Izdrukāts no: http://www.suitunovads.lv/lv/suitu_valoda/latviesu__suitu_vardnica/

Latviešu - suitu vārdnīca

 

Biedrības "Suitu kultūras mantojums" projektā "Biedrības “Suitu kultūras mantojums” aktivitātes suitu kultūras saglabāšanai un stiprināšanai 2020.g." ar Latvijas Nacionālā kultūras centra finansējumu ir tapusi Latviešu - suitu vārdnīca ar mērķi veicināt strauji izzūdošā suitu dialekta saglabāšanu un lietošanas veicināšanu. Vārdnīca paredzēta kā turpinājums mājas lapā publicētajai suitu-latviešu vārdnīcai, kas ir nepilnīga, turklāt ir secināts, ka praktiskai lietošanai vairāk nepieciešama tieši latviešu-suitu vārdnīca.

Šajā posmā sadarbībā ar suitu ekspertiem - suitu izloksnes zinātājiem un praktiskiem lietotājiem Ilgu Leimani, Lidiju Jansoni, Mariju Steimani, Terēziju Megni un Juri Lipsni - Grigorija Rozentāla vadībā ir tapusi vārdnīcas elektroniska versija. Nākošajos posmos tiek plānots piesaistīt ekspertus - valodniekus - lai padziļināti strādātu pie suitu gramatikas un ortogrāfijas.

 

Latviešu - suitu vārdnīca

 

Mūsu vecvecāku paaudze vēl ikdienā runāja suitu valodā ar lielāku vai mazāku latviešu valodas piejaukumu. Tie, kas ir dzimuši kara gados un īsi pēc kara, jau suitu valodā nerunāja, taču to lielā mērā saprata. Daudzi te lasāmie tiecieni vai vārdu salikumi kā reizi ir norakstīti suitos uz vietas. Papildus izmanti arī citi avoti.

Suitu valodai ir raksturīgi dažādi saīsinājumi vārdu galotnēs tai skaitā vārdu personālajās galotnēs: es redz, tu redz (es redzu, tu redzi). Saīsinātas ir lietvārdu pamazināmās formas: puķite, bērits u.t.t. Tāpat locījumu galotnes: siermim ziergim, vieglam dienam, puķitem u.t.t. Vienskaitļa lokatīva galotne vienmēr ir īss e: name, māje u.t.t. Darbības vārdu galotnes tagadnē, turpretī, vienmēr izrunā gari un lauzti, tāpat kā pagātne, piemēram: dārbojās, laižās u.t.t.

Suitu valodā ir visā Kurzemē pazīstamie patskaņu pagarinājumi pie r skaņas: dārbs, bārgs, cetorts u.t.t. Bez tam, daudzus atsevišķus vārdus izrunā savādāk, piemēram: kaņupe (kaņepe), stumds (stunda), plūne (plūme) u.c. Ir arī daudz īpatnēju vārdu: pucene (pīlādzis), kangas (stelles), piekods (pavalgs), kacēt (sasniegt kaut ko ar roku, aizsniegt) u.t.t. Vēl interesanta ir uzsvara likšana vienmēr uz pirmo zilbi. Piemēram vārdā labdien uzsvars ir uz pirmās zilbes, nevis pēdējās, kā latviešu valodā. Ir vārdi, kuros latviski mēs lietojam plato e, bet suitiski šauro. Piemēram, vārdā vēstule, kas šeit tika lietots ar šauro e.

Somugru saknes varētu būt nekatrās dzimtes lietošanai, kas ir lielā mērā izzudusi, bet vēl šodien to raksturo vārds viš, kuru lieto gan attiecībā uz sievietēm, gan vīriešiem. Tas pats attiecas uz sieviešu vārdu pārveidošanu: Ručs, Marijs, Mārģiets. Jāatceras, ka vēl šodien nav īsti skaidrs, vai kuršu valoda, kas agrāk šajā apvidū ir lietota, ir bijusi baltu vai somugru valoda. Par šo jautājumu pastāv dažādi viedokļi. Tālākajās sadaļās ir apkopota latviešu – suitu vārdnīca, suitu vārdu skaidrojums un dažādi vārdi un frāzes, kas veido suitu valodu.

 

A

 

abi – āb. Viņ āb tur nesatilps. Es viņs ābs redzē pi ups.
abonēt – abonēt (ar plato ē). Ku es var to abonēt?
acīgs – acīgs. Aba sievs i acīgs.
acīmredzams – acemredzams. Uzpumpē rieps, viene spiediens acemredzam i pa maz.
acs – ace. Kaut kas iekrit ace.
adīklis – adīkls. Va tu neredzē, ku es nolik sav adīkl?
adīt – adīt. Agrāk sievam pa vakarim ļot patik adīt.
advokāts – apikāts. Es tav nau nekāds apikāts! Viš i liels prātvēders, runā ka apikāts.
agrāk – ātrāk, agrāks laiks. Ku tu bi ātrāk? Agrāks laiks gaļ un baltmaiz uz gald bi kas sevišķs.
agri – agr. Cik agr tu rīt celsies?
agrs – agrs. Vel i agrs.
aicināt – aicenāt. Va ta kaimiņs a aicenās?
ainava – ainav. Tas bi viens gaŗš, līkumots un ainavisk interesants ceļš.
aita – ait. Palaid aits iekše.
aiz – āz. Noliec āz puķ pod.
aizslīd – āzsklid. Tie brīž, ka sierds jūtās kluss laims pill, āzsklid ātr.
aizbraukt – āzbraukt, nobraukt, āzpērties. Āzbrauc šodien, ka tav i vaļs, līdz bode. Vaijdzēt nobraukt līdz Kuldīg. Āzpērās projum uz Amerik, ka nokūpē vien.
aizbultēt (ar aizbīdni) – āzšaut. Āzšaut dores (uo) uz nakt.
aizdedzināt – āzdedzināt. Vectēs samet malk rijs krāsne, āzdedzin sviķs un liek tos pi malks.
aizdot – āzdot. Āzdo man drusk cukur.
aizēnot – aizēnot. Viņ sej aizēnoj nepatik.
aizgalds – āzgalds. Tas i mans jaunais cūk āzgalds. Suven izlauzušēs nu āzgald.
aizgulēties – āzgulēties. Meitens šorīt drusk āzgulējās.
aiziet – āziet. Āziet pec ūdien.
aizkari – āzkar. Kamērt saul spīd, patur āzkars vaļum.
aizkrampēt – āzkrampēt. Izej āzkrampē dores (uo)!
aizkrist – āzkrist. Tās abs bi āzkritušs āz gults.
aizliegt – āzliegt. Nedrīkst jau viņim āzliegt brīv runāt.
aizmigt – āzmigt. Ku ta bērn, rā, āzmiguš!
aizmirst – āzmierst. Kā ko tād var vispār āzmierst?
aizmugure – āzmugur. Tiesness jau pierme spēls minūte fiksē āzmugur.
aiznest – āznest. Āznes tās borks uz pelud.
aizņemt – īzpildīt. Viņ jau tur tik īzpildī kalpons viet.
aizņemties – āzjemties, tapināt. Va es nevar šovakar uz strumd āzjemties tav mikser? Va tu varēt man patapināt uz trim dienam sav domkrat?
aizrautīgs – āzrautīgs. Viš mums tik āzrautīg stāstī.
aizsegt – āzsegt. Viņe patik vērot cilēks pa neāzsegto log.
aizskriet – āzskriet. Āzskriet pec maiz.
aizsniegt – āzsniegt, kacēt. Pakac man to ķoc! Baznīc tur bi ka a rok āzsniedzam.
aizsprosts – āzsprosts. Nevaig te būvēt (ar plato ē) nekāds āzsprosts.
aizsviest – nosviest. Sav cepur viš nosvied bēgļim pakaļ.
aiztecēt – āztecēt (ar plato ē). No rītim viņ parast āztecē pi savs māts.
aizvakar – āzvakar. Tas drīzāk bi āzvakar.
aizvest – āzvest. Āzved man rīt no rīt pi dakter.
aizvērt – āzvērt. Āzver dores (uo), la aukstums nenāk iekše. Tas tamdēļ, ka miegs ar sald var āzvērs plaksts un viss locekļs turējs save bor vare.
aizvērt (acis) – āzmiegt. Tād raus jau var ēst acs āzmiedzs.
ak – ak, a. Ak tu Dies, kāds milzīgs pūpēds! A, kas te sīkpēčs!
ak vai – ak valts. Ak valts, kas pa īberīg daikt!
akls – stulbs. Stulbie dundur lido sīkdam ap lopim. Uz acem viš bi galīg stulbs.
akmens – akmins. Noliec to tuten uz akmin.
akurāts – akurāts. Viš bi viens akurāts un gudrs dakters.
alga – alg. Cik ta tur tā alg tur vispār bi!
algot – algot. Viss jau nevar atļauties algot mājkalpotāj.
alkas – alks. Tik šaure dzīvs telpe viņs dvēsels alks nespē apmierināties. Alks pēc labāks dzīvs dzen mūs kape.
alksnis – alksns. Pār alkšņ galoknem redzē baznīcs torn.
alkt – alkt. Viš alkst pēc slavs.
allaž – allažiņ. Viš jau allažiņ piedalās.
altāris – altārs. Un kas tur bi par skaistim altārim, īst māksls dārb!
alus – als. Cik ta als tu gribēs? Turīgāk seimniec talke izcep baltmaiz va vismaz raušs un dažreiz izbrūvē pat al.
amatieris – amatiers. Ši liete viš bi tikās tāds iesācejs un amatiers.
amatnieks – amatnieks. Tas Pēters bi viens labs amatnieks.
amats – amats. Cilēks, kas prot kād amat, bad nemiers.
anekdote – anekdot (uo). Par viņ lielo spēk stāstī anekdots. Pa to, cik viš bi bails, stāst pat anekdots.
ap – ap. Ap cikim tav gaidīt mā?
apakša – apakš. Ņem pi apakš, ka tā karton kast neizjūk.
apakšējs – apakšejs. Tas būs nolikts apakšeje plaukte.
apaļš – apaļš. Tas galds i apaļš. Re, kas par brang, balt un apaļ mut!
apavi – apav. Nāc tik iekše, apavs mēs te nost nevelk.
apcere – apcer. Ši īsā apcer radī liels pārdoms un pārruns.
apcirknis – apcierkns, ķists. Sēkls rudzs sabērs klēte apcierkņos. Pakac ķiste vistam grauds!
apdāvināts – apdāvināts. Viš nebi ne spējīgs, ne apdāvināts.
apelsīns – apelsīns. Viņ izjēm no kofer duj liels apelsīns.
apgāzt – abgāzt. Pa divim viņ ta arī nevarē abgāz viņ riņķe!
apgāzties – abgāzties. Brauc pa ceļ vid, vezums var abgāzties.
apģērbs – drāns, ģērbs (ar plato ē). Šodien mēs vilks suit drāns. Sievs grazne ģērbe (ar plato ē).
apģērbties – apģērbties. Viņ jau pat prot nomazgāties un apģērbties, japalīdz tik bizs sapīt.
apjukt – apjukt. Viš uz skatuvs izstījās tik apjucs.
apkakle – krāgs. Un ta viš uzliek krāg un šlipšķ, ūte lai gāle. Nāc palīdz man to šlips sasiet! Tāds smuks balts krādzīš!
apkaunot – padarīt kaun. Va ta jūs grib la es, vecs vīrs, jums padar kaun?
apkārt – apkārt. Tas jūs suns tik skrien riņķim apkārt vien.
apkārtne – apkārtn. Cilēk uz laukim paš veido sav apkārtn.
apklust – apklust. Abar tas takš nevar un nevar apklust!
aplaudēt – plaudēt. Aba plaudē gan tā lāb skaļ!
apliet – noliet. Viņ tos ciemcilēks nolē slapš no gāls lidz kājam.
aplis – apls. Tā apļ laukum aprēķin formul man kopš skols i āzmiersusēs.
aplīgot – aplīgot. Ann gribē redzēt, kā aplīgos kaimiņ Jān.
aploks – aploks. Tas bi tāļais aploks.
aplūkot – aplūkot. Va ta sestdiens diene a jauno izstād var aplūkot?
apmēram – apmēram, cik necik. Tā jau viš apmēram i. Nu jau mēs cik necik būs tikuš skaidrībe.
apnicīgs – apnicīgs. Nu ta ka tād apnicīg sūd muš!
apnikt – apnikt. Viņe tās mācībs jau pamazam sāk apnikt.
aprēķināt – sarēķināt. Va ta to vispār tā var cik necik sarēķināt? Tikai seimnieks pats no agrāko gad pieredzs spēj aprēķināt, cik biez mēsl kārt laukam i vaidzīg.
aprīlis – aprīls. Tas jau ta būs tik aprīle.
apsegt – apsegt. Meits a mazajam dakšiņam izkrat mēsls, apsedzot viss lauk.
apsegties – apsegties. Viņ iznāc no istabs, apsegusēs ar rakstain vills sedzen.
apsēsties – apsēsties. Nestāv pi dorem (uo), nāc iekše apsēsties!
apskatīt – apstīt. Va tav jauno mašīn a varēs apstīt?
apskatīties – apstīties. Ko tu īst grib pa priekš apstīties?
apstādīt – apdēstīt. Bi jaiet pār dziļam grāvim, kas bi apdēstīts a lazd krūmim.
apstāklis – apstākls. Tas apstākls vakar man vel nebi zināms.
apstāties – apstāties, pieturēt (ar plato ē). Tas negauss nevar vien apstāties. Braucēj pieturē iels male pie doktorāt.
aptieka – aptiek. Janoiet līdz aptiek nopierkt draps.
aptumsums – aptumsums. Šogad maij mēnese būs mēness aptumsums. Noziegums bi izdarīts prāt aptumsum brīde.
aptumšot – aptumšot. Lielo priek aptumšoj pēkšņ nelaim.
aptuvens – aptuvens. Tas jau tik tāds aptuvens vērtējums, būt jārēķin pulk precīzāk.
apvainoties – āzvainoties. Suns āzvainojies āzgā save viete un atgulās tik vienaldzīg, it kā viņ tas nemaz neinteresēt.
apzināties – apzināties. Viņ nau skaistul, aba viņ apzinās sav vērtīb un visur turās pierme viete.
apzīmēt – apzīmēt. Es patiesībe nemaz nezin, ko tas varēt apzīmēt.
apžēliņ – apžēliņ. Un, apžēliņ, tas takš nau nekāds noziegums!
ar – a. Aba viš takš nāk a vis famīlij!
arī – ar. Va šampaniet ar jems līdz? Ies nu ar a Diev palīg!
arkls – ārkls. A šo ārkl i pavisam cit āršan.
art – ārt. Tēs man iemācī ārt un sēt (ar plato ē).
artilērija – artilērij. Tā artilērijs apšaud pierms kaujs bi mežonīg.
arvien – avien, arvienu. Viš avien te nāk pi mums ciemoties. Jāns pats avien bi nevaļīgs un biež nepacietīgs. Saulīt kāp arvienu augstāk un nosusināj smilgs, izkaltēj mitro smilkt.
asaka – asak. To asak tač spļau āre!
asakains – asakaiņš. To asakaiņo zuv tu var ēst pats!
asara – asar. Noslauk asar! Asars saskrē acēs.
asināt – asināt. Vaijdzēt uzasināt nāžs!
asināt ar galodu izkapti – brucināt. Iemāc man ar brucināt iskapt!
asins – asine. Es jau provē (uo) pārsiet, abar tā asine tik nāk un nāk.
asmens – asmins. Kas tā pa dzīv, ja katr dien jastaigā ta ka pa nāž asmin!
ass – ass. A to naz prātīg, tas asmins i dikt ass!
asni – asn. Labībs asn pastiepās a katr dien garāk un garāk.
asprātīgs – asprātīgs. Viš bi gudrs un asprātīgs vīrs.
aste – ast. Ku nu velkās vis līdz, ta ka tāds asts! Teļš kār dzēr balto vir, spēcīg vēcinādams ast.
astoņi – astoņ. Pulkstiens jau i piecs pār astoņim.
atalgojums – atalgojums. Šogad vidējais atalgojums valste varēt pieaugt pa deviņim procentim.
atalgot – atalgot. Godīgums un lojalitāt parast tiek lāb atalgot.
atāls – atāls. Pļāvēj steidzās a pļaušan, jo cerē uz labāk atāl.
atbilde – atbild. Va ta tād i godīg atbild?
atbildēt – atbildēt (ar plato ē). Ku ta te kāds var vispār atbildēt?
atbilst – atbilst. Viņ piedāvājums jau neatbilst izsols noteikumim.
atbraukt – atbraukt. Cik ta tur i ko līdz mums atbraukt?
atbrīvot – atbrīvāt. Ja prezidents tā grib, viš var cietumnieks atbrīvāt pirms termiņ.
atceļš – atpakaļceļš. Pēc launag mēs viss dosies atpakaļceļe.
atceras – acerās. Es viņ acerās ļot lāb. Es vais tos laiks nemaz neacerās.
atcerēties – acerēties. Kas ta nu to vais pēc tik pulkim gadim var acerēties? Es vais nemaz neacerās, ko es vakar darī.
atdot – adot. Ja tav vais nevaig, ado to man!
atgādināt – atgādināt. Cik ta ilg var vien un to paš atgādināt?
atgriezties – atgriezties. Kad tu domā akal atgriezties pilsēte?
atgulties – atgulties, nolaisties. A liel patik vīr nolaidās uz sasilušā sien un taisī vaļum maizs kuls un putrs spaņņs. Suns āzvainojies āzgāj save viete un atgulās tik vienaldzīg, it kā viņ tas nemaz neinteresēt.
atjautīgs – atjautīgs. Viņ jautājien bi paties atjautīg. Viņ i droš, runīg un atjautīg meit.
atkal – akal. Abar viš jau akal i klāt!
atkarība – atkarīb. Tā jau paliek pa tād sav veid atkarīb.
atkarīgs – atkarīgs. Tas jau i atkarīgs nu tā, ko mēs paš īst grib.
atkauties – atkauties. Pusdiens laike nabag lopiņ nespē atkauties nu dundurim.
atkārtot – atkārtot. Nu cik reizs ta var vien un to paš atkārtot!
atklāt – atklāt. To jau nelon tā visim atklāt.
atlētisks – atlētisks. Viš bi spēcīg augum vīrs a atlētiskim plecim.
atlikt – atlikt. Nevar jau šī pasākum rīkošan vais atlikt.
atļaut – atvēlēt (abi ē platie). To nu gan viņim nevar atvēlēt!
atmiņa – atmiņ. Man tā atmiņ reizem klibo. Viš i muzikāls, a lab atmiņ, labs stastītājs.
atnākt – atnākt. Pēters šodien nevarēs pi mums atnākt.
atņemt – atjemt. To, ko es pats i piedzīvājs, to man neviens vais nevarēs atjemt.
atpakaļ – apakļum. Atlikum es var tulīt adot tav apakļum.
atpūsties – papūsties, pūsties, vaļoties. Šo pēcpusdien es grib bišķ papūsties. Pate tik vaļojās. Nu cik ta ilg var pūsties?
atpūta – pūšanās, atpūt. Gulēšan pi ezer kārste diene i lāb pūšanās. Pie Padurs kapim viš pasludināj pusstunds atpūt.
atraitne – atraitn. Pārvāķās mā ar visim bērnim, lab, ka vel bi ku palikt, nu i dzīv cilēk atraitn.
atrast – atrast. Te jau neko vais nevar atrast!
atrasties – atrasties, stāvēt. Te viss nu iels nevar reize atrasties. Man viss dokument stāv šūklāde.
atrodams – atronams. Bērn čalodam plūc zieds, kād nu ežs male i atronam.
atruna – atrun. Jaieliek līgum sākume atrun pa šo liet.
atrunāties – izrunāties. Jaiet, jaiet visim, nau nekāds izrunāšanās!
atsevišķs – atsevišķs. Tas jau i atsevišķs stāsts.
atsist – atsist. Te viegl var atsist kāj pret akmiņim.
atskatīties – atskatīties. Uz Tiess kaln gājēj nenocietās neatskatījšies apakļum uz Alšvang.
atslēga – atslēg. Atceries tik atslēg izjemt āre no šūklāds.
atslēgt – atslēgt. Ķesters vēl nebi no rīt baznīc atslēdzs.
atspere – atsper, pedere. Tam dīvanam peders i pavisam beigts. Tie bi viegl vienjūg atsper rat.
atsperīgs – pederīgs. Tas matracs bi pa daudz pederīgs.
atspirdzināt – atspierdzināt. Auksts ūdens cilēk atspierdzinot un padarot vingr. Nakte svaigaje siene miegs bi dziļš un atspierdzinošs.
atstatums – atstatums. Tad viš a dakš jēm mēsls un izmētāj tos noteiktos atstatumos vien dakšs metum no otr.
atstāt – atstāt. Viņ jau nevar ilg atstāt vien.
atsvaidzināt – uzprišināt. Ies nopeldēties, tas ši kārste laike lab uzprišinās!
attapīgs – attapīgs. Viņ bi attapīg, droš, pat pa daudz pārdroš.
attālums – attālums. Tas jau nau necik liels attālums.
attēlot – attēlot. Man patīk attēlot cits cilēks.
attēls – attēls. Es šo attēl kaut ku i redzējs.
attiecība – attiecīb. Cukur un vīn attiecīb beigās sanāc lāb.
attiecīgs – attiecīgs. Tam jau pēc amat pienākās attiecīg uniform.
attīstība – attīstīb. Valst vaig vadīt tā, la i attīstīb.
atturēt – atturēt. Māte bi jaattur ziņkārīgās meitens, la viņs nenobradā kājs.
atvainot – atvainot. Viš jau tik gribē tav atvainoties.
atvaļinājums – atvaļinajums. Nākamnedeļ es nebūs pi dārb, man būs atvaļinajums.
atvest – atvest. Ko šie pilsētniek mums i lāb atveduš?
atvērt – atvērt. Es šito pudel nemāk atvērt.
atvilkne – šūklāde. Man viss svarīg dokument stāv šūklāde.
atziņa – atziņ. Es i nonācs pie atziņs, ka laim pa naud nevar nopierkt.
atzīme – atzīm. Fiskultūre viš parast dabo tās labākās atzīms.
atzīmēt – atzīmēt. Jem nomēr un a zīmul atzīmē, ku i janogriež.
atzīt – atzīt. Dārbs viņe veicās, to vaidzē atzīt katram.
atžirgt – atžiergt. Meitens atžiergušs no mieg, izcelts no ratim, sāk lēkāt pa rasoto zāl.
audekls – audēkls (ar plato ē). Tas audēkls man ģeldēs.
audēja – audēj. Tā siev bi vien lāb audēj.
audums – cēķs, drāns, audums. Uz svētkim būs jasameklē sārkaņš audums. Meits gār un plaš pārrunā, ko katr audus, kāds cēķs atveds klibais žīds, kāds apkārt nēsajuš kriev.
audzējs – audzējs. Viņe pēdējos gads kāje bi liels audzējs.
audzēt – audzēt (ar plato ē). Šodien pulkim zemniekim patīk audzēt raps.
audzināt – audzināt. Viš mums ģimene bi diezgan grūt audzinams.
auglis – augls. Tas mango gan bi viens gārds augls.
auglība – auglīb. Nu tā, cik lāb zem i mēslot, i atkarīg šīs zems auglīb.
auglīgs – auglīgs. Te prom lidz pat mežam i riktīg auglīg zem.
augsne – augsn, zem. Augsn ši puse nekād labā nebi. Atved man vel viens rats a zem!
augstiene – augstien. No Ilmājs mums pretim raudzijās Embots augstien.
augsts – augsts. Viš jau kopš gad sākum i viene augste amate.
augstskola – augstskol. Man ir palics mācīties vel viens gads augstskole.
augstu – augst. Ja grib trāpīt, tēmē lāb augst.
augstums – augstums. Man jau kopš bērnībs diez ko netīk augstums.
augša – augš. Šito skapit var uznest uz istabaugš.
augšā – augš, augšum. Ko gaid, nāc augš! Pado trep augšum!
augšējs – augšejs. Pasties augš uz tim augšējim stāvim!
augt – augt. Te viš varēs brīv augt. Šogad rudz aug acim redzam. Nekāds mikroskops nespēj šo dzīvīb saskatīt, bet, zeme iemests, dzīvais grauds dīgst un aug, nedzīvais satrūd un sairst.
augums – augums. Tas bi liel augum vīrs a gaŗ sej un lielim vaig kaulim.
augusts – augusts. Man atvaļinajums šogad būs auguste.
auksts – auksts, salts. Ģerbies silt, šorīt āre i auksts! Kārste laike saltais ūdiens nedzesē slāps, slāps āzdzen daž malk ieskābās putrs.
aumaļām – aumaļam. Enerģij viņe mutuļoj aumaļam.
auns – auns. Kāds aunels gan būs janokau, savārīs draben, būs ko piedot klāt pi apaļim rāceņim.
auss – ause. Man vien ause niez.
aust – aust. Viņs viss te nāk pa vakarim un mācās aust.
austrumi – austrum. Trīs soļ uz austrumim un ta viens uz ziemeļim.
aut – aut. Viš bi uzāvs savs jaunās kamašs. Kamērt tos apģērb, kamērt mut nomazgā un kājs apaun, paiet labs laiks.
auti – aut. Aut zābakos i labāk neka zeķs.
autiņi – autiņ. Viņ satin bērn sausos autiņos, kas turpat pie mūr žaudējās.
auto – auto. Tas gan i viens smuks auto!
automašīna – automašīn. Ja cilēks jūtās miegains, viš nevar vadīt automašīn.
autors – autors. Viš bi pulkāk bērn grāmat autors.
autoritāte – autoritāt. Viš viņ cienī ka gudr cilēk un liel autoritāt.
auzas – auzs. Drusk var piebērt klāt rupās klijs un smalkās auz pelavs.
avīze – avīz. Pa viņ pagājšnedeļ bi liels raksts avīze.
avotains – avotaiņš. Tur tai leje i dikt avotaiņš, ja neuzmanās, var piesmelt kājs.
avots – avots. Ūdien dzēršane viņ jem no avot.

 

Ā

 

ābele – ābel. Viņ ielik cepure dažs ciss, uzlik tām vierse četrs rāceņs un novietoj cepur ābels zaros.
ābeļdārzs – abeļdārzs. Tāds liels abeļdārzs pi katrs mājs nemaz nau atronams.
āboliņš – ābolīš. Šonedeļ sāks smāržot medulāj un baltais ābolīš.
āboliņš baltais – baltābolīš. Viņam grāvmale esot baltābolīš, tas tik pills a bitem, ka a basam kājam tur nevarot ne rādīties.
ābols – ābols. Ābols nu ābels tāļ nekrīt.
āda – ād. Šī ād lāb derēs priekš grožim.
āķis – āķs. Salas slieks ko likt uz āķ!
āmurs – āmars. Pado man nu vāģim lielo āmar! Nāc, palīdz man uzsist a āmar uz lakts.
ārā – āre. Izies āre ievilkt svaig lupt.
ārdīt – ārdīt. Izārd tās vecās vills zeķs.
ārdīt mēslus ar dakšām – kratīt. Jūs āb nāk uz lauk līdzēt (ar plato ē) kratīt mēsls.
ārējs – ārejs. Tam i vaidzīgs ārejs pieslēgums.
āriene – ārien. Ka cilēks sāk kļūt nolaidīgs, viš vais nerūpējās pa sav ārien.
ārsts – ārsts, dakters. Būs vien japierakstās pi dakter. Viš bi viens labs ārsts. Viņ piecēlās, nomazgājās un sāk posties pie ārst.
ārzemes – ārzems. Pa Ziemssvētk brīvdienam viš bi nobraucs lidz ārzemem.
ātri – mudīgi, knaš, nask, a skub, žigli, pusteciņs, laikus, šerp, fiks. Nāc nu lāb mudīg! A skub bērn paēd (ar šauro ē) pusdiens. Viņ sāk knaš soļot uz mājam. Viņ pa lop dzenamo gatuv žigl gā pi māts. Viņ gā pusteciņš vien un piecās minotēs bi mā. Viņ nask sāk soļot uz priekš, tā mēs tik laikus pi grēk sūdzs. Aba la taisās šerp! Nu ciemiten, nau ko vinkuļot, taisies fiks un nāc!
ātrs – mudīgs, žigls. Viš nu gan i mudīgs skrejējs.
ātrums – ātrums. Va tas ātrums mums nau pa liel?

