Alsungas suitu sievas

 

Dzejnieka Arnolda Auziņa veltījums “Suitu sievām” un visām suitu dziedātājām

-Kur tik skanīgas jums balsis?-
Prasu suitu dziedātājām.
-Noslēpumu izpaust varam-
Mēs pie jūras dziedāt gājām.
Un ar viļņiem un ar vēju
Sacentāmies agri rītos,
Kad no zvejas vīri brauca,
Lai tie miglā nemaldītos.
 

 Pirmo reizi suiti uz skatuves ir dziedājuši 1924.gadā, kad Ludis Bērziņš aizveda tos uz Rīgu.   Nākamais brauciens bija 1925. gadā pēc Em. Melngaiļa iniciatīvas. 

Par etnogrāfiskā ansambļa dibināšanas gadu varam uzskatīt 1955. gadu, kad Folkloras institūta darbinieki Ritas Drīzules vadībā uzaicināja dziedošās sievas ar Veroniku Porziņģi kā priekšdziedātāju, piedalīties Aizputes dziesmu svētkos.  Sākot no šī gada sievas uzsāka regulāru kopā sanākšanu. 

1967. gadā ansamblis piedalījās Latvijas kultūras un mākslas dekādē Maskavā. Pavisam ansamblis Maskavā viesojies trīs reizes – 1967., 1977., 1981.gadā. 

Ļoti ražīgs bija 1973. gads, kad režisora Andreja Miglas vadībā iestudēja „Senās suitu kāzas” kur visu smagumu iznesa etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas".  Uzvedums piedzīvoja 49 izrādes dažādās Latvijas pilsētās. Rīgas Nacionālajā teātrī vien 8 reizes.  Dažādos variantos kāzu uzvedumi veidoti 1990., 2002.gadā, kur noteicošā loma, protams, ir suitenēm. 

Vēl 1973. gadā ansamblis filmējās mākslas filmā „Pūt, vējiņi” un piedalījās izrādē „Paši pūta, paši dega” kopā ar Nacionālā teātra aktieriem. 

Ansambļa darbība regulāri dokumentēta no 1993. gada. Par aktīvu darbību liecina skaitļi – caurmērā gadā 45 reizes ņemta dalība dažādos pasākumos.  1997. gadā „Suitu sievas” iesaistījās projektā operā „Rolstein on the beach”. I zrādes notika arī Viļņā, modernās mūzikas festivālā.  Suitu dziedāšana ir neatņemama sastāvdaļa starptautiskajos folkloras festivālos „Baltica”.  Suitu dziedāšana ir ieskaņota diskā. 

Ansambļa dziedāšana jau labu laiku sniedzas pāri Latvijas robežām. Vairākkārt dziedāts Vācijā, Polijā, Lietuvā, bet 2000. gadā – otrajā Vispasaules folkloriadē Japānā.  Daudzkārt Alsungas sievas ir piedalījušās Latvijas televīzijas veidotajos raidījumos, tās dziedāja arī LTV 50. jubilejā.  Laba sadarbība ansamblim ir ar Latvijas Radio. 

Interesanta izveidojusies sadarbība ar Kuldīgas vidējās paaudzes deju kopu „Bandava”.  Piecu gadu garumā tapuši vairāki sadarbības projekti, piemēram „Suitu godi sētā nāk”.  Uzvedums „Meņģēšanās kurzemnieku gaumē” izpelnījās kultūras ministrijas prēmiju.  Horeografe Zanda Mūrniece ir veidojusi vairākas horeogrāfijas „Suitu sievām” un „Bandavai”, kā rezultātā kopīgi esam piedalījušies vairākos starptautiskajos deju festivālos „Sudmaliņas”.  „Suitu sievas” ir ieguvušas arī Lielo folkloras gada balvu. 

2004. gadā Alsungā notika 1. starptautiskais burdona festivāls, kurā centrālās darbojošās personas, protams, bija visi trīs suitu novada etnogrāfiskie ansambļi. Kopš tā laika noorganizēti kopā jau 4 festivāli - 2004., 2007., 2010., 2014., nākamais plānots  2017.gada jūnija sākumā.

Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā, ansambli uzaicināja koncertēt 11. Novembra krastmalā.  Sievas vienmēr aktīvi iesaistījušās dažādās gadskārtu ierašās gan pagastā, gan citur Latvijā. Lieldienās un Ziemassvētkos ansamblis ir ļoti pieprasīts Rīgā.  Pēdējos gados daudz līgots dažādās vietās, arī Zosēnu pagastā kopā ar valsts prezidenti Vairu Vīķi Freibergu.  Regulāri ansamblis tiek aicināts dziedāt kāzās. 

Runājot par kolektīva darbību, nevar nepieminēt radošo darbību ar jauno paaudzi. Tā radās projekts, kuru atbalstīja Kultūrkapitāla fonds „Tēvu tēvi laipu met”.  Projekta ietvaros gada garumā sievas darbojās ar 11 bērniem, iepazīstinot viņus ar senajiem darba rīkiem, ēdienu gatavošanu, maizes cepšanu un, protams, arī ar dziedāšanu, parašām, rotaļām.  Kopīgi ir dziedāts ar visas Latvijas mazajiem folkloristiem festivālā „Pulkā eimu, pulkā teku”. 

Divus gadus cieša sadarbība veidojās ar Filoloģijas fakultātes studentiem, pasniedzējiem un īpaši ar profesori Janīnu Kursīti. Šīs sadarbības rezultātā tapa grāmata „Suitu identitāte”.  Tad pieminēšanas vērta ir dziedāšana Olimpiskā centra atklāšanā, hokeja halles spāru svētki un UNESCO konferencē Rīgā.  Arī ārzemju diplomāti Melngalvju namā atzinīgi novērtēja mūsu dziedāšanu. 

Vairākkārt dziedātājs Igo Fomins ir iesaistījis Alsungas sievas savos projektos.  Tāpat ir dziedāts arī Kuldīgas, Talsu un Jūrmalas muzejos. 2006.g.iesaistījāmies kopprojektā ar Anglijas pārstāvjiem izstādes tapšanā Andrejostā, Rīgā.  2005.gada gada nogalē Rīgā notika vairāki atceres pasākumi suitu koncertdarbības 80-gadei Latvijas Mūzikas akadēmijā, Nacionālajā teātrī un kinoteātrī „Rīga”.  Kā atskaites punktu varam uzskatīt 2006. gada sākumā atzīmēto 50-to gadskārtu kopš ansambļa dibināšanas. 

 

 

Kopš Suitu kultūrtelpas iekļaušanas UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā 2009.gadā suitu kultūrtelpa ir piedzīvojusi renesansi visās tās izpausmēs, arī par muzikālo mantojumu interese ir strauji augusi, tādēļ arī Suitu sievām aktivitāšu ir arvien vairāk. Pēdējo gadu laikā Suitu sievas ir piedalījušās folkoriādē Francijā, festivālos Ungārijā, LIetuvā, Igaunijā un, protams, Latvijā. Jau ikgadēja  tradīcija kopš 2010.gada ir Suitu sievu dalība Sv.Dievmātes svētkos Aglonā 15.augustā, kur ansamblis dzied Sv.Misē. Taču visatpazīstamākā ir Suitu sievu slavenā apdziedāšanas prasme īpašajā Burdona dziedāšanas veidā. To īpaši gaida klausītāji visā Latvijā visdažādākajos pasākumos - pilsētu un novadu svētkos, dažādos festivālos, kāzās, jubilejās un citos pasākumos.

2016.gadā izdots disks "Suitu kāzas. Precību un kāzu dziesmas", kura tapšanā piedalījās visi suitu ansambļi un folkoras kopas ar savu bagāto precību un kāzu dziesmu pūru, tai skaitā Suitu sievas.

Šobrīd ansamblī esam 16 dziedātājas, un dalībnieču skaits pieaug katru gadu. Prieks par jauno maiņu, kura ar lepnumu nes tālāk Latvijā un pasaulē suitu mantojumu!

Ansambļa vadītāja ir Ilga Leimane (tel:  29538267).