ«ciju. Viņu neapturēja nedz viņa māsas izlēkšana pa Alsungas pils nocietinājumu torņa logu, nedz tirgotāju un amatnieku bēgšana no Alsungas. PalÄ«gā tika pieaicināti jezuÄ«ti. Luterāņiem tika atņemta baznÄ«ca, bet 1636. gadā arÄ« pats vecais luterāņu mācÄ«tājs Lizanders tika izdzÄ«ts no sava dzÄ«vokļa. Naids starp abām konfesijām kļuva tik liels, ka 1637. gada maijā apkārtējo muižu Ä«pašnieki Johanu izvilināja uz ReÄ£u pili, kur tam tika iedota inde. Johans mira pa ceļam uz Alsungu, kalnā pie Raibuļu mājām, no kurienes jau bija redzama gan Alsungas baznÄ«cas torņa smaile, gan arÄ« pati pils.
 

Nākamie novada Ä«pašnieki tupināja Johana Ulriha fon Šverina, tautas valodā saukta par Sviriņu, iesākto. Un arÄ« paši zemnieki, lamāti par Šverinu svÄ«tu, ar laiku kļuva lepni par šo savu katolisko identitāti un pārtaisÄ«ja vārdu svÄ«ta par šodien zināmo vārdu SUITI.
 
Gadsimtu gaitā, pašizolējoties no apkārtējiem luterāņu apvidiem, Suitu novadā tika saglabāta ļoti bagāta tradicionālā kultÅ«ra. Tās unikalitāti pasaules mērogā apliecina 2009. gada UNESCO 4. Nemateriālās kultÅ«ras mantojuma Starpvalstu komitejas sēdē AbÅ« DabÄ« pieņemtais vienbalsÄ«gais lēmums iekļaut suitu kultÅ«rtelpu UNESCO neatliekami glābjamo nemateriālās kultÅ«ras vērtÄ«bu sarakstā. 

Tā kā Alsunga kopš neatminamiem laikiem ir bijusi vēsturiskā Suitu novada garÄ«gais, administratÄ«vais un ekonomiskais centrs, iepazÄ«šanos ar suitiem vislabāk sākt tieši šeit, pie senās Alsungas pils mÅ«riem. ALSUNGAS LIVONIJAS ORDEŅA PILS kā četrstÅ«raina nocietināta bÅ«ve ar iekšÄ“jo pagalmu ir bÅ«vēta 1372. gadā. No senās pils lÄ«dz mÅ«su dienām saglabājusies un ir apskatāma daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arÄ« divi nocietinājumu torņi. 

Tālākais Alsungas apskates ceļš ved uz baznÄ«cas pusi lÄ«dz pilij blakus esošajam DIŽGABALKALNAM. Suitu novads ir bijis biezi apdzÄ«vots jau sirmā senatnē. Par to šodien liecina trÄ«s pirmsvācu perioda pilskalni. Basu un Leiškalnu pilskalni ir grÅ«tāk atrodami, taču Dižgabalkalns atrodas pašÄ Alsungas centrā. Savu nosaukumu tas ieguvis 1659. gadā, kad Kurzemes Ä£enerālis Bergs šeit izvietoja lielgabalus, lai apšaudÄ«tu pilÄ« nocietinājušos zviedru spēkus. Pilskalna augstums ir 8 – 10 metri, no tā paveras lielisks skats gan uz Alsungas baznÄ«cu, gan uz blakus esošo Dzirnavu ezeru. Krustnešiem ienākot Kurzemē, Alsunga atradās lÄ«biešu un kuršu tautÄ«bu saskares zonā. Pastāv uzskats, ka lÄ«dz pat 14. gadsimtam valdošÄ te ir bijusi lÄ«biešu valoda, kuru pakāpeniski pārmāca kuršu valoda. 

Kā nākamais ievērÄ«bas cienÄ«gais apskates objekts bÅ«tu minama ALSUNGAS SVĒTĀ ERCEŅĢEÄ»A MIĶEÄ»A ROMAS KATOÄ»U BAZNĪCA. BÅ«vēta ap 1625. gadu, tā gadu simtiem ir bijusi galvenā suitu kopienas svētvieta, tās garÄ«guma un identitātes balsts. 1882. gadā baznÄ«ca paplašināta uz sāniem, tai piešÄ·irot pašreizējo krusta formu. Te apskatāmi holandiešu kokgriezēja Johana Mertensa darbi. BaznÄ«cas ērÄ£eles darinātas 1893. gadā, JēkabpilÄ«. Zem baznÄ«cas atrodas aizmÅ«rētas Šverinu dzimtas kapenes. 