 

B

 

badoties – badoties. Badoties jau vaig a mēr.
bads – bads. Šī paaudz jau nemaz nezin, kas i bads.
bagātība – bagātīb. Mūs kultūrs mantojums i mūs liel bagātīb.
bagāts – bagāts. Viš tai gale skaitījās diezgan bagāts.
baidīt – baidēt. Ku tu baidēj man kumeliņ? Ierbit gulē ceļmalāje, baidē man kumeliņ.
baidīties – baidēties. Te nau ko baidēties, tik droš uz priekš!
bailes – bails. Es melot, ja teikt, ka man neuztrauc bails.
bailīgs – bails. Tu jau man tāds bails.
bakstīt – zuldurēt. Cepurs bi uz jumt, vaidzē meklēt maiksts un zuldurēt tās leje.
balons – balons. Uz svētkim mēs dižo istab izrotās a balonim.
balss – balse. Viņe tā balse gan i dikt skaļa. Dziedātāj balsem atsaucās cit pulciņ. Viņ izdzierd dēl dusmīgo bals un tamdēļ steidzās, la arī pate nesajemt bāriens.
baltmaize – baltmaiz. Ku tu skries a baltmaiz kukul paduse?
balts – balts. Pa nakt āre uzsnidzs balts sniegs.
baļķi – baļķ. Malk, baļķ, dēļ nu i sagādāt, gad gadim uz priekš.
banda – band. Tā band jau necik liel viņim tur meže nebi.
bandīts – bandīts. Pēc kaŗ, viss cilēks, kas bi meže, sārkaņie sauc pa bandītim.
banka – bank. Jūs maksājum mēs nevar izpildīt, jo jūs banks konte nau pietiekams atlikums.
bankomāts – bankomāts. Tas bankomāts mums šodien nebūs pa ceļam.
baņķieris – baņķiers. Viņ tēs pierms kaŗ bi lāb pazīstams baņķiers.
bargs – bārgs. Tur āre kāds bārgs kungs tav mekle.
bariņš (par bērniem) – vētekls, spiets. Tagad mājās vesels vētekls bērn un vis grib nākt līdz. Ā, Madels a nāk ar sav spiet.
barons – barons. Baron jau tā vizinās katr dien.
barot – barot, kopt. Cik ta ilg var viņs pa velt barot? Ēst (platais ē) javār, cūks jakop. Va tu cūks jau šorīt sakop?
bars – bars, pulks, kaļāda. Tās cūks tur i vesels bars. Un tā viss braucēj pulks apsēdās nopļaute pļave uzēst pusdien. Stājās tik baŗe! Atnācam vesel kaļād un nu gribēt pi bikts. Viņ gā visam pulciņam pa priekš ka valdniec.
bass – bass. Vīr pļave pļāv basam kājam. Viņ stāvē basam kājam lidz potītem iestigus vircotos dubļos.
baumas – valods. Būs kāds valods. Es akkurāt i ievērojs, ka redzēt sapne krust i valods. Ka žagat sāk žadzināt, ta valods neizbēgams.
baznīca – baznīc. Va uz baznīc no jūs mājam rīt kāds brauks?
bārda – bārd, bārzd. Uzaudzējs tād bārd, ka ne pazīt. Viš bi pamazs vīrels a smail bārzdiņ.
bārenis – bārens. Ta meiten pat nejut, ka viņ i bāren. Četr bērn būt palikuš bāreniš.
bārt – bārt. Vaig viņs lāb dūšīg sabārt.
bārties – bārties. Es jau viss ceļ baros.
bāzt – bāzt. Aba viš tik staigā riņķe roks lielīg sabāzs bikš kabatās.
bedre – bedr. Mežcūk sēte pa nakt i izrakus liel bedr.
bedre upē – kolk. Tur upe esot tād dziļāk kolk, ku var gluž lāb pamērcēties.
beidzot – beidzot, pēdīgi. Va ta nu beidzot nau diezgan? Pēdīg dūm sadomājuš, ka nau vērts lauzties āre nu rijs.
beigas – beigs. Ši izrāde drīz būs pienākušs beigs.
beigt – beigt. Es nevar vien beigt brīnēties (ar plato ē).
beigties – beigties. Šī vasar ar drīz beigsies.
bende – bend. Muzeje vel var apstīt seno Rīgs bends zobin.
benzīns – benzīns. Nākoše degviels uzpilds stacije būs jaielej benzīns.
berzēt (acis) – bērzēt (ar plato ē), trīt. Uzmodinātie bērn ka nokaunējšies trin acs un nevarē saprast, kā tas viss notics viene īse mierkle. Nu šie gan verēs bērzēt roks!
berzt – bērzt (ar plato ē). Meits bērz (ar šauro ē) grīd. Sievs vel nobērž pļavs putrs spannišs.
bet – aba. Aba nezin kamdēļ, man tā istab nepatīk.
bez – bez. Tā zost (uo) viņe i sanākuse galīg bez sāl.
bezgala – bezgal. Viņam dzīv vis šo laik likās bezgal jauk.
bezgalība – bezgalīb. Neviens skaitls nau lielāks pa bezgalīb.
bezgalīgs – bezgalīgs. Tur zem zems valdī bezgalīgs miers un klusums.
bezgodis – bezgods. Ja tā padomā, jūs, kungs, i ritīgs bezgods.
bezjēdzīgs – bezjēdzīgs. Nu tā gan i vien muļķīg un bezjēdzīg iestād!
bezmaksas – par velt. Lūgt, la brauc par velt, to viš negribē.
bēdas – bēds. Netraucē, viņam šodien i liels bēds.
bēdāties – bēdāties. Nu jau gan mums nau vais ko bēdāties.
bēdīgs – bēdīgs. Nu nees tu tik bēdīgs!
bēglis – bēgls. Cepurs viš nosvied bēgļim pakaļ.
bēgšana – bēgšan. Ta nu viņim nekas cits neatlik, ka negod pillā bēgšans iespēj.
bēgt – bēgt (ar plato ē). Viš apjuk, jo nezināj, uz kur pus bēgt. Andrejs pēc piektā gad notikumim āzbēg uz Amērik. Pa rijs krāsns dūmvad viers kortuvs sāk mutuļot āre mell dūm, tie piepild viss rij tā, ka nevar ne redzēt, ne elpot, jabēg āre.
bērnība – bērnīb. Tais mājās pagā viss man bērnīb.
bērns – bērs (ar plato ē). Ku tāds zin, viš jau vel i bērs.
bērns mazs – knēvels. A tādim knēveļim gals roke!
bērzs – bērzs. Pa istabs log var redzēt smuk bērz bierstal.
biedēklis – baidekls. Tāds tik der pa vārn baidekl kvieš lauke, la zvierbuļs baid.
biedrs – biedrs. Pēters ar i biedrs mūs biedrībe. Nau lab nodot savs biedrs.
biete – biet. Iesēs kāds vags ar cukurbiets un puscukurens.
biezs – biezs. Šis dēls i pa daudz biezs, es nedabos to nagl caur. Tie dēļ i biezāk, jem tos!
biezums – biezums. Beigs ēvelēt, nu biezums būs labs.
bieži – biež. Va piecreiz diene ēst nebūs ta ka pa biež?
biežs – biežs. Viš te savlaik bi biežs viess.
bija – bi. Nu rīt caurais spanns bi tukšs.
bikses – bikss. Nevelc tās netīrās bikss! Viš staigā roks lielīg sabāzs bikš kabatās.
birokrātija – birokrātij. Pārāk liel birokrātij var izraisīt cilēk protests.
birokrāts – birokrāts. Tas birokrāts tik traucē cilēkim strādāt.
bise – bis. A ja nu tā bis būt bijse pielādēt?
biškopis – bitenieks. Tais mājās agrāk dzīvāj bitenieks.
bite – bit. Mam, man roke iekod bit! Bits šogad ļot čakl iet ganos un uz katr spārn nes mā ziedputekšņs.
bize – biz. Mat sapīt un nolaižs pār plecim gaŗās bizēs. Viņ jau pat prot nomazgāties un apģērbties, japalīdz tik bizs sapīt.
bizot – bizenēt. Govs šodien bizenē pa aplok asts pacēlušs.
bīdelēt – bīdelēt. Viņ bērz rāceņs, sajauc tos kop a bīdelētim miltim, pēc tam pielēj klāt gan saldo, gan rūgušpien.
blakus – blakum. Nu nāc, nostājies blakum!
blandīties – blandīties. Dzierd šo to ar pa razbainiekim, kur pa naktem blandās riņķe.
blāķis – blāķs. Baltie migls blāķ nu rīt liecināj ka dien būs saulain un jauk.
blāzmot – blāzmot. Loge blāzmoj sārkanīg gaism.
blēde – blēden. Man tā gove bi liel blēden.
blēdis – blēds. Ku ta ar tiem blēžim runāt!
blēdības – blēdībs. Lab, paliec ar mā, bet nedar tik blēdībs!
bojāt – maitāt, skādēt. Neapskādē man mašīn! Beidz te maitāt gais!
bļoda – bļod. Vecā bļod nu reiz i caur.
brašs – brass. Tas bi mans brašais brāls.
braukšus – braukšs. Pļaviniek pulciņ atstā Liekn gan braukšs gan kājam.
braukt – braukt. Va tu ar gribēs braukt? No šitās puss varē braukt augš kalne. Braukt a div ziergim. Kā tas izstītos, ja viņ, viens sievieš cilēks, sākt meže braukt?
bravūrīgs – bravūrīgs. Tas bi viens bravūrīgs puiss.
brālēns – brālens. Es viņ lāb pazīst, viš i mans brālens.
brālis – brāls. Ado to sudrab karot brāļam!
brēkulis – brāķs. Tas mazais brāķs tur šūpule tomēr i sagādājs liels neiztikšans.
briesmas – briesms. Te jau nau vais nekāds briesms.
briesmīgs – briesmīgs. Nebi jau tas zobdakters tik briesmīgs, ka sākume likās.
brilles – brills, acens. Runātajs bi tāds pavāš, ar spožam acenem. Va neviens nau redzējs mans brills? Bez brillem es bi galīg stulbs.
brist – brist. Nāc te, te i sekls, te var pārbrist pār.
brīdis – brīds. Tas bi tik vien īss brīds, ka es pat nemanī.
brīnīties – brīnēties (ar plato ē). Nu nezin gan, kas te ko brīnēties?
brīnumains – brīnumaiņš. Viņ biež redzē brīnumaiņs sapņs.
brīnums – brīnums. Šis nu i ritīgs Ziemssvētk brīnums!
brīvāk – vaļīgāk. Man tā korp (uo) i pa daudz vaļīg. Sākume bi doms, ka pietiks kād laik padzīvāt vaļīgāk pie tēv.
brīvdabas – brīvdabs. Tur leje pi ups i mūs brīvdabs estrād.
brīvs – brīvs. Uz deviņim nu rīt man vel i brīvs.
brokastis – brokaste. Kas šorīt mums būs brokaste?
brokastot – brokastot. Ap deviņim mums ar atļāv brokastot.
brokastu laiks – brokastlaiks. Ka brokastlaiks va pusdienlaiks, to pļave ievēro katrs.
bruņinieks – bruņnieks. Aiz pārs uzkalniņim pretim māj vecā Āzputs baznīc un bruņniek pile.
brūns – brūns. Viš tav gaidīs iels male un viņam mugure būs brūns mantels.
brūte, līgava – brūt. Tas jau main brūts ta ka čigāns ziergs.
brūtgans – brūtgāns. Abar viņe jau i brūtgāns.
brūvēt – brūvēt. Turīgāk seimniec talke izcep baltmaiz va vismaz raušs un dažreiz izbrūvē pat al.
bubināt – bubināt. Tas otrais ziergs ar sāk bubināt.
budžets – budžets. Pa precizēto budžet mēs varēt parunāt cetortdien.
bulciņa – bulciņ. Cik prišs i tās bulciņs?
buljons – buljons, Pusdiengalde papriekš visim pasniedz vists buljon.
bumba – bumb. Ies, uzspēlēs bumb!
bumbieris – bumbiers. Va mums šoruden nevaidzēt (ar plato ē) savārīt bumbier zapt?
bundzinieks – bundzinieks. Tas a to gaŗo bārzd gan i viens neparasts bundzinieks.
bungas – bungs. Neāzmierst tik bungs ielikt mašīne!
bungot – bungāt. Seš maz bandiniek jāj pa ceļ bungādam.
bura – zēģel. Viš bi labs zēģeļ audejs.
burka – borka. Tās tukšās borks uznes uz istabaugš.
burkāns – borkants (uo). Piegriez vel trīs borkantiņs pi zup! Otre trauke sataisī sabērzts borkants a pien un cukur.
burtnīca – bortnīc (uo). Cik ta bortnīcs tav jau i priekš skol nopierkts? Man viss novērojum i pierakstīt speciāle bortnīce (uo).
burts – borts (uo), bokštābs (uo). Lūdz nosauc sav vārd pa bortim! Va tu jau viss bokštābs pazīst?
burve – boren (uo). Viņ bi lāb zinam boren.
burvis – bors (uo). Tas tamdēļ, ka miegs a sald var i āzvērs plaksts un viss locekļs turējs save bor vare.
būdinieks – būdeļnieks. Viš bi nabadzīg mež būdeļniek dels.
būt – būt, stāvēt (ar plato ē). Es tikās var pateikt, ka tā tam būs būt. Man vel vecais slīmests stāv pelude.
būtne – būtn. Bērnim viņ i daiļākā būtn pasaule.
būvēt – būvēt (ar plato ē). Ko tu šogad plāno akal būvēt?

 

C

 

caur – caur. Va ta traktors te vispār varēs caur sēt (ar plato ē) izbraukt?
cauri – caur. Abar ši reize viņ tik caur visim kontrolposteņim.
caurs – caurs. Un nu rīt caurais spanns bi tukšs.
caurule – ror (uo), (gumijas) šļauk. Tu takš varēs pievienot šo ror pi radiator? Pavelc to šļauk tāļāk!
caurums – caurums. Ko nu, man zeķe i caurums.
celis – cels. Vakar es nokrit nu riten un sasit cel.
celms – celms. Ta vectēs nes iekše liels, līks malks šķils nu egļ celmim.
celt – celt (ar plato e). Ko nevar celt, to nevar nest (ar plato e).
celties – celties. Nu jau i laiks celties. Nu celies, celies, citād nedabos redzēt, ka rudzs mīd!
celtnieks – celtnieks. Viš bi labs amatnieks un celtnieks.
ceļabiedrs – ceļa biedrs. Viņ pastāstī savam ceļ biedrenem pa šejiens katoļ baznīciņ.
ceļasoma (liela) – kofers. Es sav kofer jau vakar vakaŗe sakrāmē.
ceļa uz mājām sākums – ceļgals. Es izies āre tav pretim lidz ceļgalam.
ceļa zīme – ceļzīm. Dažs ceļzīms nau nemaz tik viegl pamanīt.
ceļojums – ceļojums. Reizem tik dažāds var būt mūs dzīvs ceļojums.
ceļš – ceļš. Pavaktē tos bērns, ka kāds neizskrien uz ceļ.
ceļš izlikts no kokiem – čiksts. Koks vedīs āre pār pa čikst. Te vaidzēs čikstot ceļ pār pa por (uo).
cements – ciments. Vel tik bi janopērk ciments un to pavasar mēs būt cēluš jaun stall. Pa cik ciment maisim man i jasamaksā?
cena – cen (platais e). Iepierkume a zemāko cen uzvarē piegādātājs nu Lietuvs.
censties – censties (ar plato e). Vienmēr jau var censties darīt vel labāk.
cepeškrāsns – cepeškrāsn. Vakaŗe ēdīs cepeškrāsne sautēt pīl ar rāceņim.
cepetis – cepets. Suven cepets ar bakātim rāceņim izdaiļos ikvien svētk gald.
cepināt – cepināt. Saul šodien cepināj, kā jau vasars vide.
cept – cept, šmorēt. Va vis piekrīt, ka šovakar mēs ceps pankoks? Ne viss seimniecs tagad prot cept maiz. Varbūt uz svētkim mēs var izšmorēt kād zos?
ceptuve – ceptuv. Agrāk Alšvange bi pašim sav maizs ceptuv.
cepure – cepur. Tu var pakārt sav cepur vadze! Neskat vīr nu cepur!
cerēt – cerēt (ar plato e). Es pat nezin vais uz ko vel drīkst cerēt.
ceriņi – plieder. Mūs sēte (ar plato ē) šonakt vecais plieder krūms i uzziedējs.
cerība – cerīb. Tā jau sak, ka cerīb mierst pēdīgā.
ceturtais – cetortais. Viš tulīt peldēs cetorte celiņe.
ceturtdiena – cetortdien. Pa precizēto budžet mēs varēt parunāt cetortdien.
ciba sviesta – sviest bunduls. Sviests bundule i drusk sasils.
ciemiņš – ciemīš, ciemcilēks. Mammu, tav i atnācs kāds ciemīš! Šīs mājās ciecilēk vienmēr i laipn gaidīt.
ciemošanās – ciem. La nedar blēdībs, kamērt vecāk atnāks mā nu ciemim.
ciems – ciems. Tas bi neliels zvejniek ciems pi jūŗs.
cienīt – cienīt. Viš viņ cienī ka gudr cilēk un liel autoritāt.
ciest – ciest. Cik ta ilg mēs to vis cietīs?
ciet – ciet. Vel nemaz nau pusdienlaiks, abar dores (uo) jau i ciet.
ciets – ciets. Tie āboļ vel i zaļ un ciet ka akmins.
cietsirdīgs – cietsirdīgs. Runatajs bi cietsirdīgs un pateic viss ka i.
cietums – cietums. Tād cilēk agr va vēl nonāk cietume.
cigarete – pīp, cigaret. Tav pīps i? Es cigarets nepīpā.
cigārs – cigārs. Kubs cigār esot tie labākie.
cigoriņi – cigoriņ. Man tā tav cigoriņ kapeja kaut kā nesmeķē.
cik – cik. Abar cik pulk tas man maksās? Nu jau mēs cik necik būs tikuš skaidrībe.
cilvēce – cilēc (ar šauro ē). Tā sak, ka slinkums un mantkārīb esot cilēcs lielākie dzinejspēk.
cilvēks – cilēks. Viš nebi labs cilēks.
cimdi – cimd. Noliec mans cimds uz plīt žaudēties!
cimdi pirkstaini – pierkstaiņ. Tie pierkstaiņ gan man patīk!
cimdi bez pirkstiem – dūraiņ. Man tos dūraiņs vaidzēt šovakar salāpīt.
cinis – cērps. Vīrs bi klups un zierg rats uzrāvuš uz neliel cērp.
ciņains – cērpaiņš. Dižā pus no šīm pļavam i cērpaiņs un nelīdzens.
cirks – cierks. Mēs varēt iet cierke pa kumēdiņ rādītājim.
cirpt – cierpt. Viš zēnim skole matos bi izcierps robs.
cirst – cierst. Rīte mēs viss brauks uz mež cierst malk.
cirvis – ciers. Krau cier un zāģ ratos un pats uz rumb kratos. Viš krau malk uz rijs krāsns bedrs mals, tad a cierit saskald sveķain malks pagal iekuram.
cisas – ciss. Viņ ielik cepure dažs ciss, uzlik tām vierse četrs rāceņs un novieto cepur ābels zaros.
cisu (salmu vai siena) maiss – cis maiss. Ta viš sameklē piebāzt cis mais, ielik ratos un apsedz a svītrain gults seg.
citādāks – citāds, citādāks. Viš jau droši vien būs citāds. Tie uzgriežņ bi citād. Šis hokej mačs bi citādāks.
citādi – citād. Dar a lāb, citād būs ta ka citam reizem.
citrons – citrons. Smuks jau viš i, abar skābs ta ka citrons!
cits – cits. Man i padome cits risinājums.
cīnīties – cīnīties, cīkstēties. Tas boksers gan prot cīnīties! Viņe bi spēks, tamdēļ viņ gā a zēnim cīkstēties.
cīņa – cīņ. Dažim cilēkim viss dzīv i vien liel cīņ. Viš nebi piermo reiz cīņs lauke.
cīrulis – cīruls. Nepārtraukt lirināj cīrulits, kaut kur iekūkojās dzeguz.
cukurs – cukurs. Cukurmaiss iet uz beigam. Otre trauke sataisī sabērzts borkants a pien un cukur.
cūka – cūk. Mūs māje sestdien kaus cūk. Iesmērēj ar cūk taukim, la viņ nesarūs. Ku bērs cūkrāceņs?

 

Č

 

čalas – čals. Bērn čals un smiekl skan pretim saule.
čalot – čalot. Bērn tikmēr čalo save nodabe. Meits čaloj un smējās no viss sierds.
čaukstēt – čaukstēt. Vise pļave radās čaukstoš sien vāl, kurs ik pa pārs stumdim grābēj uzgriez, la tie žūt vienmērīg.
četras – četrs. Četrs sardels es jau katle ielik. Galdam parast i četrs kājs.
četrdesmit – četerdesmit. Cite zobrat (uo) posme (uo) bi četerdesmit zuob (uo).
četri – četr. Saliec tos āboļs katre šķīve pa četr!
četrstūris – četrstūrs. Vienādmal četrstūrs i kvadrāts.
čiekurs – ciekauzs. Uz ceļ sakrituš tād smuk ciekauž.
čīkstēt – cīkstēt. Nu gan beidz viss cīkstēt!
čuguns – čuguns. Labā čugun pann vakar nokrit zeme un saplīs.
čukstēt – čukstēt. Izstāž zālēs cilēk mēdz (ar plato ē) čukstēt (ar plato ē).
čukstošs – čukstošs. Viņ tulīņ sāk runāt čukstoše balse.
čupa – čup. Bieš laps saliec vags gale čupe! Saliec čupīgāk!
čurkstēt – čorkstēt (uo). Uz panns omulīg čorkst cūk tauk.
cūska – čūsk. La nenāk čūsks sēte (ar plato ē).

 

D

 

daba – dab. Man patīk dzīvāt saskaņe a dab.
dabisks – dabīgs. Koks i dabīgs materiāls.
dabūt – dabot. Tā jau var ātr dabot buburens.
dabūt ārā ar kādu koku vai nūju – kakšķerēt (abi e platie). Es nevar to kaķ izkakšķerēt āre no pagults.
daiļskanīgs – daiļskanīgs. Tie bi skaist un daiļskanīg vārd.
daiļš – daiļš. Bērnim viņ i daiļākā būtn pasaule.
dakstiņi – kārniņ. Stārp kokim jau redzē muižs sārkaņos kārniņ jumts.
dakša – dakš. Vīr ar trijzar dakšam dev sien augš uz vezumim.
dakšiņa – dakšiņ. Pado man lūdz nāz un dakšiņ!
dakšot – dakšot. Es ies dakšot augš sien uz pant.
dalība – dalīb. Man dalīb tur nau nepieciešam.
dalībnieks – dalībnieks. I daž sport veid, ku dalībniek svars i ļot nozīmīgs.
dalīt – dalīt. Sadal to tort piecās daļās!
daļa – daļ. Kād tav daļ, ko es save māje dar? A ku palik man daļ!
daļēji – daļēj. Daļēj jau tav i taisnīb.
daļējs – daļejs. Šomēnes būs daļejs mēness aptumsums.
dancot – dancāt. Es jau nemāk dancāt tik lab, ka cit.
dancotājs – dancātajs. Viņ nekād labie dancātāj nebi.
danči – danč. Šovakar pēc talk šķūne būs danč.
darbagalds – darbagalds. A to darbagald es nav visai liels ķeners.
darbarīks – dārbarīks. Noliec to skrūvgriezn pi citim dārbarīkim pelude.
darba svārki sieviešu – pluč lindruk. Pat viņ apvilk pluč lindruks, ku krās vais nevarē pareiz noteikt.
darbinieks – darbinieks. Lojāl dārbiniek pi mums var augt un veidot lābs karjers.
darbība – dārbīb. Reizem jebkur dārbīb i labāk pa bezdārbīb.
darbnīca – dārbnīc. Te i man dārbnīc, ku es pavad sav brīvo laik.
darboties – dārboties. Kā tev lon a to vis tik pacietīg dārboties?
darbs – dārbs. Nu tav uz tuvākim piecim gadim dārbs i garantēts. Tas dārb laiks esot nu rīt astoņim lidz vakaŗe astoņim.
darīt – darīt, strādāt, Ku ta tur vais var vel darīt? Dār ka tu redz (šaurais e)! Dār ko darīdams, apdomā gal. Dār man tēs (ar plato ē) pastaliņs! Va ta jūs, rakar, nevar dārb strādāt?
darīt atkārtoti un regulāri – dragāt. Cik ta ilg var tā dragāt?
datums – dātums. Mēs var pavadzīme ierakstīt cit dātum.
daudz – pulk. Šogad meže i pulk gailens.
daudzmaz – daudzmaz. Viņ jau iet un strādāt, ja vien daudzmaz varēt.
daudzsološs – daudzsološs. Viš viņe bi ļot daudzsološs skolnieks.
daudzums – daudzums. Cik ta gal gale liels daudzums tur i?
dauzīties – dauzīties. Tav neļau dauzīties cik grib, piesol vel pērien.
dažāds – dažāds. Tās varēt būt duj dažāds pieejs.
daži – daž. Pado man ar dažs gaļs gabals!
dažreiz – dažreiz, reizem. Va ta dažreiz tav viņs nemaz nau žēl? Labs padoms reizem i zelt vērts.
dažs – dažs. Dažim jau neko nevar iestāstīt.
dārds – spēriens. Tas gan tik bi varens pērkoņ spēriens!
dārglietas – dārgliets. Viss dārgliets mēs toreiz dabo steige aprakt zeme.
dārgs – dārgs. Tas gan i viens dārgs ancuks! Tas i dikt grazns gradzens, droš vien dārgs.
dārzkopība – dārzkopīb. Pēc skols viņ vel četrs gads studē dārzkopīb.
dārzs – dārzs. Izies āre dārze! Baznīcs dārze zem vecajam liepam mūsejie ieēd (ar šauro ē) pusdiens.
dāsns – dāsns. Viš bi ļot dāsns un devīgs cilēks.
dāvana – dāvan. Vaidzēt kaut ko nopierkt šovakar priekš dāvanam.
debesis – debess, debesu jums. Debess šodien i zils, bez nevien mākoņ. Tas tamdēļ, ka visapkārt i zaļie lauk un pār gāle zilais debesu jums.
decembris – decembrs. Va tav malk šogad nebeigsies jau decembre?
dedzināt – dedzināt. Agrāk katr pavasar mēs dedzināj veco zāl.
degt – degt (ar plato e), Vien pagal jau nedeg.
degunradzis – degunradzs. Degunradž Āprike i saudzejam.
deguns – deguns. Tam vīram gan i līks deguns! Nevar vien savaldīt savs garos deguns!
degviela – degviel. Mums bāke degviel iet uz beigam.
degvīns – degvīns. Kabatās viņim bi līdz degvīn pudels.
deja – dej. Šo dej es nekad nau mācējs.
deklamēt – sacīt. Viņ jau brīdināj, ka viņ nevar pasacīt kriev valode dzejolit.
derīgs – derīgs. Es domā, ka šī sēn ēšane nau derīg. Viš tik atzīts par kaŗa dienestam nederīg.
desa – des (platais e). Rīt mēs kūpinās dess.
desmit – desmit. Pajem no pagrab desmit sīpols priekš pusdienam!
deviņi – deviņ. Abar varbūt pietiks a deviņim?
devīgs – devīgs. Viš bi ļot dāsns un devīgs cilēks. A devīg rok.
dēliņš – dēlīš. Tas mans jaunākais dēlīš.
dēlis – dēls. Šis dēls i pulk pa plat.
dēls – dels. Viš i mans dels.
dēļ – dēļ. Es dēļ viņim tāds muļķībs vais nedarīš!
dēstīt – dēstīt. Mums bi jaiet pār dziļam grāvim, kas apdēstīts lazd krūmim.
dibens – dubens (platais e). Nekas takš vis laik to duben! Ūzdzer, la iet dubene!
diedelē – krinkst. Šodien piebrauc pill māj a čigānim, plijās viers, krinkst apkārt, la kaut ko do.
diemžēl – diemžēl. Mēs diemžēl neko tur nevarēs tav līdzēt.
diena – dien. Šīs tablets tav i jadzer pa divam katr dien pēc ēšan.
diendusa – diendus, diensvids. Bērnim nepatīk gulēt diensvid. Vīr āzgā uz klētsaugšs dienduse.
dienēt – dienēt (ar plato ē). Pagaid, la tik es izdien krievs! Ka viš dienē jūrniekos, viš bi nirejs.
dienvidi – dienvid. Šodien laik prognoze teic, ka vēš pūtīs nu dienvidim.
dievgalds – dievgalds. Va mēs šodien ar ies pie dievgald? Iet pie dievgald – iet duben baznīce, iet baznīce lidz pašam dubenam.
Dievs – Dies. Dies tēs debesīs, svētīts lai top tavs vārds.
diezgan – diezgan, gluž. Tā istās, ka viš i diezgan prātīgs vīrs. Tur upe esot tād dziļāk kolk, kur var gluž lab pamērcēties.
dilt – dilt. Vakar vel bi dilstošs mēness. Tas trīss i padils, drīz būs jamain.
disciplīna – disciplīn. Tas jau ta i tāds disciplīns jautājiens.
divām – divam. Va ta jums divam tur nebūs pa šaur?
divas – duj. Duj pļaviņs es nopļāv. Tas notik duj tūkstoš septiņpadsmite gade.
divatā – divate. Mēs tur bi divate.
divdesmit – dujdesmit. Viņe rīt paliks dujdesmit gād.
divi – duj, div. Viņ jau tur div tik sēd. Uz vadž bi pakārt duj dvieļ.
dizains – dizains. Pēc augstskols viš sāk nodārboties a interjer dizain.
dīgt – dīgt. Gandrīz viss sēkls i uzdīgušs. Nekāds mikroskops (uo) nespēj šo dzīvīb saskatīt, bet, zeme iemests, dzīvais grauds dīgst un aug, nedzīvais satrūd un sairst.
dīķis – dīķs. Dīķs šogad i pavisam sauss. Naģs dīķe korkst tik skaļ, ka pa nakt istabe nevar gulēt.
dīrāt – dīrāt. Viš nokav jēr un to nodīrāj ar.
dīvains – dīvaiņš. Tas gan bi viens dīvaiņš joks. Viš reizem izstījās mazliet dīvaiņš.
dīvāns – dīvāns. Va ta suns pi jums gul uz dīvān?
dīzelis – dīzels. Šī mašīn iet uz dīzel.
dīzeļdegviela – dīzeļdegviel. Tai muce i kaut kād vec dīzeļdegviel.
dobe – dob. Ies, pastīsies tavs puķ dobs!
dolomīts, ļoti ciets māls – pliens. Mut balt ka plien lelle.
doma – dom. Tā dom i vien gudr dom!
domāt – domāt. Kas tur ko tik pulk domāt!
domkrats – domkrats. Pie šķūņ būvniecībs man vaidzēs jaudīg domkrat.
dot – dot. Kaut ko jau vaidzēt pa to iedot.
doties – doties. Va nebūt jau laiks doties mā?
draudēt – draudēt, piesolīt. Va tu man draudēs? Tav neļau dauzīties cik grib un piesol vel pērien?
draudzene – draudzen. Viņ man i lāb draudzen.
draudzība – draudzīb. Daudz jaunībe domā, ka viņ draudzīb būs mūžīg.
draugs – draugs. Ritīgs draugs sav draug nelaime nepamet (ar plato e).
drēbes – drēbs, drāns. Va šodien uz baznīc vilks suit va lutur drāns? Man viss labās drēbs palik māje.
drēbnieks – sniķers. Viņ tēs bi labs sniķers.
drīkstēt – drīkstēt. Va ta tā ar drīkst darīt?
drīz – drīz. Cik ta diez drīz tas varēt būt?
drosme – drosm. La sākt vadīt jaun uzjēmum, vaig drosm.
drosmīgs – drosmīgs. Mūs valsts prezidents bi drosmīgs un atbildīgs cilēks.
drošībā – drošs. Lab, ka viš nebi dzērs al, citād viņ pakauss nebūt vais drošs.
drošs – dross. Tas gan i viens drošs puģels! Viņ bi attapīg, droš, pat reizem pārdroš.
drukāt – drukāt. Beidzot tas manuskripts bi nodrukāts.
druska – kripat. Viņe iedomībs nau ne kripatiņs.
drusku – drusk. Drusk var piebērt klāt rupās klijs un smalkās auz pelavs.
druva – druv. Pār pa zaļo druv vēsmoj liegs vējīš.
drūms – drūms. Nu nees takš tik drūms!
dubļi – dubļ. Cik ta ilg var to dubļs brist? Viņ stāvē basam kājam lidz potītem iestigus vircotos dubļos
dumjš – dumš. Tas cilēks takš i galīg dumš!
dundurs – dundurs. Šodien gan i pulk dundur! Diene nabag lopiņ nespēj atkauties no dundurim.
durklis – dorkls (uo). Cūks mūs mājās kav a vāc šautens dorkl.
durstīgs – dorstīgs (uo). Tav bārd i dorstīg.
durt – dort (uo). Viš pavisam bi sadorts piecs reizs.
durvis – dores (uo), arī dures. Pietais ciet tās dores! Nebrauc, tav ir dures vaļum!
dusmīgs – sierdīgs, nīgrs. Lūrē ta ka tād orvilk, viš sierdīg noteic. Viš i briesmīg nīgrs, ta ka svilst.
dusmoties – dusmoties, skaisties, bārties. Nu cik ta ilg var dusmoties? Viņ akal ātr saskaitās uz katr, kurš tik gadijās ceļe. Nemet maizit zeme, Dievīš bārsies!
dūkt – dūkt. I pavasars, strope jau sāk dūkt bits.
dūmi – dūm. Pār pa mež ceļās tād mell dūm. Viš labprāt uzrāv kād dūm. Pēdīg dūm sadomājuš, ka nau vērts lauzties āre no rijs.
dūre – dūr. Viš neizturē un sit tam vienam a dūr. Puiš smiedamies rādī meitam dūrs.
dūša – dūš. Tam puisim gan i dūš!
dūšīgs – dūšīgs. Viņ viss bi mums dūšīg palīg.
dvēsele – dvēsel. Jaāzdedzin svec un jaattais logs, la dvēsel tiek āre.
dvielis – dviels. Pierte uz vadž bi pakārt duj dvieļ.
dzeguze – dzeguz. Nepārtraukt lirināj cīrulits, kaut kur iekūkojās dzeguz. Beidz kūkot ta ka tād baddzeguz!
dzeja – dzej. Viņ jau piecs gads brīve laike rakst dzej.
dzejnieks – dzejnieks. Viņ vectēs bi kadreiz slavens dzejnieks.
dzejolis – dzejols. Es tač teic, ka es nevar pasacīt kriev valode dzejolit.
dzelme – dzelm. Viš nomet drēbs un ienir melne dzelme.
dzeltens – dzeltens. Šis i ļot dzeltens sviests.
dzelzceļš – dzelzceļš. Dzelzceļš reiz bi svarīgs pasažier transportam vise Latvije.
dzelzs – dzelze. Šī i lāb dzelze priekš lemešim.
dzemdēt – dzemdēt. Viņe drīz jau bi laiks dzemdēt.
dzenis – dzens. Aba tas dzens tik kaļ un kaļ.
dzert – dzērt (ar plato ē). Dzērt un ziņģāt patīk man.
dzesēt – dzesināt. Te jau nelon mut dzesināt!
dzērājs – dzērājs, krogs brāls. Va ta tādam krogs brāļam var būt labs dēls? Tā viš bi labs meistars, bet dzērājs.
dzērums – dzērums, migl. Viene migle vien, ku tik i als, tur viš i klāt. Tas jau bi līgts pa dzērum, ne skaidre prāte.
dzidrs – dzidrs. Bi dzidr un gaiš pavasar dien.
dziedāt – dziedāt, ziņģāt. Viņam patik cierāt pa sēt un ziņģāt. Mums skole mācī dziedāt trīs balsēs.
dziedāt (par putniem) – lirināt. Nepārtraukt lirināj cīrulits, kaut kur iekūkojās dzeguz.
dziedātājs – dziedātājs. Viss meits i labs dziedātājs.
dziesma – ziņģ. Ši ziņģe es neprot viss vārds, tik piermo pant.
dzija – dzive. Rīt būs jakrāso dzive.
dziļš – dziļš. Tur tāļāk nebrien, tur i dziļš.
dziļums – dziļums. Zuvem vairāk tīk dzīvāt tur dziļume.
dzimt – dzimt. Viš i dzims pierms gandrīz dujdesmti gadim.
dzimta – šlak. Tād jau i tā Dreimaņ šlak.
dzimtene – dzimten. Man dzimten jau i tepat āz mež.
dzinējs – dzinejs. Cilēk diez vai jebkad izdomās mūžīgo dzinēj. Pāļ dzinejs strādāj ļot skaļ.
dzinējspēks – dzinejspēks. Sak, ka slinkums un mantkārīb esot cilēcs lielākie dzinejspēk.
dzirde – dzierde. A dzierd viņe viss bi kārtībe.
dzirdēt – dzierdēt. Es tav nevar neko lāb dzierdēt. Va kas tāds vispār i dzierdēts!
dzirdīt – dzierdīt. Ies, padzierdīs ziergs! Laidaŗe viņ dzierdīj sārkaņraib teļ.
dzirnavas – dziernavs, sudmals. Dziernavs šonedeļ nemals. Ezermale pie sudmalam puiš peldin ziergs.
dzīt – dzīt. Vaidzēt pārdzīt goves mā.
dzīt – dzīt. A šo smēr ja iesmērē, brūcs dzīst ļot ātr.
dzīve – dzīve. Pilsēte (ar plato ē) jau nau nekād labā dzīve.
dzīvespriecīgs – dzīvespriecīgs. Viš bi viens smaidīgs un dzīvespriecīgs puģels.
dzīvība – dzīvīb. Tā runā, ka kaķim esot pulk dzīvībs.
dzīvoklis – dzīvokls. Šo dzīvokl vel var nopierkt. Siltum piegād jūs dzīvokļam pārtrauks jau aprīļ vide.
dzīvot – dzīvāt, izdzīvāt, Viš nau lauk cilēks, viņam tīk dzīvāt pilsēte (platais ē). Jaunībe cilēks nevar tā izdzīvāt, ka vecie grib.
dzīvs – dzīvs. Kaŗe viš palik dzīvs.
džinkst (par mušu) – džindžin. Mušs džindžin stopiņe.

