IzdrukÄts no: http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/suitu_rotas/

Rotas

DrukÄt
 

Patika rotÄties izriet no cilvÄ“ku tieksmes izcelt sevi citu cilvÄ“ku vidÅ«. Rotas kalpo arÄ« kÄ sociÄlÄ stÄvokļa apzÄ«mÄ“tÄjas, karavÄ«ra drosmes un mednieka veiksmes izteicÄ“jas. Pie rotÄm pieskaitÄmi arÄ« amuleti, kam jÄatvaira dažÄdas ļaunas ietekmes un talismani, kam ir jÄnes laime un panÄkumi. 

Jau no akmens laikmeta, pirms vairÄk kÄ Äetriem tÅ«kstošiem gadu, ir konstatÄ“tas kakla rotu daļas – piekariņi. Parasti tie bija pakÄršanai caururbti dzintara gabali, akmeņi un dzÄ«vnieku zobi. Tikai ar mÅ«su Ä“ras pirmajiem gadsimtiem, kad sÄka attÄ«stÄ«ties metÄla kultÅ«ra, radÄs nepieciešamie priekšnoteikumi krĚņu rotu formu veidošanai. 

Rotu pagatavošanas materiÄli sÄkotnÄ“ji bija bronza, sudrabs un dzintars. SÄkot ar otro gadsimtu, kapi ir bagÄti ar dažÄda veida bronzas rotÄm. TÄ laika amatnieki jau pÄrzinÄja bronzas liešanas paņēmienus. Rotu ornaments, ja tas nebija izgatavojams liešanas laikÄ, tika iegravÄ“ts un iekalts. Lai arÄ« šajÄ laikÄ katrai baltu ciltij ir vÄ“rojamas savas rotu veida un rakstura Ä«patnÄ«bas, visÄm ciltÄ«m tomÄ“r ir daudz kopÄ«gu formu un stila tradÄ«ciju. TÄpÄ“c visa baltu teritorija lÄ«dz pat Vislai ir uzskatÄma par vienotu baltu rotu formu novadu. 

Galvenie rotu veidi agrÄ dzelzs laikmetÄ, kas aptver mÅ«su Ä“ras pirmos Äetrus gadsimtus, bija kakla rotas, aproces, rotu adatas un saktas tÄ“rpu saspraušanai. KurzemÄ“ kakla rotas bija samÄ“rÄ masÄ«vi veidoti riņķi ar konusveidÄ«giem galiem, taurveidÄ«giem galiem, kÄ arÄ« ar aptinumu un cilpiņu un kÄsÄ«ti galos. IecienÄ«ta kakla rota bija arÄ« stikla un dzintara krelles. TÄ“rpa saspraušanai izmantoja dažÄda veida loka un ripas saktas. Bija sastopami arÄ« vairÄki rotu adatu veidi – adatas ar ripu galvÄm, ar profilÄ“tÄm un ar riteņa galvÄm. DažÄdas bija arÄ« aproces, gan masÄ«vas ar apaļu vai sešstÅ«rainu šÄ·Ä“rsgriezumu, gan arÄ« trÄ«sstÅ«rainu šÄ·Ä“rsgriezumu. Ä»oti izplatÄ«tas bija lentveidÄ«gas aproces ar sašaurinÄtiem galiem. Pirkstus rotÄja ar viju gredzeniem. 

TÄ laika kultÅ«ras pamats bija lauksaimniecÄ«ba. Rotu kalšanai nepieciešamais metÄls te nebija sastopams, tÄpÄ“c tas bija jÄieved. LÄ«dz ar metÄlu tika pÄrņemta gan citu reÄ£ionu kultÅ«ra, gan arÄ« idejas rotu formÄm. ŠajÄ laikÄ noteicošais kultÅ«ras faktors EiropÄ bija Romas lielvalsts. Romas provincÄ“s pie Reinas, Donavas un MelnÄs jÅ«ras pastÄvÄ“ja rosÄ«ga metÄla industrija, kas lielÄ mÄ“rÄ ar saviem ražojumiem apgÄdÄja arÄ« Ziemeļu tautas. Tirdznieciskajos sakaros liela loma toreiz bija jÅ«ras piekrastÄ“ iegÅ«tajam dzintaram, pÄ“c kÄ RomÄ bija liels pieprasÄ«jums. SalÄ«dzinot daļu raksturÄ«go Romas provincÄ“s darinÄto rotu ar Kurzemes agrÄ dzelzs laikmeta rotÄm ir konstatÄ“jami lÄ«dzÄ«gi ornamenta motÄ«vi, kompozÄ«cija un tehnikas paņēmieni. 

