Kopš atgriešanÄs katoļticÄ«bÄ 1632. gadÄ, suiti ir ieguvuši savu Ä«pašu katolisku identitÄti, ar kuru viņi lepojas arÄ« šodien. VÄ“lÄkajos gadsimtos, pašizolÄ“joties no apkÄrtÄ“jiem luterÄņu apvidiem, šajÄ kompaktajÄ Kurzemes katoļu salÄ ir izveidojusies un lielÄ mÄ“rÄ l Ä«dz mÅ«su dienÄm saglabÄjusies LatvijÄ unikÄla, ļoti bagÄta tradicionÄlÄ kultÅ«rvide. VisÄ LatvijÄ nav otra tÄda veidojuma. Suitu novada bagÄtÄ nemateriÄlÄ kultÅ«ra 2009. gadÄ tika iekļauta UNESCO pasaules nemateriÄlÄs kultÅ«ras sarakstÄ, kam ir nepieciešama steidzama glÄbšana.
TÄlÄkajÄs nodaļÄs mÄ“s esam mēģinÄjuši kaut nedaudz piepacelt to garamantu lÄdes vÄku, kura glabÄ šeit radÄ«tÄs bagÄtÄ«bas. Gan suitu, gan Latvijas, gan visas Eiropas un pat pasaules nozÄ«mes kultÅ«ras bagÄtÄ«bas, kuras izpaužas dziesmÄs, dejÄs, tÄ“rpos, valodÄ, tradÄ«cijÄs, ticÄ“jumos, nostÄstos, mÄ«klÄs, rotaļÄs, Ä“dienos, vietvÄrdos, aizsargzÄ«mÄ“s un daudz, daudz kur citur.
|