 

E

 

ebrejs – žīds. Viņ toreiz kalpoj pi žīdim. Meits gaŗ un plaš pārrunāj, ko katr audus, kāds cēķs atveds klibais žīds, kāds apkārt nēsajuš kriev.
ecēt – ecēt (abi e platie), ecēt ar atsperecēšām – pederēt (pēdējais ē platais). Ecēt un pederēt man iemācī tēs.
ecēšas – ecēšs, atsperecēšas – pederens. Vaidzēt sariktēt vecās ecēšs. Jabrauc pi kalēj, pederens i beigts.
egle – egl. Ies nociertīs kād eglit ku pārnest mā!
eglīte – eglite. Ceļmale i saaugušs pulk mazs eglits. Jems šo, šī eglit būs lāb.
egļu mežs – egliens. Ja man kādam vaig, es līdz vakaram būs egliene.
ejot ātri – ejot pusskriešs. Senāk pusskriešs vien āzskrēj uz baznīc un agr.
ekrāns – ekrāns. Ekrān spilgtum var viegl regulēt (garais ē platais) a šo pog.
eksponēt – eksponēt (ar plato ē). Šo mēs nevar pārdot, tas i paraugs priekš eksponēšan.
elkonis – elkons. Tu man iebakstī a sav elkon. Tā nu gadijās, ka neglītais maizs riecens āzmiersts tik a elkon nogrūsts zeme.
elle – ell. Tur baron kučiers esot veds sav baron kung uz ell.
elpa – elp. Ūdiens bi tik auksts, ka āzsit elp. Iekrit tāds caurdurs krūtēs, dūr ka a nažim, dažreiz pat elp nevarē atvilkt.
elpot – elpot. Pasties, va viš vel elpo. Pa rijs krāsns dūmvad viers kortuvs (uo) sāk mutuļot āre mell dūm, tie piepild viss rij tā, ka nevar ne redzēt, ne elpot, jabēg āre.
eļļa – eļļ. Pielej takš pulkāk eļļ, la pankok sanāk brūnāk!
emigrants – emigrants. Šveše zeme tu vienmēr būs tikās emigrants.
emigrēt – emigrēt (ar plato ē). Viš pēc kaŗ emigrēj un pārgā Vācijs pilsonībe.
enerģija – enerģij. Ku tu jem to lielo enerģij un spēk?
enerģisks – enerģisks, sparīgs. Viš bi enerģisks un dažād idej pills cilēks. Uz istabaugš sparīg dziedāj gails.
epidēmija – epidēmij. Dižā mēr epidēmije te nomier pulk cilēk.
ermoņikas – harmoniks, mūņiks. Harmoniks spēlē viņ āb. Nu cik var staipīt tās vecās mūņiks!
es – es. Pagaid, es tav ies talke!
esmu – esu. Nāc āre, es jau esu klāt!
ezermala – ezermal. Pēc pusdienam noies viss uz ezermal!
ezers – ezers. Ezers jau i tepat blakum, āz kaln.
ezis – ezs. Šis ezs katr vakar nāk pi mums uz stall pec pien.
eža – ež. Bērn čalodam plūc zieds, kād nu ežs male i atronam.

Ē

ēdiens – ēdiens. Vismaz vien reiz diene i jaēd silts ēdiens. Talke bi jādo labāks ēdiens neka paš lietāj ikdiene.
ēdiens vārīts šķidrs – vir. Teļš kār dzēr balto vir spēcīg vēcinādams ast.
ēdnīca – ēdnīc. Ku te pi jums i kād ēdnīc?
ēka – ēk. Nekāds jaunās ēks jau tur viņim nebi. Kaut kur tāļume sprakšķēdam deg kād ēk.
ēna – ēn, pakrēsle. Nāc te ēne, te nau tik kārsts! Vīr pļave nosēdušies būŗ palag pakrēsle ēd (šaurais ē) pusdiens. Neko jaukāk vais nevarē iedomāties, ka apsēsties kok pakrēsle valgaje zālite.
ēnains – ēnaiņš. Caur Misiņkaln ēnaiņajam parkam svētceļotāj izgā laukos.
ērglis – ērgls. Vakar uz jumt bi nosēdies va nu vanags, va varbūt pat ērgls.
ērģeles – ērģels. Pulksten astoņos a liel troksn sāk spēlēt ērģels.
ērkšķogas – krizdols. Krizdols priekš pārdošan mēs šogad nelasīs.
ērmoties – ērmoties. Ku jūs te pa tums ērmojās?
ērms – ērms. Aba nu ta ka tāds ērms!
ērts – ērts. Šis dīvans i patiešam ērts. Vienkāršs dēļ gultiņs bi iespiests ši neērte telpe (pirmais e platais).
ēst – ēst (ar plato ē), ieturēt, ieēst, Va ta ēst vel neviens neko negrib? Te visim svētceļiniekim atļāv ieturēt launag. Baznīcs dārze zem vecajam liepam mūsejie ieēd pusdiens.

 

F

 

fabrika – pabrīķs. Ko tas pabrīķs jums te ražo?
fantastisks – fantastisks. Tas bi tik vien fantastisks ceļojums!
fantazēt – fantazēt. Nu ku var tik bezjēdzīg fantazēt (ar plato ē)?
fantāzija – fantāzij. Tas bi tikās tāds fantāzijs augls.
farmaceits aptiekā – aptiekārs. Tur tiergojās vecs, kalsns aptiekārs – vāciets.
februāris – februārs. Es domā, ka mēs šo liet var atlikt uz februār.
fēns – fēns (šaurais ē). Atnes lūdz man uz vannsistab man mat fēn!
filma – film Ši filme i diezgan spraigs sižets.
finišs – finišs. Finiše viš bi otrais.
fiskultūra – fiskultūr. Fiskultūre viš parast dabo tās labākās atzīms.
fizika – fizik. Ķīmij un fizik skole nau tie populārākie mācīb priekšmet.
fizisks – fizisks. Fizisks dārbs meže viņam bi īsts mocībs.
frizētava – frizētav. Sakare a neparedzētim apstākļim frizētav šodien nestrādās.
frizieris – friziers. Janoiet pi frizier apgriest mats.
frizieris (vīriešu) - balbiers. Tas jaunais i paties labs balbiers.
fotografēt – fotografēt. A šo aparāt es var fotografēt bez zibspuldz.
fotogrāfs – fotogrāfs. Viš tai avīze strādāj kā fotogrāfs, lidz āzgā penzije.
fronte – front. Viņ kaŗaspēk pārsvars austrum fronte bi milzīgs.
futbols – futbols. Šie i mūs labākie futbol spēlētāj.

 

G

 

gabals – gabals. Es labāk gribēt vis viene gabale. Šos kapos rokot sarok vesels kauls, pat šķierst gabals.
gadatirgus – gādtiergs. Kārtīge gādtierge bez kaušanās neiztikt.
gadi – gād. Cik pulk ta tav tie gād jau varēt būt?
gadījums – gadijiens. Va ši gadijiene mums nebūt jarisin ta liet kaut kā citād?
gadīties – gadīties, pagadīties. Nu tas jau tā var ikkatram gadīties. Ik pēc kumās a karot, kas piermā pagadijās, piestrēb klāt vir.
gads – gads. Šis bi viens labs gads. Viņam bi kād desmit gād vairāk. Tā būs brang mācīb uz gād gadim.
gadsimts – gadsimts. Reiz pierms pulkim gadsimtim te bi jūŗ.
gaidīt – gaidīt, nīkt. Es viņ nevar vien sagaidīt. Varbūt vaidzēs nīkt klāt dziernavās viss nakt.
gailis – gails. Va mēs nevarēt samainīt gaiļs? Uz istabaugš sparīg dziedāj gails.
gaisa balons – luptbalons. Lidot a luptbalon i ļot īpašs piedzīvojums.
gaisīgs – gaisīgs. Uzputotais krems bi ļot maigs un gaisīgs.
gaisma – gaism. Pierms slēdz ciet dores (uo), izdzēs gaism!
gaiss – lupte. Attais log, la var ielaist friš lupt istabe.
gaišs – gaišs. Va tu ar redz to gaišo pleķ debese?
gaita – gait. Jums gan i interesant dom gait!
gaitenis – gaitens. Uz istab ved (šaurais e) diezgan šaurs gaitens.
galdauts – galddrāns. Va nebūt ta ka laiks nomainīt mūs veco galddrān?
galdnieks – galdnieks. Viņ dels bi labs galdnieks.
galds – galds. Jasāk klāt galds, citād drīz būs klāt ciemiņ, mēs nepaspēs tikt gale.
galerts – draben. Kāds aunels gan būs janokau, savārīs draben, būs ko piedot klāt pi apaļim rāceņim.
galīgi – pavisam, galīg. Dārzs i pavisam izkalts. Ja tā torpinās (uo), es drīz būs galīg beigts.
galoda – brucekls. Viš pajēm brucekl un sāk brucināt iskapt.
galošas – kamašs, kalašs. Vaidzēt nopierkt tēvam jauns kalašs. Viš bi uzāvs savs jaunās kamašs.
galotne – galokne. Tas koks i taisns ka stīg lidz paše galokne.
gals – gals. Mēs ši gale neko tād nau dzierdējuš.
galva – gāl. Tā nau nekād vienkārš gāl, tā i ritīg kāpostgāl.
galvenais – gālvenais, dižums. Viš te tai diene bi gālvenais. Ta jau mācītājam pi bikts šo to no dižum varē pateikt.
galvenokārt – gālvenokārt. Tie, kas tik izsūtīt, gālvenokārt bi tie gudrākie cilēk.
gaļa – gaļ. Pieliec zoste klāt pulkāk gaļs! Tas gaļs gabals būs pa daudz taukaiņš.
gan – gan. Gan jau viss beigās būs lāb.
ganāmpulks – ganampulks. Pa gatuj gaŗum padzin vairāks ganampulks.
gandrīz – gandrīz. Es jau gandrīz bi izkāps nu gults.
ganības – ganīkl. Viņ i projum tāle ganīkle.
ganīt – ganīt. Bērnim un vecim cilēkim agrāk bi vasarās jāgan lop.
gans – gans. Jau no mazam dienam bērn gā pi seimeniekim pa ganim.
gar – gaŗ. Viņe vasarās patīk biež staigāt gaŗ jūŗ.
garaiņi – garaiņ. Biez silt garaiņ mutuļ celās augš no rāceņ bļods.
garantēt – garantēt. Šādās lietās neviens nevar garantēt pozitīv iznākum.
garantija – garantij. Šo varbūt vel var sataisīt pa garantij.
garām – gaŗum. Nekād nevar un nevar tikt viņam gaŗum. Brauc takš vienreiz gaŗum, dzen viņ gaŗum! Vien liel daļ no viss viņ teiktā pagā mūs ausem gaŗum.
garīgi atpalicis – nepilnīgs. Viš bi va nu drusk nepilnīgs, va arī pa daudz pārgudrs.
garīgs – gaŗīgs. Viš gribē strādāt tik kād gaŗīg dārb, ku a rokam nau jastrādā. Pec stumds televīzije būs gaŗīgs mūziks concerts.
garīgums – gaŗīgums. Dažād cilēk jēdzien gaŗīgums izprot dažād.
garlaicība – garlaicīb. La cīnītos ar garlaicīb, ganiņ izdomāj dažāds spēls.
garlaicīgs – garlaicīgs. Tā vakardiens teātr izrād bi viens garlaicīgs uzvedums.
gars – gars. Tur valdī līksms saderībs gars.
garstāvoklis – garstāvokls. A jūsmīg garstāvokl, vislabāke noskaņe svētceļotāj pārgā pār maze upite.
garš – gaŗš. Nemaz jau tik gaŗš viš nau. Tas bi liel augum vīrs a gaŗ sej un lielim vaig kaulim.
garša – gārša. Man tā gārša tā īst nepatīk. Tai torte i tād mazum piegārša.
garšot – smeķēt, gāršot. Nu pasmeķē tu a, šis i viens gāršīgs als! Pēc slimībs ēst man vais negāršoj.
garums – gaŗums. Ups kopejais gaŗums bi deviņ kilometr.
gatavoties – gatavoties. Mums vel i bišķ laiks pagatavoties.
gatavs – gatavs. Es i gatavs, vaŗam braukt. Ies nu mā, pusdiens gatavs!
gauss – gauss. Viš pie dārb bi tāds pagauss.
gavēnis – gavens. Šodedeļ sāksies gavens, kas ies līdz Lieldienam.
gavilēt – gavilēt. Mazās pilsētniecs gavilēj pa katr ziediņ.
gādāt – gādāt. Gan jau Dies gādās!
gādātājs – gādnieks. Viš jau bi pa savim mazajim brāļim un māsam liels gādnieks.
gājējs – gājējs. Viš a būt bijs gatavs līdz gājējs. Uz Tiess kaln gājēj nenocietās neatskatījšies apakļum uz Alšvang.
gājiens – gājiens. Beigās sanāc ritīgs bēr gājiens. Tas tik bi no viņ puss viens viltīgs gājiens!
gāze – gāz. Va ķēķe nau jūtams tāds ta ka gāz smaks? Pārbaud, va gāz nau vaļum!
gāzes balons – gāz balons (uo). Jabrauc pēc gāz balon, plīte gāz i beigusēs.
glabāt – glabāt. Cik gan ilg var glabāt tās vecās liets?
glabātuve dažādu lietu, arī graudu – pelud. Motorritens mums stāv pelude. Atnes vistam grauds nu ķist!
glaimot – glaimot. To dzierdot viš sajutās glaimots.
glāze – glāz. Pado man a vien glāz!
glezna – glezn. Kas i ši glezne autors?
gleznotājs – gleznotajs. Viš pēcāk kļuv slavens gleznotajs.
glīts – glīts. Tas viņim bi glīts bērs. Tomērt glīts viš nebi bak rēt dēļ vaigos.
gludeklis – gludekls, pletīzers. Mūs vecais gludekls i saplīss. Ta jau vecais pletīzers bi labāks.
gludināt – gludināt. Sviests šķīve bi nogludināts un a karot tam vierspuse bi iezīmēt krust un ievilkts graznum rieviņs. Va tu nevar izgludināt man balto krekl?
gluži – gluž. Tas jau vel i gluž jauns.
godīgs – godīgs. Viš izrādījās godīgs cilēks un atdev vis apakļum.
godīgums – godīgums. Godīgums un lojalitāt parast tiek lāb atalgot.
gods – gods. Tas mums i liels gods piedalīties šais sacensībās.
govs – gov. Jaiet dzīt goves mā. Ak tu gov tād!
gozēties – gozēties. Pi namdorem saule gozējās mells pinkaiņš suns.
grantēts – granšots. Tur gar dīķ gā granšots celīš.
grants – grant. Cik tav vaig, grant var pajemt granščupe āz šķūn.
grants karjers – granšbedrs. Kājniek gar veco pil un granšbedrem uzkāp Misiņkalne.
grauds – grauds. Zābake bi sabiruš miežgraud. Nekāds mikroskops nespēj šo dzīvīb saskatīt, bet, zeme iemests, dzīvais grauds dīgst un aug, nedzīvais satrūd un sairst.
graut – graut. Viņ gribē graut pastāvošo valsts iekārt.
grauzējs – grauzējs. Katr ruden i jacīnās a grauzējim.
grauzt – grauzt. Va ta tād var zob pastāvēt, kur kož rieksts un grauž kumpets?
grava – vang. Kaln otre puse bi alkšņim pieaugus vang.
grava Alšvangas kraujā, ko izmanto iešanai vai braukšanai – reņģ, rēd. Viss četr vīr gā leje no kaln pa gov dzenamo reņģ. Spuļģrēd un Klaparrēd, tās abs bi blakum.
grābēja – grābēj. Ap brokast laik pļave parādījās grābējs.
grābt – grābt. Pec pusdienam ies grābt un dedzināt laps!
grāds – grāds. Rīt nu rīt pi mums sol mīnus dujdesmit grāds.
grāmata – grāmat. Man mīļākā grāmat bi pazuduse.
grāmatvedis – grāmatveds. Viš no visim bi labākais grāmatveds.
grāviens – grāviens. Noplaiksnī gaišs zibens, tam tūliņ sekoj spalgs pērkoņ grāviens.
grāvis – grāvs. Pa kur laik, vakar te vel grāvs nebi!
grāvmala – grāvmal, grāv kant. Pēkšņ grāvmale sāk raudāt kāds bērs. Noliec to šķupel uz grāv kant un nāc šorp (uo)!
gredzens – gradzens. Tas i dikt grazns gradzens, droš vien dārgs.
grezns – grazns. Pie baznīcs stāvē siev grazne ģērbe.
greznums – graznums. Sviests šķīve bi nogludināts un a karot tam vierspuse bi iezīmēt krust un ievilkts graznum rieviņs.
grēks – grēks. Bagātīb jau nau nekāds grēks.
grēksūdze – grēk sūdz, bikts. Es ilg nau bijs pi grēk sūdzs. Pa Diev viš iedomājās tik tad, ka māt lik iet pie bikts.
grēkus sūdzēt – biktēties. Pi cit jau te nevar latvisk izbiktēties.
griba – grib. Tā grib jau man i.
gribēt – gribēt (ar plato ē). Ko ta pulk var nu viņ gribēt! Viņe pat bi dažs pazīms, ka Jēkabs viņ grib.
griesti – griest. Japieliek tik vel lamps pi griestim.
griezt – griezt. Viš jau nevienam negrib griezt ceļ. Nogriez man vel vien šķēl!
griezties – griezties. Va mums nau laiks griezties uz otrim sānim?
grimt – grimt. Zierg gāls pacēluš sklid pa ūden un negrimst.
grīda – grīd. Viš tik uz grīds vien grib sēdēt (ar plato ē).
grīdas lupata – grīdslupat. Savāc to ūdien a grīdslupat!
grozīt – rušināt, grozīt. Puģels ieraudzī, ka pie rijs krāsn rāceņs rušin mellais puišels. Uzgriez to sien vāl pie mež!
grozs – ķocs. Pakac man to ķoc!
grumba – grumb. Viņam pār pa pier stiepās trīs liels grumbs.
grupa – bars, pulcīš. Citos laukos arī dziedāj līksm meit bariņ. Dziedātāj balsem atsaucās cit pulciņ.
grūti – grūt. Mums jau tīk tād dārb, kas i grūt.
grūtības – grūts diens. Va ta tād i grūts diens redzējse, ka mēs zemniek?
grūts – grūts. Tas būt grūts dārbs ikvienam.
grūtsirdība – grūtsirdīb. Viņ tuvojās mājam a kaut kād baig grūtsirdīb.
guba siena – gub. Ap launag laik radās piermās gubs. Lidz vakaram viss pļav bi raib nu šim gub pudurim.
gudrība – gudrīb. Dzīvs gudrībs te varē smelties daudz.
gudrošana – gudrošan. Abam sievam nu bi liel gudrošan pa to, ko tas viss nozīmē.
gudrs – gudrs. Viš bi viens nu gudrākim un spējīgākim skolniekim save klase. Viņe bi gudrs acs.
gudrs pārāk – pārgudrs. Viš bi va nu drusk nepilnīgs, va arī pārgudrs.
gulbis – gulbs. Gulbit, gulbit, kustin kājiņs!
gulēšana – guļ. Vīriešim paredzēt guļ sien šķūne, sieviets gulēšot pelude.
gulēt – gulēt (ar plato ē). Nu sald mieg mosties, nu cik var gulēt!
gulta – gult. Noliec to plato seg uz gult!
gultne – gultn. Ups gultn te i akmeņain.
gumija – gumij, gumijs. Va tu nezin, ku palik mans dzēšamgumijs? Tur var piesist kād gumij.
gurkstēt – gorkstēt (uo). Dzierd a, ka sniegs sāk guorkstēt zem rat riteņim?
gurķis – gurķs. Ieliec vel kād gurķ šķīve, varbūt kāds gribēs!
gūt – gūt. Ne vis var gūt uzvar, kādam i ar jazaudē.

 

Ģ

 

ģērbonis – ģērbons. Viņim pat i pašim savs ģērbons.
ģērbt – ģērbt (ar plato ē). Man nau nekas ko ģērbt muguŗe.
ģērbties – ģērbties (ar plato ē). Man netīk tik biež pārģērbties. Ēst un ģērbties jau vienmēr vaig.
ģimene – ģimen. Tam gan i kupl ģimen! Nierakmiņ var būt ģimene iedzimt.
ģitāra – ģitār. Šī ģitār jau droš vien nau no lētā gal.

 

H

 

haizivs – haiziv. Te peldēt i bīstam, te var uzbrukt haizives.
hektārs – hektārs. Labs stāditājs diene var apstādīt vien hektār liel slēģ.
himna – himn. Pasākum nobeigume mēs varēt viss kope nodziedāt himn.
hokejs – hokejs. Šāds hokejs mums nau vaidzīgs.
holandietis – olenders. Olenderu laiv nāc kraste pi baznīcs.
humāns – humāns. Tā bi vien humān un cilēcisk rīcīb. Viš bi viens humāns cilēks.
humors – humors. Viš tai vakare bi jautrs un humor pills.
hūte – ūte. Un ta viš uzliek krāg un šlipšķ, ūte lai gāle.

I

 

