Notikumu hronika

 

Saskaņā ar publikāciju 2009. gada 27. janvāra laikrakstā "Ventas balss", pēc politiskās apvienības "Latvijai un Ventspilij" sanāksmes ir kļuvis skaidrs, ka šī organizācija neuzņemsies nepateicīgo jaunizveidotā Ventspils novada glābšanas lomu.  Tās vadītājs Aivars Lembergs šajā sakarā paskaidroja, ka "tas ir bezcerīgs gadījums".  Sociāli ekonomiskās situācijas izvērtēšanai partija bija iesaistījusi vairākus ekspertus, kuri nonāca pie slēdziena, ka situācija jaunveidojamajā Ventspils novadā ir katastrofāla un bez speciālas valsts atbalsta programmas nav cerību, ka šis novads varētu attīstīties.  A. Lembergs uzskata, ka "Latvijai un Ventspilij" varētu piekrist atsevišķu savu biedru dalībai Ventspils novada domes vēlēšanās, taču tad tiem būs jāstartē citu partiju sarakstos. 

18. decembrī Saeima ar savu lēmumu bez izmaiņām apstiprināja komisijas piedāvāto novadu karti. Ar šo lēmumu Alsungas novads Alsungas pagasta robežās ir oficiāli iekļauts novadu kartē. Ar šo pašu Saeimas lēmumu tiek arī apstiprināta Gudenieku pagasta pievienošana Kuldīgas novadam un Jūrkalnes pievienošana Ventspils novadam.

25. novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija pieņem lēmumu iekļaut novadu kartē arī Alsungas novadu pašreizējā Alsungas pagasta robežās. Alsungas pagastā šobrīd dzīvo divas trešdaļas suitu kopienas iedzīvotāju. Lai šis lēmums iegūtu likuma spēku, tas vēl ir jāapstiprina ar Saeimas balsojumu.

23. novembrī biedrības "Suitu novads" valde pieņem lēmumu 2009. gada 6. jūnijā, Latvijas pašvaldību vēlēšanu dienā, pasludināt uz vienu dienu neatkarīgas Suitu brīvvalsts izveidi, ja Novadu reformā netiks ņemtas vērā suitu kopienas intereses. Šajā dienā ir plānots sarīkot arī alternatīvas Suitu kopienas parlamenta vēlēšanas.

28. aprīlī Satversmes tiesas kolēģija pieņem lēmumu ierosināt lietu par Alsungas pagasta iekļaušanu Kuldīgas novadā pēc Alsungas pagasta padomes pieteikuma, uzdodot Ministru kabinetam sniegt paskaidrojumus līdz 2. jūnijam.

10. aprīlī Satversmes tiesas kolēģija nolemj neierosināt lietu par Alsungas pagasta iedzīvotāju prasību, jo Ministru kabineta rīkojums Nr. 478, pret kuru tika vērsta prasība, nav tāda līmeņa dokuments, kuru izvērtēšana ir piekritīga Satversmes tiesai.

3. aprīlī, attiecībā uz Alsungas pagasta padomes prasību, Satversmes tiesas kolēģija atliek lēmumu par lietas ierosināšanu līdz 3. maijam, pagarinot sākotnējās izskatīšanas laiku par vienu mēnesi.

Pašvaldības pieteikums uz Satversmes tiesu tika nosūtīts 2008. gada 29. februārī. Papildus pašvaldības pieteikumam Satversmes tiesā 12. martā vērsās arī Alsungas iedzīvotāji. Šīs rīcība mērķis ir panākt 2007. gada 26. septembrī Ministru kabineta apstiprināto Kuldīgas novada teritoriju, kurā iekļauta ir arī Alsungas pašvaldība, par spēkā neesošu. Pilns iedzīvotāju pieteikuma teksts ir atrodams sadaļā "Suitu novada veidošana".