Alsungas apskati var pabeigt ALSUNGAS NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJĀ. Tas ir izvietots 1875. gadā no sarkaniem Ä·ieÄ£eļiem bÅ«vētajā pirmajā Alsungas skolas (Sarkanās skolas) ēkā un tajā ir apskatāma ekspozÄ«cija par Alsungas pagasta dzÄ«vi 20. gadsimtā. Te atrodas arÄ« AUŠANAS DARBNĪCA, kur Alsungas sievas auž gan audumus jauniem suitu tērpiem, gan jostas un prievÄ«tes, gan arÄ« gatavo citus tradicionālā suitu apģērba elementus. 

Vēl Alsungas apkārtnē var iziet ekskursijā pa 20. gadsimta sākuma suitu dzÄ«vi dokumentējošÄs grāmatas Balandnieki takām, apskatÄ«t murkšÄ·us Silvijas Teteres murkšÄ·u fermā un kokgriezumus privātmuzejā Jura putni. Dabas mīļotājiem interesanta varētu bÅ«t pastaiga pa Zieduleju, kā arÄ« pārgājiens pa 2,5 km garo Žibgravas veselÄ«bas taku Kauliņupes ielejā. 

Taču, ja nevēlaties kavēties, dodieties tālāk uz JŪRKALNI. Ciemiņi, kas te ir pirmo reizi, bieži uz brÄ«di sastingst, kad tie nonāk jÅ«ras STĀVKRASTĀ. Te jÅ«ra, pakāpeniski izskalojot krastu, ir radÄ«jusi Latvijai neraksturÄ«gu lÄ«dz 20 metru augstu krauju. Īpaši jauki ir šo dabas brÄ«numu izbaudÄ«t saulrieta laikā. Vai arÄ« tad, kad jÅ«rā ir vētra. Tas, ko te ieraudzÄ«siet, iespējams, liks Jums te atgriezties vēl un vēl. Un tas taču ir labi, vai ne? 

Vēl JÅ«rkalnē ievērÄ«bas cienÄ«ga ir 1862. gadā bÅ«vētā SVĒTĀ JĀZEPA ROMAS KATOÄ»U BAZNĪCA. Pirmo koka baznÄ«cu JÅ«rkalnē uzbÅ«vēja kāda šeit nogrimuša kuÄ£a kapteinis 16. gadsimta beigās, pateicÄ«bā Dievam par savu izglābšanos. Tāpēc šo vietu senāk sauca par FĒLIKSBERGU jeb LAIMĪGO KALNU. Burinieka modelis pie baznÄ«cas griestiem vēl šodien atgādina par senajiem notikumiem. 

Ja dodaties tālāk Liepājas virzienā, ir vērts piestāt pie senā koka tilta pār RÄ«vas upi. Tas ir labi saskatāms no šosejas. Ja dodaties Ventspils virzienā, varat apskatÄ«t jÅ«ras krastā uzbÅ«vēto pieminekli bēgļiem, kas Otrā pasaules kara beigās ar laivām centās nokļūt lÄ«dz brÄ«vÄ«bai Zviedrijā. Ja JÅ«su ceļš no Alsungas ved pa lÄ«kumotajiem grants celiņiem Aizputes virzienā, interesenti var aplÅ«kot samērā labi saglabājušos Biržu muižas kompleksu. Ēkas šeit bÅ«vētas galvenokārt 19. gadsimta beigās. Saglabājusies arÄ« daļa no parka. ŠobrÄ«d daļu no muižas apbÅ«ves izmanto KuldÄ«gas pamatskolas Basu filiāle. Bet dabas mīļotāji var izstaigāt unikālo Gudenieku kadiÄ·u liegumu.

Papildus informācija ALSUNGAS TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRĀ Alsungas muzejā:
Inga Bredovska, tel.+371 26425015, e-pasts: muzejs@alsunga.lv

un mājas lapā www.alsunga.lv: skatÄ«t šeit