iebraukt – iebraukt, ielīgot. Iebrauc rats pelude! Sakrautie sien vezum cits pēc cit ielīgoj muižs šķūne.
iebraukts – iebraukts. Uz mājam gā pār pa lauk iebraukts celīš.
iededzināt – iededzināt. A šo ierīc var koke iededzināt smuks zīms un uzraksts.
iedomāties – iedomāties. Kas gan ko tād varē iedomāties!
iedot – iedot. Iedo man a vien glāz vīn!
iedzert – iedzērt, pajemt malks. Va ta tā var būt, ka māje vais nau nekas ko iedzērt? Tēs pajēm dažs malks un a to pietik.
iedzīvotājs – iedzīvotājs. Ši cieme vais nau palikuš pulk iedzīvotāj.
ieeja – ieej. Paej mazliet pa lāb, tur i galvenā ieej.
iegriezt – iegriezt. Va tu var man palīdzēt iegriezt koke dažs zīms!
iegūt – iegūt, piedzīvāt. Tas i labs veids, ka iegūt draugs. Viņ i dzīvājus pilsēte (ar plato ē) un piedzīvājus dujs bērns.
ieiet – ieiet, saiet. Ta ka āre i auksts, varbūt mēs var iet iekše? Meits sagā pelude un no iegšpuss āzbultēj dores.
iekārtot – ierīkot. Viņ no jaunam dienam bi lāb novērojus, kā viss jaierīko.
ieklausīties – paklausīt. Va tāds puiss atradīsies, kurš piedzīvojuš vīr padomam paklausīs, tas nu gan i liels jautājiens.
iekurs – iekurs. Viš krau malk uz rijs krāsns bedrs mals, tad a cierit saskald sveķain malks pagal iekuram.
iela – iel. Pa lab rok paše iels male būs noparkot sārkaņ mašīn.
ienācējs – ienācejs. Viš nebi vietējais, bet ienācejs.
ieņemt – iejemt, turēties. Viņ nau skaistul, aba viņ apzinās sav vērtīb un visur turās pierme viete. Pec ilgstoš aplenkum, cietoksn izdevās iejemt tik a spēk.
iepirkums – iepierkums. Tur jau būs jatais lielais iepierkums.
iepirkumu ratiņi – iepierkum ratiņ. Pajems labāk tos lielos iepierkum ratiņs!
ierīce – uzparikt. Mums pelude ar i tād uzparikt.
iesals – iesals. Pieliec tā pulkāk iesal!
iesala žāvētava pirtsaugšā – dār. Dār i ietais piertsaugše ku žaudē iesal.
iespaidi – iespaid. Svetceļiniek gā un klus pārrunāj gūtos iespaids.
iestāde – iestād. Nu tā gan i vien muļķīg un bezjēdzīg iestād!
iestigt – nostriegt (uo). Nebrauc tur, vezums var nostriegt dubļos!
iestrēbt – iestrēbt. Ies iestrēbs zup!
iet – iet. Cik tāļ ta tā var iet bez atpūts?
ieteikt – ieteikt. Un ko tu man ši liete var ieteikt?
ietekme – ietekm. Viņam uz to tiess process bi liel ietekm.
ietekmēt – ietekmēt (ar plato ē). Tas i āzgājs pa tāļ, es to vais nevar ietekmēt.
ieva – iev. Pierms gad iev krūm ši laike jau bi vienos ziedos.
ievārījums – zapte. Va tā aveņ zapt nau mazliet piedegus?
ievērojami – ievērojam. Viņim deļ šī strīd bi radušies ievērojam zaudejum.
ievērojams – ievērojams. Tas bi ievērojams pārsvars pār pretiniek kaujs lauke.
ievērot – ievērot, novērot. Kas gan tos sīkums spēj ievērot! Viņ no jaunam dienam bi lāb novērojus, kā viss jaierīko.
ievietot – ievietot. Es gribē ievietot jūs avīze sludinājum. Ši kruste āz stiklim bi ievietot dažād svēto tēl.
ievilkt (par elpu) – atvilkt. Iekrit tāds caurdurs krūtēs, dūr ka a nažim, dažreiz pat elp nevarē atvilkt. Pagaid bišķ, atvilks elp!
ik – ik. Ik pa laikam es dzierdē tād ta ka pēkoņ rībien.
ikdiena – ikdien. Tād nu bi viņ dārb ikdien. Talke bi jado labāks ēdiens nekā paš lietāj ikdiene.
ikdienišķs – ikdienišķs. Tas bi pavisam ikdienišķs rīts.
ikviens – katrs. Dārbs viņe veicās, to vaidzēj atzīt katram.
ilgas – ilgs. Tās bi ļot stiprs ilgs pec Dzimten, kas pārved man mā.
ilgi – ilg. Cik ta ilg tā uz iels var dzīvāt?
ilgs – gaŗš. Tas bi viens gaŗš, līkumots un ainavisk interesants ceļš.
ilgt – ilgt, iet. Cik ilg šis pasākums var ilgt? Šonedeļ sāksies gavens, kas ies lidz Lieldienam.
improvizācija – improvizācij. Viss izrād bi vien liel improvizācij.
improvizēt – improvizēt (ar plato ē). Viņim ļot patik uz viets improvizēt.
inde – indev. Balt ķēv un smuk siev – tā i vīr indev, balt ķēv jamazgā, smuk siev jasārgā.
indiānis – indiāns. Laive sēdē trīs baltie un viens indiāns.
indīgs – indīgs. Tās sēns nelas, tās i indīgs.
informēt – pasludināt. Pie Padurs kapim viš pasludināj pusstunds atpūt.
instinktīvi – instinktīv. Viņ instinktīv noslēpās āz mājs pakšķ.
instrukcija – instrukcij. Visim gadījienim jau instrukcijs nevar uzrakstīt.
interesants – interesants. Jēkabs bi viens interesants un pulk zinošs cilēks.
interesēties – interesēties. Ne viss grib interesēties pa politik.
interjers – interjers. Pēc augstskols viš sāk nodārboties a interjer dizain.
internets – internets. Ēdien recepts šodien viegl var atrast internete (visi e šaurie).
ir – i, stāv. Va tav i vel kāds als pieliekame? Bļode uz gald stāv vienpadsmit āboļ.
irbe – ierb. Ierbit gulēj ceļmalāje, baidē man kumeliņ.
irbulīši – ierbuliš. Va tu rīss ēdīs a dakšiņ, va a ierbulišim?
irdens – ierdens. Augsn ši dārze bi mīkst un ierden.
izcilnis – izcilns. Viņs manteļ piedorkns pi pašim plecim bi kupls, a ieliekumim un izciļņim.
izkapts – iskapte. Rīte būs jakapin iskapte. Tie, kur sav riež i beiguš, liek iskapts pār plecim un taisās uz mājam.
izkapts griezošā daļa – iskapts zobs. Kapinot a āmar smailo pus sit pa iskapts zobim, kas uzlikt uz mazs tēraud laktes.
istaba – istab, ustub. Nāc dziļāk istabe! Es vel ustubs nau slaucījs.
istaba lielā, viesistaba – dižistab. Dižistabe bi trīs log, viss a skat uz dienvidim.
istaba mazā – mazistab. Mūs ieved mazistabe un nosēdināj pi gald.
izaudzināt – izaudzināt. La tik Dies dod veselīb viņs viss izaudzināt.
izaugt – izaugt. Varbūt ka viš vel var izaugt pa lāb cilēk.
izcelsme – izcelsm. Pudele bi kaut kāds nezinams izcelsms šķidrums.
izcirtums – slēģs. Labs stāditajs diene var apstādīt vien hektār liel slēģ.
izdarīgs – izdarīgs. Viš bi neliel augum puiss, veikls un izdarīgs, aba bravurīgs un lielīgs.
izdarīt – izdarīt. Ko vel mēs te varēt paspēt lidz vakaram izdarīt? To būs izdarījušs meits, tās nu gan i naģs.
izdevība – izdevīb. Viņ bi priecīg, ka bijuse izdevīb lietderīg izlietāt spēk.
izdevīgāk – izdevīgāk. Tas tā mums visim likās visizdevīgāk.
izdevniecība – izdevniecīb. Kur izdevniecīb i šo grāmat izdevus?
izdevumi – izdevum. Protams, seimeniekam tāds talks sagādāj izdevums.
izdomāt – izdomāt, sadomāt. Kurš gan cits ko tād var izdomāt? Pēdīg dūm sadomājuš, ka nau vērts lausties āre no rijs.
izdot – izdot. Va tu varēs man izdot atlikum no piecdesmit eiro? Bi laiks, ka viš mēģināj izdot sav avīz.
izdoties – izdoties, veikties. Ja dien būs kārst, ta iešan neveiksies. Vel jau viss var izdoties, nekas nau vel zaudēts (ar plato ē).
izeja – izej. Ies velreiz pameklēs to izej! Dūm klīst pa rij ka dzīv un meklē izej.
izgatavot – izgatavot. Nu tād izejmateriāl jau neko nevar izgatavot.
izgāzt – izgāzt. Va ta nevarē savs dusms citur izgāzt?
izgāzties – krist caur. Cit mācībās i krituš caur, un ar nekas. Nu jau gan izgāzās ka vec sēt (ar plato ē)!
izglītība – izglītīb. Kure skole viš bi ieguvs sav izglītīb? A tād izglītīb jau neku tāļ netiks.
izglītots – skolots. Tā jau pi mums darī tik skolot cilēk.
izjaucams – izjaucams. Viņam līdz bi viegl izjaucams galds un duj krēsl.
izjaukt – izjaukt. A šo paziņojum viņ toreiz centās izjaukt mier saruns a amerikāņim.
izjukt – izjukt, sairt. Nekāds mikroskops nespēj šo dzīvīb saskatīt, bet, zeme iemests, dzīvais grauds dīgst un aug, nedzīvais satrūd un sairst. Valdošā koalīcij tuvāke laike draud izjukt.
izkārt – izkārt. Viš jau gribē pierms laik izkārt balto karog.
izkurināt – iskurināt, iesildīt. Andrejs solijās āznest kād klēpel malks uz piert, la to var drusk iesildīt. Mēs varēt šovakar iskurināt piert!
izlase – izlas. Japāņ izlas šogad varēt pat iegūt zelt medaļs.
izlasīt – izlasīt. Kas ta to viss var spēt viene mūže izlasīt?
izlauzties – izlauzties. Nāc nu žigl, suven izlauzušies nu āzgald!
izliet – izliet, liet zeme. Vīr mazgāj roks, censdamies samazgāto ūdien liet zeme zālite. Izliet ūdien nesasmels.
izlietne – izlietn. Rāceņstamps stāv plaukte viers izlietns.
izlietot – izlietāt. Tos varē izlietāt gan dārbam, gan atpūte. Viņ bi priecīg, ka bijuse izdevīb lietderīg izlietāt spēk.
izlietoties – iziet. Cik tie pūŗ izaug, tik izgā pa saujiņe vien ķiļķenim un nūdaļam.
izlutināts – izleps. Un Jāns nu tiešum nebi izleps.
izmantot – izmantot. Va es varēt palūgt uz brīd izmantot jūs pildspalv?
izmērs – izmērs. Kāds tav i kāje izmērs?
izmētāt – izmētāt. Savs laiks kauliņs izmētāt, savs laiks tos salasīt.
iznākt – iznākt. Va tu varēt iznākt uz brīd āre?
izņemt – izjemt. Izjemt veco naud nu apgrozībs vaig pakāpenisk.
izpausme – izpausm. Tā ar i jūt un emocij izpausm.
izpausties – izpausties. Ļau takš viņim ar izpausties!
izpildīt – izpildīt. Es tās viss prasībs nemaz nevar izpildīt!
izpratne – izpratn. Tāds toreiz bi mūs izpratns līmens.
izraisīt – izraisīt. Pārāk liel birokrātij var izraisīt cilēk protests.
izrāde – izrād. Šo izrād i patiešam vērts apmeklēt (platais e un ē).
izrādīties – izrādīties. Viņe tik tīk izrādīties.
izskaidrot – izskaidrot. I dažs liets, ko mēs nekādīg nevar izskaidrot.
izskatīties – izstīties. Viš jau ar negrib izstīties pec ķēm.
izskolot – izskolot, izmācīt. Es bi apjēmies viņs izmācīt. Nez kāpēc pa priester viš neizmācījās. Izskolot tik pulks bērns, tas nau viegl.
izstaipīt – izstaipīt. Suns laisk piecēlās, izstaipī pakaļējās kājs, izplet plaš mut, izkār gaŗ sārt mēl un nožāvājās, pēc tam priecīg luncinādams ast tuvojās abim gājējim.
izstarot – izstarot. Viņ sej izstaroj neviltot apmierinātīb.
izstāde – izstād. Izstāž zālēs cilēk mēdz sarunāties čuksts.
izstāstīt – istāstīt, izbazūnēt. Va ta tulīt pa viss pasaul i jaizbazūnē? Istāst man, kā tur īst bi!
izšuvums – išuvums. Viņe lāb padodās skaist išuvum.
izšūt – išūt. Išūt ar adat un dieg i grūts dārbs.
izteiksme – izteiksm. Nerunā viss laik a man pavēls izteiksme!
izteiksmīgs – izteiksmīgs. Tav i sanācs noķērt vien paties izteiksmīg kadr.
izteikt – izteikt. To jau a vārdim nemaz nevar izteikt! Es gribēt izteikt jums līdzjutīb.
iztikt – iztikt. Kā penzionār vispār var iztikt a šādam penzijam? Vasare paravē dārzs, pagrābj sien, katrs kād kumāsiņ atmet, tā var iztikt gluž lāb.
izturība – izturīb. La to panākt, būs vaidzīg izturīb. Viņam bi tēraud izturīb.
izvalbīt – pārgriezt. Es tikam stūm acs pārgriezs.
izveidot – izveidot. Varbūt šim mērķam i lietderīg izveidot jaun organizācij?
izvēlēties – izvēlēties (abi platie ē), Tik pulk iespējs, ka nevar vien izvēlēties.
izvirzīt – izvierzīt. Pa piermo priekšpļāvēj izvierzīj kaimiņ Jān.
izzvejot – izzvejot. No putrs bļods jau bi izzvejot vis gārdum – rugušpien kunkuļ.
izžaut – izžaut. Viņ piecēlās ātrāk, neka bi atļauts, izmazgāj bērn autiņs, iznes tos izžaut un tikko nesaļim.

 

Ī

 

īgns – īgns. Ši viņ skate bi liels īgnums. Viš reizem sadrūm, reizem kļuv īgns.
īlens – īlens. Ja tav vaig, īlens i šūklāde.
īpaši – sevišķ. Sevišķ jauzsver viņ lielais ieguldījums. Sevišķ kulšans un lin mīstīšans talks nekad nebi bez als.
īpašs – īpašs. Tas patiesībe varēt būt Latvije kas īpašs.
īpašība – īpašīb. Ne visim šī īpašīb piemīt tik liele mēre (ar plato ē), ka tav.
īpatnējs – īpats. Tas bi viens īpats gadijiens.
īss – īss. Cik ta īss patiesībe viš bi? La viņ iet āre pi jaunim, tur būs īsāks laiks. Ta viš teic viesim īs uzrun.
īstenība – īstenīb. Kas ta viņ zin, kā tur īstenībe i bijs.
īsti – īst. Ko tu īst a to gribē pateikt?
īsts – īsts, ritīgs, untlīgs, Va tas bi īsts Gucci, va ķīnieš pakaļdarinajums? Un vien untlīg katoļ cilēk nosmādē. Man bi ritīg kauns pa to, ko es bi izdarījs.

 

J

 

ja – ja. Ja vien es to būt zinājs.
jahta – jaht. Mums tujākā jaht ost i Pāviloste.
janvāris – janvars. Pa to mēs domās, ka pienāks janvars.
jau – jau. Es jau nevarēs to viss viens āznest.
jauda – jaud. Kuģs brauc uz priekš a pill jaud.
jauks – jauks. Paldies, tas gan man bi viens jauks pārsteigums!
jaunatne – jaunatn. Viš varē būt labs jaunatns liet ministrs.
jaunākais – jaunākais. Nu trijim brāļim viš bi tas jaunākais. Ann bi slaid meit, vien gad pa Janc jaunāk.
jaunietis – jauniets. Viņ āb gā jaunieš dej kolektīve.
jaunība – jaunīb, jauns diens. Jaunīb jau nau nekāds grēks. Viņ no jaunam dienam bi lāb novērojus, kā viss jaierīko.
jauns – jauns. Tas bi priekš mums visim kas jauns. Jajem jaun, veco metīs āre.
jautājums – jautājiens. Viens muļķs var uzdot tik pulk jautājiens, ka simts gudrie nevarēs atbildēt (ar plato ē).
jautāt – jautāt, noprasīt. Va es drīkst jums ko pajautāt? Props noprasījs, ku viš sav ķēv vedot.
jautrs – lustīgs, īberīgs, jautrs. Tas gan bi viens lustīgs gājiens! Tas nu gan i īberīgs pasākums! Viš i viens jautrs cilēks!
jā – jā. Tam i japiekrīt, es ar sak, ka jā.
jālieto – jalietā. Te būs jalietā viltīb un spēks.
jāmēģina – jamanās, jamēģin. Man šķiet, ka tav i papriekš jamanās pašai. Jamēģin to šķērsl apbraukt.
jāsadzīvo – jasadzīvā. Kād siev jaunībe apprec, a tād i jasadzīvā.
jāt – jāt. Viņam patik jāt a straujim ziergim.
jātnieks – jātnieks. Tur viņ pulciņe bi trīs jātniek un div kājniek.
jeb – jeb. Jeb varbūt tās viss i muļķībs?
jebkurš – jebkurš. Jebkurš jau nevar kļūt pa miljonār.
jēdziens – jēdziens. Dažād cilēk jēdzien gaŗīgums izprot dažād.
jēdzīgs – jēdzīgs. Izdomā kād jēdzīgāk iemesl!
jēga – jēg. Dzīvs jēgs meklējum cilēkim vienmēr i bijuš svarīg un nozīmīg.
jēgpilns – jēgpilns. Dārbībam i jabūt jēgpilnam.
jērs – jērs. Suven, teļ un jēr bi jakop tapat ka maz bērn.
jo – jo. Jo labāk, ka šis vīns i sagājs etiķe.
jocīgs – jokaiņš. Viš bi tik jokaiņš, ka uz viņ sadusmoties nemaz nebi iespējams.
joki – kumēdiņ. Mēs varēt iet cierke pa kumēdiņ rādītājim.
jokot – jokot. It sevišķ svētdienās viņam patik jokot.
joks – joks. Tas gan bi dīvains joks! Tu man te netais nekāds joks!
josta – jost. Toreiz bi tāds ziems, ka sniegs vīrim bi lidz josts viete.
jubilārs – jubilārs. Tav ka jubilāram būs janopūš svecs.
jubileja – jubilej. Nu nau jau nekād apaļ jubilej.
jumts – jumts. Nu tav māj būs zem droš jumt.
just – just. Pagaidam nu visim valdībs solījumim vel neko nejūt.
justies – justies. Nu kā gan pēc viss tā cilēks var justies?
jūlijs – jūlijs. Skat, vel dažs diens un kalendare būs jau jūlijs.
jūnijs – jūnijs. Bet pagaidam vel i jūnijs.
jūra – jūŗ. Ka man i brīvs laiks, man tīk dzīvāt pi jūŗ.
jūrnieks – jūŗnieks. Viņam tēs un vectēs bi jūŗniek.
jūs – jūs. Ku ta jūs tik ilg bi palikuš?
jūsmot – jūsmot. Viš ļot jūsmoj pa skaisto šejiens dab.
jūtas – jūts. Tā ar i sav veid jūt un emocij izpausm.

 

K

 

ka – ka. Es zin, ka tav nau taisnīb, aba es nevar to pierādīt.
kabata – kabat. Jaunās nodokļ atlaids ietekmēs pulk cilēk kabats.
kad – ka. Es pats saprot, ka šis i ritīgais brīds.
kadiķis – ērcs. Šos puļķs vienmēr taisī nu ērč kok (uo).
kadrs – kadrs. Tav i sanācs noķērt vien paties izteiksmīg kadr.
kafija – kapeja. Man tā tav kapeja kaut kā nesmeķē.
kails – kails. Viš takš i galīg kails! Tā kailā patiesīb ne vienmēr i patīkam.
kaimiņš – kaimīš. Tas jau mans kaimīš a sav siev. Šis skats, a kād viš skatijās uz sav kaimiņ lauk, nebi Krists sludinātās mīlestībs skats. Kaimiņ tulīt sāk posties sagaidīt kung.
kaklasaite – šlips, slipšķs. Un ta viš uzliek krāg un šlipšķ, ūte lai gāle. Nāc palīdz man to šlips sasiet!
kakls – kakls. Streb tik, la resnāks kakls.
kaķēns – kaķens. Šis kaķens vel i dabonams (uo).
kaķis – kaķs. Kas tas pa kaķ, kas neķer (otrais e platais) pels!
kalendārs – kalendare. Janopērk jaun kalendare, ko pielikt pie siens.
kalme – kalven. Jasarau un japārnes kād bunt a kalvenem nu dīķ.
kalnains – kalnaiņš. Āz krustcelem, ceļš bi kalnaiņš un līkumaiņš.
kalns – kalns. Ja kalns nenāk pi Muhamed, tad Muhameds iet pi kaln.
kalna leja – pakaln. Pakalne viņ sastap pārējos nācējs.
kalpone – kalpon, dienestmeit. Nez, va i kād dienestmeit vel dabonam uz nākamo gad? Viņ muiže trīs gads nostrādāj pa kalpon.
kalpot – kalpot. Viš gan prot lāb apkalpot pi gald!
kalps – kalps, gājēj cilēks. Viņim mā bi trīs kalp. La nedomā, ka viņ lepn, ka negrib a kalp cilēk parunāt. Iet pārbaudīt gājēj cilēk dārb.
kalsns – kalsnējs. Tas bi kalsnējs pagaŗ augum vīrs a siermim matim.
kalst – kalst. Dārzs i pavisam izkalts.
kalt – kalt. Aba tas dzens tik kaļ un kaļ.
kaltēt – kaltēt. Saulit kāp arvien augstāk un nosusināj smilgs, izkaltēj mitro smilkt.
kamēr – kamērt. Ēd tik ilg, kamērt i paēds.
kaņepe – kaņupe. Kaņups jau dārze sēt nevaig, tās sējās pašs.
kapeika – kapīķs. Ko tur lieksies, tas jau tik i kapīķs.
kaps – kaps. Otre kape nu kreisās puss gul mans vectēs. A resnam virvem šķierst ielaid kape.
kapsēta – kap. Svētdiene janobrauc uz kapim.
kapsēta pie baznīcas – baznīcs dārzs. Pec dievkalpojum sievs mēdz (ar šauro ē) pulciņos sanākušs uzkavēties baznīcs dārze.
karalis – karals. Viņim reiz bi savs karals.
karalisks – karalisks. Tas bi viens karalisks uznāciens.
karaspēks – kaŗaspēks. Lēn prāvests tad savervējs kaŗaspēk un nācs baznīc pajemt a vaŗ.
karavadonis – karavadons. Viš uzvedās kā uzvaram vaiņagots karavadons.
karavīrs – kaŗavīrs. Kaŗ laike viš bi bijs kaŗavīrs trīs dāžādās armijās. Pec uniformam tie bi kād sveš kaŗavīr.
karāties – karāties. Tas jau te vel karājās nu pērnā gad.
karināt – kārt. Nāc te, un mantel pakar pie siens! Ku lai kar to glezn?
karjera – karjer. Lojāl darbiniek pi mums var augt un veidot lāb karjer.
karogs – karogs. Mums skape vēl i vecais karogs.
karote – karot. Mammu, ku man lielā karot?
karsts – kārsts. Papūt, la nau kārsts!
karstums – kārstums. Šis i jaizdar pierms i iesācies vasars kārstums.
karš – kaŗš. Pēdīgais kaŗš lidz šo Korzems (uo) daļ neatnāc.
kartons – kartons. Saliks tos vecos žurnāls karton kaste.
kartupeļi – rāceņ. Varbūt uzēdīs šodien rāceņpankops? La putr būt tād tumīgāk, tad var pierīvāt klāt kād rācen.
kartupeļi mazie – cūkrāceņ. Cūkrāceņs te klāt neber!
kartupeļu biezenis – bakāt rāceņ. Bakāt rāceņ i jatais a sviest un krejum.
kas – kas. Kas tur nāk?
kaste – kast. Dabo vel kād kast ku ielikt āboļs!
kašķīgs – kašķīgs. Viņ bi lielīg un kašķīg meit.
katls – katls, grāps. Mells ta ka katl dubens. Palīdz man uzskatīt putrs grāp, la putr neiziet ugune.
katls lielais – grāps. Patur, la var nokāst grāp ar cūkrāceņim.
katrs – katrs. Kurš katrs jau to vis nevar.
katoliete – katolen. Tā i katolen kristīt, vēlāk viņ pārgā uz luterticīb.
kaudze – kaudz, čup. Tā žagarkaudz ar ies uz šķeldošan. Grant, cik tav vaig, pajem nu grantsčups!
kaudze siena – gub. Ja šodien viss dien būs tik kārsts, vakaŗe varēs sien kraut gubās.
kauja – kauj. Ja grūt mācībās, ta pēcāk viegl kauje.
kauls – kauls. Viņam vel bi spēks kaulos. Tas bi liel augum vīrs a gaŗ sej un lielim vaig kaulim.
kausēt – kausēt. Mēs var izkausēt sviest.
kaušanās – kaušanās. Gādtiergs bez kaušanās nau nekāds gādtiergs.
kaut – kaut. Kaut nu tu augt mudīgāk!
kaut – kaut. Man pašam netīk tos lops kaut.
kauties – kauties. Dažim puišim jau patīk šad tad izkauties. Puiš paķēr rungs un bi gatav kauties.
kautiņš – kautīš. Ka mēs pieskrē, kautīš jau gā vaļum.
kaut kas – kaut kas. A tev kaut kas vais nau kārtībe.
kaut kāds – kaut kāds. Te kaut kāds vīrs grib tev redzēt (ar plato ē).
kaut kur – kaut kur. Es te kaut kur i atstājs sav cepur.
kavalērija – kavalērij. Viš bi karaļ kavalērijs eskadron komandieris.
kavalieris – kavaliers. Nu smuks tas tavs jaunais kavaliers. Viš bi trīszvaigžņ ordeņ kavaliers.
kaza – kaz. Kaz jau nau nekāds lops.
kažoks – kažoks. Ragās sēdē vīr ģerbušies baltos aitāds kažokos. Bi vien javelk muguŗe kažoks.
kā – kā, Es nudien nezin, kā mēs viss to lidz termiņ beigam iespēs padarīt.
kādēļ – kamdēļ. Kamdēļ man i jaiet pi priekšniek?
kādreiz – kadreiz. Va tu vel kadreiz te atgriezīsies?
kāds – kāds. Va ta viš man kāds radagabals?
kāja – kāj. Nekāp man viss laik uz to sāpošo kāj!
kājām gājējs – kājnieks. Kājniek gar veco pil un granšbedrem uzkāp Misiņkalne.
kālab – kalab. Kalab tu man neko neizstāstī?
kāpēc – kamdēļ. Kamdēļ tu vakar gribē man satikt?
kāpnes koka – redel. Tu tos vecos trauks var uznest (ar plato e) pa redel augš uz otro stāv.
kāposti – kāpost. Kāds man uz lauk katr nakt ēd iekš mans kāposts.
kāpt – vambāties. Vambājies takš iekš, la varam vienreiz sākt braukt!
kārot – kārot. Jem tik ko sierde kāro!
kārs – kārs. Meits i ļot kārs uz liel zem.
kārt – kārt. Kārt vaiņag vadze.
kārta – kārt. Pag, pag, šī bi man kārt!
kārties – kārties. Viš bi jēms un pakāries.
kārtis – kārts. Tav gan šodien nāk labs kārts!
kārtība – kārtīb. Sakārto sav istab, la i kārtīb!
kārtīgs – ontlīgs, ritīgs. Nāc, uzrau vien ontlīg polk! Viš jau bi viens ritīgs klabekls.
kārts – kārte, skland. Ka tav i laiks, pārnes kāds pārs sklands nu mež! Tā kārte man te būs pa īs. Skland žogs te būs lāb labais.
kāts – kāts. Viņ a grābekļ kāt sāk ārdīt spails, la siens žūst ātrāk.
kāzas – kāzs. Viņim drīz būšot kāzs.
kiosks – kiosks. Tur bi kiosks, kure varē nopierkt saldējum.
kīno – kīno. Pulk aktier visos laikos i gribējuš filmēties kīno.
klabeklis – klabekls. Ej nu, klabekl, ej! Neklab ka tāds klabekls!
klabēt – klabēt. Tā siev, ka kāds vecs izmalts dziernavs, klab viene klabēšane.
kladzināt – kladzināt. Vist uz pagrab kladzin, va tik nau izdējuse ol (uo)?
klaidonis – klaidons. Va ta es kāds klaidons, vai?
klaigas – klaigs. Bērn klaigs dzierdēj pat āre uz ceļ.
klaigāt – klaigāt. Bērnim jau patīk klaigāt un rotaļāties save nodabe.
klaiņot – klaiņāt. Ku jūs te pa tums klaiņā riņķe?
klapēt – klapēt (ar plato ē). Mēs viņs saklapēs viens div.
klase – klas. Viš skole gā mane paralēlklase.
klausīties – klausīties, apklausīties. Es viņ gaŗo runāšan vais nespē klausīties. Cūks jakop, tās krinkst, ka ne apklausīties nevar.
klavieres – klaviers. Cik ilg i jamācās spēlēt klaviers?
klāt – klāt. Te viss jaunie jumt i noklāt a dakstiņim. Es var tav palīdzēt uzklāt glad.
būt klāt – būt klāt. Pēters a gribēt tur piedalīties un būt klāt.
klāties – klāties. Viņim tur klājās lāb.
kleita – kleit. Tā bi vien smuk kleit.
klejot – klaiņāt. Ku jūs te klaiņā?
klepus – kleps, kāss. Krūts plēs mokošs kleps. Un ta sākās briesmīgs kāss, ka nekur glābties.
klēts – klēte. No senam kok ēkam vislabāk lidz mūs dienam i saglabājušās klētes.
kliegt – bļaut. Nu cik ta ilg var bļaut?
klijas – klijs. Drusk var piebērt klāt rupās klijs un smalkās auz pelavs.
klimpas – ķiļķen. Uztaisīs šovakar saldos ķiļķens!
klints – klinte. Mūs ceļe būs pa gājēj tiltim jašķērso vairāks klinš kraujs.
klīst – klīst. Kamērt mēs te parunās, jūs var paklīst riņķe.
klona grīda – plans. Viš sēdē un spēlējās paše plān vide.
klusēt – klusēt. Varbūt šoreiz bi labāk paklusēt (ar plato ē).
klusi – klus. Mums visim i jarīkojās ātr un klus.
kluss – kluss. Viš bi diezgan kluss puģels.
klusu – kuš. Kuš, kas tur brauc?
klusums – klusums. Šodien āre tāds klusums un miers.
kļūda – kļūd. Nu mēs zin, ka piekrišan bi vien liel kļūd.
kļūt – kļūt, palikt, tapt. Viš pec skols gribē kļūt pa uguņdzēsēj. Tagad bērn paliks bāreniš. Kad saulit iebrien meže, gaiss top tik patīkam vēss. Liel cilēk pūļ reizem top nevadam.
ko – ko. Es nezin, ko viš a to gribē teikt.
kociņš – kocīš. To nemet āre, tas i suņ kocīš.
koferis – kofers. Viņ izjēm nu kofer duj liels apelsīns.
kokapstrāde – kokapstrād. Pec skols viš gā mācīties kokapstrād.
koks – koks. Koks šodien i atronams gandrīz katre māje. Citim kokim te augt nau brīv.
kokvilna – bomil (uo). Šķiet i rup un smalk, priekš bomil diegim smalk.
kolektīvs – kolektīvs. Tas toreiz bi mūs kolektīvs lēmums.
kolhozs – kolhozs. Padomj kolektīvās saimniecībs sauc pa kolhozim.
kolonija – kolonija. Korzemniekim (uo) reiz bi savs kolonijs.
kolonna – kolonn. Šo kolonn vaidzēt pastiprināt.
komanda – komand. Kād tur vais stārpīb, kur komand uzvarēs?
komandanta stunda – komandantstumd. Komandantstumds dēļ šovakar pec desmitim būs jasēd māje.
komandēt – komandēt (ar plato ē). Ak tu štulbs, kas pa komandēšan!
komandieris – komandieris. Viš bi karaļ kavalērijs eskadron komandiers.
komats – komats. Va tu nevar šo tekst pārlasīt un salikt komats?
komisks – komisks. Katre bi pastāstams kāds komisks gadījiens.
komiteja – komitej. Te jau sanākus vesel komitej!
kompaktāk – čupīgāk. Sakārto viss savs mants čupīgāk, la i pulkāk rūm.
komponēt – komponēt. Brīve laike viņam patik komponēt mūzik.
komponists – komponists. Mūž noslēgume viš bi kļuvs slavens komponists.
koncentrāts – koncentrāts. Mūsdienās pat apelsīn sul pabrikās tais nu koncentrāt.
koncentrēties – koncentrēties. Mums labāk vaidzēt koncentrēties (platais ē) uz dārb.
konfektes – kumpets. Va ta tādim var zob pastāvēt, kur kož rieksts un grauž kumpets?
konflikts – konflikts, kašķs. Ku tu te nāc, meklēt kašķ?
konjaks – konjaks. Labs konjaks vienmēr ģeld.
kontrolēt – kontrolēt (ar plato ē). Valsts vaŗ avien vairāk grib mūs kontrolēt.
kontrolpunkts – kontrolpunkts. Viens kontrolpunkts bi nolikts dīķ gale pi lielo ozol.
konts – konts. Jūs maksājum mēs nevaram izpildīt, jo jūs banks konte nau pietiekams atlikums.
kopā – kop, kopīg, kope. Va jūs nevarēt ab kop pa divim pieturēt šo bom? Tēv laike viņ tās lūgšans skaitī kopīg. Aitam patīk turēties kope viene bare.
kopējs – kopējs. Mums tač i kopējs mērķs.
kopmītne – kopmītn. Iebrauks pa ceļam kopmītne, pajems ko ēdam.
kopsapulce – kopsapulc. Kopsapulce bi kvorums, tamdēļ tā bi lemttiesīg.
kopš – kopš. Es tav nau redzējs kopš vasar.
kopt – kopt. Cik ta var kopt tās puķdobs! Suven, teļ un jēr bi jakop tapat ka maz bērn.
kora balkons baznīcā – koraugš. Lielākā daļ nu viņim uzkāp uz koraugšs.
koris – kors. Ritvakar būs baznīcs kor mēģinājums.
kosmoss – kosmoss. Piermie cilēk lidojum kosmose bi liel notikum.
kost – kost. Še, nokodies! Šis suns nekož.
krasts – krasts. Griez to laiv riņķe, vien nu mūs somam i palikuse kraste.
krauja – krauj. Pār pa krauj bi uzbūvēts varens tilts.
krauja neliela – krauls. Tā otr mašīn, tā pa kraul augš netik.
kraut – kraut. Ies pakraut malk! Beigās nebi jakrau.
krājums – krājums. Mūs labībs krājums jau sāk iet uz beigam.
krākt – krākt. Istabe gan krāc, gan šņāc dažād gulētāj.
krāsa – krās. Kāde krāse pervēs to soliņ pi mājs?
krāsains – krāsaiņš. Es nezināj, ka tas būs tik krāsaiņš!
krāsns – krāsne. Tā vecā krāsne drīz būs japārmūrē.
krāsot – krāsot, mālēt, pervēt. Tas vells nau tik mells, ka viņ mālē. Meitam ļot patik viņs lindraks, uguns kas uguns, kā viņ to krāsojs? Nopervē tās dores a!
krāt – krāt. Viņam patik viss ko krāt.
kreisais – kreisais. Tav nedārbojās kreisais pagriezien rāditājs.
krekls – krekls. Ko tu dar, tas bi mans pēdīgais krekls!
krelles – krells. Katoļ tik krells pa rokam vārstot un visāds pancks sūdzot.
krējums – kreims, krejums. Pado man krejum. Pajem saldo kreim priekš kapij. Krejums bi nostājies paše vierse.
krējumu nosmelt – nosmalstīt. Vakardiens pien var nosmalstīt.
krēsla – krēsl. Rīt krēsle viņs krekls izstījās pelēks. Metas jau krēsl.
krēslā – krēsle, maze gaismiņe. Rīte, maze gaismiņe, ceļotāj celās un gā tāļāk.
krēsls – krēsls. Pi jaunā gald mums vaidzēs nopierkt sešs krēsls.
krievs – krievs. Viņ vectēs bi ritīgs krievs nu Krievijs.
krist – krist. Kāp prātīg, tur var viegl nokrist.
kristības – krustubs. Lācene a drīz būs krustubs.
kristīt – krustīt. Viš bi krustīts Alšvangs baznīce. Ši paše reize viņ apjēmās vien dēl noteikt krustīt Jāņ vārde.
kritisks – kritisks. Ja tā kritisk pavērtē, nekā lāb jau tur nau.
kritizēt – kritizēt (ar plato ē). Kritizēt jau vienmēr i viegl.
krucifikss – krucifikss. Ši krucifikse aiz stikl bi ievietot dažād svēto tēl (platais ē).
krupis – deps. Iedzer takš kāds zāls, tu i pills ta ka deps! Mums priekšname zem skap dzīvā deps.
krustēvs, krustmāte – pād. Lielā Trīn i Trīniņs pād.
krustojums – ceļ žākls, krustcels. Cit pievienojās ceļ žākle, nākdam pa gudeniek ceļ. Āz krustcelem ceļš palik līkumaiņš.
krusts – krusts. To māj ceļgale jau no sensenim laikim i bijs krusts.
krūm – krūm. Tur jau tik krūm vien i.
krūtis – krūts. Aba man te kaut kas dor (uo) krūtēs.
krūze – krūz. Ši krūz jau ģeldēs ļot lāb.
kucēns – kucens. Palaid to kucen ar palakt!
kučieris – kučiers. Korzeme (uo) tapat ka Zviedrije un Somije kučiers izsens i sēdējs labe puse.
kuģis – kuģs. Es domāj, ka tas kuģs būs lielāks.
kuilis – veprs. Viņ veprs jau runājot vācisk. Tos labākos veprs rudene āzved uz Liepāj.
kukaiņi – kukaiņ. Viņim matos ieviesās kukaiņ.
kukulis – kukuls. Gald vide atradās puskukuls maizs un kaudzite sakraut rauš.
kulšana – kulšan. Sevišķ kulšans un lin mīstīšans talks nekad nebi bez als.
kult – kult, Cik ta nu hektār labīb šogad nokūl?
kultūra – kultūr. Kultūr i svarīg ikviens identitāts sastāvdaļ.
kuļmašīna (tvaika) – damps. Vien varen ierīc esot tāds damps.
kumelītes – kumelens. Viņ izgā āboliņ lauke un saplūc kumelens un žīdens.
kumoss – kumāss. Va ta man ar kāds kumāss nepaliks pār? Ik pēc kumās a karot, kas piermā pagadijās, piestrēb klāt vir.
kundze – kundz, madam. Palūdz to kundz, la viņ paiet male! Tur jau viš nāk a sav madām.
kungs – kungs. Godātie kung, cienītās dāms! Kaimiņ tulīt sāk posties sagaidīt kung.
kunkulis – kunkuls. Nu putrs bļods jau bi izzvejot vis gārdum – rugušpien kunkuļ.
kuņģis – māg. Ēd tik, la māg brīnās!
kupls – kupls. Viņs manteļ piedorkns pi pašim plecim bi kupls.
kur – ku. Es nezin, ku viņ meklēt (abi e platie).
kurināmais – kurinamais, dedzinamais. Mums lidz pavasar nepietiks kurinamais. Dedzinamais lielāko ties jau toreiz bi žagar.
kurināt – kort (uo). Palīdz man iekort krāsn!
kurkstēt – korkstēt (uo). Naģs dīķe korkst tik skaļ, ka pa nakt istabe nevar gulēt.
kurnēt – kornēt (uo). Aba fiks un bez kornēšans!
kurpes – korpes (uo). Man tā korpe bi atsējsies.
kurš – kurš. Kurš ta beigās bi piermais?
kurtuve – kortuv (uo). Pa rijs krāsns dūmvad viers kortuvs sāk mutuļot āre mell dūm, tie piepild viss rij tā, ka nevar ne redzēt, ne elpot, jabēg āre.
kustēties – kustēties (ar plato ē). Viņam jau tīk pulk kustēties pa svaig gais. Ziergs sāk lēnam kustēties.
kustība – kustīb. Tā bi lāb māņ kustīb.
kūka – kūk. Vecāmamm mums cep (šaurais e) ļot gāršīgs kūks.
kūkot – kūkot. Nepārtraukt lirināj cīrulits, kaut kur iekūkojās dzeguz.
kūpēt – kūpēt (ar plato ē). Istabe uz gald divās lielās māl bļodās kūpēj balt pien vir.
kūpināt – kūpināt, žaudēt. Tur viš sēdē pīp kūpinādams. Mums māje nau žaudēt gaļ.
kūtrs – kūtrs. Dārbe un mācībās viš bi diezgan kūtrs.
kūtrums – kūtrums. Kūtrums jau tur nebi pi vains.
kūts – stalls. Vecais stalls jaremontē, tas jau lēnam brūk kop.
kvadrāts – kvadrāts. Vienādmal četrstūrs i kvadrāts. Sārkaņais kvadrāts bi pabrīk Rīge, kas padomj gados taisī gumijs zābaks.
kviekt (par cūkām) – kviekt, krinkstēt. Cūks jakop, tās krinkst, ka ne apklausīties nevar. Cūk kviec ka aizkaut.
kvieši ziemas – pūŗ. Cik liele platībe mēs šogad sēs pūŗs? Kalniņe zaļo pūŗ druv. Viņ vieglaje zemite pūŗ nepadevās.
kvorums – kvorums. Pec jaunā likum mums kopsapulce kvorums nau vais vaidzīgs.

