Izdrukāts no: http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/ansamblji_kolektivi/suitu_dudenieki/

Suitu dūdenieki

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par kopas aizsākumu uzskatāms 2013. gada 22. janvāris, kad Alsungas Sv.MiÄ·eļa Romas katoļu draudzes prāvests Andris Vasiļevskis uz Alsungu atveda pirmās dÅ«das. Instrumentu, ko darinājis Eduards Klints, patstāvÄ«gi sāka apgÅ«t Aleta Lipsne. Pirmo publisko uzstāšanos Suitu dÅ«denieki piedzÄ«voja 2014. gada 27. jÅ«nijā, Starptautiskajā burdona festivālā Alsungā.

2014. gadā etniskās kultÅ«ras centrs (EKC) Suiti (vad. Dace Martinova) par LEADER projekta naudu iegādājās divus E.Klinta darinātus instrumentus, bet pēc tam vēl vienu. Tā paša gada oktobrÄ« ar Valsts kultÅ«rkapitāla fonda Kurzemes kultÅ«ras projektu konkursa atbalstu un EKC Suiti gādÄ«bu Alsungā sākās dÅ«du spēles meistarklases, ko vadÄ«ja Latvijā pazÄ«stamais tautas mÅ«zikas instrumentu darinātājs Eduards Klints. Šajās meistarklasēs dÅ«du spēles prasmi sāka apgÅ«t arÄ« Māris Laizāns un Juris Lipsnis, nedaudz vēlāk viņiem pievienojās Anta PuÄ·Ä«te un Santis Vanags.
Meistarklases E.Klinta vadÄ«bā notika arÄ« 2015. gada rudenÄ« un 2016. gada pavasarÄ«. 2015. gadā Suitu dÅ«deniekiem pievienojās Inta PuÄ·Ä«te, 2016. gada sākumā – Pauls Leimanis, gada beigās – Juris Krafts (bungas). Kopš 2018. gada sākuma kopā spēlē Ronalds Veiss, bet 2019. gada otrajā pusē par dÅ«denieci kļuva Inga ŠÄ“na-Laizāne.
Tādējādi šobrÄ«d Suitu dÅ«deniekos jau ir astoņi dÅ«du spēlētāji: kopas vadÄ«tājs Juris Lipsnis, Aleta Lipsne, Santis Vanags, Pauls Leimanis, māsas Inta un Anta PuÄ·Ä«tes, Ronalds Veiss un Inga ŠÄ“na-Laizāne, turklāt mēģinājumos atsācis piedalÄ«ties arÄ« Māris Laizāns. Folkloras kopā ir divi bundzenieki – Juris Krafts un Māra Rozentāle (abi jau izmēģinājuši arÄ« dÅ«du spēli).

 

Suitu dÅ«denieki jau kopš pirmsākumiem ir ļoti aktÄ«vi koncertdarbÄ«bā. Viņi uzstājušies starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2015 ieskaņas koncertā KuldÄ«gā un koncertos CēsÄ«s un RÄ«gā, Kurzemes Dziesmu svētkos KuldÄ«gā, starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2016 izskaņas koncertā uz Origo Summer Stage skatuves RÄ«gā, pasaules latviešu Ä£imeņu saietā 3x3 Pelčos un citos pasākumos. Lielākie notikumi kopas darbÄ«bā lÄ«dz šim – 2016. gadā dalÄ«ba XXII Starptautiskajā dÅ«du festivālā Strakonicē (Čehija), kur koncertēts kopā ar draugiem no folkloras kopas Abra, kā arÄ« iesaistÄ«šanās Armanda un Andras AlkšÅ†u roksāgā Atkal Kursā un Mākslas un mÅ«zikas festivāla Bildes 2017 Veterānu koncertā. 2017. gada sākumā suitu dÅ«denieki Juris Lipsnis un Santis Vanags piedalÄ«jās Pirmajā latviešu tradicionālo dÅ«du darbnÄ«cā Drabešos, kur meistara Ulda Austriņa vadÄ«bā apguva šÄ« instrumenta izgatavošanas prasmi.

2018. gadā Suitu dÅ«denieki bija pārstāvēti Starptautiskās dÅ«du organizācijas konferencē Maljorkā (Spānija), Starptautiskajā danču naktÄ« Ä¢ikšos, starptautiskajā dÅ«du reÄ£ionu festivālā Dudarski Rej Baltkrievijā, piedalÄ«jās XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, Starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2018 koncertos RÄ«gā (pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa tika nospēlētas atklāšanas fanfaras) un JÅ«rkalnē, Baltica Danču naktÄ« CēsÄ«s, starptautiskajā festivālā 3E jeb Eko, Etno, Eho KuldÄ«gā, pārrobežu festivālā Heritage Road Trip 2018 Sangastē un Obinitsā (Igaunija), etnogrāfiskajā izrādē Suitu kāzas, kas notika Alsungā un RÄ«gā, koncertēja arÄ« VecrÄ«gas Ziemassvētku tirdziņā.

