IzdrukÄts no: http://www.suitunovads.lv/lv/kas_ir_suiti//

Kas ir suiti?

DrukÄt
 

Suiti ir katoļu sala luterticÄ«gajÄ KurzemÄ“ ar centru AlsungÄ un ar gandrÄ«z 400 gadus garu vÄ“sturi. Savulaik tas viss bija vienas - grÄfu Šverinu - dzimtas Ä«pašums, kas aptuveni aptver tagadÄ“jos Alsungas, Gudenieku un JÅ«rkalnes pagastus. Kad Kurzeme 1561. gadÄ piedzÄ«voja reformÄciju, arÄ« šis novads pÄrgÄja luterticÄ«bÄ. TaÄu novada Ä«pašnieks Johans Ulrihs fon Šverins karadienesta laikÄ pie Polijas karaļa ieskatÄ«jÄs poļu aristokrÄtÄ“ BarbarÄ KonarskÄ un pirms savÄm kÄzÄm 1623. gadÄ kļuva par katoli. Kad Johans Ulrihs pÄ“c sava tÄ“va nÄves 1632. gadÄ atgriezÄs AlsungÄ, tas uzaicinÄja uz šo vietu  jezuÄ«tus, lai tie pievÄ“rstu katoļticÄ«bai arÄ« pÄrÄ“jos novada iedzÄ«votÄjus. No šÄ« gada tad arÄ« sÄkas suitu vÄ“sture.

ReliÄ£iskÄs atšÄ·irÄ«bas noveda pie tÄ, ka suiti noslÄ“dzÄs savÄ novadÄ un maz kontaktÄ“jÄs ar Ärpasauli. Tieši šÄ« pašizolÄcija saglabÄja šeit ļoti bagÄtu tautas tradicionÄlo kultÅ«ru ar dziesmÄm, dejÄm, ticÄ“jumiem, parašÄm un daudz ko citu, kas citÄs valsts daļÄs savulaik kÄ vecs un nevajadzÄ«gs bija atmests un izzudis. Alsunga 20. gadsimtÄ bija pÄ“dÄ“jÄ vieta, kur LatvijÄ vÄ“l ikdienÄ valkÄja tautas tÄ“rpus, kur tika spÄ“lÄ“tas dÅ«das un kokles, arÄ« bukurags.  Daudz kas no šÄ« mantojuma vÄ“l šodien atrodas dzÄ«vÄ ikdienas apritÄ“, kas padara Suitu novadu par unikÄlu visÄ LatvijÄ. Sieviešu tautastÄ“rpu nÄ“sÄšana Suitu novadÄ izzuda tikai pÄ“c OtrÄ pasaules kara.

Suitiem ir sava izloksne - valoda. Suitu sieviešu tradicionÄlajai dziedÄšanai ir savas Ä«patnÄ«bas, kas saistÄ«tas ar Ä“-o vilkšanu. Suiti, tÄs ir 52 813 tautas dziesmas folkloras fondos. Tas ir savs, ļoti krĚņs, tautas tÄ“rps un gadsimtus pÄrdzÄ«vojušas kÄzu tradÄ«cijas. Tas ir Ä«patnÄ“js raksturs ar neuzticÄ«bu, aizdomÄm, skarbumu pret ienÄcÄ“jiem un Ä«stu uzticÄ«bu pret savÄ“jiem. Suiti ir neko jaunu nepieņemoši. Tos uzskata par stÅ«rgalvÄ«gÄkajiem un konservatÄ«vÄkajiem Kurzemes iedzÄ«votÄjiem. AgrÄk tie bija pazÄ«stami kÄ lieli kaušÄ¼i, kuri ļaunu vÄrdu nekad nesodÄ«tu nepalaida.  Suiti, tie ir arÄ« rads rada galÄ, jo ilgu laiku laulÄ«bas ar apkÄrtÄ“jiem luterÄņiem te nebija pieņemamas, un tika uzskatÄ«tas par grÄ“ku.

Suitu identitÄtes apziņa ir mazinÄjusies padomju varas gados, taÄu tÄ vÄ“l ir dzÄ«va un vitÄla arÄ« šodien. MÄ“s ticam, ka, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi pie tÄ strÄdÄjot, suiti sagaidÄ«s ne tikai savas pastÄvÄ“šanas 400 gadus, bet arÄ« 500 un pastÄvÄ“s vÄ“l ilgi pÄ“c tam, bagÄtinot ar savu kultÅ«ru un Ä«pašo, katolisko identitÄti ne tikai šo valsti vien.