 

Ķ

 

ķeblis – krāģs. Pasēd tepatās uz krāģit!
ķeizars – ķeizars. Ķeizaram jau neviens neko nevar liegt.
ķelle – ķell. Krāsns viš pats nemūrī un vispār a ķell nestrādā.
ķermenis – ķermens, augums. Cilēk ķermens i vien liel un sarežģīt pabrīk. Kā tās kājs tād resn augum var nest?
ķerra – tačk. Vaidzēt izkraut ar to malk, la tačke nau pa grūt.
ķēde – ķēd, važs. Šī būs lāb ķēd priekš govem. Āz sien varē dzierdēt, ka gov žvadzin važs.
ķēpa – klapat, krāms. Klapats jau būs, kamērt izaudzinās, bet ko lai dar? A tiem mazim i liels krāms.
ķēve – ķēv. Props noprasījs, ku viš sav ķēv vedot. Ķēve i gāle apauš a gaŗ paved.
kieģelis – ķieģels. Viņ tur ražo un pārdo labs ķieģeļs.
ķirbis – ķierbs. Va tu nevar šovakar izvārīt ķierb zup?
ķirsis – ķirss. Šogad būs lāb ķirš raž.
ķirsis skābais – ķezbers. Gaŗ to dārz mal sastādīs ķezbers.
kirurgs – ķirurgs. Viš bi slavens ķirurgs.
ķīlis – ķīls. Do otr, tas ķīls būs pa maz!
ķīmija – ķīmij. Ķīmij un fizik skole nau tie populārākie mācīb priekšmet.
ķīvēties – ķīvēties (ar plato ē). Nu beidz takš vienreiz ķīvēties!

 

L

 

labais – labais. Pasties, va labais pagrieziens man mirgo?
labāk – labāk. Labāk jau vais nevar būt!
labāks – godīgāks. Viņe vel jaieskrien iekše un jauzvelk godīgāks lindruks.
labdien – labdien (ar uzsvaru uz pirmo zilbi). Diespalīdz, labdien visim, kas i atnākuš! Diespalīdz, istabe ieiedam viņ sveicināj mājinieks.
labi – lāb, smuk, labs i. Ta jau beigās viss būs lāb. Labs i, mēs to izdarīs. A to var smuk nopelnīt.
labība – labīb. Kā ta tav šogad labīb i augus?
labot – labot, piepravīt. Varbūt ka var nemest uzreiz āre un provēt papriekš salabot? Es tik mazliet gribē piepravīt.
laboties – laboties. Es i apsolījies uz priekš laboties.
labrīt – labrīt. Labrīt nu rīt!
labs – labs, brangs, krietns, feins. Labs lāb nemaitā. Viņ esot brang strādniec un tīrīg. Strādniec viņ krietn, bet porcīg gan. Kamērt Brencs bi dzīvs, saved (ar šauro e) tāds brangs baļķs. Tas bi viens feins kumāss!
labumi – labums. Atbraucēj i atveduš dažnedažāds labums.
labvakar – labvakar. Neāzmierst visim padot labvakar, ka ies iekše!
lai – la. Pasak viņim, la viņ liekās miere!
lai arī – lai, Amatnieks lai. Komponists lai.
laiciņš – laicīš. Kopš pedejo reiz tikāmies, i pagājs labs laicīš.
laidars (liels stallis) – laidars. Laidaŗe viņ dzierdī sārkanraib teļ.
laikam – laikam. Mēs jau laikam būs atbraukuš pa vēl.
laikraksts – avīz. Kadreiz runāj, ka politiķ varot nosist a avīz.
laiks – laiks. Man tam visam nau laiks. Laiks skrien tik ātr.
laime – laim. Tā bi tād cūks laim.
laimīgs – laimīgs. Ja tā padomā, viš bi viens laimīgs cilēks.
laipa – laip. A to laip prātīg, tā var salūzt.
laiskoties – vinkuļot. Nu ciemiten, nau ko vinkuļot, taisies fiks un nāc!
laist – laist. Tagad lēnam un prātīg, laid viņ vaļum!
laiva – laiv. Pi ezerim vel šur tur var dabot redzēt vecās laivs.
laizīt – laizīt. Pate gan brang noēdusēs, būs pi krējum podim palaizījusēs.
lakats – lakats, drāns. Šis i ļot vecs lakats. Ak ta drāniņ vien tik iedev!
lakt – lakt. Palaid to kucen ar palakt!
lakta kalēja – lakt. Tā i īst kalēj lakt.
lakta – lakt. Aba gails lakte augš un dzied viene dziedāšane.
lamas – bārien. Viņ izdzierd dēl dusmīgo bals un tamdēļ steidzās, la ar pate nesajemt bāriens.
lamāt – lamāt, gānīt. Lamāt valdīb pi telvizor i tukš laik tērēšan. Ja vaig, es var gānīt, ja vaig, es var ar negānīt.
lamāties – lamāties, gānīties. Nau lāb lamāties uz cilēkim. Nu beidz takš cilēkos gānīties!
lapa – lap. Dažim kokim laps bierst agrāk, citim vēlāk.
lappuse – lappus. Kuŗe lappuse bi tā labā recept?
lapsa – laps. Vakar mēs a sun redzē, ka pa sēt staigā laps.
lasīt – lasīt. Va tu nevar man āzdot palasīt kād interesant grāmat?
lasītājs – lasitājs. Cik ta šodien vais i palikuš tie grāmat lasitāj?
lasītprasme – lasītprasm. Tāds, kurim nau lasītprasm, šodien atrast i ļot grūt.
latvietis – latviets. Kuģ kapteins velāk izrādījās latviets.
latvisks – latvisks. A cept siļķ, rāceņim un rugušpien, tas bi ļot latvisks galds.
lauki – lauk. Man bērnīb pagā uz laukim.
lauks – lauks. Tas lauks mež ieloke i iznomāts kaimiņ Jānim, ku pļaut zāl.
lauksaimniecība – lauksaimniecīb. Ka es bi jauns, es gribē studēt lauksaimniecīb.
laukums – laukums. Tā apļ laukum aprēķin formul man kopš skols i āzmiersusēs.
laulāt – laulāt. Viņ i laulāt katoļ baznīce. Ab laulātie draug gā pi vecās rijs.
laulības – laulībs. Laulībs baznīce bi pēc svētās Miss.
launags – launags, palaunags. Ko mēs ēdīs palaunage?
laupīt – laupīt. Gadījien, ka uz iels aplaup cilēks, šodien i ļot ret.
laupītājs – laupītājs, razbainieks. Slavenie seno laik laupītaj šodien i āzmierst. Dzierd ar pa razbainiekim, kur pa naktem blandās apkārt.
lauzt – laust. Vecos niķs laust būs grūt.
lauzties – lausties. Viš bi a mier iet a zēnim lausties. Pēdīg dūm sadomājuš, ka nau vērts lausties āre nu rijs.
lazda – lagzd. Viss kalns bi apaudzs a lagzd krūmim.
lācis – lācs. Man reiz bi suns, kur sauc Lācs.
lāde – lād. To lād a pa visim iecels ratos!
lāde (graudu glabāšanai) – ķists. Miežs, cik vistam vaig, pajem nu ķist!
lādiņš – lādīš. Tas lādīš var sprāgt kure katre brīde.
lādzīgs – lādzīgs, lāg. Viš tomēr bi lāg vīrs. Tas mums bi viens lādzīgs suns.
lāpa – lāp. Tā zar čup deg ka lāp!
lāpsta – lāpst, šķupel. A šo šķupel nekād labā rakšan nesanāks. Grauds sastūm viene viete a lielam kok lāpstam.
lāse – lāse. Tā gatavā mant bi dzidr ta ka rass lāse.
lāsteka – lāstek. Liels lāsteks var būt gājējim bīstams.
lecīgs – lecīgs. Va jūs te viss i tād lecīg?
ledus – leds. Tas i varens skats, ka pavasaros upēs iet leds.
ledusskapis – ledsskaps. Kā to viss nopierkto pārtik mēs sakrāmēs viene ledsskape?
leja – valks, lej. Zāl diže valke varēt nepļaut un paturēt, ku ganīt lops.
lejā – lejum. Nopļaut (uo) i miež lejum. Es a viņim nekāps lejum.
lekcija – lekcij. Es nevar vien sagaidīt, ka tā lekcij beigsies.
lelle – lell. Nu jau viņ vais nebi nekād lellit.
lemtspējīgs – lemtspējīgs. Viš tais gados necik lemtspējīgs vais nebi.
lemttiesīgs – lemttiesīgs. Kopsapulce bi kvorums, tamdēļ tā bi lemttiesīg.
lepnība – lepnīb. Tā jau nau nekād pārmērīg lepnīb!
lepns – lepns. Viš bi lepns uz sav šlak.
lēciens – leciens. Šis šodien bi tavs labākais leciens.
lēkāt – lēkāt. Iet, mazie, palēkā pa sien beņķ!
lēkt – lēkt (ar plato ē). Dažim jau pec piertes patīk lēkt aukste ūdiene.
lēmējvara – lēmējvar. Valdīb iestājās pa strikt lēmējvars un izpildvars nodalīšan.
lēmums – lēmums. Tas, a šodiens acem skatoties, varēt būt bijs viens kļūdains lēmums.
lēnām – lēnam, pamazītiņam. Viš lik, la tēs (ar plato ē) pamazītiņam iet uz māj. Brauc lēnam un prātīg!
lēni – lēn. Ja mēs brauks tik lēn, mēs lidz vakar necik tāļ netiks.
lēns – lens. Viš nebi ne ātrs, ne lens, kaut kas pa vidam.
lēts – lets. Lēts i lēts, nu kāds brīnums tur var gribēt (ar plato ē).
lētums – lētums. Tas lētums var būt mānīgs.
lidmašīna – lidmašīn. Tur dzīvāj puiss, kurš gribē pats uzbūvēt lidmašīn.
lidosta – lidost. Šī i ļot populār lidost.
lidot – lidot. Lidot ar luptbalon virs kok galoknem, tās i īpašs sajūts. Drīz viss cepurs salidoj augš uz jumtim.
liecināt – liecināt. Viņam rīt jabrauc uz ties liecināt.
liegs – liegs. Pār pa zaļo druv vēsmo liegs vējīš.
lieks – lieks. Va tav nau kāds lieks cimd pārs?
lielākais – dižākais. Tie dižākie bērn jau sāk iet pa ganim.
lielākā daļa – dižums. Ta jau mācītājam pi bikts šo to no dižum varē pateikt.
lielceļš – lielceļš. Āz to lielo ozol jūs izies ār uz lielceļ!
lielīgs – lielīgs. Viņ bi vien nepatīkam siev, lielīg un kašķīg. Viš bi neliel augum puiss, veikls un izdarīgs, aba bravurīgs un lielīgs.
lielīt – lielīt. Viņs vaidzēt drusk palielīt.
lielīties – lielīties. Viš ne dzēr, ne pīpēj, ne lielijās a sav spēk.
liels – liels, brangs, prāvs, dižs. Āre šonakt sol liel puten. Tās gan i liels ogs! Re, kas pa brang, balt un apaļ mut! Izvārīts prāvs katls a nemizotim rāceņim. Tās i lūgsns nu dižās dziesm grāmats.
lielsaimnieks – lielseimenieks. Viš jau ši gale bi ritīgs lielseimenieks.
lielums – lielums. I dažād lielum, kurs var noteikt izmantojot gan tiešo, gan netiešo mērišan.
liepa – liep. Tās dažs diens, ka ziedēj lieps, nesanāc salasīt liepzieds. Baznīcs dārze zem vecajam liepam mūsejie ieēd pusdiens.
liesma – liesm. Sveč liesms rudeņos palīdz kliedēt (ar plato ē) drūmo tums.
liet – liet. Salej visim vīn! La viņ pielej klāt vakarejo pien!
lieta – liet, daikts. Šī liet man nau skaidr. Ak valts, kas par īberīg daikt!
lietderīgs – lietderīgs. Nu varē sākties lietderīgāks saruns.
lietojams – lietājams. Stalls, klēt un rij tāds pavecāks, bet vel gluž lāb lietājams.
lietot – lietāt, brūķēt. Man patīk lietāt vīn un brūķēt lāb brandīn. Va to, ko mācīj augstskole, varēs ku dzīve pēcāk izlietāt?
lietpratējs – lietpratējs. Viš paķēr grožs un a lietpratēj rok lik tiem nopliukšķēt uz zierg apaļajam muguram.
lietus – liets. Jau trīs nedeļs pi mums nau bijs liets. Liets līst ta ka cīkst.
lietusgāze – lietsgāz. Tād lietsgāz es vel šogad nebi redzējs. Spēcīgs lietusgāzs šļāc pret log rūtem.
lietussargs – lietussārgs. Pajem katre gadījiene lietussārg ar līdz!
lietuvēns – lietuvens. Lietuvens i ļauns gars, kas uzmācās cilēkim un lopim. Ūzvilks uz dorem lietuven krust!
lietuviešu baltais sviests – leits. Tā dižā ķērn būs jasadar svieste, nu mazās varēs sataisīt leit.
ligzda – ligzd. Piermie putn jau sāk vīt ligzds.
ligzdot – ligzdot. Viņ jau te atlido tikās ligzdot.
likt – likt, notekt. Visim jau nevar likt darīt to, ko viņ negrib. Viš man lik braukt uz Rīg. Viš strādāj dārb ko noteic tēs.
likt darīt – dragāt. To (uo) man tēs jau dragā nu desmit gād vecum.
likt – likt. Noliec to līgum uz man gald, datoram blakum!
liktenis – liktens. Varbūt tā nau nejaušīb, bet gan liktens.
likties – likties. Tas var likties citād, neka tas patiesībe i.
likumdevējs – likumdevejs. Likumdevejs bi domājs citād.
likumīgs – likumīgs. Prasīb, kas nau likumīg, i nelikumīg.
likums – likums. I jatiecās uz to, ka i viens likums un vien taisnīb visim.
lineļļa – lineļ. Lineļ, ko spiež no linsēklam, i ļot veselīg.
lini – lin. Putrs spannits bi apsegts a balt lin drēb. Tai lauke āre pi ceļ sēs lins.
linsēklas – linsēkls. Klēte tīne vel i palikušs linsēkls.
literatūra – literatūr. Modernās literatūrs piermssākum i meklējam sene (pirmais e platais) Babilonije.
līdz – lidz. Tā jau var gaidīt lidz Pastare diene.
līdzeklis – līdzekls. Tas bi labs līdzekls priekš mat kopšans.
līdzīgs – līdzīgs. Viš bi diezgan līdzīgs savam brāļam.
līdzjūtība – līdzjutīb. Es tikās atnāc izteikt līdzjutīb.
līgot – līgot. Ku ta jūs šovakar līgos?
līgotāji – līgotāj. Pār pa kaln jau nāc piermie līgotāj.
līgoties – līgot. Rat izlīgoj pa dorem laidare un no turiens sētsvide.
līks – līks. Tas pierksts man i līks nu dzimšans.
līksmoties – līksmoties. Viņams tik līksmoties vien prāte.
līksms – līksms. Viņ viss dzēr (šaurais ē) un palik āzvien līksmāk.
līkumains – ločots, līkumaiņš. Pa lāb palik ločot upite. Tāļāk ceļš bi kalnaiņš un līkumaiņš. Pēdīg izveidojās cilēk straum, kas pa ločot ceļ plūd uz priekš.
līmenis – līmens. Viš organizē pasākums ļot labe līmene. Pa nakt upe i cēlies līmens.
līmeņot – vāgot. Pajem vāg un novāgo man šito stab!
līmeņrādis – vāgs. Bez lāb vāg māj nevar uzbūvēt (platais ē).
līst – līst. Jau kopš vakardiens bez apstājs līst liets.
līst (četrāpus) – lodāt. Ap lielo altār uz ceļim lodāj adorētāj rinds. Ku jūs te lodā?
līt – līt. Prognoz sak, ka drīz beigs līt.
lobīt – lobīt. Lobīt saulspuķ sēkls.
loceklis – locekls. Viš vakar tik ievēlēts pa jauno valds locekl. Tas tamdēļ, ka miegs a sald var āzvērs plaksts un viss locekļs turējs save bor vare.
logs – logs. Jo māje lielāk log, jo pulkāk jakurin. Dižistabe pavisam bi trīs log.
lojalitāte – lojalitāt. Godīgums un lojalitāt parast tiek lāb atalgot.
lojāls – lojāls. Lojāl darbiniek pi mums var augt un veidot lāb karjer.
lokans – lunkans, lukns. Man te vaig tād kabel, kas i lunkans. Viņ gan i lukn meit!
loma – lom. Man tā jaunā lom tomēr tā īst netīk.
lopi – lopi. Viņim bi mā pulk lopi. Negribē jau viss mūž lopim pi asts sēdēt (abi ē platie).
lopisks – lopisks. Tav nu gan i lopisks fantāzijs.
lopkopība – lopkopīb. Agrāk uz laukim viss vairāk va mazāk nodārbojās a lopkopīb.
ložņāt – lodāt. Ku tu te lodā? Pa skaistajim ziedim bezrūpīg lodāj bitits.
lukturis kabatas – baterij. Tur būs tumšs, pajem līdz baterij!
luncināt – luncināt. Suns laisk piecēlās, izstaipī pakaļējās kājs, izplet plaš mut, izkār gaŗ sārt mēl un nožāvājās, pēc tam priecīg luncinādams ast tuvojās abim gājējim.
lutekle – lutekl. Viņ bi viss lutekl.
luterānis – luturs. Luturs mēs agrāk sauc pa pagānim.
luterāņu (ne suitu) drēbes – lutur drāns. Viņ ši gale bi piermā, kas sāk nēsāt lutur drāns.
luterāņu ticība – luterticīb. Luterticīb te i ienākus tik pēdīge gadsimte.
lutināt – lutināt, spokot (abiu o). Viņ savs meits nebi lutinājse. Tas suns jau i galīg iespokots!
lūdzu – lūdz. Va tu lūdz nevarēt ieliet man ar kapej?
lūgšana – lūgsn. Viņ viss zināj nu galvs katr Rožkroņ lūgsn un dziesm.
lūgt – lūgt. Va es var lūgt jums neliel padom?
lūgties – lūgties, palūgties. Viņ pi baznīcs paēd brokasts, drusk palūdzās un ta soļoj tāļāk. Nu cik ta var viņs lūgties!
lūk – lūk. Tā lūk tās liets ši pasaule notiek.
lūka – lūk. Vece pile vel i saglabajušās dažs seno laik šaujamlūks.
lūka (un ierīkota vieta siena nomešanai no staļaugšas) – zemgāžams. Nomet leje zemgāžame drusk sien!
lūpas – lūps. Nu sal man biež sprēgā lūps.
lūrēt – lūrēt (ar plato ē). Ku tu te lūrē (ar šauro ē) uz man ta ka tāds vanags? Lūrē ta ka tād orvilk!
lūzt – lūzt. Kokim stipraje vēje lūz zar.

 

Ļ

 

ļaudis – ļauds. Te sēte (garais ē platais) sanākuš kaut kād sveš ļauds.
ļaunatminīgs – ļaunatminīgs. Dzīv viņam bi grūt, abar viš nebi ļaunatminīgs.
ļauns – ļauns. Viš nekad nau bijs ļauns.
ļaunums – ļaunums, pārestīb. Tā nu tās raibās muts cēlās viss ļaunums. Viņ uzskatī, ka viņe nodarīt liel pārestīb un netaisnīb.
ļaut – ļaut. Ļaut va neļaut, to reizem nau tik viegl izlemt (platais e).
ļoti – dūšig, ļot, a varēm. Tas piermais bi ļot viegl sasniedzams mērķs. Mums bi dūšig liels kangs. Viņ ar varēm vien grib būt jau liel meit.
ļumēt – ļundzēt. Viņim gan i labs cūks, trekns, ta ka ļundz.

 

M

 