29. decembra Alsungas pagasta padomes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Ministru kabineta 4. septembra sēdē pieņemto lēmumu pievienot Alsungas pagastu Kuldīgas novadam, nerēķinoties nedz ar Alsungas pagasta padomes nostāju, nedz arī ar 29. un 30 septembra Alsungas pagasta iedzīvotāju aptaujā paustajiem viedokļiem.

22. novembrī Alsungas pagasta padome balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem pieņēma lēmumu par atsevišķa Alsungas novada izveidošanu un lūdza Ministru kabinetu veikt šajā sakarā nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.

Alsungas pagasta padomes organizētajā aptaujā par Novadu reformu 29. un 30. septembrī pavisam piedalījās 332 Alsungas pagasta iedzīvotāji. No tiem par sava novada saglabāšanu nobalsoja 301 (90,7%), par pievienošanos Kuldīgas novadam nobalsoja 29 (8,7%), bet par pievienošanos Ventspils novadam 2 (0,6%).

20. septembrī Alsungas pagasta padome pieņēma lēmumu rīkot iedzīvotāju aptauju par to, vai Alsungai veidot savu (Suitu) novadu vai arī pievienoties Kuldīgas novadam. Iedzīvotāju aptauja notiks 29. un 30. septembrī un to organizēs pagasta vēlēšanu komisija. Darbosies viens balsošanas iecirknis Alsungas kultūras namā.

4. septembrī pie Ministru kabineta ēkas sākot no plkst. 12.30 līdz 17.00 notika biedrības "Suitu novads" rīkots pikets, lai paustu mūsu noraidošo attieksmi pret Suitu novada izveides iniciatores - Alsungas pagasta - piespiedu iekļaušanu Kuldīgas novadā. Apstiprinot novadu karti, valdības lēmums tomēr paredzēja iekļaut Alsungas pagastu Kuldīgas novadā, piešķirot suitiem precīzāk nedefinētu "kultūras autonomiju". No ministriem atbalstu Alsungai debatēs pauda tikai zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Piketa laikā pirmo reizi publiski tika lietots jaunais, sarkanbaltais Suitu karogs.

30. augustā Jūrkalnes pagasta padome ar 6 balsīm par un 1 balsi pret pieņēma lēmumu pievienot Jūrkalnes pagastu Ventspils novadam.

29. augustā Gudenieku pagasta padome pēc biedrības "Suitu novada atdzimšana" ierosinājuma vēlreiz skatīja savu lēmumu par Gudenieku pagasta pievienošanos Kuldīgas novadam. Pēc garas un karstas diskusijas deputāti atstāja spēkā iepriekš pieņemto lēmumu. Balsojums šajā jautājumā bija vienbalsīgs.

27. augustā Alsungas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Bloks un deputāts Grigorijs Rozentāls Rīgā pārrunāja novadu veidošanas jautājumus ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu.

Laikā no 15. līdz 19. augustam Jūrkalnē notiek pagasta iedzīvotāju aptauja, kurā ir jāizvēlas starp Ventspils un Suitu novadu. Lielākā daļa pagasta iedzīvotāju nobalsoja par pievienošanos Ventspils novadam.

17. augustā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs tiekoties ar Kuldīgas rajona pašvaldību vadītājiem paziņoja, ka viņš neuzskata par pamatotu Suitu novada izveidi, "jo šāds novads nevarētu konkurēt ar daudz lielāko Kuldīgas novadu".

2. augustā notiek Alsungas pagasta biedrības "Suitu novads" dibināšanas sapulce. Dibināšanas lēmumu paraksta 29 iedzīvotāji. Par valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Grigorijs Rozentāls. Biedrība par savu mērķi apstiprina Suitu novada izveidi.

7. jūlijā, starptautiskā burdona festivāla laikā, Biržu muižā notiek Gudenieku pagasta biedrības "Suitu novada atdzimšana" dibināšanas sapulce. Biedrībā iestājas 14 biedri. Par valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēta Inta Čīma. Biedrība par savu mērķi izvirza aprīļa Gudenieku pagasta padomes lēmuma atcelšanu un Suitu novada izveidi.

