Iedzīvotāju pieteikums Satversmes tiesai

 

Ieskatam un informācijai mēs zemāk esam pievienojuši Alsungas pagasta iedzīvotāju Satversmes tiesā iesniegto prasību, kurā savulaik tika apstrīdēta Alsungas pagasta iekļaušana Kuldīgas novadā pret pašvaldības un tās iedzīvotāju gribu.

2008. gada 11. martā. Latvijas Republikas
Alsungā Satversmes tiesai

Jura Alunāna ielā 1
Rīgā, LV-1010


Institūcija, kas izdevusi apstrīdētos aktus – Latvijas Republikas Ministru kabinets


Iesniedzēji: Alsungas pagasta iedzīvotāji.


P I E T E I K U M S

Par Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija rīkojuma Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” pielikuma II sadaļas 42. punkta, kuru 2007. gada 26. septembrī grozot Ministru kabinets iekļāva Alsungas pagastu Kuldīgas novada teritorijā, atbilstību LR Satversmes 1. pantam, 2. pantam un 101. panta 1. daļai.

Lietas faktisko apstākļu izklāsts

Alsunga jau gandrīz 400 gadus ir iedzīvotāju ziņā nelielā, taču vēsturiski senā un kultūras mantojuma ziņā ļoti bagātā Suitu katoļu novada ekonomiskais, kulturālais un administratīvais centrs. Alsungas pagastā šodien dzīvo gandrīz 2/3 vēsturiskā Suitu novada iedzīvotāju (ap 1800) un tas aizņem mazliet mazāk par pusi no šī novada teritorijas (191 km2). Alsungas iedzīvotājiem vēl šodien ir raksturīga sava lokālā suitu identitāte un sava izteikta pašapziņa. Pagastā darbojas vidusskola, bērnu dārzs, bērnunams, kultūras nams, bibliotēka, muzejs un komunālais iecirknis. Alsungā izvietots arī valsts policijas iecirknis, darbojas divu ģimenes ārstu prakses, zobārstniecība, pasts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenis un ātrās medicīniskās palīdzības dienesta atbalsta punkts, kā arī Valsts Meža dienesta mežniecība. Privātuzņēmumi galvenokārt darbojas tādās nozarēs kā mežsaimniecība un mežizstrāde, tirdzniecība, celtniecība, transports un lauksaimniecība.

Reliģiskās nošķirtības un pašizolācijas dēļ suiti ir pārdzīvojuši gadsimtiem ilgušo asimilācijas spiedienu un līdz mūsu dienām ir saglabājuši unikālu kultūrvēsturisko mantojumu, kas visu latviešu kultūru ir bagātinājis gan ar sieviešu burdona dziedāšanu, gan ar suitu dialektu, kāzu, kristību, bēru u.c. tradīcijām, krāšņo suitu tautas tērpu, ēdieniem, vairāk kā 52 tūkstošiem pierakstītu tautas dziesmu un daudz, daudz ko citu. Pateicoties unikālajam suitu kultūrvēsturiskajam mantojumam, gan Kultūras ministrijā, gan UNESCO Latvijas nacionālajā komitejā, gan Latvijas etnogrāfu aprindās, Suitu kultūras telpu šodien uzskata par vienu no Latvijas reālākajiem kandidātiem izvirzīšanai uz UNESCO pasaules nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstu. Tur Suitu kultūras telpa varētu pamatoti nostāties blakus līdz šim vienīgajam Baltijas pārstāvim – Kihnu salas kultūras telpai Igaunijā (atzīta 2003. gadā).

Vēsturiskā suitu kopienas teritorija ietver arī Gudenieku un Jūrkalnes pagastus. Tomēr iedzīvotāju sastāva ziņā šie pagasti pēdējo 60 gadu laikā ir vairāk atšķaidīti un vājāk izjūt savu suitisko identitāti. Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros šo pagastu padomes dažādu apsvērumu dēļ izvēlējās pievienoties Kuldīgas un Ventspils novadiem. Savukārt Alsungas pagasta padome, ieklausoties pašvaldības iedzīvotāju viedoklī, izšķīrās saglabāt savu patstāvību, tādējādi nodrošinot suitu kopienai iespēju arī turpmāk pašai no sava vidus izvirzīt un ievēlēt savus vadītājus un caur tiem noteikt savas pašvaldības pārvaldes un budžeta politiku.