madracis – matracs. Vaidzēt gults matračs iznest āre izvējoties.
magone – magon. Viņs palik sārkans ka magons.
maigs – maigs. Ūzputotais krems bi ļot maigs un gaisīgs.
maijs – maijs. Piermie knauš parast sāk parādīties maij vide.
maiksts – maikst. Cepurs bi uz jumt, vaidzē meklēt maiksts un zuldurēt tās leje.
mainīgs – mainīgs. Laiks nākamnedeļ būs diezgan mainīgs un nepastāvīgs.
mainīt – mainīt. Viss lidmašīns biļets nevar samainīt.
maiņa – main. Tā nebūs vienlīdzīg apmaiņ. Strādāt naktes maiņe nau viegl.
maiss – maiss. Duj kaķ viene maise nesader (pēdējais e platais).
maisīt – maisīt. Tik putr la pamais, ka nepiedeg!
maisīties – jaukties. Viņ jau tikās jauksies mums pa kājam.
maita – plukat. Sado tim plukatam, ka viņ mamm vais nevar izsaukt!
maize – maiz. Bīdelēt kvieš baltmaiz agrāk skaitījās liels gārdums. Tā nu gadijās, ka neglītais maizs riecens āzmiersts tik a elkon nogrūsts zeme.
maiznieks – maiznieks. Agrāk Alšvange uz viets bi pašim savs maiznieks.
maksājums – maksājums. Jūs maksājum mēs nevaram izpildīt, jo konte nau pietiekams atlikums.
maksāt – maksāt. Ja tu var, samaksā pa man ar!
maksātnespēja – maksātnespēj. Ja tur nekas nesanāks, būs japasludin maksātnespēj.
makšķer – makšķer. Nedo cilēkam naud, iedo drīzāk makšķer!
makšķerēt – makšķerēt. Man nekad nau patics makšķerēt.
makšķernieks – makšķernieks. Tie makšķerniek gaŗ ezer mal i ieminuš ritīg tak.
mala – mal. Nestāv tik tuj pi mal, ka nenokrīt zeme! Viņe bi cepur a platam malam.
malējs – malejs. Abar pats malejs pa to laik bi kaut kur pačibējs.
malka – malk. Ies, palīdzēs viņam sanest malk istabe! Ta vectēs nes iekše liels, līks malks šķils nu egļ celmim.
malka no sveķainiem celmiem iekuram – sviķs, Vectēs samet malk rijs krāsne, āzdedzin sviķs un liek tos pi malks.
malkot – malkot. Mēs varēt iemalkot kād glāz vīn!
malks – malks, šļuk. Kārste laike slāps vislabāk āzdzen daž malk ieskābās putrs. Tēs pajēm dažs malks un a to pietik. Nu ko, pajems vel vien šļuk!
malt – malt. Nu cik ta var malt vien un to paš!
mamma – mamm. Sado viņam tā, ka nevar mamm izsaukt!
manāmi – manām. Pret vakar viš jau bi manam iereibs.
mani – mān. Tie bi mān riekst, ko tu apēd.
manīt – manīt. Es jau vel neko neman.
mans – mans. Mans nams – mān pile.
manta – mant. Kas nu tā pa mant, tie jau tād krām vien i.
mantinieks – mantinieks. Viš bi vecā Jāņ vienīgais mantinieks.
manuskripts – manuskripts. Beidzot tas manuskripts bi nodrukāts.
maršēt – maršēt. Viņ varē stumdam maršēt pa laukum uz priekš un atpakaļ.
maršs – maršs. Jozs (uo) a sav brāl ļot lāb spēlē dažāds maršs.
marts – marts. Marts jau iet uz beigam.
mati – mat. Tik pulk mat izlietne, kamdēļ viņ tav tā krīt āre?
mats – mats. Manuprāt, tav i šahs un mats.
mauriņš – maurīš. Kamērt vel i ras, janopļau maurīš pi mājs.
maz – maz. Va es maz tam dārbam i derigs?
mazāk – mazāk. Var jau ar katram bērt (ar plato ē) mazāk.
mazgāt – mazgāt. Cik biež tu mazgā gāl?
mazliet – mazliet, drusk. Es tik mazliet gribē piepravīt. Drusk nerātn Liekn paliek pal laike. Andrejs solijās āznest kād klēpel malks uz piert, la to var drusk iesildīt.
mazotne – mazotn. Viš jau no mazotns bi neatlaidīgs un tamdēļ pulk dzīve sasniedz.
mazs – mazs, maģs. Ku tik mazs puģels var būt tik dūšigs! Jūrkalnieks reizem sauc ar pa maģim suitim. A tik maz naud jau te nau ko sākt.
mācēt – prast, mācēt, (ar plato ē). Kas tur ko mācēt, jem un tais augš. Protu, protu, teica balods. A ziergim vaig prast rīkoties.
mācības – mācībs. Ja tās mācībs i pa pulk, ta ar nau lāb.
mācīt – mācīt. Tu nemāc viņ uz nedārbim! Rēķināt man iemācī jau otre klase.
mācītājmuiža – propmuiž. Tā dižā baltā māj aiz baznīcs, tā i vecā propmuiž.
mācītājs – mācītajs, kungs. Šis gan jums i lādzīgs mācītajs! Kaimiņ tulīt sāk posties sagaidīt kung.
mācīties – mācīties. Man patik a viņ mācīties kope. Tur vaidzē tim bērnim mācīties ilg un dikt.
māja – māj. Tā baltā, nu tā uz to kaln, tā i man māj.
māja maza – būd. Jaturās pi vecākim zēnim, vecākajim dēlim, tiem piederēs būd.
mājas bēniņi – istabaugš. Tās tukšās borks, tās uznes augš istabaugše!
mājas saimniece – mājsmāt. Viņ gribē parādīt, ka prot būt lāb mājsmāt.
mājele – mājel. Tā mājel kaln gale jau trīs gads stāv pamest.
mājīgs – mājīgs. Pi jums i tik silt un mājīg.
mājkalpotāja – mājkalpotāj. Viss jau nevar atļauties algot mājkalpotāj.
māka – māk. Viņ māk un veiklīb bi vienkārš apbrīnojam.
mākonis – mākoņa. Debess bi tik sakaidrs, ka pi tām nebi redzam pat nevien mākoņ. Būs liets, tāds tumšs, mākoņs nāk augš!
mākslots – mākslots. Viņ lūps veidoj tād drusk samākslot smaid.
māksla – māksl. Nu visam mākslam man vislabāk patīk mūzik. Māksl pras upurs.
mākslīgs – mākslīgs. I cilēk, kas uz Ziemssvētkim pušķo mākslīgs egls.
māls – māls. Vaidzēt sarakt māl, a ko salabot plīt. Mācītāj māj Vecpile bi no māl kleķ.
māsa – mās. Viņ bi man pusmās.
māsīca – māsīc. Tā tur gald gale, a to zaļo kleit, tā i man māsīc.
māte – māt. Es a sav māt vakar bi sēnēs.
medaļa – medaļ. Japāņ izlas šogad sacensibās varēt iegūt zelt medaļs.
meditācija – meditācij. Dažim cilēkim meditācij palīdz sakārtot prāt.
meditēt – meditēt (ar plato ē). Vislabāk i meditēt miere un klusume.
medus – meds. Salds ka meds, auksts ka ledus.
meistars – meistars, ķeners. Viš bi ziķers, ritīgs meistars a zelt rokam. A to darbagald es nav visai liels ķeners.
meita – meit. Tā i vecās Kaulens meit.
meitene – meitens. Pierms dažim gadim viš vel bi mazs meitens.
meitiņa – meitīš. Tas i mans meitīš.
meklējumi – meklējum. Dzīvs jēgs meklējum cilēkim vienmēr i bijuš svarīg.
meklēt – meklēt (abi e platie). Tav nau te ko meklēt!
meli – mel. Tie nu gan nau nekād baltie mel!
melis – mels. Viš bi lāb zinams mels un muldoņ.
melns – mells. Tas vells jau nau tik mells, ka viņ mālē.
melodija – meldija. Viņ nogulās zālite āboliņ male un, vicinādam rokās nopļauts timotiņ stiebrs, čaloj kaut ko bez satur un meldijs.
melot – melot. Tas jau melo acēs skatīdamies!
mest – mest. Cik ta tāļ tu var āzmest šo akmin?
metāls – metāls. Jau sene Ēģipte zelts bi ļot vērtīgs metāls.
mežābele – mežābel. Nekur nau tik pulk mežābels, ka ši laukmale.
mežizstrāde – mežizstrād. Labs mežizstrāds meistars i lāb atalgots speciālists.
mežkopība – mežkopīb. La izmācītos pa lāb speciālist, mežkopīb i jastudē vairāks gads.
mežonis – mežons. Tas strīpainais runcs bi ritīgs mežons.
mežonīgs – mežonīgs. Tā artilērijs apšaud pierms kaujs bi mežonīg.
mežs – mežs. Mēs brauc jau vesel pusstumd, un ceļam abās pusēs tik mežs vien i.
mežsargs – mežsārgs. Viņ vectēs bi muiže stingrs mežsārgs, bārgs viš bi.
mežsarga sieva – mežsārdzen. Mežsārdzen ar bi atnākuse.
mēģināt – provēt, manīties. Provēs viņ apdzīt! Jamanās pašai.
mēle – mēl. Tai sieve gan i gaŗ mēl! Viņ sāk bravūrēt un āztikt a mēl gan vien, gan otr.
mēmais, tāds kas nespēj runāt – mēmais. Mēmie jau viss i tād nīgr.
mēnesis – mēnes. A kure mēnese tu i dzims?
mēness – mēness. Šogad maij mēnese būs mēness aptumsums.
mērce – zost (uo). Pakac man to zost!
mērcēties – mērcēties. Tur esot tād dziļāk kolk, kur var gluž lāb pamērcēties.
mēris – mērs. Diža mēr epidēmije te nomier pulk cilēk.
mērīt – mērīt. Es ar grib nomērīt sav gaŗum.
mērķis – mērķs. Katram cilēkam i ļot svarīg, la viņam dzīve i kāds mērķs.
mērnieks – mērnieks. Te jau bez mērniek mēs to kupač neatradīs.
mērogs – mērogs. Latvijs mēroge viš bi izcils peldētājs.
mērs – mērs. Nu gan mans pacietībs mērs vienreiz i pills! Bērn priekim nau ne mēr ne robež.
mērs pilsētas – mērs. Esošais mērs šoreiz varēt saglabāt sav amat.
mēs – mēs. Mēs vis kope a to tiks gale.
mēsli – mēsl (ar plato ē), sūd. Reģ muiže ved (ar plato e) mēsls. Rā, re ku liel sūd bambāl! Jasarīko mēsl talks!
mēslot – mēslot (ar plato ē). No tā, cik lāb samēslot zem, i atkarīg viss zems auglīb.
mētāt – mētāt (ar plato ē). Akal jūs tos akmentiņs mētā! Ta viš a dakš jēm mēsls un izmētāj tos noteiktos atstatumos vien dakšs metum nu otr.
mētelis – mantels. A tād vec mantel tu izsties ta ka tāds leiš nabags.
miegains – miegains. Ja cilēks jūtās miegains, viš nevar vadīt automašīn.
miegs – miegs. Va tav ar nāk miegs? Gājējs mocī neizgulētais miegs. Vaig izbērzēt (abi platie ē) mieg no acem.
mierinājums – mierinajums. Bērn bi mans labākais mierinajums.
mierināt – mierot. Nu jau viš būs nomierojies.
mierīgi – mierīg. Varbūt mēs pa to vel var mierīg vienoties?
mierīgs – mierīgs, liegs. Ka viš bi mazīš, viš bi viens mierīgs bērs. Jūtoņ bi svētdienīg lieg.
miers – miers. Te i tāds miers!
mieži – miež. Miež šogad necik lāb nau auguš.
migla – migl, garaiņ. Šorīt liekne migl miglo. Zem ietin biez silt garaiņ mutuļ.
mikrobs – mikrobs. Mikrobs nevar saskatīt a neapbruņot ac.
mikrofons – mikrofons. Tik skaļ dziedāt bez mikrofon mēs nevar.
mikroskops – mikroskops. Nekāds mikroskops nespēj šo dzīvīb saskatīt, bet, zeme iemests, dzīvais grauds dīgst un aug, nedzīvais satrūd un sairst.
miltains – miltaiņš. Šie rāceņ gan i miltaiņ!
milti – milt. Pieber vel vien ēdamkarot milts! Viņ bērz rāceņs, sajauc tos kop a bīdelētim miltim, pielēj klāt gan saldo, gan rūgušpien.
milzis – milzs. Viņs jaunākais dēls bi ritīgs milzs.
milzīgs – milzīg. Viņ kaŗaspēk pārsvars austrum fronte kaŗ beigās bi milzīgs.
minēt – minēt (ar plato ē). Es to tav mīkl nevar atminēt.
minimāls – minimāls. Padomās viss kop, ka iziet nu šīs situācijs a minimālim zaudējumim.
minūte – minot (uo). Es nekavēs pulkāk pa piecam minotem. Pagaid vel vien minot!
mirdzēt – mierdzēt (ar plato ē). Svecīts eglite mierdz tik spož!
mirgot – midžināties. Kaut kas tur tāļume midžinās.
mirklis – mierkls. Tas bi viens īss mierkls, un tā mašīn bi grāve. Ūzmodinātie bērn ka nokaunējšies trin acs un nevarē saprast, kā tas viss notics viene īse mierkle.
miršana – mieršan. Ta mieršan jau var pagaidīt.
mirt – miert. Neviens kaŗavīrs kaŗe negribē miert.
miteklis – mīt. Tik lāb mīt ka mājās mēs te nevar viņim nodrošināt.
mitēties – mitēties. Pamazam liets mitējās.
mitrināt – mitrināt. Samitrin dviel un pieliec pi gāls!
mitrs – mitrs, valgs. Krekls pa nakt nau izžujs, vel i mitrs. Siens pagrabe bi mitrs un pelejšs. Neko jaukāk vais nevarē iedomāties ka apsēsties kok pakrēsle valgaje zālite.
mitrums – mitrums. Tas jumts i caurs, liets laike nāk iekše mitrums.
miza – miz. Va rāceņs vārīs a viss miz?
mizošanas rīks kārtīm, ar divām rokām turams – slīmests. Man vel vecais slīmests stāv pelude.
mizot – mizot. Izvārīts prāvs grāps a nemizotim rāceņim.
mīksts – mīksts. Zierniņ katle vel būs japavār, nau vel mīkst. Als nebi stiprs, nupat taisīts, salds un mīksts.
mīkstums – mīkstums. Tomāt mīkstums var mainīties atkarībe no zortes.
mīlestība – mīlestīb. Tā viņam bi vec mīlestīb.
mīlēt – mīlēt. Viņ ļot mīlēj sev un maz domāj pa citim.
mīļš – mīlams, mīlīgs. Tie viņam bi mīlam vies. Tas bi viens mīlīgs kaķs.
mīļumiņš (par bērnu) – kunkulīš. Aba kunkuliņ, ko es tav maksās?
mīstīt – mīstīt. Sevišķ kulšans un lin mīstīšans talks nekad nebi bez als.
mocības – mocības (uo). Fizisks dārbs meže viņam bi īsts mocībs.
mocīt – mocīt (uo). Nu beidz takš viņs mocīt!
mokas – moks. Tās moks nebi to vērts.
moments – moments. Viene momente viš jūt, ka sviedr viņam sāk līt pa muguŗ.
mopēds – motorritens. Mūs vecais motorritens vel stāv šķūne.
mosties – mosties. No sald mieg mosties!
možs – možs. Gājēj jutās spraig un mož.
muca – muc, baļļ, Sviest muciņ ar bi līdz. Priekšname stāvē liel baļļ a ūdien. Viņ bi resn ka muc.
mucinieks – mucinieks. Šis mucinieks taisī labs mucs.
mudžēt – mudžēt (ar šauro ē). Pierms Jāņim viss muižs pļavs kustējās un mudžē nu pļāvējim.
mudžināt – mudžināt. Nu ku var mudžināt, i jarunā vienkāršim vārdim!
mugura – mugur. Uzvelc šo muguŗe, pastīsies kā izstās! Viš paķēr grožs un a lietpratēj rok lik tiem nopliukšķēt uz zierg apaļajam muguŗam.
mugurkauls – muguŗkauls. Dažim cilēkim i ļot lunkan muguŗkaul.
muiža – muiž. Ši puse liels muižs bi tik dažs.
muižkungs – muižkungs. Viņ tēs bi Reģ muiže muižkungs.
muldēt – melst, buldurēt. Viņ nieks nemelš. Viš ka iedzer, ta sāk aplam buldurēt.
muldoņa – prāt vēders. Viš i liels prāt vēders, runā ka apikāts.
muļķe – ļeck. Kas tā pa ļeck, kas Lienotene līdz?
muļķis – muļķs, pamuļķs, vēj grābsls. Muļķs paliek muļķs, tur augsts skols nelīdz. Viņ jau vel muļķits. Ku ta tas pamuļķs! Ku nu a tād vēj grābsl, laikam nau viss māje.
muļķības – pancks. Katoļ tik krells pa rokam vārstot un visāds pancks sūdzot.
muļķoties – čabināties. Nočabinās vien un uz priekš netiek. Ku jūs te čabinās?
murgot – murgot. Uz rīt pus viš sāk kaut ko murgot.
murgs – murgs. Va ta šitas murgs vienreiz nebeigsies?
muskulis – muskuls. Zierg saprindzināj muskuļs un rat sakustejās.
muskuļains – muskuļaiņš. Viš bi lāb noaudzs un muskuļaiņš puiss.
muša – muš. Apnicīgs ta ka tād muš. Vel pateiks, ka mēs te ka mušs stopiņe džindžin.
mušpapīrs – mušpapīrs. A to mušpapīr tik ķēp vien i.
mute – mute. Tu man te nebrūķē liel mut! Viš nebi uz muts krits.
mutīgs – mutīgs. Tā bi vien mutīg siev.
mutulis – mutuls. Pār auksto zem vēlās biez garaiņ mutuļ.
mutuļot – mutuļot, Enerģij viņe mutuļoj aumaļam.
mūrēt – mūrīt. Krāsns viš pats nemūrī un vispār a ķell nestrādā.
mūrnieks – mūrnieks. Labs mūrnieks i zelt vērts.
mūsējie – mūsejie. Baznīcs dārze zem vecajam liepam mūsejie ieēd pusdiens.
mūsu – mūs. Mūs komand šodiens turnīre daboj piermo viet.
mūzika – mūzik. Kād mūzik tu vislabāk klausies?
muzikāls – muzikāls. Viš bi ļot muzikāls bērs. Viš i muzikāls, a lab atmiņ, labs stāstītājs.
mūžība – mūžīb, Mūs viss gaid mūžīb. Kamērt cilēks i jauns un stiprs, viš nemaz nedomā pa mūžīb.
mūžīgi – mūžīg. Viss mēs grib dzīvāt mūžīg.
mūžīgs – mūžīgs. Šis jaunais pagrabs stāvēs mūžīg, ies simts gads. Cilēk diez vai jebkad izdomās mūžīgo dzinēj.
mūžs – mūžs. Manam mūžam a to pietiks.

 

N

 

nabadzīgs – nabadzīgs, plikata. Istab bi nabadzīg iekārtot. Kas ta tādam plikata ganeļam ko skaidros.
nabags – nabags. Viš jau nebi nekāds nabags, nenāc nu muļķ mājam.
nagi – nag. Pavakte, la nepalaiž nags. Vilks laiž pār pa kaln ku nag nes. Nu var laist uz rij, ku nag nes.
nagla – nagl. Sav mantel viš pakār uz nagls. Uz nagls bi pakārts liels dviels.
naglots – naglots. Viš staigāj riņķe a naglotim zābakim.
naids – naids. Starp tām mājam naids i jau trīs paaudzēs.
naidīgs – naidīgs. Nu sākum viš nemaz nelikās tik naidīgs.
naksnīgs – naksnīgs. Āre valdī naksnīgs miers.
nakts – nakte. Ku jūs ies, āre jau i mell nakt!
naktsmājas – naktes mājs. Va pi jums nevar palūgt naktes mājs?
naktsmiers – naktes miers. Pec vakariņam bi jadomā pa naktes mier.
nams – nams. Nāc caur priekšnam iekš name! Tas bi viens liels un grazns nams!
namsaimnieks – namsaimnieks. Ja nebūs lāb, mēs nomainīs namsaimniek.
naski – nask. To viss viņ paspē izgrūst viene muts pavēriene a rokam nask dārbodamās līdz pa cūk sil.
nauda – naud. Man tik pulk nauds līdz nau. Naud a bi vaidzīg.
naudīgs – naudīgs. Necik naudīgs jau viš nau.
nav – nau. Kas nau, to nevar dabot.
nazis – nāzs. Viņam vienmēr bi līdz saliekamais nāzs kabate.
nazis liels – tutens. Viss iztik a pārs tuteņim un dažam karotem.
nācējs – nācejs. Va tu būs nācejs va nebūs?
nākošais – nākamais. Kurš nu jums būs nākamais?
nākotne – nākotn. Es viņim nekād labo nākotn neparedz. Mēs domā, ka nākotn mums būs žilbinoš skaist.
nākt – nākt, vilkties. Jums te nākt nau brīv. Un te vel ievilkās tas Trīnels.
nākties – nākties. Tav var nākties šoreiz piekāpties.
nāss – nāse. Svarīg i atbrīvot nāss un atvieglot elpošan.
nāve – nāv. Tu man i apnics ka rūgt nāv. Viss var beigties ļaun, var nākt ari nāv.
ne – ne. Viš man neteic ne jā, ne ne.
neatbilstošs – neattiecīgs. Seminār vadībe šāds uzvārds šķits priesteram neattiecīgs.
neatkarīgs – neatkarīgs. Viš nevienam negriez ceļ un bi diezgan neatkarīgs tips.
neatlaidīgs – neatlaidīgs. Viš jau no mazotns bi neatlaidīgs un tamdēļ pulk dzīve sasniedz.
neatlaidīgs tiecoties uz – uzmedots. Tas kaķs ta ka uzmedots i uz to kast.
neaugt (labi) – nepadoties. Viņ vieglaje zemite pūŗ nepadevās.
nebūt – nebūt. Tas jau nebūt bijs nekas liels.
nedabūt – nedabot. Viņ vīr beigās nedaboj.
nedarbi – blēdībs. La nedar blēdībs, kamērt vecāk atnāks mā nu ciemim.
nedaudz – nedaudz. Va tu man nevarēt nedaudz palīdzēt (ar plato ē)?
nedēļa – nedeļ. Vel tik vien atvaļinajum nedeļ in palikuse.
nedrīkst – nedrīkst. Viens pats tu tur iet nedrīkst.
nedusmojies – nejem pa dusm. Nejem pa dusm, tas takš bi joks.
negaiss – negais. Nu rietumim nāk augš mells negais mākoņs. Negaiss bi jau pavisam tuju.
negantnieks – negantnieks. Ak tu negantnieks tāds!
negants – negants. Tas bi viens negants bulls.
neglīts – nesmuks, neglīts. Viņ piebraucamais ceļš bi diezgan nesmuks. Viš nemaz nebi neglītāks pa Pēter.
negodīgs – negodīgs. A negodīgim pajēmienim laim nesasniegs.
negribas – netīk. Man nemaz netīk pa to runāt. Man šodien nekas netīk.
neizbēgams – neizbēgams. Ka žagat sāk žadzināt, ta valods neizbēgams.
neizgulēts – neizgulēts. Gājējs mocīj neizgulētais miegs.
neizsakāms – neizsakams. Gulēt diensvid pļave i neizsakams baudījums.
nekad – nekad. Gudr cilēk nekad nesak nekad.
nekas – nekas. Nekas traks jau nau notics.
nekā – nekā. Ja tā kritisk pavērtē, nekā lāb jau tur nav.
nekā – neka. Viš bi pa sprīd garāks, neka pārējie meiten.
nekāds – nekāds. Nekāds labais sniķers jau viš nebi, bet iztikt varē.
nekur – nekur. Nekur tu man nespruks, mīlīt!
nektārs – nektārs. Bits lodā pa ziedim un meklē nektār.
nelaime – nelaim. Tā jau nau nekād liel nelaim.
neliels – neliels. Tas bi pavisam neliels šunels.
neliels šķidruma daudzums – lāstīš. Pasak, la pien kād lāstiņ atstā teļam un suvenim.
nemākulis – nepraš. Aušans māksle viņ palik gandrīz nepraš.
nemiers – nemiers. Viš mūs gale bi liels revolucionārs un nemier cēlājs. Kāds nemiers tav dīd?
nenovīdība – nenovīdīb. Skaudīb un nenovīdīb maitā cilēks. Pec dabs viņ nebi ne skaudīg, ne nenovīdīg.
nepacietīgs – nepacietīgs. Viš pats avien bi nevaļīgs un biež nepacietīgs.
nepaēdis – pusēds. Tāde liele baŗe lop paliek pusēduš.
nepareizi – aplam. Ja nau paš klāt, ta aplam vien izdar. Tu jau aplam vien runā!
neparasts – neparasts. Šis i neparast silts un sauss rudens.
nepatika – nepatik. Viņ sej aizēnoj nepatik.
nepatīkams – nejauks. Tie Balož meiten. tie i nejauk.
nepārtraukti – nepārtraukt. Nepārtraukt lirināj cīrulits, kaut kur iekūkojās dzeguz.
nepieciešams – nepieciešams. Cik ta zierg priekš pļaušans tav būs nepieciešam?
neprecēts – vieninieks, neprecēts. Pats viš bi vieninieks, kaut viņ brāļ bi precēt.
nerātnis – resgals, utubung, nerātns. Aba sitam tād resgaļ, vairāk neko! Drusk nerātn Liekn kļūst pal laike. Va liksies miere, nu ritīgs utubung!
nesamais – nesamais. Vīr nolik nesamos un novilk svārks.
nesamā lupata (auduma gabalā ielika sienu, saņēma visus četrus stūrus, pārmeta pār plecu un nesa) – nozs. Ielics zāl noze viš to atnes pi ratim.
nesen – nesen. Tas bi diezgan nesen, ka es viņ redzē pēdīgo reiz.
neslava – neslav. Va tu a šo grib celt man neslav?
nest – nest, stiept. Ko nevar celt, to nevar nest. Stiep tos gurķs mā!
nešļava – klēps. Andrejs solijās āznest kād klēpel malks uz piert.
netaisnība – netaisnīb. Viņ uzskatī, ka viņe nodarīt liel pārestīb un netaisnīb.
netaisnīgs – netaisns. Dzīv i netaisn, tur neko nevar darīt.
netīk – nelon. Te jau nelon mut dzesināt!
netīrs – mells. Tēs janomazgā, jo citād var būt mells kājs. Nau ko nākt ēst a mell mut.
nevaļīgs – nevaļīgs. Dārbdienās viš vienmēr i nevaļīgs.
neveikls – neveikls. Viņ bi vel nepieaugus, tūļīg un neveikl.
neveiksme – neiztikšan. Tāds neiztikšans katram var gadīties.
neviens – neviens. Te neviens pierms mums vel nau bijs.
nevis – nevis. Tas jau bi viš, nevis es.
nē – nē. Va tu man nedzierd, es sak nē, nē un nē!
nēģeris – nēģers, mors (uo). Amēriks mūžmežos mor dumpojas. Daž nēģer i mell ta ka katl dibens!
nēsāt – nēsāt. Meits gaŗ un plaš pārrunā, ko katr audus, kāds cēķs atveds klibais žīds, kāds apkārt nēsajuš kriev.
nēši (plecos liekams rīks ūdens spaiņu nešanai) – nēš. Pa sēt a nēšim plecos iet lielā Ann.
niekošanās tukša – dirbelēšan. Lāb ka viš ieradās ierādīt zēnam dārb, citād būt īst dirbelēšan.
nieks – nieks. Nu re, beigās tāds nieks vien bi.
nierakmens – nierakmins. Nierakmiņ var būt ģimene iedzimt.
nieres – niers. Viš bi slims, viņam kaut kas bi a nierem.
niķis – niķs. Tā nevarē atradināties nu skols niķim. Viņams vairāk prāte bi niķ neka ēdiens.
nirējs – nirejs. Ka viš dienē jūrniekos, viš bi nirejs.
nirt – nirt. Viš ienir Tiemenēs, ku nevar āzsniegt diben.
nīgrs – āzdusmots, porcīgs. Viņ bi mazrunīg, it kā āzdusmot sieviņ. Strādniec viņ krietn, bet porcīg gan.
nīkt – vārgt. Va ta vaidzē vien pūreļ dēļ dzenāt zierg un pašam vārgt dziernavās?
no – nu. Es nu viņ neko nau dzierdējs jau duj nedeļs.
nobāzt – iegrūst. Aba ku viņs i mūs cepurs iegrūdušs?
nobendēt – nobendēt, nokopt. Pansionāte viņ bi nokopt trīs nedeļ laike. Tās pels nevar un nevar vien nobendēt!
nobijies – nobijies. Puģels bi tā nobijies, ka palics zil mells, āzskrējs uz mājam un kād laik bijs bez valods.
nodarbe – nodārb. Viņe ļot patik šī nodārb.
nodarboties – nodārboties, grāstīties. Īst seimeniec a šādim tādim niekim negrāstās. Katrs jau save brīve laike var nodārboties a ko tik sierde kāro.
nodevējs – nodevejs. Kaŗ laike ir grūt iejemt kād aktīv pozīcij, šodien tu i labs, abar rīt jau nodevejs.
nodot – nodot. Nodo to vēstul savam tēvam!
nodot – nodot. Nau lāb nodot savs biedrs.
nodrošināt – nodrošināt, gādāt. Tik lāb mīt mēs te nevar viņim nodrošināt.
nodrošinātājs – gādnieks. Viš save ģimene bi labs gādnieks.
noglabāt – noglabāt. Vīr gar biksem noslaucī savs nažs, savāz tos un noglabāj kabatās.
nogrūst – nogrūst. Tā nu gadijās, ka neglītais maizs riecens āzmiersts tik a elkon nogrūsts zeme.
nogurt – nogurt. Es i nogurs ta ka suns te pa tim krūmim sitoties.
nogurums – nogurums. Pagul un nogurums pāries!
nokļūt – tikt. Ap brokast laik viņ tik Židikos.
nokrist – nokrist. Tur neej, tur var nokrist zeme!
nokrišņi – nokrišņ. Nekād nokrišņ šodien nebi laik prognoze paredzēt.
nolaidīgs – nolaidīgs. Ka cilēks sāk kļūt nolaidīgs, viš vais nerūpējas pa sav ārien.
nolaizīt – nolaizīt. Kamērt vecā māt neredzē, viš nu maizs riks bi jau nolaizījs vierse uzziesto krejum kārt.
nolemt – nolemt. Mēs te neko šodien nespēs lidz galam nolemt.
noliet ūdeni no katla – nokāst. Nāc palīdz man nokāst cūkrāceņs!
nolietots – nolietāts. Mazistabe bi ēdiens vecākos traukos un vairāks nolietāts karots.
nolikt – nolikt. Vismaz būs ku gāl nolikt.
noliktava – noliktav. Te jau jums i vesel noliktav!
noliktavas telpa (neliela, vēsa) mājā – pieliekamais, pieliekamais kambars. Pajem pats des gabal pieliekame priekš brokast. Ka nāk iekš, pieliekamais kambars mums i piermās dorēs pa kreis.
nolūks – nolūks. Tic va ne, aba man nebi nekād slikt nolūk.
noma – nom. Varbūt pajems uz nedeļs nogal nome kād labāk mašīn?
nomazgāties – nomazgāties. Viņ jau pat prot nomazgāties un apģērbties, japalīdz tik bizs sapīt.
nomierināties – nomieroties. Nu jau viš i nomierojies.
nomiris – beigts. Cilēks zem salūzušā vezum vel nebi beigts.
nomirt – nomiert. Izgulēsies ka nomiers.
nomūrīt – nomūrīt, nobradāt. Māte bi jaattur ziņkārīgās meitens, la viņs nenobradā kājs. Nu kā tā var nomūrīt drēbs!
nonākt – nonākt. Tād cilēk agr va vēl nonāk cietume.
noniecināt – noniecināt. Nāk tik līdz un nenoniecin mūs tāpiņ.
nonievāt – nonievāt. Viss viņ nonievā katoļ ticīb, ka tā tik nau nekād ticīb.
noņemt – nojemt. Viņ izjēm nu muts pīps un godbijīg nojēm cepurs.
nopeldēties – izpeldēties. Viņ āzgā uz up izpeldēties.
nopelnīt – nopelnīt. Padomā, a to var smuk nopelnīt.
nopietni – nopietn. Nu tas takš nevar būt nopietn!
nopietns – nopietns. Viš bi viens nopietns vīrs jau kopš bērnībs.
nopirkt – nopierkt. Viss jau nevar nopierkt pa naud.
nopušķot – appušķot. Ar mūs sēte šovakar ieradās appušķots govs.
nopuvis – nopujs. Galdam sēte (platais ē) bi nopujušs kājs.
nopūst – nopūst. Tav ka jubilāram būs janopūš svecs.
noraudājies – nobļāvies. Kas ta diez viņe pa bēdam, ka tā nobļāvusēs?
noraut – raut. Ābelēs jau skaidr bi saredzam āboļ, bet tos vel neļāv raut.
norādīt – norādīt. Es tik gribē norādīt uz dažim trūkumim.
norāt – bārt. Aba pamēģin tu vell saukt, un tav tulīt bārs.
norunāt – norunāt. Man bi šodien norunāt tikšanās a jūs priekšniek.
nosalt ilgstoši un regulāri – sasalties. Sasalās, nu tā indev kaulos.
nosaukt – nosaukt. Va tu var man nosaukt viss valsts, kur nosaukum sākās a bort (uo) a?
nosaukums – nosaukums. Es nu gan nevarēt izdomāt tik jokaiņ nosaukum.
nosauļots – iededzs. Viņs vaig bi saule iedeguš. Saule var apdedzināt plecs un mugur.
noskaņojums – noskaņ. A jūsmīg garstāvokl, vislabāke noskaņe svētceļotāj pārgā pār maze upite.
noskūpstīt – nobučāt. Nemet maiziti zeme, tūliņ uzjem un nobučā maiziti!
nokavēt – nosebot. Mūs meits jau šorīt nosebojšs.
nosist – nosist. Abs šorīt gulē ka nosists. Nosit to knaus man uz mugurs!
noskaidrot – noskaidrot. Tav nemaz nebūs tik viegl to noskaidrot.
noskaņa – noskaņ. Viš bi svētdiens drēbēs un svētdiens noskaņe.
noslaucīt – noslaucīt. Vīr gar biksem noslaucī savs nažs, savāz tos un noglabāj kabatās.
noslēpumains – noslēpumains. Viš bi diezgan noslēpumains un neko pulk pa sev nestāstī.
noslēpums – noslēpums. Tas la paliek mūs mazais noslēpums.
nosnausties – nosnausties. Cit iziet baznīcs dārze un kād stumd nosnaužās tur.
nost – nost. Kāp fiks nost nu krēsl, viš tulīt izjuks!
nostāties – nostāties. Tagad mudīg nostājās viene rinde! Šā rīt piens gan vel nebūs nostājies.
nostrādināt – izdzīt. Abar pate tik ilg gul uz gults, tā nu gan i izdzīšan.
noteikt – noteikt. Viņ tā nevar vienpusēj noteikt nekāds aizliegums. Viš strādāj dārb ko noteic tēs.
noteikti – noteikt. Tā noteikt tav būs labāk.
noteikts – noteikts. Viņim i noteikts liegums izbraukt nu pilsēts.
noteikums – noteikums. Šis noteikums man nebi zinams.
notikt – notikt. Tur jau nekas slikts nevar notikt.
notikums – notikums. Šis notikums man i dziļ iespiedies atmiņe.
novembris – novembrs. Novembrs i gad drūmākais un tumšākais mēness.
novērojums – novērojums. Man viss novērojum i pierakstīt speciāle bortnīce (uo).
novērot – novērot. Dakter, viņ vaidzēt vel drusk novērot.
novērst – novērst. Labāk problēms i novērst (platais ē) pierms tās i radušās.
novērtēt – novērtēt. Bank grib la jaunais īpašums tiek novērtēts.
novietot – novietot. Ku te var novietot mašīn? Viņ ielik cepure dažs ciss, uzlik tām vierse četrs rāceņs un novietoj cepur ābels zaros.
nozagt – nozagt, nospert. Āre radās priecīgs satraukums, bi nosperts cepurs. Pilsēte (platais ē) pat puķs n kapim var nozagt.
nozīme – nozīm. Tam visam drīz vais nebūs nozīm.
nozīmēt – nozīmēt, Es viņ viete nozīmēt (platais ē) kād cit.
nožāvāties – nožāvāties. Suns laisk piecēlās, izstaipīj pakaļējās kājs, izplet plaš mut, izkār gaŗ sārt mēl un nožāvājās, pēc tam priecīg luncinādams ast tuvojās abim gājējim.
nu – nu. Nu, va ta vienreiz nebūs diezgan? Āzjēmās nu naud nu cit.
nulle – null. Save amate viš i ritīgs null!
nupat – nupat. Tu takš nupat vel bi Rīge!
nūdeles – nūdaļs. Cik tie pūŗ izaug, tik izgā pa saujiņe vien ķiļķenim un nūdaļam.

Ņ

 

ņaudēt – ņaudēt (platais ē). Kaķs sēd pi ledsskap un ņaud.
ņem – jem. Jem takš viņ ciet, un fiks!
ņemt – jemt (ar plato e), jemt pretim. Tu varēt jemt viņ pi roks. Alšvandzniek labprāt jēm pretim viņs raušs. Tējs i ievilcies, jem krūz un nāc pakaļ.
ņudzēt – ņudzēt. Ac priekše viss sāk ņudzēt un kustēties.
ņurdēt – ņordēt (uo). Suns ielīd būde un turpināj ņordēt.

 

 

O

 

ods – knauss. Šogad knauš laiks jau i gaŗum. Sit takš to knaus nost! Pi mums vasaŗe nevar glābties nu tim knaušim un dunduŗim.
oga – og. Še, iemet mute kād og!
ogle – ogl. Šie zīmējum i zīmēt (platais ē) a ogl. Varēt uzcept uz oglem kād gaļ.
ogleklis – oglekls. Koks augot no gais piesaist oglekl.
oktobris – oktobrs. Oktobrs Bavārije i als dzēršans mēness.
ola – ol (uo), pauts. Cik ta pauts tu brokaste ēdīs? Uzspēlēs oliņs! Jaiet līdzēt (platais ē) krāsot ols.
omulība – omulīb. A to vakar omulīb bi zuduse.
omulīgs – omulīgs. Viņ te pi mums jutās ļot omulīg. Uz pans omulīg čorkst (uo) cūk tauk.
opera – oper. Pec akadēmijs viš sāk strādāt ka piloļnieks opers orķestre.
ordenis – ordens. Pa to viņim vaidzēt piešķiert kād orden.
orķestris – orķestrs. Pec kaŗ bi laiks, ka Almāle bi savs pūtēj orķestrs.
osis – oss. Tas vecais oss mūs sēte (garais ē platais) būs beigts.
osta – ost (uo). Mums tujākā jaht ost i Pāviloste.
ostīt – ostīt (uo). Nāc paost, va tas piens nau saskābs!
ota – ot. Tā ot mums būs pa maz, jem tād lielāk!
otrais – otrais. Finiše viš bi otrais.
otrādi – otrād. Viš viss apgriez otrād, kājam gaise.
otrdiena – otrdien. Mēs šo sarun varēt pabeigt nākam otrdien.
otrs – otrs. Abar šis ne, tas vainīgais bi tas otrs.
ozols – ozols. Ozols Latvije i cietākais koks.
oža – ož. La nu kas, abar ož viņam bi tād ta ka suņam.