16. maijā triju suitu pagastu vadītājus, uzņēmējus un iedzīvotājus kopā aicināja Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte un TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. J. Kursīte informēja, ka Neakadēmiskās latviešu valodas vārdnīcas "Novadu vārdene" atvēršanā viņa daudzajiem viesiem stāstījusi par Suitu novada izveides problēmām. Tā tapusi vairāk kā 200 cilvēku - politiķu, rakstnieku, mākslinieku un valodnieku parakstīta vēstule reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam. Tajā aicināts neatmest Suitu novada ideju, jo Latvijā nav otra tāda veidojuma, kas sakņojas kultūrvēsturiskajā mantojumā un kas atrodas kompaktā teritorijā un varētu pretendēt uz iekļaušanu UNESCO sarakstos.

Aprīļa pagastu padomju sēdēs, atbildot uz Reģionāls attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aicinājumu pieņemt lēmumus, Gudenieku deputāti atbalstīja iekļaušanos Kuldīgas novadā ar nosacījumu, ka tiek veikta autoceļu Kuldīga - Basi un Ķikuri - Alsunga (līdz Miltiņu krustojumam) rekonstrukcija. Alsungas deputāti lēma par labu Suitu novadam, bet Jūrkalnes deputāti par pievienošanos Ventspils novadam.

30. martā Kuldīgas rajona padomē tika sarīkota diskusija par tēmu: "Vai Kuldīgas novads ir drauds suitu etniskajai identitātei". Kuldīgas domes priekšsēdētājs Edgars Zalāns diskusijas gaitā paziņo, ka "Kuldīgai ir labi tāpat, mums nevajag speciāli neko pievienot".

25. janvārī Gudenieku pagasta padomes sēdē priekšsēdētāja Daina Bērende informē, ka Kuldīgas rajona padomē ir piedāvāts Gudeniekiem noasfaltēt 24 kilometrus garo ceļu līdz pašai Kuldīgai, ja Gudenieki pievienosies topošajam Kuldīgas novadam. "Jābūt muļķim, lai negribētu realizēt sapni." Deputāti nolemj piedalīties gan Suitu novada, gan Kuldīgas novada veidošanas sarunās. Top saraksts valsts piesolīto miljonu tērēšanai, kurā iekļauj kultūras nama un bijušā kolhoza kantora remontu, kā arī ūdenssaimniecības un kanalizācijas sakārtošanu.

2007. gada 16. janvārī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis Skrundā paziņo, ka ja pilotprojekta ietvaros Kuldīgas rajonā jau šogad tiks izveidoti divi novadi, tad valsts tiem piešķirs 20 - 26 miljonus latu. Ar šīs naudas "dalīšanu" tiek uzsākta Kuldīgas un Skrundas novadu veidošana.

21. decembrī Alsungas pagasta padome pieņem lēmumu uzsākt Suitu novada izveidi un nosūta oficiālu uzaicinājumu Gudenieku un Jūrkalnes pagasta padomēm pievienoties novada veidošanā. Lēmumu pasteidzināja informācija par to, ka jau tuvākajā laikā varētu sākties Kuldīgas novada veidošana.

15. novembrī triju pagastu deputātu kopējā sanāksmē Jūrkalnē viedoklis par valsts dotācijas izmantošanu bija mainījies, jo tā varētu nozīmēt automātisku lēmumu apvienoties, uz ko deputāti nebija gatavi. Pētījums ir jāveic, taču par savu, pagastu budžetu naudu. Pētījumam būtu jānorāda arī uz iespējamām problēmām gan apvienošanās gaitā, gan arī pēc tam, vienā novadā.

2006. gada oktobrī Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes deputātu kopējā sanāksmē Gudeniekos tika nolemts, ka būtu jāizmanto valsts piedāvātā dotācija Suitu novada izvedošanas projekta izstrādei un jāsameklē šāda projekta izstrādes vadītājs.

Periodiskas triju suitu pagastu deputātu sanāksmes ir notikušas kopš 2000. gada.