Tajā apstāklī, ka nelielā suitu kopiena, atšķirībā no citām senajām katoļu kopienām Kurzemē, vienīgā ir spējusi pastāvēt līdz pat mūsu dienām, liela nozīme ir savu suitu pašvaldību pastāvēšanai. Vēlētas suitu pašvaldības pastāv jau sākot ar 1817. gadu, kad ar „Kurzemes dzimtbūšanas atcelšanas likumu” tika noteikts, ka zemnieki tiek apvienoti zemnieku pagastos. Šā likuma 22. paragrāfs noteica, ka „zemnieku pagasts (bauern gemeinde) ir uz likuma pamata apvienota zemnieku sabiedrība, kura dzīvo valsts, privātajās, pilsētu muižās vai miestiņos”. Katrs zemnieks bija piederīgs kādam pagastam. 2007. gadā suitu pašpārvalde atzīmēja savas pastāvēšanas 190 gadu jubileju.

Pēdējie 60 gadi suitu kopienai nav bijuši viegli. Ja pirms Otrā Pasaules kara suitu kopskaits to vēsturiskajā teritorijā pārsniedza 10 tūkstošus, tad šodien, pateicoties deportācijām, kolektivizācijai un ilglaicīgajai migrācijai uz pilsētām gan padomju gados, gan arī atjaunotās Latvijas laikā, tā saucamo „īsto” suitu kopskaits trijos vēsturiskajos suitu pagastos vairs ir tikai ap 2 tūkstošiem cilvēku. Šī migrācija gan uz pilsētām, gan uz ārzemēm joprojām turpinās arī šodien, galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ. No tā, vai izdosies šo procesu apturēt, lielā mērā atkarīgs tas, vai pēc simts gadiem mēs par suitu kopienu varēsim runāt kā par vēl „dzīvu un plaukstošu”, vai tomēr par „reiz bijušu un asimilētu”. No tā būs atkarīgs arī tas, vai suitu kultūras mantojums tad vēl būs dzīvs, vai arī miris, saglabāts tikai bibliotēku plauktos, video un audio ierakstos un arhīvu sējumos. Suitu kultūras mantojuma zināšanu nesēji šodien ir palikuši skaitliski pavisam nedaudzi, pārsvarā gados veci cilvēki. Suitu tautas tērpu Alsungā vairs neizgatavo. Reiz Alsungā ik uz soļa dzirdamais suitu dialekts no ikdienas sarunu valodas ir gandrīz izzudis. Lai radītu suitu atmodu un pagrieztu šo procesu pretējā virzienā, šis varbūt ir pēdējais brīdis un pēdējā iespēja, jo suitu gars Alsungā vēl ir dzīvs. Pēdējo gadu laikā, ar vērienīgiem folkloras pasākumiem un virkni suitu sabiedrisko organizāciju izveidi, ir iezīmējušās pozitīvas tendences. Taču pašvaldības varas nonākšana 2009. gadā cilvēku rokās, kuri nav tieši saistīti ar Alsungu, ar suitu identitāti, vai arī nav šeit ilgstoši dzīvojuši, ilgtermiņā nenāks par labu suitu kopienas nākotnei.

Mēs esam pārliecināti, ka savs, Alsungas novads, gan finansiāli, gan administratīvi būs stabilākais ilgtermiņa garants unikālās suitu kultūras un identitātes pastāvēšanai arī nākotnē. Tas nodrošinās to, ka politiskos lēmumus pieņems vietējos apstākļus pārzinoši vietējie iedzīvotāji, kurus no sava vidus izvirzīs un demokrātiski ievēlēs citi vietējie iedzīvotāji. Tā ir mūsu pārliecība, ka administratīvā centra saglabāšana Alsungā palīdzēs investīciju piesaistē un mazinās suitu kopienas nākotnei nelabvēlīgo jaunās paaudzes migrāciju, kuru nomales statuss varētu tikai palielināt. Sava novada saglabāšana ir svarīga, arī domājot par Alsungas atpazīstamību, kas ir būtiska, attīstot tūrismu un ar to saistītās nozares. Mēs nesaskatām arī ar administratīvo kapacitāti saistītus šķēršļus Alsungas novada izveidei.