 

P

 

pa – pa. Viš gā pa ceļ vid un nekā ļaun nedomāj.
paaudze – paaudz. Viņ jau nāc klāt nu jaunās paaudzs. Viņ bi bijši šīs zems valdniek jau piecs paaudzs.
pacelt – pacelt, uzjemt. Va tu var pacelt nost šo mais? Nemet maiziti zeme, tūliņ uzjem un nobučā maiziti!
pacelties – pacelties. Viš bi tik nīgrs, ka likās āz dusmam tulīt pacelsies gaise.
paciest – paciest. Nu var jau viss ko paciest, aba šis i pa daudz pulk nu mans prasīts.
pacietība – pacietīb. Tur gan vaig liel pacietīb.
padarīt – padarīt. Ko viņ vispār var man padarīt?
padomāt – padomāt. Tur i pa ko padomāt. A plik gāl jau nevar iet dārbe, cit padomās, ka vīr prāte jukuš.
padome – padom. Mēs tai padome šodien ievēlēj trīs jauns locekļs.
padoms – padoms. Labs padoms reizem i zelt vērts.
padot – pakacēt. Pakac man to ķoc (uo)!
padoties – padoties. Mēs jau ar te nemaz nedomā padoties.
padzerties – nodzērties. Putr pat aicin pieliekties pi spanniš mals un nodzērties. Iedos putr, la nodzerās.
pagaidām – pagaidam. Vismaz pagaidam viš paliks tepat uz viets.
pagaidīt – pagaidīt. Tu var man pagaidīt āre. Ja ļot vaig, es var piecs minots (uo) pagaidīt.
pagale – pagal, šķil. Ieliec plīte vel kād pagal! Ta vectēs nes iekše liels, līks malks šķils nu egļ celmim.
pagalma vidus – sētsvids. Rat izlīgoj pa dorem laidare un nu turiens sētsvide. Var nesteigties, ziergs vel i sētsvide.
pagalms – sēt. Viš stāvē viens pats paše sēts vide.
pagarš – pagaŗš. Viš bi pagaŗš slimīgs vīrīš a dzelten sej.
pagasta rīkojumu nolasīšana un vēstuļu izsaukšana pēc dievkalpojuma pie baznīcas vārtiem – antvārte. Mazais Kalnīš sauc antvārt.
pagasts – pagasts. Piermāk pi katrs muižs bi savs pagasts. Viš bi atbraucs nu kaimiņ pagast.
pagājušais – pērnais (ar plato ē). Tas jau te karājās vel nu pērnā gad.
pagāns – pagāns. Nu va tād nau pagān!
pagrabs – pagrabs. Zem vecās mājs viņim bi smuks velvēts (abi e platie) pagrabs.
pagulte – pagult. Es nevar to kaķ izkakšķerēt āre nu pagults.
paiet – paiet. Tā paiet tā pasauls godīb.
pajumte – pajumt. Kamērt liets vel nelīst, ātr jaatron kād pajumt.
pajūgs – pajūgs. Agre rīt stumde sēte iebrauc svešs pajūgs.
paka – pak. Jaiebrauc šodien paste, jaizjem pak.
pakausis – pakauss. Lab ka viš nebi dzērs al, citād viņ pakauss nebūt vais drošs.
pakāpeniski – pakāpenisk. Pilsētās šomēnes pakāpenisk uzsāks ziems apkurs sezon.
paklausīgs – paklausīgs. Tas bi viens gudrs un paklausīgs suns.
paklupt – klupt. Vīrs bi klups un zierg rats uzrāvuš uz neliel cērp.
pakot – pakot. Šīs liets vaidzēt tā smuk iepakot.
pakšķis – pakšķs. Viņ instinktīv noslēpās āz mājs pakšķ.
pakulas – pakuls. Caurums siene vislabāk āzbāst a pakulam.
palags – palags. Tā pārskat tabul jau i ritīgs palags!
palaist – palaist, atlaist. Ies, palaidīs lops ganīkle! Viņ siev i pa daudz uz muts palaišan. Cit zēn viņ atlaid solidamies viņ govs šodien lidz pusdienam paganīt.
paldies – paldies (ar uzsvaru uz pirmo zilbi). Pa plik paldies jau daudz ko vais nevar dabot.
palekties – palēkties. Vis palēksies, ka to dabos zināt.
pali – pal. Tas viss notik pavasar pal laike. Drusk nerātn Liekn kļūst pal laike.
palielināties – palielināties. Tas imigrant skaits nu tuvim austrumim Latvije sāk pakāpenisk palielināties.
palielināt – palielināt. Āz tās zīms jau var palielināt ātrum.
palikt – palikt. Mēs šodien varēs palikt tepat uz viets.
palīdzēt – palīdzēt (ar plato ē). Tur neviens vais nevarēs tav palīdzēt.
palīdzība – palīdzīb. Pateicos jums visim pa man sniegto palīdzīb.
palīgs – palīgs. Man būs vaidzīgs palīgs. Nu re tik ku lāb, palīgs a klāt!
palodze – palodz. Va tu var atnākt un palīdzēt (ar plato ē) man pieskrūvēt palodz!
pamanīt – pamanīt. Dažs ceļzīms nau nemaz tik viegl pamanīt.
pamatīgs – gruntīgs. Tā lūk viņ tik pi vīr un nevis pi šād tād, bet pi gruntīg vīr.
pamats – pamats, grunte. Zināšans un strādīgums i viss panākum pamats. Dārb cilēkam jau tā grunte esot tā pat melnmaiz, ka to paēd, ta zin, ku tu i.
pamest – pamest. Daudz cilēk ekonomisk iespēj dēļ i gatav pamest sav Dzimten.
pampt – pampt. Man tā kāj i stipr piepampus.
pampums – pampums. Piesien kāpostlap, la noiet pampums!
panākt – panākt. Panākt izlīgum a viņim nebūs tik viegl.
panākt – panākt. Provēs viņ panākt a sesto ātrum.
panākums – panākums. Mūs uzjēmume tas bi liels panākums.
paniņas – paniņs, ķērns piens. Tikās neāzmierst bode nopierkt paniņs! Va dzērs ķērns pien?
panna – pann. Labā čugun pann vakar nokrit zeme un saplīs.
pants – pants. Ši ziņģe es neprot viss vārds, tik piermo pant.
paņemt – pajemt, sajemt. Va tu varēs save mašīne pajemt līdz kāds pasažiers? Jāns sajēm viņ mantel un pākār pi stenders.
paņēmiens – pajēmiens. Tas bi labs pajēmiens grūt tīram traip tīrīšane.
papēdis – papēds. Ši korpe (uo) krīt nost papēds.
papildināt – papildināt. Pa visim mēs šodien papildinās pērno egļ stādijum.
papiruss – papiruss. Sene Ēģipte cilēk rakstī uz papirus.
papīrs – papīrs. Reizem papīrs mēdz (platais ē) būt svarīgāks pa patiesīb.
paplāksne – šeib. Paliec papriekš to šeibit tur apakše!
papriekšu – papriekš. Papriekš viņ vaiņagoj Kārpiņ Jān.
par – pa, gar. Es neko daudz pa šo liet nezin. Parast mēs gar tādim niekim gāl nelauz.
paradīze – paradīz. Šis zaļais uzkalnīš likās tik jauks, ka paradīzs dārzs.
paradums – paradums. Tas nu gan i viens nelāgs paradums.
parasti – parast. Parast es nu rīt dzer (platais e) kapej a pien.
parasts – parasts. It kā parasts ābols, abar kāds aromāts! Šī nebi parast dien.
paraugs – paraugs. Šo mēs nevar pārdot, tas i paraugs priekš eksponēšans.
parādīt – parādīt. Viš jums pec pusdienam var parādīt pilsēt.
parādīties – parādīties. Mežos jau sāk parādīties piermās sēns.
parāds – parāds. Parāds nau brāls.
paredzēt – paredzēt (abi e platie). Šo mums vaidzē paredzēt jau savlaicīg.
pareizi – pareiz. Tur bi svarīg pareiz atbildēt uz iespējami daudzim jautājienim.
pareizs – pareizs. Viš vienmēr centās būt tāds pareizs cilēks.
parīt – parīt. Parīt pi mums pārbaude atbrauks auditor.
parks – parks. Pi muižs bi smuks, ēnaiņš parks.
parlaments – parlaments. Suitim tagad i pašim savs parlaments.
parunāt – parunāt. Va tu pa to gribē parunāt?
pasaka – pasak. Ko nu muld, nestāst man savs pasaks!
pasaule – pasaul. Es grib savs dzīvs laike apstīt vis pasaul. Āznesīs kas zi ku pa pasaul. Viš tagad i kas zin kāde pasauls male.
pasažieris – pasažiers. Va tu varēs save mašīne pajemt līdz kāds pasažiers?
pasākums – pasāciens. Šis pasāciens nau priekš mans. Tas bi valstisks nozīms pasāciens.
paskatīties – pastīties. Āzej pastīties, kas tur i atnācs!
paslēpties – paslēpties. Te var vaidzībs gadījiene lāb paslēpties.
paslēptuve – paslēptuv. Abs sievs gāls pabāzušs nu paslēptuvs sāk vērot braucējs.
pasniegt – pasniegt. Va tu lūdz nevarēt man pasniegt vel vien pudel als?
pastaiga – pastaig. Pastaigs un priš lupt tav šobrīd i ļot vaidzīgs.
pastalas – pastals. Ka viš vel bi dzīvs, viš vienmēr staigāj a pastalam kājās. Pastalās staigājot kājs sabrid.
pastāstīt – pastāstīt. Ko tu man šodien tād lāb varēt pastāstīt?
pasta stacija – past stacij. Es tav nosūtīs jaunās krūzits uz past stacij.
pastnieks – pastnieks. Pastnieks i piebraucs.
pasts – pasts. Man esot pienācs jauns sūtijums paste.
pašapkalpošanās – pašapkalpošanās. Šis i mūs jaunais pašapkalpošanās restorāns.
pašdarināts – pašdarināts, paštaisīts. Viņim bi līdz trīs pudels pašdarināts šņabs. Tas tai glaune pudele bi paštaisīts vīns.
pašlaik – pašlaik. Jāns pašlaik i izgājs.
pašreiz – patreiz. Es patreiz atturēttos nu jebkādim sīkākim komentārim.
pat – pat. Viš pat i gatavs pa to samaksāt.
pateicība – pateicīb. Pa to viņim vaidzēt piešķiert kād pateicīb.
pateikt – pateikt. Es nevar vais pateikt, kur es bi vakar vakaŗe ap pusastoņim.
pateikties – pateikties, tencināt. Un nobeigume es vel gribēt pateikties visim, kas i atbalstījuš šī pasākum organizēšan. Tu vel var Diev tencināt.
patiesība – patiesīb. Va mēs vispār kaut kad uzzināsim patiesīb?
patiess – patiess. Bērn viņ sagaidī a paties priek.
patiešām – paties. Tas paties varēt būt viens lielisks ceļojums.
patika – patik. Viš to darī a liel patik.
patikt – patikt. Viņ ļot gribē patikt visim cilēkim.
patīkams – patīkams, jauks. Tu pats redzēs, tas i viens jauks un patīkams cilēks.
pats – pats. Viš jau pats tiks gale.
pavada – paved (šaurais e). Ķēve i gāle apauš a gaŗ paved. Viš tur viņs viss īse pavede.
pavadīt – pavadīt, izvadīt. Es gribē pavadīt nākamās brīvdiens Igaunije. Prāvests svētīj ceļotājs un izvadī ceļam.
pavadzīme – pavadzīm. Mēs var pavadzīme ierakstīt cit dātum.
pavalgs – piekods (uo). Pavalgs var būt gāļ, taukviels va šķidrums, ko ēd klāt pamatēdienam.
pavasaris – pavasars. Šogad būs vels pavasars.
pavārs – pavārs, ēstvārītājs (platais ē). Prāvest ēstvārītāj bi sagatavojus vakariņs. Muižniekim pašim bi sav pavār.
pavediens – pavediens. Tā sarun pavediens risinājās raib raibais. Baznīc veido viņ dzīvs galveno pavedien.
pavisam – pavisam. Viš bi vel pavisam jauns un nepieredzējs.
pazaudēt – pazaudēt. Tā jau var ātr vien pazaudēt (platais ē) reputācij.
pazemība – pazemīb. La strādāt valsts dārbe cilēkam reizem i vaidzīg pazemīb.
paziņa – paziņ. Tas bi mans labs paziņ vel nu skols gadim.
paziņojums – paziņojums. Mums priekš jums i svarīgs paziņojums.
pazīt – pazīt, atzīt. Va tu varēs viņ atpazīt pec fotogrāfijs? Viš vel tagad esot pārgalvīgs, un neatzīst vārd nevar.
pazust – pazust. Ku viš varē tik fiks pazust? Viņ pazud vāc laike.
pažobele – pažobel. Un cik pulk pažobele bi visād nepazīstam un interesant priekšmet!
pāksts – pākste. Sarau kād sauj pupiņ pākstes.
pālis – pāls. Pāļ dzinejs sēte (platais ē) strādāj ļot skaļ.
pāri – pār. Kā tu tik tur pār?
pārāk – pārāk, pa daudz. Viš bi pārāk jutīgs. Viš bi pa daudz prasts priekš tā dārb.
pārbaudīt – pārbaudīt. Mūs var apturēt uz robežs un pārbaudīt mūs dokuments.
pārbrauktuve – pārbrauktuv. Piebremzē pi dzelzceļ pārbrauktuvs!
pārdevējs – pārdevējs. Viņ tur jau trīs mēnešs strādā pa pārdevēj.
pārdot – pārdot, andelēt. Alkohol mēs pārdo tik tiem, kas i vecāk pa astoņpadsmit gadim. Cik pulk šodien noandelēj?
pārdrošs – pārdroš. Viņ bi attapīg, droš, pat dažreiz pārdroš.
pārdzīvot – pārdzīvot. Nu nevaig jau tā tik ļot pārdzīvot.
pāreja – pārej. Pec simts metrim būs gājēj pārej.
pārējais – pārējais. Galvenais i veselīb, pārējais jau viss i sīkums.
pārgalvīgs – pārgalvīgs. Viš vel tagad pat save vecume i palics pārgalvīgs.
pārgriezt – pārgriezt. Es stūm acs pārgriezs. Uz gald bi tikko pārgriezts maizs kukuls.
pāri – pār. Es vel nezin, va mēs varēs tur tā tikt pār.
pāriet – pāriet. Nu va tu mācēs tagad viens pats pāriet mā? Viņ domāj, padriegās, padriegās un pāries, bet tomēr nepārgā.
pāris – pāris. Te uz gald bi cimd pārs, ku viš palik?
pārliecināt – iestāstīt. Viš prat lāb iestāstīt.
pārliet ar verdošu ūdeni – plucināt. Plucināt cūkam milts.
pārmācīt – pārmācīt. Šitā mēs pārmāc tāds plukats!
pārmest – mest, pārmest. Aba sievs tik met krusts. Tur jau nau ko nevienam pārmest.
pārmērīgs – pārmērīgs. Tā jau nau nekād pārmērīg lepnīb.
pārnākt – pārnākt. Nu vais nu armijs nevarēs tā vienkārš pārnākt mā.
pārrunāt – pārrunāt. Meits gar un plaš pārrunā, ko katr audus, kāds cēķs atveds klibais žīds, kāds apkārt nēsajuš kriev.
pārsniegt – pārsniegt. Pārsniegt atļauto ātrum uz skliden ceļ i bīstam.
pārsteigt – pārsteigt. Svarīg i pārsteigt viņs nesagatavots.
pārsteigums – pārsteigums. Nu tas bi viens ritīgs pārsteigums!
pārstrādāties – piekavties. Tamdēļ jau ar pats pa daudz piekavās un nomir.
pārtika – pārtik. Pārtiks piedevs jau nau nekād medikament. Kā to viss nopierkto pārtik mēs sakrāmēs viene ledsskape?
pārtraukt – pārtraukt. Siltum piegād jūs dzīvokļam pārtrauks jau aprīļ vide.
pārtraukums – pārtraukums. Pārtraukums būs apmēram piecpadsmit minots (uo).
pārtrūkt – pārtrūkt, izbeigties. Diegs pārtrūk ne tai viete, kur gribē. Sarun izbeidzās pusvārde.
pārvadāt – pārvadāt. Ta jau sanāk, ka viene virziene man vaidzēs pārvadāt tukš gais.
pārvadātājs – pārvadātājs. Viš bi mūs lielākais apaļkok pārvadātājs.
pārvalks – apvalks. Talks diene, jau agre rīte, viņ uzpos gults, uzsedz tām jauns segs, apvilk ķusenim tīrs apvalks.
pārvākties – pārvākties. Pārvāķās mā a visim bērnim, lāb, ka vel bi ku palikt.
pārvest – pārvest. Man vakar vaidzē palīdzīb pi mant pārvešans.
pārvērsties – pārvērsties. Viņ protot pārvērsties pa ragan.
pātaga – pāteg. Zēn rokās šoreiz pāteg neredz (abi e platie).
pātari – pātar. Bērn godbijīg pasēž klusēdam, jo, ka skait pātars, ta nevar runāt.
pelavas – pelavs. Mašīn talke viš avien pacēl pelav nast un palīdzē uzlikt to muguŗe.
peldēt – peldēt. Viš a visam drēbem upe iekš un peld pār ta ka šļakst vien.
peldētājs – peldētājs. Latvijs mēroge viš bi izcils peldētājs.
peldēties – bādēties (platais ē). Bērn pulcīš āzgā uz ezer bādēties.
pele – pel. Nu kas tas pa kaķ, kas neķer pels.
pelēks – pelēks. Viņ graznais kažoks bi sudrab pelēks.
pelēt – pelēt, ziedēt. Tā maiz kaste i pa vakardien saziedējse. Tas siers i sapelējs. To sier vaidzēs vel pelināt vismaz trīs mēnešs.
pelni – peln. Pelns nu plīt nes uz dārz!
pelnīt – pelnīt. Brokaste vel nebi nopelnīt. Varbūt viš labāk nāv nebi pelnījs.
pelt – pelt. Nau lāb nopelt cits cilēks bez iemesl.
peļu paveids, kas dzīvo un taisa ejas zem zemes – orvilks (uo). Lūrē ta ka tād orvilk!
pensija – penzij. Tā penzij, pēc tik pulk nostrādātim gadim, nekād lielā viņam nebi.
pensionārs – penzionārs. Nu jau piekto gad viš i penzionārs.
pēc – pec. Pec manim kaut ūdiens plūd.
pēcpusdiena – pecpusdien. Pecpusdien līs liets.
pēc tam – pēcāk. Pēcāk visim bi liel smiekl.
pēda – pēd. Abim brāļim bi liels pēds.
pēdējais – pēdīgais. Bībele stāv rakstīts, ka tie piermie būs tie pēdīgie un tie pēdīgie būs tie piermie.
pēkšņi – pēkšņ. Un te, pēkšņ, nu krūm izlēc zaķs.
pēriens – suks. Suks viņim vaig, vairāk nekas!
pērkons – pērkoņš. Pērkoņš rībin ta ka bail āre iziet. Noplaiksnīj gaišs zibens, tam tūliņ sekoj spalgs pērkoņ grāviens.
pērn – pērn. Pērn te tāds žogs vel nebi uzcelts.
pērt – pērt (ar plato ē). Viš nojem siksn, liek viņe nogulties un sāk to pērt.
pērtiķis – pērtiķs. Viņe uz plec sēdē neliels pērtiķs.
pie – pi. Aba tu, stāv pi ratim!
pieaudzis – pieaudzs. Viņ bi vel nepieaugus, tūļīg un neveikl.
pieaugt – pieaugt. Viņim i jado laiks pieaugt.
pieaugušie – pieaugušie. Va ta kāds nu pieaugušim ar i mā?
piebāzt – piebāst. Ta viš sameklēj piebāzt cis mais, ielik ratos un apsedz a svītrain gults seg.
piebērt – piebērt (ar plato ē). Drusk var piebērt klāt rupās klijs un smalkās auz pelavs.
piecelties – piecelties. Piecelties un apģērbties uz vecum (ar plato ē) paliek āzvien grūtāk.
pieci – piec. Mēs pavisam bi piec, kas viens otr nenodo.
piedabūt – piedabot. Viš pi siev dārbim nebi piedabonams.
piedalīties – piedalīties. Viss jau tur nevarēs piedalīties.
piedegt – piedegt. Tik putr la pamais, ka nepiedeg.
piederēt – piederēt, Vis naud uz pasauls jau nekad tāpat nevarēs tav piederēt.
piederība – piederīb. Cilēkim i ļot svarīg piederēt pi kāds grups.
piedot – piedot. I liets, ko i ļot grūt piedot.
piedurkne – piedorkne (uo). Asars viņ noslaucī piedorkne. Viņs manteļ piedorkns pi pašim plecim bi kupls.
piedzerties – piedzērties, iešmorēt. Viņs brāls gan i ļot uz to dzēršan, aba kad piedzerās, tad tik škandāls vien iznāk. Pa reizei iešmorēt jau viņam tīk.
piedzēries – piedzēries, pills, iedūšojies. Viš takš i pills ka mārks. Kadreiz viš no kaimiņim bi atnācs iedūšojies. Es nau tik ļot piedzēries, ka nevarēt braukt.
pieēsties – saēsties. Baltmaiz jau var dabot saēsties, ka āzbrauc uz pilsēt.
piegarša – piegārša. Tai kūke bi tād mazum piegārš.
piegādāt – piegādāt. Šodien pulk uzjēmum pilsētās piegādā ēdiens uz mājam.
piegādātājs – piegādātājs. Iepierkume a zemāko cen uzvarē piegādātājs nu Lietuvs.
piegāde – piegād. Piegād šoreiz bi negaidīt ātr.
piekrist – pievienoties. Kā jau kalp cilēks, viņ tam visam pievienojās.
piektais – piektais. Nu aba ta ka ritīgs piektais ritens!
piektdiena – piektdien. Lielisk, ta tiekamies piektdien!
piemērs – piemērs. Labs piemērs i lipīgs.
piemineklis – pieminēkls. Rā, kaimiņ uzlikuš jaun pieminēkl! Tur bi akmens pieminēkļ un dzelzs krust.
piena separators – pienmašīn. Ja tav i laiks, sastellē pienmašīn!
piena spainis – slauktuv. Bi dzierdams, ka pien strūkls tecē slauktuvēs.
pienācīgi – ka pienākās. Kung vaig satikt, ka pienākās.
pienākt – pienākt. Viss gribē pienākt tujāk, la var labāk redzēt (abi e platie).
pienākums – pienākums. Palīdzēt cilēkim nelaime i mūs svēts pienākums.
piens – piens, saldais piens. Salde ēdiene būs piens a uzpūten. Viņ bērz rāceņs, sajauc tos kop a bīdelētim miltim, pielēj klāt gan saldo, gan rūgušpien.
pieņemams – piejemams. Tāds priekšlikums bi visim piejemams.
pieņemt – piejemt. Šāds dārgs dāvans es nevar piejemt.
piepūst – piepūst. Va tu var man palīdzēt piepūst bumb?
pierod – pieron, apron. Pi viss lāb jau ātr pieron. Viš vel nau aprads a jaunim kaimiņim.
pierast – pierast. Pi visim sūdim var pierast, pieradīs pi šiem ar.
pierādījums – pierādījums. La ko tād apgalvot, vaig pierādījums.
pierādīt – pierādīt. Vien liet i kaut ko apgalvot, pavisam cit i varēt to vel ar pierādīt.
piere – pier. Pieliec pi pier ko aukst, citādāk būs zilums.
pieredze – pieredz. Ja vien man būt tād pieredz, ka tav!
pieredzes bagāts – piedzīvājs. Va tāds puiss atradīsies, kurš piedzīvājuš vīr padomam paklausīs, tas nu gan i liels jautājiens.
piesaistīt – piesaistīt. Koks augot nu gais piesaist oglekl.
piesardzība – piesardzība. Reizem mazliet piesardzībs nenāk pa slikt.
piesardzīgs – piesardzīgs. Goves i piesardzīgs un nenāk pat tujume.
pieskatīt – uzskatīt, vākt, sārgāt, vaktēt. Viņ tik var pi plīts uzskatīt putrs grāp, la putr neiziet ugune. Meit padar dārbs, vecā vāķ bērns. Seimeniece jasārg gult, la mazo kāds nenozagt. Pavaktē tos bērns, la neizskrien uz ceļ.
piešķirt – piešķiert. Pa lāb dārb mēs varēt piešķiert viņim prēmijs.
pieticīgs – pieticīgs. Meits prat būt daudz pieticīgāks.
pietikt – pietikt. A šo vaidzēt pietikt.
pietupties – notupties. Bērn notupās un sāk aplūkot rugājs.
pietura – pietur. Tepat āz stūr i autobus pietur.
pietūcis – pietūcs. Viņe tā kāj bi pavisam pietūkus.
pievērt – pietaisīt. Pietais dores (uo)!
pievilcība – pievilcīb. Tā visnetīrākais dārbs ieguv sav veid pievilcīb.
pievilcīgs – pievilcīgs. Viņs dusmīgā sej smejoties tap pat pievilcīg.
pildspalva – pildspalv. Tas jaks i beigts, tav kabate i iztecējus pildspalv.
pilnīgi – pilnīg. Tas ministrs takš i pilnīg apšņākts!
pilns – pills. Nu pills simts viņam ritīg nau.
pilnvētīgs – pilnvērtīgs. I grūt vel kur iedomāties tik skaist un pilnvērtīg dzīv.
pils – pil. Ja vien viņam būt grož roke, ta viš būt uzcēls ritīg pil.
pilsēta – pilsēt. Viš te atnāc nu Tals pilsēts pierms trīsdesmit gadim.
pilsētnieks – pilsētnieks. Mazās pilsētniecs gavilēj pa katr ziediņ.
pilskalns – pilskalns. Tur āz tām priedem i mūs senais pilskalns.
pilsonis – pilsons. Viš bi ne tikās Latvijs, bet ar Amēriks pilsons.
pilsonība – pilsonīb. Viš emigrēj un pārgā Vācijs pilsonībe.
pinkains – pinkaiņš. Pi namdorem saule gozējās mells pinkaiņš suns.
pircējs – piercējs. Labs piercējs i zelt vērts.
pirkstgals – pierkstgals. Viņ pastiepās uz pierkstgalim, la varēt labāk redzēt (abi e platie).
pirksts – pierksts. Viš tur bi viens pats ka pierksts.
pirkt – pierkt. Laim jau pa naud nevar nopierkt.
pirmais – piermais. Tā piermā bezdelīg jau vel neskaitās.
pirmais pļāvējs pļāvēju rindā – priekšpļāvējs. Pa piermo priekšpļāvēj izvierzīj Jān.
pirmdiena – piermdien. Mēs šodien pārcēl mūs sapulc uz piermdien.
pirms – pierms. Tas bi tūkstots gads pierms Jēzs dzimšans.
pirst – bezdēt (abi e šaurie). Kas te palaid bezdelsmak? Jūs var iet bezdēt (abi e platie)!
pīle – pīl. Vakaŗe ēdīs cepeškrāsne sautēt pīl a rāceņim.
pīpe – pīp. Va tav vakar nepalik pi mums pīp uz gald?
pīt – pīt. Meitens šovakar piņ vaiņags. Viņ jau pat prot nomazgāties un apģērbties, japalīdz tik bizs sapīt.
plaisa – plais. Pār pa viss mūr sien gā jauns plaiss.
plaisāt – plaisāt. Kapinot iskapt nedrīkstē sist tik stipr, ka asmins sākt plaisāt.
plaksti – plakst. Tas tamdēļ, ka miegs a sald var āzvērs plaksts un viss locekļs turējs save boŗ vare.
plakt – plakt. Migls blāķ saplak un pilnīg pazud.
plaši – plaš. Viņam bi ļot plaš sakar un pazīšanās a svarīgim cilēkim.
plašs – plaš. A lasīšan viš bij ieguvs ļot plaš redzslok.
plašums – plašums. Apkārt bi tāds lauk plašums.
plats – plats. Tik plats jau tās dores (uo) nau.
platums – platums. Niagārs ūdienskritumam i vel iespaidīgāks platums.
plauksta – plaukst. Jemoties a tim dēļim es ierāv skabārg plaukste.
plaukšķēt – pliukšķēt. Viš paķēr grožs un a lietpratēj rok lik tiem nopliukšķēt uz zierg apaļajam muguram.
plaukts – plaukts. Tas plaukts kur katr brīd var nokrist.
plānot – plānot. Mūs komand šodiens turnīre plāno dabot piermo viet.
plāns – plans. Cigareš ražošane tiek izmantots ļoti plāns zīdpapīrs.
plāns – plans. Va ta mums vispār i alternatīvs plāns?
plātīties – plātīties, parādīties. Bet kur tā parādīšanās, ka viš brauc Alšvange iekš, zierg zviedz vien. Es jau neies plātīties.
pleci – kamieši. Liec sav baļķ gal uzreiz uz kamiešim!
plecs – plecs. Man tas kreisais plecs vel sāp pec kritien. Viņs manteļ piedorkns pi pašim plecim bi kupls.
plēsīgs – plēsīgs. Tur bi pulk visād plēsīg zvēr.
plēsoņa – plēsoņ. Tur jau tas plēsoņ glūn āz krūm.
plēst – plēst (ar plato ē). Tā jau nevar katr dien plēst trauks.
pliks – pliks. A plik gāl jau nevar iet dārbe, cit padomās, ka vīr prāte jukuš.
plīts – plīt. Pi vien nomazgā to plīt ar!
plunčāties – plunčoties. Bērn maliņe jau plunčojās.
plūkt – plūkt, šķīt. Bērn čalodam plūc zieds, kād nu ežs male i atronam. Plūkt cūkam bieš laps. Tā jau bi piešķinus bieš laps un mazajim ratiņim vilk tās mā.
plūme – plūn. Āz šķūn plūns jau drīz būs ēdams.
plūst – plūst. Viss ups plūst uz jūŗ.
plūstošs – plūstošs. Viņ stāstījiens bi plūstošs un viegl saprotams.
pļaut – pļaut. Va to pļav otrpus grāv šogad nepļaus?
pļava – pļav. Skries pār pļav a basam kājam!
pļavas palags ēnai – būŗ palags. Pats viš pajēm maizs kul, satīto būŗ palag un koks.
pļāpāt – pļāpāt. Ku jūs te sasēdušās pļāpā?
pļāpīgs – pļāpīgs. Viš varē būt lidz apnikumam pļāpīgs.
pļāvējs – pļāvējs. Viš pļave bi ļot labs sien pļāvējs.
pods – pods. Viņ atnes mācītājam zeķs, cimds un meds pod. Pate gan brang noēdusēs, būs pi krējum podim palaizījusēs.
poga – pog. Viņe bi acs apaļs ta ka pogs.
pogāt – pogāt. Āzpogā viss pogs!
pogot – pogot. Ups male pogo lakstīgal.
policija – policij. Policij pa ātrum pārsniegšan viņim izrakstī protokol.
policists – policists. Viš bi novērtēts ka ši mēneš labākais policists.
politika – politik. Ne viss grib interesēties pa politik.
populārs – populārs. Viņ katr gad rīkoj populār skrejien riņķe ezeram.
porcelāns – porcelāns. Vectēvam vel bi pīp a porcelān gāliņ.
posms – posms. Tas bi tāds interesants posms mane dzīve. Cite zobrat (uo) posme (uo) bi četerdesmit zuob (uo).
posties – posties. Viņ piecēlās, nomazgājās un sāk posties pi ārst.
postošs – postošs. Tas vakar bi viens postošs viesuls.
posts – posts (uo). Nekāds lielais posts jau tur nebi notics.
pozitīvs – pozitīvs. Šādās lietās neviens nevar garantēt pozitīv iznākum.
prasība – prasīb. Va mums nevaidzēt tiese izvierzīt pretprasīb?
prasīgs – prasīgs. Viš savim strādniekim bi prasīgs priekšnieks.
prasīt – prasīt. Muļķs jau nau tas, kas pras, aba tas, kas do.
prast – prast. Daž medniek prot gaudot ka vilk.
prasts – prasts. Viš bi pa daudz prasts priekš tā dārb.
prātīgs – prātīgs. Viņ bi ļot prātīg un apdomīg siev.
prāts – prāts. Liels cilēks, aba kumeļ prāts.
prāvests – props, kungs. Props a to nebūs a mier. Viš jau bi īsts suit kungs.
prece – prec. Precs tagad pievedīs tikās rīt nu rīt.
precēties – precēties. Meiten i sadomājuš precēties. Viss puiš apprecējās.
precizēt – precizēt (ar plato ē). Pa precizēto budžet mēs varēt parunāt nākame sanāksme cetortdien.
pret – pret. Viš bi pret un es ar bi pret.
pretestība – pretestīb. La izrādīt aktīv pretestīb, tur vaig drosm.
pretējs – pretējs. Man pa to vis būs pretējs viedokls.
pretī – pretim. Abar viņ brauc tieš pretim saulei.
pretruna – pretrun. Tajā, ku jūs sak, i vien liel pretrun.
prettiesisks – prettiesisks. Jums i jasaprot, ka šāds jūs lēmums i prettiesisks.
prezidents – prezidents. Pēc nedeļs pi mums ciemos būs pats Amēriks prezidents.
prēmija – prēmij. Pa lāb dārb piešķiers viņim prēmijs.
priecāties – priecāties. Viš nevarē vien beigt priecāties.
priecīgs – priecīgs, jūsmīgs. Es i priecīgs jums paziņot mūs šodiens konkurs uzvarētājs. Sabrauc četr va piec vīr a divjūg ratim va vismaz a vienjūg vāģim un a priecīgam sarunam stājās pi netīrā dārb. A jūsmīg garstāvokl, vislabāke noskaņe svētceļotāj pārgā pār maze upite.
priede – pried. Prieds un egls i vērtākie kok mūs mežos.
priežu mežs – priediens. Tur āz rijs sākās muižs priediens. Priediens snaud sav netraucēto snaud.
prieks – prieks. Man i prieks pa to, ka tav i prieks.
priekš – priekš. Priekš viņim es būs mēms.
priekša – priekš. Kas to vais var saprast, ku te i priekš un ku te i pakaļ.
priekšauts – šierce. Man tā šierce i galīg noplīsuse.
priekšdziedātājs baznīcā – pātarnieks. Viš piecs gads bi mūs pātarnieks.
priekšlikums – priekšlikums. Tāds priekšlikums man bi piejemams.
priekšnesums – priekšnesums. Tas bi viens varens priekšnesums!
priekšnieks – priekšnieks. Viš jau pi komunist vars bi liels priekšnieks.
priekšsēdētājs – priekšsēdētājs. Mūs valds priekšsēdētājs šodien pi dārb nebūs, viš i saslims.
priesteris – priesters. Liels spēk vīrs Alsvange bi priesters Semenovičs.
primitīvs – primitīvs. Kokgriezums bi skaists, bet diezgan primitīvs.
produkcija – produkcij. Pieprasījums pec mūs produkcijs paliek āzvien lielāks.
produkts – produkts. Bez ledusskap mēs pien produkts nevarēs ilg saglabāt.
prognoze – prognoz. Laik prognoz šodien bi pavisam cit.
prognozēt – paredzēt (abi e platie). Tād pērkoņ liet i grūt droš paredzēt.
prognozējams – paredzams. Rudz raž šogad i paredzam lāb.
projām – projum. Ķer nu vēj, nu jau viš i tāļ projum. Tās jau sen i projum. Projum jaiet, projum jaiet, es nevaru še palikt.
protams – protams. Protams mēs viss ko te var sarunāt.
protestēt – protestēt. Viš gan gribē protestēt, ka pusdiens pienākās ēst tik pi Apriķim.
protokolēt – protokolēt (platais ē). Šī sapulc i tik svarīg, ka to vaidzēt protokolēt.
protokols – protokols. Policij pa ātrum pārsniegšan viņim izrakstī protokol.
pudele – pudel. Neatstā pec sevs pudels uz gald!
puika – puģels. Šis nu gan i dūšigs puģels!
puisis – puiss, zells. Tas puiss pi mans kopš vakardiens vais nestrādā. Tas bi viens veikls zells.
pukstēt – pukstēt. Sierde uzreiz iepukstās straujāk.
puķe – puķ. Puķ paliek puķ, liec tik iekš ķoce!
pulciņš – pulcīš. Meit pulcīš gā uz skol.
pulks – pulks. Viš tai laike dienēj karaļ kavalērijs pulke.
pulkstenis – pulkstiens. Va tu dzierdēj, pulkstiens jau nosit dipadsmit? Tas jau iet ta ka pulkstiens!
pulveris – pulvers. Kas tas pa pulver, kas tav bierst āre nu kabats?
puļķis – puļķs. Viš jau vesel stumd sēd pi dorem ta ka puļķs.
puļķītis – puļķits. Augše puļķits, apakše muļķits (tā reiz teica par sarkanarmiešu cepurēm).
punkts – punkts. Va ta nebūt pienācs laiks ši liete pielikt vien trekn punkt?
punktuāls – punktīgs. Viss dārbiniek jau nau tik precīz un punktīg.
puns – puns. Pieliec led, la nau puns.
purvains – poraiņš (uo). Mežs ups otre kraste bi diezgan poraiņš.
purviņš – porīš (uo). Tur viņim bi tāds neliels porīš pi mājs.
purvs – pors (uo). Ku elle pore tu man i ieveds?
pusaudzis – pusaudzs. Tas jau vel i pusaudzs.
pusdienas – pusdiens. Pusdiens mēs māje šodien neēdīs.
pusdienas laiks – pusdienslaiks. Nu jau drīz pusdienslaiks būs klāt.
puse – pus. Va tu negrib pus nu to des (platais e) atdot man? Pareiz jau i uzklausīt ābs puss.
pusloks – pusloks. Liekn nu viens puss ka tumš zaļš pusloks ierobežo Korzems (uo) jūrmals mež.
pusstunda – pusstumd. Samaksās nu sākum pa pusstumd, ta jau pēcāk redzēs.
pušķis – pušķs. Viņ nes mā grazn pļav puķ pušķ.
pušķot – puškot. Šovakar japuško goves. Meits sav dārb izpuškoj a dziesmam.
putns – putns. Nu tu i brīvs, ta ka putns debese. Piermie putn jau sāk vīt ligzds.
putra – putr. Mums te vel bišķ putr i palikuse katl dubene. Teļam jasavār putr.
putraimi – putraim. Vaidzēt priekš cāļim izmērcēt (abi ē platie) putraims.
puve – puve. Tomātim i uzmetusēs puve.
pūce – pūc. Acs ka pūce, līks kājs, lai.
pūlis – pūls. Tur āre gaid liels cilēk pūls. Liel cilēk pūļ reizem top nevadam.
pūpēdis – pūpēds. Ak tu Dies, kāds milzīgs pūpēds!
pūslis – pūsls. Kurš piepūšamais gumijs pūsls tav labāk patīk?
pūst – pūst, vilkt, vēsmot (par spirdzinošu lēnu vēju). Jauk vēsm pūš tieš nu jūŗs. Sieviets gulēšot pelude, tur nevilks vēš. Pār pa zaļo druv vēsmo liegs vējīš.
pūt – pūt. Janes tie āboļ iekše, ka nesāk pūt.