MÅ«su kultÅ«ras nÄkošais attÄ«stÄ«bas periods, tÄ saucamais vidÄ“jais dzelzs laikmets (400. – 800.) rotu formas pa daļai atvasinÄja no iepriekšÄ“jo gadsimtu formÄm, attÄ«stot tÄlÄk tur ietvertÄs stila tradÄ«cijas. ŠajÄ laikÄ Ä£ermÄņu un citu tautu lielÄs pÄrvietošanÄs Vidus un DienvideiropÄ noveda pie Romas valsts sairšanas un tirdzniecisko sakaru saraušanas ar agrÄkajiem kultÅ«ras centriem. KulturÄlie sakari vairÄk pÄrorientÄ“jÄs no dienvidu virziena uz rietumu (SkandinÄvija) un dienvidaustrumu (gotu kultÅ«ra) virzienu. ŠajÄ laikÄ aizvien vairÄk rotu kalšanai tika izmantots sudrabs. RetÄk, taÄu parÄdÄ«jÄs arÄ« zelts. Rotu stilu noteica kÄpinÄta tieksme pÄ“c greznÄ«bas, kas izpaudÄs rotu svarÄ un apmÄ“ros. 

Šim laikam bija raksturÄ«gas masÄ«vi kaltas sudraba rotas un sudraba rotu depozÄ«ti. TaÄu ne vienmÄ“r bija iespÄ“jams rotas kalt masÄ«vÄ, dÄrgÄ sudrabÄ, tÄpÄ“c parÄdÄ«jÄs jauns iecienÄ«ts rotu greznošanas paņēmiens – sudraba platÄ“šana. Bronzas saktu un rotu adatu galvu virsmu pÄrklÄja ar uzlodÄ“tÄm plÄnÄm sudraba plÄksnÄ«tÄ“m ar iekaltu ornamentu, tÄdÄ veidÄ daļēji radot sudraba rotu iespaidu. Smago rotu spoÅ¾Ä metÄla prÄvos dekoratÄ«vos laukumus centÄs atdzÄ«vinÄt ar ornamentÄ“šanas paņēmieniem. Priekšmetu virsma tika sadalÄ«ta samÄ“rÄ asÄs trÄ«sstÅ«rainÄs un rombiskÄs šÄ·autnÄ“s, panÄkot spÄ“cÄ«gus Ä“nu un gaismas laukumu kontrastus. Priekšmetu virsma tika rotÄta ar reljefi veidotiem ornamentiem tÄ saucamajÄ slÄ«pgrebuma tehnikÄ. Ar sudrabu platÄ“tas rotas, kurÄm ornamentÄ“šana reljefÄ ir grÅ«ti pielietojama, tika reizÄ“m inkrustÄ“tas ar ziliem stikliem. 

Jaunas raksturÄ«gas rotu formas bija rotu adatas ar trijstÅ«ra galvÄm, krusta adatas, dažÄda veida stopa saktas, kakla riņķi ar paresninÄtiem pamÄ«šiem galiem un tÄdi ar sedlu un kÄšu galiem. No aprocÄ“m Ä«patnÄ“jas bija aproces ar vÄla galiem, kÄ arÄ« aproces ar augstu vidus šÄ·autni. Laikmeta otrajÄ pusÄ“ pirmo reizi parÄdÄ«jÄs sievietes galvas rota – vainags, kas veidots no savÄ“rtÄm bronzas vijiņu rindÄm, kas sadalÄ«tas posmos ar bronzas stienÄ«šu veida starplocekļiem. Jostas, kam iepriekšÄ“jÄ periodÄ tika piegriezta visai maza vÄ“rÄ«ba, tagad bija ļoti greznas ar glÄ«ti veidotÄm sprÄdzÄ“m un dažÄda veida jostas siksnas bronzas apkalumiem. Laikmeta beigÄs pirmo reizi parÄdÄ«jÄs arÄ« pakavsaktas, kas vÄ“lÄk kļuva par valdošo saktas formu, pamazÄm izskaužot citus saktu veidus. TÄpat pirmo reizi tika lietotas zvÄ“ru galvas. Bet šis no skandinÄvu zvÄ“ru ornamentikas aizgÅ«tais elements drÄ«z tika tik ļoti pÄrstilizÄ“ts un Ä£eometrizÄ“ts, ka pilnÄ«bÄ zaudÄ“ja savu zoomorfo raksturu un iekļÄvÄs vietÄ“jÄ ornamenta abstraktajÄs formÄs. 

VÄ“lajÄ dzelzs laikmetÄ (800. – 1200.) jau iepriekš vÄ“rojamÄ tieksme pÄ“c krĚņuma vÄ“l vairÄk tika kÄpinÄta. Posma beigÄs bija vÄ“rojama tendence rotu formas noplacinÄt, radot lÄ«dzenus, ļoti bagÄtam grafiski kaltam ornamentam izdevÄ«gus laukumus. No agrÄkÄm atvasinÄtas, bet tagad noplacinÄtas formas skÄra kakla riņķus ar noplacinÄtiem galiem, greznotiem ar trapecveidÄ«giem piekariņiem. MasÄ«vÄs aproces ar vidusšÄ·autni tagad tika veidotas sevišÄ·i platas, skÄrdveidÄ«gi dobas. GalÄ«gi noplacinÄtas un skÄrdveidÄ«gi darinÄtas bija arÄ« stopa saktas, kuras pamazÄm aizstÄja populÄrÄkÄs pakavsaktas. RaksturÄ«gÄ stila tendence – noplacinÄt formas un veidot tÄs vieglÄkas, skÄrdveidÄ«gas, nav izskaidrojama ar materiÄlu taupÄ«bu, jo taisni šajÄ laikÄ tiek konstatÄ“ta vislielÄkÄ pÄrticÄ«ba un izšÄ·Ä“rdÄ«ba bronzas rotÄs. Tieksme noplacinÄt rotas bija laikmetÄ«gs stila virziens, kas tiecÄs pÄ“c lieliem dekoratÄ«viem laukumiem, pateicoties kuriem spoÅ¾Ä metÄla optiskais iespaids bija lielÄks nekÄ agrÄk masÄ«vi veidotajÄs formÄs. 

Ä»oti krĚņi, dažÄdos paveidos, tagad parÄdÄ«jÄs sievietes bronzas vainags ar bagÄtu važiņu rotu un piekariņiem mugurpusÄ“. Ä»oti izplatÄ«tas bija vÄ«tas rotas: vÄ«ti masÄ«vi kakla riņķi, vÄ«tas aproces ar stilizÄ“tÄm zvÄ“ru galvÄm galos, vÄ«ti un sapÄ«ti bronzas un sudraba gredzeni. RaksturÄ«gas arÄ« bagÄti ornamentÄ“tas lentveidÄ«gas aproces, kuras nÄ“sÄja lÄ«dz 12 aprocÄ“m uz katras rokas. BagÄtÄ«gi bronzas apkalumi un gredzenveidÄ«gi piekariņi rotÄja Ädas jostas. Ä€das un tÄ“rpa auduma izrotÄšanai bagÄtÄ«gi lietoja bronzÄ veidotu ornamentu. Grezni, ar ielocÄ«tiem bronzas gredzentiņiem un savÄ“rtÄm bronzas vijiņu virknÄ“m rotÄtas sieviešu sagšas. DunÄu Ädas makstis tika rotÄtas spirÄļu motÄ«viem rÅ«pÄ«gÄ bronzas inkrustÄcijÄ. 

Greznuma lietas tika darinÄtas arÄ« no kaula: Ä·emmes, adatas, lÄpstiņas un no kaula griezti putnu un zvÄ“rveidÄ«gi piekariņi. No dzintara veidoja krelles, krustiņus, miniatÅ«rus cirvju atveidus, mÄ“nestiņus u.c. veida piekariņus. 

Rotu tÄlÄka attÄ«stÄ«ba apsÄ«ka ar vÄcu ierašanos. PamazÄm parÄdÄ«jÄs arÄ« gotiskas rotu formas, pieskaņojot tÄs vietÄ“jai gaumei un stila izjÅ«tai, paralÄ“li saglabÄjot arÄ« senatnes tradÄ«cijas. 17. gadsimtÄ, kad pÄrticÄ«ba un kulturÄls uzplaukums KurzemÄ“ mijÄs ar kara briesmÄm un postu, turÄ«gie zemnieki bieži bija spiesti savas rotas noglabÄt zemÄ“. Ar šo periodu saistÄ«tos depozÄ«tus raksturoja krĚņas sudraba saktas, gredzeni, piekariņi un jostas. No 17. gadsimta formÄm turpmÄk atvasinÄjÄs visas 18. un 19. gadsimta rotas. LielÄs sudraba, bieži apzeltÄ«tÄs burbuļsaktas uzrÄda gotiska stila elementus un ir atvasinÄmas no 13. un 14. gadsimta vÄcu ievestÄm saktas formÄm. LÄ«dztekus lielajÄm un greznajÄm seÄ£eņu saspraušanai domÄtajÄm saktÄm tika lietotas arÄ« dažÄda veida sÄ«kÄkas ripas un sirdsveidÄ«gas saktiņas krekla saspraušanai. 

VÄ“lÄ dzelzs laikmetÄ valdošÄs pakavsaktas tika lietotas lÄ«dzÄs ripu saktÄm vÄ“l lÄ«dz 17. gadsimta beigÄm. TÄpat lÄ«dz 18. gadsimtam vÄ“l bija sastopama aizvÄ“sturiskÄ gredzena forma ar lielo vidus vairogu. SÄkot ar 17. gadsimtu gredzeni tika veidoti pÄ“c renesanses un baroka Eiropas paraugiem. 17. gadsimtÄ parÄdÄ«jÄs arÄ« pirmÄs sudraba un bronzas ķēžu jostas. Tas ir 16. gadsimtÄ visÄ EiropÄ iecienÄ«ts jostu veids, no kura ir attÄ«stÄ«jušÄs Alšvangas sleņģenes ar lielajÄm sprÄdzes plÄksnÄ“m. ArÄ« senÄ metÄla vainaga tradÄ«cija turpinÄjÄs kaldinÄtos, bagÄtÄ«gi ornamentÄ“tos vainagos, kas darinÄti no dažÄda platuma misiņa skÄrda un kuru pÄ“dÄ“jais pÄ“ctecis ir šaurais Alšvangas stÄ«pu vainags. SÄ«kÄs saktas, podziņas ar piekariņiem un krelles tika darinÄtas arÄ« no dzintara.