Alsungas pagasta 2008. gada kopbudžeta ieņēmumi (bez specbudžetiem) sastāda 1,069 miljoni Ls, (salīdzinājumam 2006. gadā tie bija 0,338 miljoni Ls). 2008. gadā no Izlīdzināšanas fonda Alsungas pašvaldība saņems 49 tūkstošus latu, kas ir par 22 tūkstošiem latu mazāk, nekā 2007. gadā. Nodokļu ieņēmumi jau šodien Alsungas pagastā aug straujāk, nekā Latvijā vidēji, un pēc pašvaldību attīstības indeksa tā ir būtiski virs vidējā Latvijas līmeņa. Mēs esam pārliecināti, ka arī ekonomiskajā ziņā Alsungas novadam nebūs problēmas nedz pastāvēt, nedz arī piesaistīt investīcijas un fondu līdzekļus, un attīstīties, jo nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju jau šodien pārsniedz vidējos Latvijas pašvaldību rādītājus.

1998. gada 13. novembrī stājās spēkā Administratīvi teritoriālās reformas likums, kura mērķis bija noteikt kārtību, kā tiek veikta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, un to, kādas administratīvas teritorijas ir izveidojamas īstenojot šo reformu. Likuma 5. panta 3. daļa nosaka, ka pagastu teritoriju var pārveidot par novadu, ja tas atbilst šī likuma 6.1 panta 1. daļas noteikumiem, kur noteikts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām, izstrādā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Likuma 6.1 panta 3. daļā ir noteikts, ka administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts tiek apstiprināts, pamatojoties uz vietējo pašvaldību lēmumiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, 2005. gada 19. decembrī Alsungas pagasta padome, vienojoties ar Gudenieku pagasta un Jūrkalnes pagasta deputātiem, nolēma veidot kopēju novadu un par šo lēmumu informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. 2006. gada 28. jūlijā tika izdots Ministru kabineta rīkojums Nr 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Projektā tika apstiprināts Alsungas novads, kuru veido Jūrkalnes, Gudenieku un Alsungas pagastu teritorijas.

Lai uzsāktu novada izveides procesu, Alsungas pagasta padome 2006. gada 21. decembrī pieņēma lēmumu (Nr.14, 10.§) par Suitu novada izveidi Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija rīkojuma Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” noteiktajās Alsungas novada robežās.

Ne Gudenieku, ne Jūrkalnes pagastu padomes šai iniciatīvai nesekoja. Bet jau 2007. gada 25. janvāra Gudenieku pagasta padomes sēdē tās priekšsēdētāja Daina Bērende paziņoja, ka viņai ir solīts: ja Gudenieki iekļausies Kuldīgas novadā, par valsts līdzekļiem tiks noasfaltēts ceļš Kuldīga – Basi – Miltiņu krustojums 24 kilometru garumā (publikācija laikrakstā „Kurzemnieks”). Tā ar ekonomiski nepamatotu un pārskatāmā nākotnē nerealizējamu (iespējams pat tīši krāpniecisku) valsts amatpersonu solījumu palīdzību tika panākta Ministru kabineta rīkojumā Nr. 478 paredzētā, gandrīz četrus gadsimtus senā, kultūrvēsturiskā Alsungas (Suitu) novada sašķelšana. Drīz pēc šī Gudenieku pagasta padomes lēmuma arī Jūrkalnes pagasta padome Gudenieku nostājas maiņu izmantoja kā attaisnojumu, lai iesaistītos Ventspils novada veidošanas procesā.

Tālāk Alsungas pagasta padome, lai aizstāvētu savu iedzīvotāju viedokli un intereses, pievērsās novada pašvaldības izveidei kaut vai tikai viena atlikušā Alsungas pagasta ietvaros. Pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija savā vēstulē (Nr. 1-06/2015 no 15.03.2007) uzaicināja pašvaldības līdz 2007. gada 1. maijam „sagatavot priekšlikumus par lielāku novadu izveidi” ar mērķi sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija rīkojumam Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” (kurš tajā laikā paredzēja izveidot 9 republikas pilsētas un 167 novadus), Alsungas pagasta padome 2007. gada 19. aprīlī pieņēma lēmumu (Nr.5, 23.§), ka Alsungas pagasts neiekļausies Kuldīgas novadā un paliks kā atsevišķa administratīva teritorija. Par šo lēmumu tika informēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Tomēr ministrija šo Alsungas pagasta padomes lēmumu ignorēja un izmaiņas Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija rīkojumā Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu”, pamatojoties uz šo pagasta padomes lēmumu neizdarīja.

Lai iedzīvotājiem būtu iespējams organizētāk, iedarbīgāk un efektīvāk paust savu nostāju administratīvi teritoriālās reformas jautājumā un labāk atbalstīt savu ievēlēto pašvaldību, 2007. gada 2. augustā Alsungas pagasta iedzīvotāji izveidoja biedrību „Suitu novads”. Biedrībā šobrīd ir 30 biedru un tās statūtos noteiktas mērķis ir formulēts kā vienota Suitu novada izveide. Tika uzsākts darbs pie Suitu novada izveides internetā (www.suitunovads.lv), tika izveidots un vēlāk baznīcā iesvētīts Suitu karogs, tika rīkotas tikšanās ar Saeimas deputātiem un vizīte pie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga. Caur biedrību „Suitu novads” Alsungas un Gudenieku pagastu iedzīvotāji Rīgas domē uz 4. septembri pieteica un īstenoja preses plaši atspoguļoto piketu pie Ministru kabineta ēkas Rīgā.

Tomēr, par spīti uz Rīgu atbraukušo iedzīvotāju piketam un Alsungas pagasta padomes priekšsēdētāja Ministru kabineta sēdes laikā paustajiem argumentiem, Ministru kabinets 2007. gada 4. septembrī apstiprināja noteikumus Nr. 596 „Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”, kuros Alsungas pagasts bija iekļauts Kuldīgas novada teritorijā, neņemot vērā Alsungas pagasta padomes 21.12.2006 un 19.04.2007. pieņemtos lēmumus par atsevišķa novada izveidi. Noteikumi Nr. 596 tika apstiprināti pamatojoties vēl uz to administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta versiju, kas bija apstiprināta ar 2006. gada 28. jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu”, kurā Kuldīgas novada teritorijā Alsungas pagasts vēl nemaz nebija iekļauts. Tas nozīmē to, ka administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā netika izdarīti grozījumi saistībā ar vietējo pašvaldību lēmumiem.

2007. gada 4. septembrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 596 ir izdoti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta 4. daļu, bet iepriekšminētā likuma 6.1 panta 4. daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets noteikumus par administratīvi teritoriālo iedalījumu izdod pamatojoties uz administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Savukārt, administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā, pamatojoties uz pašvaldību lēmumiem, kā to nosaka Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta 3. daļas noteikumi, līdz 2007. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 596 pieņemšanai nekādi grozījumi nebija izdarīti.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija jau 2007. gada 17. augustā informēja Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību (raksts Nr. 1-04/6700), ka ir pieņēmusi lēmumu konsultācijas ar pašvaldībām vairs neveikt, projektu vairs neprecizēt un lūgt Ministru kabineta rīkojuma projektu izsludināt kā steidzamu. Jautājuma steidzamība pamatota ar to, ka Saeimai, grozot likumu „Par valsts budžetu 2007. gadam”, ir jānosaka finansējums novadu infrastruktūras attīstībai, tādējādi stiprinot izveidojamās pašvaldības. Lai pašvaldībām piešķirtu minēto finansējumu, ministrija informē, ka ir jāgroza apstiprinātais vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts. Tādējādi, pretēji Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteiktajam, ka administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu apstiprina Ministru kabinets pamatojoties uz vietējo pašvaldību lēmumiem, galvenais motīvs veikt grozījumus projektā bija nepieciešamība sadalīt finansu līdzekļus.

Pretēji Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta 3. daļas noteikumiem, grozījumi administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā tika izdarīti nevis pirms 2007. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 596 „Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu” apstiprināšanas, bet gan pēc tam – 2007. gada 26. septembrī, kad Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 604 apstiprināja „Grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija rīkojumā Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu”, kur Alsungas pagasts ir iekļauts Kuldīgas novada teritorijā.

Sekojot šim lēmumam, pēc iedzīvotāju ierosinājuma, Alsungas pagasta padome 2007. gada 20. septembrī pieņēma lēmumu (Nr.10, 12.§) par nepieciešamību pirms tālāko soļu apsvēršanas sarīkot konsultatīvu pagasta iedzīvotāju aptauju „Mans redzējums par Alsungas vietu reģionālajā reformā Latvijā” 2007. gada 29. un 30. septembrī, aptaujas organizēšanā iesaistot pagasta vēlēšanu komisiju. Aptaujas anketā tika iekļauti trīs iespējamie balsošanas varianti: „Alsunga – novads”, „Alsungas - Kuldīgas novadā” un „Cits variants”. Aptaujā savu nostāju pret Ministru kabineta lēmumu par Alsungas pagasta pievienošanu Kuldīgas novadam pauda 332 balsstiesīgi pagasta iedzīvotāji un zemes īpašnieki (Balsu skaitīšanas protokols no 2007. gada 30. septembra), no kuriem 301 nobalsoja par „Alsunga – novads”, 29 nobalsoja par „Alsunga – Kuldīgas novadā”, bet 2 nobalsoja par „Cits variants”. 332 iedzīvotāji veido 40,5% no 2005. gada pašvaldību vēlēšanās balsojošajiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka līdz šim pašvaldību referendumi Latvijā praktiski netika rīkoti un ka balsojums notika „jūs tik un tā pievienos” atmosfērā pēc tam, kad atbildīgais ministrs savos publiskajos izteikumos un Ministru kabinets savos lēmumos bija izšķīries ignorēt un neņemt vērā Alsungas iedzīvotāju ievēlēto pašvaldības deputātu viedokli, tas ir uzskatāms par pārliecinošu balsojumu.

Ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Alsungas pagasta padome 2007. gada 22. novembrī pieņēma vēl vienu lēmumu (Nr.12, 5.§) par Alsungas novada izveidi, un griezās pie Ministru kabineta ar lūgumu veikt izmaiņas 2007. gada 4. septembra noteikumos Nr. 596 „Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”. Par šo lēmumu tika informēts (vēstule Nr. 3.8/275 no 26.11.2007.) LR Valsts prezidents V. Zatlera kungs, LR Ministru kabineta prezidents A. Kalvīša kungs un LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E. Zalāna kungs.

Tomēr jautājums par Alsungas novada izveidi Ministru kabinetā 2007. gada 11. decembrī netika iekļauts. Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstuli Nr. 10.1-18/K-1370-jm/10330 no 21.12.2007: „RAPLM informē, ka sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija rīkojumā Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” un Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 4. septembra noteikumos Nr. 596 „Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu” tajos netika paredzēta Alsungas novada izveide pašreizējā Alsungas pagasta teritorijas robežās, jo, izskatot Alsungas pagasta padomes priekšlikumu par Alsungas novada izveidi, tika konstatēts, ka šāda novada izveide neatbilst Administratīvi teritoriālās reformas likuma 10. pantā noteiktajiem kritērijiem un ka plānotā Kuldīgas novada pašvaldības, izņemot Alsungas pagasta padomi, ir lēmušas par vienota, ekonomiski attīstīties spējīga Kuldīgas novada izveidi.” No šīs vēstules izriet, ka Alsungas pagasta iedzīvotāju aptaujā skaidri paustais viedoklis Alsungas novada izveides atbalstam šajā lēmumā nespēlēja nekādu lomu.

Saņemot šo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstuli, 2007. gada 29. decembrī tika sasaukta Alsungas pagasta padomes ārkārtas sēde (Nr.15, 1.§), kurā vēlreiz tika nolemts veidot Alsungas novadu saskaņā ar 29. un 30. septembra veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un „vērsties Satversmes tiesā, pieprasot Alsungas pagasta padomes un Alsungas pagasta iedzīvotāju aptaujā paustā viedokļa ņemšanu vērā un Alsungas novada iekļaušanu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajā iedalījumā”.

Lai noskaidrotu Ministru prezidenta viedokli Alsungas novada jautājumā, biedrība „Suitu novads” iedzīvotāju vārdā 2008. gada 3. janvārī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Mūsu vēstule tika pārsūtīta no Valsts kancelejas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram E. Zalānam izskatīšanai un atbildes sniegšanai. Savā atbildes vēstulē Nr. 10.1-18/R-49-jur/1506 no 2008. gada 25. februāra, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija konstatē:

1) Alsungas novada izveidošana neatbilst Administratīvi teritoriālās reformas likuma 10. pantā noteiktajam kritērijam par optimālu novada pašvaldības teritorijas izvietošanu, ņemot vērā blakusesošo novadu veidojošo pašvaldību intereses.