 

R

 

radinieks – rads. Viš man ar bi rads.
rabarbers – rabarbers. Sagriezīs rabarber gabaliņs a cukur!
radīt – radīt. Viņe lāb sanāk radīt māje patīkam noskaņ.
radze – radz. Rags pa led vilk zierdziņ a savam asam pakav radzem.
ragavas – rags. Ragās sēdē vīr baltos aitāds kažokos.
ragi – rag. Govem vaiņag bi uzlikt uz ragim.
raibs – raibs, rankaiņš. Tas bi rankaiņš ka dzeņ vēders. Sevišķ viņim patik tas raibais kaķs.
raidījums – raidijums. Viņ varē stumdam vērot dažāds televīzijs raidijums.
raidīt – raidīt. Viņam lāb padodās izšķiroše brīde raidīt bumb vārtos.
raidītājs – raiditājs. Tujākais radio raiditājs mums i Kuldīge.
raisīties – risināties. Ēdot līksm risinājās valods.
raizes – raizs. Tur viš bi brīvs nu ikdiens raizem.
rakņāties – rakāties. Viņe patik rakāties pa grāmatam.
rakstīt – rakstīt. Kas ta nu vais šodien rakst vēstuls (ar šauro ē)!
rakstnieks – rakstnieks. Suitim jau nau bijuš daudz slaven rakstniek.
raksts – raksts. Va tu redzē, ka pa tev bi raksts avīze?
raksturot – raksturot. Es viņ raksturot ka diezgan noslēgt un drūm cilēk.
raksturs – raksturs. Ka jau visim nu tās šlaks, viņe bi dikt kašķīgs raksturs.
rakt – rakt. Cik ta tāļ tu to grāv raks?
rapsis – raps. Šodien pulkim zemniekim patīk audzēt raps.
rasa – ras. Zāle vel ras nau nožujuse.
rasties – rasties. Ku te viene bare tik pulk mežcūks varē rasties?
ratiņi – ratiņ. Pajems labāk tos lielos iepierkum ratiņs!
rati saimniecības vienjūga – vāģ. Sabrauc četr va piec vīr a divjūg ratim va vismaz a vienjūg vāģim un a priecīgam sarunam stājās pi netīrā dārb.
raudāšana – brēķs. Uzmet lūp un laiž brēķ vaļum.
raudāt – raudāt, laist vaļum dižo meldiņ. Te nau ko tik pulk raudāt. Nu nelaid nu vel tu vaļum dižo meldiņ!
raudulīgs – raudulīgs. Viš mums nebi nekāds raudulīgais bērs (ar plato ē).
raudzēt – raudzēt (ar plato ē). Vaidzēt saraudzēt kād vīn balon!
raudzīties – raudzīties. Policistim vaig raudzīties, la viss brauc pec noteikumim.
raugs – raugs. Pārved kād paciņ raug nu bods, uzceps raušs!
rausis – rauss. Iedo bērnim ar kād raus!
raust – raust. Aba nu cik var raust to naud!
raustīt – raustīt. Jūs te beidz man raustīt ik pa piecam minotem (uo)!
raut – raut. Viņ jau viens otram i gatav raut gaļs gabal nu mut āre. Noraut gatavās ogs (uo) varēs ar vēlāk.
ravēt – ravēt (ar plato ē). Pec brokastes viņ āzgā uz dārz ravēt. Viņ gatujs male ravēj rāceņs.
raža – raž. Šogad āboļ raž būs izcil.
ražīgs – ražīgs. Viš bi ļot ražīgs amatnieks. Liets lij vienād un ražīg. Laiks bi ļot jauks, silts un ražīgs.
ražot – ražot. Viņ tur ražo un pārdo labs ķieģeļs.
rādio – rādio. Es visbiežāk rādio klausos braucot mašīne.
rādioparāts – rādioaparāts. Maz kurās mājās šodien vel i redzams rādioaparāts.
rādīt – rādīt. Tu jau nu varēt rādīt priekšzīm.
rādītājs – rādītājs. Mēs varēt iet cierke pa kumēdiņ rādītājim.
rāpot – lodāt. Ap lielo altār uz ceļim lodāj adorētāj rinds. Ku jūs te lodā?
rāties – bārties. Viņ jau uz bērnim necik pulk nebarās.
reāls – reāls. Tas varēt kļūt pa reāl traucēkl saimnieciskās dārbībs veikšane.
recepte – recept. Viš rādī tukš pudel a recept. Ēdien recepts šodien viegl var atrast internete (visi e šaurie).
redze – redz. Pa spīt viņs gadim, viņe bi ļot lāb redz.
redzesloks – redzesloks. Viņam priekš sav vecum bi ļot plašs redzesloks.
redzēt – redzēt. Vel jau redzēs, kuros kapos zvanīs. Pa rijs krāsns dūmvad viers kortuvs sāk mutuļot āre mell dūm, tie piepild viss rij tā, ka nevar ne redzēt, ne elpot, jabēg āre.
reiz – reiz. Reiz pierms pulkim gadsimtim te bi jūŗ. Reiz pa reize jau akle viste ar gadās atrast kād miežgraud.
reize – reiz. Šī jau viņam nebi piermā reiz.
reklāma – reklām. Šī reklām jau pamazam sāk apnikt.
reklamēt – reklamēt. La prec varēt lāb pārdot, to vaig ar lāb reklamēt.
remontēt – riktēt, labot, saremontēt – sariktēt. Vaidzēt sariktēt pienmašīn. Ies šodien salabos jumt!
resns – resn, noēdies, rumpīgs. Resn cilēk te caur netiks. Pate gan brang noēdusēs. Viņ ir rumpīg un mutīg siev.
restaurēt – restaurēt. Vece (pirmais e platais) Alšvangs baznīce i pulk liets ko vaidzēt kaut kad restaurēt.
restorāns – restorāns. Tas skaitās viens nu labākim restorānim vise Rīge.
restes – rests. Viš pamodās un nevarē saprast, kamdēļ logim priekše i rests.
reti – ret. Viņ jau tik ret tiekās.
retināt – retināt. Tās biets vaidzēt dārze paretināt.
rets – rets. Tas bi viens rets un īpatns gadījiens.
retums – retums. Šīs vecās monēts i ritīgs retums.
revolucionārs – revolucionārs. Te piekte gade notik revolucionār sadorsm (uo) a kriev dragūnim.
revolūcija – revolūcij. Ta jau būs jatais vel vien revolūcij.
revolvers – revolvers. Reizem labs vārds var paveikt pulkāk, neka labs revolvers.
rēgoties – rēgoties. Citim šķit ka tur kād spok rēgojās.
rēķināt – rēķināt. Rakstīt un rēķināt viņs jau prat.
rēta – rēt. Tomērt glīts viš nebi bak rēt dēļ vaigos.
riebums – riebums. Viņ nu tā viss atturē stiprā ticīb un nu mazotns ieaudzinātais riebums pret grēk.
rieciens – riecens (platais e). Maizs riecens, kas bi blakum bļodiņe uz gald, viņ vais neinteresēj.
rieksts – rieksts. Va ta tād var zob pastāvēt, kur kož rieksts un grauž kumpets?
riepa – riep. Uz ziem janomain rieps.
riet – riet. Kaut kur āz mež rej suns.
rietēt – rietēt. Cikos šovakar norietēs saul?
rietumi – rietum. Šodien vēš iepūt mīzeldange, tas i nu rietumim.
rieva – riev. Sviests šķīve bi nogludināts un a karot tam vierspuse bi iezīmēt krust un ievilkts graznum rieviņs.
rija – rij. Viš gā sildīties uz rijs krāsn. Nau vais jaceļās naktīs un jaiet muižs rijs kult.
rijas iekša – iekšrij. Bērn iekšrije negā nekad, tamdēļ, ka tur spokojoties.
rijīgs – rijīgs. Es nemaz nezinā, ka tu var būt tik rijīgs.
rinda – rind. Mēs jau ši rinde nestāvēs. Stājies vien rinds gale!
ripa – rip. Niek trīs minotēs (uo) rip i pabijus vārtos jau duj reizs!
ripot – ripot. Mašīn a kaŗavīrim klus ieripoj sēte (garais ē platais).
ritenis – ritens. Mane mašīne pec riep maiņs gandrīz nokrit ritens.
ritēt – ritēt (platais ē). Asines uzreiz sāk viņam ritēt straujāk.
rīcība – rīcīb. Es tād valdībs rīcīb neatbalst.
rīkojums – rīkojums. Komandiers dev rīkojum, la iet apstīt ziergs.
rīsi – rīs. Va tu rīss ēdīs a dakšiņ, va a ierbulišim?
rīt – rīt. Pa to mēs domās rīt.
rīt – rīt. Nu cik ta var rīt!
rīts – rīts. Ka mēs sāk braukt, vel bi agrs rīts.
rīvēt – rīvāt, bērzt (ar plato ē). La putr būt tād tumīgāk, tad var pierīvāt klāt kād rācen. Otre trauke sataisī sabērzts borkants a pien un cukur.
robeža – robež. Vel desmit kilometr un mēs būs pār pa robež. Bērn priekim nau ne mēr ne robežs.
roka – rok (uo). Pado man rok, la es tiek nu šito bedr āre. Viņ dev puģeļam sav slapo roķel.
rosīties – rosīties. Lidz pusdienam viņ rosijās pa smilkškast.
rosme – rosm. Pi viņim jau nu rīt bi liel rosm.
rotaļas – rotaļs. Kurš nu jums vel zin kāds rotaļs?
rotaļāties – rotaļāties, dzīvāties. Nāk nu viss šorp (uo) rotaļāties! Vecā māt lik, la mazie bērn padzīvojās tepat.
rotāt – rotāt. Ies izrotāt telps uz svētkim!
rotāties – rotāties. Meitenim jau patīk rotāties!
roze – roz (uo). Sārkaņā roz i uzziedējse.
rozīne – rozīn. Pakac man tās lielās rozīns nu šķīv!
rublis – rubls. Va tav vel i māje palikuš kād kriev metāl rubļ?
rudens – rudens. Šis i neparasti silts un sauss rudens.
ruds – ruds. Viņ bi sašķeterējse kop ķieršbrūn dziv a gaiš rud.
rudzi – rudz. Vel i jaiesēj rudz.
rudzupuķe – rudzpuķ, žīden. Ies, saplūks žīdens priekš vaiņagim! Šur tur starp rudzim pazib pa rudzpuķe. Viņ izgā āboliņ lauke un saplūc kumelens un žīdens.
rugāji – rugāj. Bērn notupās un sāk aplūkot rugājs.
rukšķēt – orkšķēt (uo). Stalle orkšķ jaunā cūk.
runa – run. Tu takš nelasīs sav run nu papīr?
runāt – runāt. Nu cik ta var ilg runāt pa vien un to paš!
runāt aplami – izrunāties. Viš bi izrunājies pavisam nekaunīg, ka viņam nepatīkot viņs raibā mut.
runāt nesaprotamā valodā – buldurēt (ar plato ē). Viš drusk prat krievisk buldurēt. Viš zināj ceļ un varē drusk sabuldurēt pa leitisk.
runātājs – runātājs. Viš bi godīgs zēns un labs runātājs.
runcis – runcs. Tas strīpaiņais runcs bi ritīgs mežons.
runga – rung. Puiš paķēr rungs un bi gatav kauties.
runīgs – runātīgs, runīgs. Viš bi ļot runātīgs vīrīš. Viņ i droš, runīg un atjautīg meit.
rupjmaize – rupmaiz, melnmaiz. Re ku viš nāk a rupmaiz kukul paduse. Tād lāb melnmaiz nevar smādēt (platais ē).
rupjš – rups. Va tik nebūs sagriezts pa rup? Drusk var piebērt klāt rupās klijs un smalkās auz pelavs.
rupors – rupors. Viš bi kļuvs pa rupor daž varaskār politiķ rokās.
rūgt – rūgt. Tā zapt podiņe i sarūguse.
rūgts – rūgts. Tu man i apnics, ta ka rūgt nāv!
rūgtums – rūgtums. Aba rūgtums palik.
rūgušpiens – rūgušpiens. Piestrēbs tāpat rūgušpien. Viņ bērz rāceņs, sajauc tos kop a bīdelētim miltim, pielēj klāt gan saldo, gan rūgušpien.
rūpes – rūps. Šis suns savim seimeniekim prasīs laik un rūps.
rūpēties – rūpēties. Viņam patīk rūpēties (platais ē) pa dzīvniekim.
rūpīgi – rūpīg. Viņ šo dārb darī tik rūpīg, cik vien tas viņe bi iespējams.
rūpniecība – rūpniecīb. Mums valste šodien gandrīz nau vērā jemam rūpniecīb.
rūpnīca – rūpnīc. Cik cilēks šī rūpnīc nodārbinās?
rūsēt – rūsināt. Va tas nazs te jau sen nolikts rūsināt? Tas ritens takš i galīg sarūsējs!
rūsgans – rūsgans. Vietam rēgojās rūsgan paugur.
rūts – rūte. Spēcīgs lietusgāzs šļāc pret log rūtem.

 

S

 

sabiedrība – sabiedrīb. Šodiens sabiedrīb jau neko pulk pa to vis vais nezin.
sacensība – sacensīb. Tā būs vien spraig un interesant sacensīb.
sacensties – sacensties (ar plato e). Viņim patik save stārpe sacensties.
sacīt – sacīt. Tā jau ikviens var sacīt pa otr briesm liets.
sadalīt – sadalīt. Viš ļot lāb prot sadalīt cūk gabalos.
saderēt – saderēt. Šīs krāss lāb saderot kope (uo).
saderība – saderīb. Tur pi viņim pastāvīg valdīj līksms saderībs gars.
sadursme – sadorsm (uo). Te piekte gade notik revolucionār sadorsm a dragūnim.
sadusmot – āzdusmot, āzdot dusm. A viņ prātīg, nevaig viņ bez vaidzībs āzdusmot. Viš man vakar āzdev dusm.
sadzīvot – sadzīvāt. A tād kārstaputrs strēbēj jau nau viegl sadzīvāt.
sagaidīt – sagaidīt, uzjemt, satikt. Viš vakar nevarē vien sagaidīt tav mā. La var godam uzjemt svētks. Kung vaig satikt, ka pienākās.
sagaidītāji – sagaidītāj. Viņ vel nu savs puss paziņoj savim tujākim kaimiņim, tamdēļ sagaidītāj sanāc vesels baŗs.
sagatavot – sagatavot. Es tav sagatavoš ustub.
sagādāt – sagādāt. Vaidzēt šogad sagādāt krājums zieme.
saglabāt – saglabāt. Bez ledusskap mēs pien produkts nevarēs saglabāt.
saglabāties – saglabāties. Nu senam kok ēkam vislabāk lidz mūs dienam i saglabājušās klētes.
sagriezt – sagriest. Palīdz man sagriest to des gabaliņos!
saime – saim. Sveicien vise jūs saime!
saimniecība – seimniecīb. Viņam pierms kaŗ bi liel seimniecīb.
saimnieks – seimenieks, seimieks. Pats seimenieks šodien nau mā, i nobraucs uz tierg. La Burs i seimenieks!
saimniekot – izseimniekot. Tika vien pūŗviet zems, ku ta tur var izseimniekot?
sainis – sains. Gāl atbalstījušs uz mīkstim drēb saiņim gulēj duj meitens.
saistīt – saistīt. Man a viņim vais nekas nesaist.
saišķis – saišķs, vīkšķs, mučkuls. Vēš viņam gaŗum papūš ziernāj vīkšķ. Tur bi vesels vad mučkuls. Viņe bi liels atslēg saišķs pi josts.
saite – sait. Nemet āre, šī vel i lāb sait.
sajaukt – sajaukt. Viš atnāc un sajauc viss kārts.
sajukt – nojukt. Es bi tā satraucies, ka man nojuk pantīš.
sajukt prātā – prāte jukuš. A plik gāl jau nevar iet dārbe, cit padomās, ka vīr prāte jukuš.
sajust – sajust. Es nezin, va tur šodien var ko vais sajust.
sajūta – jūtoņ. Jūtoņ bi svētdienīg lieg.
sakars – sakars. Kāde sakare tu grib nu viņ vel kād papilds skaidrojum?
sakaut – sakaut. Pēcāk otre kauje viņ tik sakaut.
sakāmais – teicamais. Nu ja, viņe jau teicamais nekad nepietrūk.
sakārtot – ierīkot, uzpost. Viš bi viss save dzīve lāb ierīkojs. Talks diene, jau agre rīte, viņ uzpos gults, uzsedz tām jauns segs, apvilk ķusenim tīrs apvalks.
sakne – sakn. Liel cūk rok dziļ sakn.
sakost – sakost. Cik ta cilēks tavs suns jau i sakods?
sakraut – sakraut, uzkraut. Sakrau tād kārtīg čup! Vel mēs var kāds piecs vezums paspēt (ar plato ē) uzkraut.
sakurināt – izkort (uo). Lielā draudzs istab bi izkort.
sakustēties – sakustēties (ar plato ē). Zierg saprindzināj muskuļs un rat sakustējās.
sala – sal. Tā sal, uz kur viš dzīvāj, bi ezer dienvid gale.
saldējums – saldējums. Pi viņ varē nopierkt gāršīg saldējum.
salds – salds. Salds ka meds, auksts ka leds.
saldskābmaize – skābmaiz. Šī seimeniec tais lāb skābmaiz.
salikt – salikt. Žūrije atlik tik salikt vērtējum punkts.
salīdzinājums – salīdzinājums. Tas i labs salīdzinājums.
salīdzināt – salīdzināt. Nau pareiz salīdzināt āboļs a apelsīnim.
salīgs – salīgs. Viņ no dzimšans bi tād salīg.
salmi – salm. Vēš pūt salms pa gais uz mež projum.
sals – sals. Cik ta liels sals i šorīt āre?
salts – salts. Viņs bi salts, ka akmins.
salūts – salūts. Svētk salūts šogad nenotiks.
saļimt – saļimt. Viņ piecēlās ātrāk, neka bi atļauts, izmazgāj bērn autiņs, iznes tos izžaut un tikko nesaļim.
samazgas – samazgs, samazgāts ūdiens. Vīr mazgāj roks, censdamies samazgāto ūdien liet zeme zālite.
samazināt – samazināt. Vel pulkāk jau alg samazināt nau iespējams.
samazināties – samazināties. Iedzīvotāj skaits Latvije gad no gad turpin samazināties.
samērs – samērs. Spēk samērs hokej laukume nebi lidzvērtīgs.
sams – sams. Daugave vel reizem var noķērt (platais ē) sams.
samtains – samtaiņš. Viņe bi tād samtaiņ balse.
samts – samts. Samts un zīds kadreiz bi ļot dārg audum.
sanākt – gadīties. Tā jau katram var gadīties. Tā nu gadijās, ka neglītais maizs riecens āzmiersts tik a elkon nogrūsts zeme.
sanest – sanest. Palīdz viņe sanest ūdien pierte!
sanēt – sanēt (ar plato ē). Pi bišskapišim var dzierdēt kā san bits.
sanoņa – sanoņ. Gais bi pills a mazo kukainiš sanoņ.
saņemt – sajemt. Gad nogale i patīkam sajemt apsveikums nu sadarbībs partnerim.
sapnis – sapns. Vakarnakt es redzē tād dīvain sapn.
sapņains – sapņaiņš. Tā bi vien sapņaiņ dvēsel.
sapņot – sapņot. Katre diene mēs kād laik veltam tam, la pasapņot.
saprast – saprast. Grūt jau i saprast, kurš te i galvenais.
sapratne – saprašanās. Tātad še vald pilnīg saprašanās.
saprotams – saprotams. Daž šīs valdībs noteikum man nau saprotam.
sapulce – sapulc. Kopēj biedr sapulc tagad būs tik pēc gad.
sapuvis – sapujs. Tas koks jau iekše i sapujs.
sarāt – apsaukt. Lāb ka Griet jauno puģel apsauc.
sardele – sardel. Četrs sardels es jau katle ielik.
sarežģīt – sarežģīt. Viņim jau patīk viss liek sarežģīt.
sarežģīts – sarežģīts. Tas bi viens sarežģīts uzdevums.
sargāt – sārgāt. Šis suns lāb sārgā mājs. Paliec, paliec, Lāc, sārgā mājs!
sargs – sārgs. Va ta es tav i kāds sārgs?
sarkanās jāņogas – sārkaņās jāņogs. Tā i sārkaņo jāņog sul.
sarkanbrūns – ķieršbrūns. Viņ bi sašķeterējs kop ķieršbrūn dziv a gaiš rud.
sarkans – sārkaņš. Āz kokim spīdē sārkaņ kārniņ jumt.
sarkt – sārkt. Viņ piesārk lidz aus galiņim.
saruna – sarun, pārrun. Es uzskat, ka mēs šo sarun i beiguš. Šī īsā apcer radī liels pārdoms un pārruns.
sarunas – valods. Ēdot līksm risinājās valods.
sarunāt – sarunāt, izrunāt. Mēs jau viss ko var sarunāt. Cilēk jau daudz ko izrunā, kas nemaz nau patiesīb.
sasist – sasist. Prātīg, nesasit to glāz!
saskanēt – sapasēt (ar plato ē). Apprecējās ar, bet viņim nesapasē.
saskanēt atskaņām – rīmēties. I galdam četrs kājs un ubagam nau mājs, lūk tā tas rīmējas!
saskaņa – saskaņ. Starp viņim bi lāb saskaņ.
saslapināt kājas – sabrist. Pastalās staigājot kājs sabrid.
sasniegt – sasniegt. Viš gribē vieglatlētike sasniegt vel labāks rezultāts.
sasniegums – sasniegums. Tas priekš mums bi viens izcils sasniegums.
saspiest – saspiest. Viš varē saspiest ābol putre.
sasprindzināt – sasprindzināt. Zierg saprindzināj muskuļs un rat sakustējās.
sastapt – sastapt. Ja mēs braukt tulīt, varēt viņs vel sastapt dārbe.
sastādīt – sastādīt. Tu i sastādījs tos kāposts pa biez.
sastāvēt – sastāvēt. Vilciens sastāvēj nu lokomotīv un desmit vagonim.
sastāvs – sastāvs. Pierms pierkt des (platais e), i lāb izlasīt tās sastāv.
sastiept – sastiept. Es vakar ceļot baļķs sastiep mugur.
sastrādāts – sastrādāts. Viņe bi ciets, dārbe sastrādāts roks.
sašaurināt – sašaurināt. Nu mēs varēt sašaurināt meklējamo person sarakst.
satikt – satikt. Va ta Grieč a satik?
satraukt – satraukt. Nez kāpēc man tas it nemaz nesatrauc.
satraukums – satraukums. Āre radās priecīgs satraukums, bi nosperts cepurs.
saturēt – saturēt (platais ē). Rūpniecisk ražot pārtik var saturēt dažāds bīstams viels.
saturs – saturs. Kas ši lekcije bi tās galvenais saturs? Viņ nogulās zālite āboliņ male un, vicinādam rokās nopļauts timotiņ stiebrs, čaloj kaut ko bez satur un meldijs.
sauciens – sauciens. Reiz pa reizei bi dzierdam viņ gaŗ stieptie stārpsaucien.
sauja – sauj. Seimeniec pa kluso iespied viņim kaut ko sauje. Cik tie pūŗ izaug, tik izgā pa saujiņe vien ķiļķenim un nūdaļam.
saukt – saukt. Sauc viņs mā pusdiene!
saulains – saulaiņš. Bi kluss un saulaiņš rīts.
saule – saul. Laiks i pa daudz nomācies, saul mēs šodien neredzēs.
saulespuķes – saulspuķs Man netīk lobīt tās saulspuķ sēkls.
saulīte – saulit. Ka saulit iebrien meže, gaiss top tik patīkam vēss.
saullēkts – sauls lēkts. A sauls lēkt gājēj jau bi paš save zeme.
sauļoties – sauļoties. