|
Suitu valodai ir raksturÄ«gi dažÄdi saÄ«sinÄjumi vÄrdu galotnÄ“s tai skaitÄ vÄrdu personÄlajÄs galotnÄ“s: es redz, tu redz (es redzu, tu redzi). Divskanis "au" tiek izrunÄts kÄ "ou": tas tout (tÄ tauta). SaÄ«sinÄtas ir lietvÄrdu pamazinÄmÄs formas: puÄ·ite, bÄ“rÄ«tis u.t.t. TÄpat locÄ«jumu galotnes: siermim ziergim, vieglam dienam, puÄ·item u.t.t. Vienskaitļa lokatÄ«va galotne vienmÄ“r ir Ä«ss „e”: name, mÄje u.t.t. DarbÄ«bas vÄrdu galotnes tagadnÄ“, turpretÄ«, vienmÄ“r izrunÄ gari un lauzti, tÄpat kÄ pagÄtne, piemÄ“ram: dÄrbojÄs, laižÄs u.t.t.
Suitu valodÄ ir visÄ KurzemÄ“ pazÄ«stamie patskaņu pagarinÄjumi pie „r” skaņas: dÄrbs, bÄrgs, cetorts u.t.t. Bez tam, daudzus atsevišÄ·us vÄrdus izrunÄ savÄdÄk, piemÄ“ram: kaņupe (kaņepe), stumds (stunda), plÅ«ne (plÅ«me) u.c. Ir arÄ« daudz Ä«patnÄ“ju vÄrdu: pucene (pÄ«lÄdzis), kangas (stelles), piekods (pavalgs), kacÄ“t (sasniegt kaut ko ar roku) u.t.t. TÄlÄkajÄs sadaļÄs ir apkopoti dažÄdi vÄrdi un frÄzes, kas veido suitu valodu. Daļa no šeit apkopotÄ materiÄla nÄk no Daces NasteviÄas savÄktÄ krÄjuma.
VÄrdu salikumi
a plikim lielim - ar plikiem stilbiem
ak tu lops, kas pa lēcien!
apaun kÄjas - uzvelc apavus
apdarinÄt mietus - pagatavot mietus
apiņu sprodzīte - apiņu galviņa
atstÄt citim uz kakl
aut korpi - vilkt kÄjÄ kurpi
ÄrdÄ«t zeÄ·i - no zeÄ·es iegÅ«t dziju
Äzšaut dors - ar aizbÄ«dni aiztaisÄ«t durvis
bakÄti rÄceņi - kartupeļu biezenis
bet nelīdzē nekas
bēdas roke - ir bēdas
bi jau lab paseb - bija jau diezgan vēls
bļaut valtes - skaļi protestÄ“t, rÄties
brÅ«Ä·Ä“t lielu muti - daudz izrunÄties
celt gode - godinÄt
ceļš lai bruģēts - ceļš pat ir bruģēts
cite iziet plÄni - citai iznÄk slikti
dabot kavienu - saņemt brÄzienu
dabot koks - saņemt pērienu
darīt blēdības - blēņoties
Dies, gausen! - Dievs, dod lai pietiek ilgam laikam! TÄ mÄju saimnieki teica saimei pirms sÄ“dÄs pie Ä“šanas.
diÅ¾Ä puse - lielÄkÄ puse
dižs mežs - pieaudzis labs mežs
dot vainu - vainot
dot augše sienu - kraut (kaut kur augšup) sienu
drÄns klÄ“te - klÄ“ts daļa drÄ“bju glabÄšanai
drēbju klēte - klēts daļa drēbju glabĚanai
es iet riņķ riņķim
es jemšos - es labošos
es tav gan rÄdÄ«s! - es tev gan rÄdÄ«šu!
es tav tÄ gaidÄ« mÄ - es tevi tÄ gaidÄ«ju mÄjÄs
Ä“st brokastu (pusdienu) - Ä“st brokastis (pusdienas)
gÄlas auts - lakats
grazna balss - skaista balss
grÄbekļa zari - pirksti grÄbeklim
grÅ«ta lÄde – smaga lÄde
iesist kangas - sastellēt stelles
iešaut krÄsne - ielikt (piemÄ“ram rausi) cepeškrÄsnÄ«
iet pie dÄrb - strÄdÄt
iet riņķim vien
ievilkt lupti - atpūsties, paņemt pīppauzi
izaugs pa pagÄnu - izaugs par cilvÄ“ku bez ticÄ«bas
izbrūvēt alu
iztaisīt lūduru - iztaisīt ko sliktu
izvest sūdus - izvest mēslus
jataisÄs pie mier - jÄiet gulÄ“t
jÄģērbjas ka pienÄkas - jÄapģērbjas pienÄcÄ«gi, atbilstoši
jÄiet a steig - jÄsteidzÄs
jÄnolaiž mierklis - jÄiet pagulÄ“t
kad viš sÄk likt vaļum...