2) Ņemot vērā to, ka Gudenieku pagasta padome ir pieņēmusi lēmumu iekļauties Kuldīgas novadā, bet Jūrkalnes pagasta padome Ventspils novadā, Ministru kabinets 2007. gada 4. septembrī lemjot par Kuldīgas novada izveidi ir iekļāvis Alsungas pagastu Kuldīgas novadā.

3) Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 pantā noteikto, Ministru kabinets, pieņemot 2007. gada 4. septembra noteikumus Nr. 596 „Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”, noteica tādas veidojamā Kuldīgas novada administratīvās teritorijas, kādas bija noteiktas projektā. Arī turpmākajos grozījumos projektā un noteikumos Ministru kabinets atstāja negrozītu plānotā Kuldīgas novada administratīvo teritoriju.

4) Sagatavojot grozījumus projektā un noteikumos, RAPLM pamatā ņēma vērā visus Administratīvi teritoriālās reformas likuma 10. pantā noteiktos novadu veidošanas kritērijus. Neviens no šiem kritērijiem neparedz novada izveidi pēc iedzīvotāju etniskām vai reliģiskās piederības pazīmēm.

5) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzskata, ka veicot iedzīvotāju objektīvu informēšanu (ministrijas izcēlums) par reformas gaitu un tās ieguvumiem, kā arī piedaloties apvienošanās projekta izstrādē un tā sabiedriskajā apspriešanā, Alsungas pagasta iedzīvotāju būtu vairāk informēti par veidojamo Kuldīgas novadu un Alsungas pagasta lomu tajā.

6) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, sagatavojot grozījumus projektā un noteikumos, bija informēta par Alsungas pagasta un citu pašvaldību atsevišķas iedzīvotāju daļas atšķirīgo viedokli par novadu izveidi. Administratīvi teritoriālās reformas likumā un arī citos normatīvajos aktos nav iekļauta juridiska norma, kas noteiktu, ka sagatavojot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, jāņem vērā atsevišķu pašvaldību iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

7) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai šobrīd nav pamata sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 4. septembra noteikumos „Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”, kur tiktu grozīta plānotā Kuldīgas novada administratīvā teritorija, atdalot no tās Alsungas pagastu.

Diemžēl šīs Administratīvi teritoriālās reformas gaitā vispirms ar, iespējams pat krāpnieciskiem, vadošu valsts amatpersonu paustiem 24 kilometrus gara ceļa asfaltēšanas solījumiem tika panākts, ka Gudenieku pagasta padome izstājas no Ministru kabineta sākotnēji atbalstītā, kultūrvēsturiskā, Alsungas novada veidošanas. Pēc tam tika klaji ignorēti mūsu ievēlētās un mūsu intereses pārstāvošās Alsungas pagasta padomes lēmumi par atsevišķa Alsungas novada veidošanu. Un tad tika pateikts, ka Administratīvi teritoriālās reformas likumā nav iekļaut juridiska norma, kas noteiktu, ka ir jāņem vērā Alsungas pašvaldībā dzīvojošo šīs valsts pilsoņu viedoklis par šīs pašvaldības pastāvēšanu nākotnē.

Mēs esam piedalījušies Alsungas pagasta padomes sēdēs, esam runājuši ar Kuldīgas, Gudenieku un Jūrkalnes pašvaldību vadītājiem, Saeimas deputātiem, bijušo atbildīgo ministru A. Štokenberga kungu, piedalījušies pagasta iedzīvotāju aptaujā, izveidojuši Suitu novadu internetā, suitu kopienas vienošanai radījuši savu suitu karogu, braukuši uz Ministru kabinetu piketēt, rakstījuši publikācijas presē, izplatījuši informāciju masu mēdijiem, galu galā vērsušie pie ministru prezidenta I. Godmaņa kunga. Mūsuprāt mēs esam darījuši visu iespējamo, lai panāktu, ka valsts vara ieklausās savos Alsungas pagasta teritorijā dzīvojošajos pilsoņos un neignorētu nedz viņu, nedz arī šo pilsoņu ievēlēto pārstāvju viedokli tādā suitu kopienai svarīgā jautājumā kā savas vēlētas pašpārvaldes saglabāšana nākotnē.

Diemžēl, pēdējie gadi Latvijas politiskajā dzīvē ir noveduši pie pakāpeniskas valsts varas novēršanās un distancēšanās no šīs valsts pilsoņiem. Pēc pievienošanās Eiropas demokrātisko valstu saimei, šāda nerēķināšanās ar iedzīvotāju viedokļiem mūsuprāt ir ceļš projām no Eiropas demokrātiskajām vērtībām, kuras iemieso arī Latvijas Republikas Satversme. Mūsu konkrētajā situācijā tam var būt tālejošas sekas, ne tikai turpinot drupināt sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, bet arī ilgtermiņā apdraudot gan seno Kurzemes suitu kopienu, gan tās kultūrvēsturisko mantojumu, kas šodien jau ir ne tikai Latvijas, bet jau visas Eiropas kultūras mantojuma sastāvdaļa. Ceram, ka Latvijas Republikas Satversme aizstāvēs mūsu, kā šīs valsts pilsoņu, tiesības ietekmēt un izlemt svarīgus jautājumus, tādus kā konkrētas pašvaldības pastāvēšanu vai likvidēšanu, pašvaldību teritorijās, kurās mēs dzīvojam.

Pieteikuma juridiskais pamatojums

Pieteikumā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 pantu tiek apstrīdēts Ministru kabineta 2006. gada 28.jūnija rīkojuma Nr.478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” pielikuma II sadaļas 42. punkts, jo Ministru kabinets 2007. gada 26. septembrī ar rīkojumu Nr. 604 apstiprinot Grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija rīkojumā Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” veica tajā izmaiņas, kuru rezultātā Alsungas pagasts tika iekļauts Kuldīgas novada teritorijā. Tā kā tas tika paveikts neņemot vērā nedz Alsungas pagasta padomes lēmumus par atsevišķa novada izveidi, nedz Alsungas pagastā dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu Satversmē noteiktās pamattiesības, norma par Alsungas pagasta iekļaušanu Kuldīgas novada sastāvā ir uzskatāma par nelikumīgu, jo:

1) Tā ir pieņemta ignorējot Alsungas pagasta iedzīvotāju ievēlētās Alsungas pagasta padomes 2006. gada 21. decembrī, 2007. gada 19. aprīlī, 22. novembrī un 29. decembrī pieņemtos lēmumus par atsevišķa novada izveidi.

2) Tā ir pieņemta ignorējot 2007. gada 29. un 30. septembra Alsungas pagasta iedzīvotāju aptauju, kurā gandrīz 91 procents iedzīvotāju nobalsoja par Alsungas novada izveidi.

3) Tā ir pretrunā ar Satversmes 1. pantu, kurā ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No Satversmes 1. panta izriet vairāki vispārējie tiesību principi, tai skaitā arī tiesiskas valsts princips, kas nosaka, ka valsts pārvaldes rīcībai ir jāatbilst likumam un tiesībām.

4) Tā ir pretrunā ar Satversmes 2. pantu, kas nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Pieņemot šo normu netika nodrošināta valsts darbība Alsungas pagasta teritorijā atbilstoši šīs teritorijas iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu, likumīgajai gribai.

5) Tā pārkāpj Satversmes 101. panta 1. daļu, jo rīkojoties pretēji Alsungas pagasta iedzīvotāju likumīgajai gribai tika pārkāptas viņu tiesības likumā paredzētajā veidā (piedaloties iedzīvotāju aptaujā) piedalīties valsts un pašvaldību darbā.

Ministru kabineta rīkojums Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” (turpmāk Rīkojums) tika pieņemts atbilstoši deleģējumam Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1panta pirmajai daļai. Konsultāciju rezultātā ar pašvaldībām sākotnējais Rīkojuma teksts saturēja Alsungas novada, kurā ietilpa Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku pagasti, izveidošanu. Šādam novadam bija veikta izpēte un sabiedrības viedokļa noskaidrošana. Alsungas pagasta padome, pārstāvot savu iedzīvotāju viedokli, ar 2006.gada 21.decembra lēmumu (Nr.14, 10.§) piekrita iekļauties Rīkojumā paredzētajā novadā.

Pēc tam, kad noskaidrojās, ka Jūrkalnes pagasts un Gudenieku pagasts vēlas iekļauties citos novados, Alsungas pagasts pieņēma 2007. gada 19. aprīļa lēmumu (Nr.5, 23.§) par atsevišķa Alsungas novada izveidošanu. Tā kā šis novads iekļāvās Rīkojumā paredzētajā Alsungas novadā, no Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta trešās daļas izrietēja Ministru kabineta pienākums izveidot novadu atbilstoši Alsungas pagasta pašvaldības lēmumam, kas radītu iedzīvotājiem labvēlīgas tiesiskās un finansiālās sekas (tai skaitā – Alsungas novadam būtu iespējams saņemt likumā noteiktu dotāciju pašvaldības attīstībai).

Ministru kabinetam būtu tikai viena likumīga iespēja nerīkoties atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.1 panta trešās daļas noteikumiem attiecībā uz Alsungas novadu, ja likumā „Par pašvaldībām” noteiktā kārtībā Alsungas pagasta padomes lēmuma likumību apstrīdētu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, ierosinot šo lēmumu atcelt. Tā kā šādas darbības netika veiktas, Alsungas novada neizveidošana ir likuma pārkāpums (ministrijas viedoklis vēstulē, ka Alsungas pagasta padomes lēmums neatbilst ATR likuma 10.panta nosacījumiem nav pietiekams, lai pašvaldības lēmumu atzītu par nelikumīgu).

Izdarot grozījumus Rīkojumā, kas tika apspriesti Ministru kabinetā 2007. gada 4. septembrī un pieņemti 26. septembrī netika ņemts vērā pagasta iedzīvotāju viedokli pārstāvošais un likumīgais Alsungas pagasta padomes lēmums, tādējādi pārkāpjot likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 4.punktu, jo tikai pagasta padomes dome var lemt par administratīvās teritorijas likvidēšanu vai tās robežu grozīšanu. Ministru kabinets saskaņā ar šo speciālo tiesību normu bija tiesīgs iekļaut Alsungas pagastu Kuldīgas novadā tikai atbilstoši iedzīvotāju pozīciju pārstāvošajam Alsungas pagasta padomes lēmumam.

Pieņemot Noteikumus Ministru kabineta sēdē 4.septembrī tika pārkāpta ATR likuma 61.panta ceturtā daļa, jo Noteikumus bija jāpieņem pamatojoties uz likumīgo un spēkā esošo Rīkojumu (4.septembrī bija spēkā Rīkojums, kurā Alsungas pagasts ir Alsungas novada sastāvā), nevis nelikumīgais Rīkojums ar 26.septembra grozījumiem, kurā veicot grozījumus netika ietverts Alsungas pagasta padomes lēmums).

Balstoties uz augšminēto uzskatām, ka esam izsmēluši visas iespējas aizstāvēt mūsu Satversmē noteiktās tiesības un, lai panāktu to aizstāvību un reizē atbalstītu mūsu pašvaldību, vēršamies ar šo pieteikumu Satversmes tiesā.

Pamatojums, kāpēc prasībā ietvertās neatbilstības Satversmei aizskar Alsungas pagasta iedzīvotāju intereses:

1. Rīkojuma neatbilstība Satversmes 2. pantam aizskar Alsungas iedzīvotāju intereses tāpēc, ka neļauj tiem kā Latvijas pilsoņiem īstenot savu noteiktā teritorijā dzīvojošās tautas daļas varu tādā svarīgā jautājumā kā viņu pašvaldības saglabāšana vai likvidācija.

2. Rīkojuma un Noteikumu neatbilstība Satversmes 101. panta pirmajai daļai liedz Alsungas pagasta teritorijā dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem iespēju reāli piedalīties valsts un pašvaldības darbībā ar iedzīvotāju aptaujas starpniecību, jo šādā aptaujā pat skaidri un viennozīmīgi pausts viedoklis netiek ņemts vērā.

Prasījums tiesai

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, kā arī to, ka aizskartās tiesības nav iespējams aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu, 18. pantu un 19.2 pantu,

Mēs, apakšā parakstījušies, lūdzam Satversmes tiesu:

1) ierosināt Satversmes tiesā lietu par Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija rīkojuma Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” pielikuma II sadaļas 42. punktu, kuru 2007. gada 26. septembrī grozot Ministru kabinets iekļāva Alsungas pagastu Kuldīgas novada teritorijā, neatbilstību LR Satversmes 1. pantam, 2. pantam un 101. panta 1. daļai.

2) atzīt, ka Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija rīkojuma Nr. 478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” pielikuma II sadaļas 42. punktu par prettiesisku un neatbilstošu LR Satversmes 1. pantam, 2. pantam un 101. panta 1. daļai;

3) atzīt Alsungas pagasta iekļaušanu Kuldīgas novadā par spēkā neesošu no attiecīgo grozījumu Rīkojumā spēkā stāšanās dienas.