2019. gadā Suitu dūdenieki piedalījās Jāņu koncertā Kalnciema tirgū, ieskandināja Jāņus Dzegužkalnā, dūdas spēlētas arī izstādē Balttour un daudzos citos pasākumos. Jūlijā Suitu dūdenieki piedalījās Starptautiskajā folkloras festivālā Kaustinen Somijā, kurp devās kopā ar VPDK Suiti.

Gada nogalē Suitu dÅ«denieku vadÄ«tājs Juris Lipsnis Helsinkos piedalÄ«jās starptautiskā konferencē Forgotten Bagpipes – The Latvian Dudas, kur sniedza arÄ« nelielu priekšnesumu Sibeliusa mākslas akadēmijā. Suitu dÅ«denieku spēlētais Apaļais Mēness iekļauts mÅ«zikas izlasē Sviests VIII.

Pēc Suitu dÅ«denieku iniciatÄ«vas aizsākta kāda Latvijas mēroga tradÄ«cija: 2018. gada maija nogalē Suitu dÅ«denieki kopā ar biedrÄ«bu Suitu kultÅ«ras mantojums Alsungā sarÄ«koja 1. Latvijas dÅ«denieku saietu suitos, kurā piedalÄ«jās 16 dÅ«denieku un 4 bundzenieki. 2019. gada maijā notika Otrais Latvijas dÅ«denieku saiets suitos, bet 2020. gadā Alsungā sarÄ«kota Otrā latviešu tradicionālo dÅ«du darbnÄ«ca, kas 16. maijā noslēgsies ar Trešo Latvijas dÅ«denieku saietu suitos. DÅ«du darbnÄ«cā instrumentus Ulda Austriņa vadÄ«bā darina ne tikai interesenti no citām Latvijas vietām, bet arÄ« alsundznieki Daiga Kalniņa, Māris Laizāns un Andris Stepanovs, kuri plāno piedalÄ«ties arÄ« saietā.
Informācija internetā: www.facebook.com/suitu.dudenieki, www.suitunovads.lv

 

No dūdu vēstures Suitu novadā

 

Senākā informācija par suitu dÅ«deniekiem ir no 19. gs. vidus – Jurjānu Andrejs Rakstos min, ka 1860. gada vasarā, Krievijas troņmantniekam Aleksandram II apmeklējot Liepāju, viņam sevišÄ·Ä mÅ«zikas paviljonā uzstājušies suiti, pie kam 7 pÅ«tuši uz dÅ«dām un 8 – uz āža ragiem.

19. gadsimta beigās dūdas Latvijā gandrīz vairs nekur neskanēja, un tikai Suitu novadā 20. gadsimta pirmajā pusē bija sastopami pēdējie īstie dūdenieki.

 Pēteris Šeflers no Alšvangas (dzimis Alšvangā 1861. gada 9. augustā, miris 1945. gada martā). P.Šeflera „Četrpāru dancis” ieskaņots 20. gs. 30. gados iznākušÄ skaņuplatē, bet dÅ«došana nofilmēta 1935. gada spēlfilmā „Dzimtene sauc jeb Kāzas Alšvangā”.
Jānis Ceinis no JÅ«rkalnes (saukts par DÅ«denieku Jāni, dzimis ap 1880. gadu, miris 1929. gada 5. martā). Iespējams, dÅ«das spēlējis arÄ« J.Ceiņa dēls Kristaps (saukts par DÅ«denieku Krišu).
Jānis Veckungs no Gudeniekiem.
DÅ«das spēlējuši arÄ« citi suitu muzikanti.
Nikolajs Heņķis, koklētājs, vijolnieks, ermoņiku spēlētājs, klarnetists, dÅ«denieks, kokļu meistars un audējs. Dzimis Alšvangā 1864. gadā, miris 1934. gadā.
Jānis PoriÄ·is, N.Heņķa skolnieks, koklētājs un kokļu meistars, kā arÄ« dÅ«denieks. 1939. gadā muzicējis Stokholmā (Zviedrija), viņa kokle un dÅ«das glabājas Stokholmas Karaliskajā muzejā. Dzimis Alšvangā 1909. gada 2. augustā, miris RÄ«gā 1992. gadā.
Pēteris Korāts, koklētājs, dÅ«dinieks, taures un āžraga pÅ«tējs, kokļu meistars, kā arÄ« tautas paražu un tautasdziesmu teicējs. Dzimis Alšvangā 1871. gada 20. decembrÄ«, miris Durbē 1957. gada 15. septembrÄ«.

 

Attēlā – Pēteris Šeflers un Nikolajs Heņķis

 

 

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

"Garais dancis" Suitu dūdenieku izpildījumā: https://youtu.be/SVjxk1Gaxb8

 

Kontakti:

Juris Lipsnis, m.+371 26151541, e-pasts: jurissuits@gmail.com

Facebook: Suitu dūdenieki