kas tÄde viers skatÄ«sies? - kas tÄdai virsÅ« skatÄ«sies?
kas zi ku pa pasaul - kas zina kur pa pasauli
kÄ tu pÄrtapi? - kÄ tu tiki pÄri?
kÄrstaputras strÄ“bÄ“js - vÄ“jgrÄbslis, cilvÄ“ks, kas dara steigÄ, bez apdoma
ko jÅ«s te dzÄ«vÄ? - ko jÅ«s te darat? (kad dara nedarbus)
ko nu mocÄs ta ka iesprÅ«duš?
korpe lec pakaļ - kurpe cilÄjas
knauÄ·enes nÅ«ja – nÅ«ja ar lÄ«ku galu vai bumbuli galÄ, nabagu nÅ«ja
labe va kreise puse?
laiž uz rij ko nagi nes
la viņam nau garš laiks - lai viņam nav garlaicÄ«gi
la viš dÄ“d - lai viņs paliek (tur kur ir)
LielÄ Piekta - LielÄ Piektdiena
liels bÄrds - lielas bÄrdas
logs Ä a visim rÄmim
luturu drÄnas - moderns apģērbs (pretstatÄ suitu drÄnÄm)
meža sÄrgs - mežsargs
mēslu talks - mēslu talka
migla miglo - ir migla
nÄk tik bare - nÄkat tik kopÄ
ne dierše, ne gÄle - tad kad dzer un nereibst
netÄ«k krebelÄ“ties - nav vÄ“lÄ“šanÄs darboties
noÄ“st bietes - (par meža zvÄ“riem) apÄ“st (laukÄ augošas) bietes
nolÄ«perÄ“t smuguļ ceļe - paglabÄt kaut ko tÄ, ka neviens nemana, pa kluso
no smalkim miltiņim - no smalkiem miltiņiem
nogÄjis beigts – nomiris
nojemt rÄceņus - nolasÄ«t, novÄkt kartupeļus
noplaucēt nagus - applaucēt pirkstus (ar karstu ūdeni)
nosildīt biezpienu - sataisīt biezpienu
pa cÅ«ku takim - pa cÅ«ku takÄm
padarÄ«t skÄdi - nodarÄ«t kaitÄ“jumu
pa kalna vÄrtim - pa kalna vÄrtiem
palikt maze prÄte - zaudÄ“t prÄta spÄ“jas
palikt muļķ prÄte - sajukt prÄtÄ
pa riktÄ«gam - pa Ä«stam, kÄrtÄ«gi, bÅ«s jÄliek lop stalle pa riktÄ«gam
par valti – par katru cenu, tu gribi par valti dabot to gatavu
pasiet govi - pÄrsiet govi uz citu vietu
paše gale - pašÄ galÄ
pašÅ«ts pec Ä·Ä“ma - dÄ«vaini, neglÄ«ti pašÅ«ts
paše plÄn vide - pašÄ istabas (telpas) vidÅ«
pÄrtiešam runÄ - runÄ daudz lieka
piejemt mītē - dot pajumti
piens tecÄ“js Ä - piens tecÄ“jis ÄrÄ
pīp zobos - pipe mutē
plÅ«kt cÅ«kam lapas (biešu)
pļiekana dÅ«ša - slikta dÅ«ša, nespÄ“ks
priekš manim - priekš manis
putnÄ«š skrie pa gaisim - putniņš lido
rasa raso - ir rasa
re Äe nu - redzi nu, re Äe nu, PÄ“Ä!
rudzu desa – mÄ«klas veltnis sagatavots priekš sklandu raušiem
sebu nebūs - nenokavēsim
sēd pa pulciņim - sēž bariņos
sierd kÄp pa mut Är
sīvs laiks - slikts, briesmīgs laiks, negaiss, lietus
spiest sierdi - nomÄkt
spundÄ“t upi – taisÄ«t aizsprostu
strēbt nūdaļus - ēst nūdeļu zupu
suitu drÄnas - suitu tautastÄ“rps (pretstatÄ luturu drÄnÄm)
sÅ«du dakša - mÄ“slu dakša
sviesta bundulis - sviesta ciba
ši liete - šinÄ« lietÄ
šim izgÄ slikti - šim izgÄja slikti
šis jau knapi cÄ«kst - šis jau tik tikko velk dzÄ«vÄ«bu
šis liek mÄ - sis steidzas mÄjÄs
šis tik uzsit dižumu - šis tikai paliek lepns
ta kÄ tÄ - tik un tÄ
tiešum vien - taisni vien, brauc tiešum vien
turÄ“t domas - domÄt
sÄks uzjemt vakar - sÄksim nobeigt darbu (vakarÄ)
uz pilsēts vīz - pa pilsētas modei
uzstÄdÄ«s bÄ“rzs viers - uzstÄdÄ«s bÄ“rzus virsÅ«
ūdens briņģis - ūdens nesējs
vÄÄ· gald zeme! - novÄciet galdu!
viens sievieša cilÄ“ks - sieviete
vilkties lÄ«dzi - nÄkt lÄ«dzi (bez vajadzÄ«bas)
viš cÄ“rt pÄri pašam tÄ“vam - viņš pÄrspÄ“j pašu tÄ“vu
viš esot veds pien - viņš esot vedis pienu
viš liek šorp ko kÄjs nes
viš taisnojÄs gan šÄ, gan tÄ...
zeÄ·es kÄts - zeÄ·es stulma daļa virs potÄ«tes
zierga brandÄ«ns - sliktas kvalitÄtes šÅ†abis
Izteicieni
A diegim nau aršana!
A lop! - Johaidī!
A niekim negrÄstÄs - ar niekiem nenodarbojas
Ak tu, utnocierÄts! - ak tu, utu nostaigÄtais!
Aug riņķe griezdamies.
Ä€ziet pie svÄ“tÄ PÄ“ter - nomirt.
Beidz aplam runÄt!
Beigts un pagalam!
BÄ“rni i izsalkuši ta ka vilki.
Bi gaišs ta ka diene.
Caur slapš, ta ka šorks.
Div kaÄ· viene maise nesader.
DzÄ«vÄt vaig a prÄt!
Es i pliks ka pierksts.
Ä’d, la mÄg brÄ«nÄs!
Fiksak neka citam reizem!
Iekš vien Diev mier.
Izgulēsies ka nomiers.
Ka nau kaze piens, ta nau, ta paceļ asti un atlej apakaļ.
Kas ta mums nabagim dos ar lielgabal šaut?
Kas tav sierd spiež? - Kas tevi nomÄc?
Ka no migs izlÄ«duš - kÄ no gultas izkÄpuši
Ka Å«dene iekrits!
KÄdreiz jau akle viste a gadÄs miežgrauds.
Klab ka tÄdas izmaltas dziernavas!
Ko diersīs, ka nau ēds
Ko nu velkÄs lÄ«dz, ka aste?
Ku tÄdim prÄts!
Ku tie Ätrie tikuš, ku tie lÄ“nie palikuš?
Ku tu skrej? - kur tu skrieni?
Labs dÄrbs kas padarÄ«ts.
La mÄcÄs dÄrb - lai mÄcÄs strÄdÄt
La neÄzkrÄ«t rÄ«kl (dziedÄšanai)
La viņ sapel! - Lai viņi sapelē!
Liels cilÄ“ks, kumeļ prÄts.
Līst, ka no spaņņim!
Līst ta ka cīkst.
Meit, ka og!
NÄc, iepÅ«t tur ku skan!
NÄk, savÄÄ·!
Nebļau, ka meže iegÄjs.
Nelon mut dzesinÄt.
Nez, va tas ties, va niek.
Nu būs vakars - Nu būs ziepes
Nu gan iet ta ka pa buļļ dierš!
Nu i labais gals uz augš.
Nu i riktīg žēluma gals! - Nu ir slikti!
Nu ta la iet a Diev palīg!
Nu tas jau izdzÄ«voj tikpat ka Ratnieks a Äbolim!
Nu teic tu vienam cilēkam!
Nu va tÄd nau sitam?
Nu va tÄds nau pagÄns!
PastÄv tu, tav jaunÄks kÄjs.
PiebÄzies ka LÄ“zerÄ«š!
PiebÄzt muti ka šÄ·Å«ni (ar Ä“dienu).
Pills ta ka depis. - Iesnains.
Sado ta, ka vais mammu nevar izsaukt!
SÄ“d ta ka Ä·ipis!
SÅ«d lielÄk neka piekte gade.
Še, iedzer, lai iet dubene!
Ta jau matīs. - Tad jau redzēs.
Tais živai! - Steidzies!
Tas jau main meits ka cigÄns ziergs!
Tas jau nevar turēt brūķi. - Tas jau neizturēs (viņam būs par smagu).
Tas ziem nemitÄ«s. - Tas ziemu nepÄrdzÄ«vos.
Teic viene sieve! - Johaidī!
Tur jau apskrej sierd! - Tur jau apskrienÄs dÅ«ša!
UrrÄ! Šis lÄcis nu ir nokauts! - kad pabeidz kÄdu lielu darbu.
