Izrakumi pie Jūrkalnes 2008. gadā

 

Šeit esam ievietojuši 2008. gada 2. septembrī laikrakstā "Latvijas Avīze" publicēto Anitas Zvingules rakstu "Ziemeļkurzemniekiem paticis rotāties".  

Jūrkalnes pagasta Drēbnieku senkapos veikto arheoloģisko izrakumu laikā iegūts ap 200 senlietu.  

Vēsturnieku rīcībā atkal ir jaunas liecības par Kurzemes ziemeļu un piekrastes daļas seno iedzīvotāju garīgo un materiālo kultūru.  Ziemeļkurzeme ir ļoti maz pētīta, jo pēc Otrā pasaules kara šeit atradās pierobežas zona.  Drēbnieku senkapi tika uzieti 1972. gadā, kad vietējie raķešu bāzes karavīri raka tranšeju ūdensvada ierīkošanai.  

Apbedījumi Drēbnieku senkapos, pēc arheologu domām, veikti no 15./16. gadsimta mijas līdz 18. gadsimta vidum, un šajā kapsētā tikuši apglabāti vietēji iedzīvotāji, pastāstīja izrakumu vadītājs, Ventspils muzeja direktora vietnieks Armands Vijups.  

Senākajos apbedījumos uzietas riņķsaktas ar vairoga izvirzījumiem uz loka, rozetveida riņķskatas un ar bronzu apkalta lāča naga piekariņš.  Jaunākajos apbedījumos atrastas bronzas burbuļsaktas, nelielas riņķsaktas un sirdsveida saktas.  Arheologus patīkami pārsteiguši atrastie masīvie, saliecamie naži ar raga plāksnītēm uz spala, bronzas sleņģenes (metāliskas jostas), agrīnas formas spangu vainadziņš, cūku saru suseklis matu sukāšanai un no kaula darināta adatu kārbiņa.  Atradumi pārsvarā darināti no bronzas.  Taču par izejmateriālu izmantoti arī dzelzs un kauls.  

Iegūtie atradumi ļaus precizēt arī seno tautastērpu sastāvdaļas, spangu vainadziņa attīstību, jostu un apģērbu formas.  Speciālists uzsver, ka Dziesmu svētkos redzamos tautas tērpus valkāja 18. gs. otrajā pusē, 19. gs. vidū, bet, kas bijis senāk, to palīdz noskaidrot šādi arheoloģiskie izrakumi.  

"Mūsu priekštečiem bijusi plaša un interesanta gaume.  Arheoloģiskie pētījumi rāda, ka saktu daudzveidība bijusi ļoti plaša, un mūsu senči darinājuši dažāda veida pakavsaktas, riņķveida saktas, sirdsveida saktas un burbuļsaktas," stāstīja A. Vijups.  Senlietas Ventspils muzejā pašlaik tiek attīrītas un veikta to konservācija, lai pēc tam varētu nodot apmeklētāju apskatei.  

Izrakumos paņemtos augsnes un kaulu paraugus paredzēts apstrādāt ar ķīmiskajām analīzēm, lai noskaidrotu, kādu pārtiku tā laika iedzīvotāji lietojuši, kāds bijis to veselības stāvoklis, dzīves ilgums un ar kādām slimībām slimojuši.  Izrakumus Drēbnieku senkapos šovasar trīs nedēļas veica Ventspils muzeja speciālisti kopā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes 2. kursa studentiem.

Anita Zvingule