Va ta tav aces nemaz nau piere?
Va tur nau žēluma gals?
Vecs vÄ«rs, abar kumeļ prÄts!
Vel jau nevar zinÄt, kuros kapos zvanÄ«s.
VelkÄs ta ka ut pa bÄrd!
VÄ“ders nau grÄmata.
Viņa i prÄtu maize apÄ“duse!
Viņam izgÄ lopÄd - viņam izgÄja slikti
VisÄd Ä“rm jau notiek.
Viš jau uztaisÄ«s jedritvai. - Viņš jau uztaisÄ«s pamatÄ«gi.
Suitu lakatu nosaukumi
Suitu lakatu nosaukumi: govkuņģis, kaneseris, zīdstrīpas, garpraņas, kuģenieks, zīdenis, musalīns, vierdiņais, cēbers, mellais.
VÄ“ju nosaukumi
JÅ«rkalnÄ“ lietoti sekojoši nosaukumi vÄ“ju virziena apzÄ«mÄ“šanai: dienvidu vÄ“ju sauca par vasari, austrumu vÄ“ju par zemnieku, jo tas pÅ«š no zemÄ“m. Rietumu vÄ“ju turpretÄ« sauca par jÅ«ras vÄ“ju. SavukÄrt ziemeļu vÄ“ju tÄ arÄ« dÄ“vÄ“ja – par ziemeli.
Seno novadu ļaužu nosaukumi
adzenieki - Adzes muižas iedzÄ«votÄji
almÄlnieki - AlmÄles muižas iedzÄ«votÄji
alšvandznieki - Alšvangas muižas iedzÄ«votÄji
bagÄtais gals - Basu un JaunÄs muižas zemnieki
balandnieki - Balandes pusmuižas iedzÄ«votÄji
basenieki - Basu muižas (arÄ« pagasta) iedzÄ«votÄji
blintenieki - Blintenes muižas iedzÄ«votÄji
bÅ«cmanieki - BÅ«cmaņciema iedzÄ«votÄji
būri - Basu muižas centra būdinieki
dižie suiti - Alsungas un Gudenieku pagastu iedzÄ«votÄji
gatujnieki - Balandes gatves mÄju iedzÄ«votÄji
grÄvernieki - GrÄveru muižas iedzÄ«votÄji
gudenieki - gudenieku muižas (arÄ« pagasta) iedzÄ«votÄji
kalnarÄji - tie kas dzÄ«voja Alsungas kraujÄ
kalnenieki - Alsungas kraujas iedzÄ«votÄji
kraumanieki - Kraumaņu gala iedzÄ«votÄji
krÄ“tainie suiti - Basu un Biržu muižu iedzÄ«votÄji
leiniÄ·i - JÅ«rkalnes iedzÄ«votÄji
lejnieki - JÅ«rkalnes iedzÄ«votÄji
maÄ£ie suiti - JÅ«rkalnes pagasta iedzÄ«votÄji
mazmuižnieks - MazÄs muižas iedzÄ«votÄjs
mežarÄji - tie kas dzÄ«voja mežainÄ apvidÅ«
ozolmuižnieki - Ozolmuižas pusmuižas iedzÄ«votÄji
pilsberÄ£nieki - PilsberÄ£es (JÅ«rkalnes) muižas iedzÄ«votÄji
reÄ£enieki - ReÄ£u muižas iedzÄ«votÄji
resnais gals - Basu un Gudenieku muižu vecsaimniecÄ«bu iedzÄ«votÄji
Ä¢eogrÄfiskie nosaukumi
Alšvanga - Alsunga
Ä€zpute - Aizpute
FÄ“liksberga - JÅ«rkalne
Korzeme - Kurzeme
Lejas ciems - JÅ«rkalne
Lejas muiža - Jūrkalne
Pilsberģe - Jūrkalne
Ventspile - Ventspils
VÄrdu saÄ«sinÄjumi
Ābis - Ādams
AnnÄ«š - Anna
BabÄ«š - Barbara
Ä’dis - Eduards
GrieÄ - Grieta
JÄ“cis - JÄ“kabs
JÄ“kops - JÄ“kabs
Jozis - JÄzeps
KatÄ«š, Kate - KatrÄ«ne
KÄdÄ«š - LeokÄdija
Magriets, MÄrÄ£iet - Margrieta
Matilds - Matilde
MÄguža - MagdalÄ“na
Otelis - Otto
RozÄls - RozÄlija
RÅ«cÄ«š, RuÄs, Marijs, Maruža, MaruÄa - Marija
Tīlens - Otīlija
Triņķis, TrÄ«nÄ«š - TrÄ«ne
|
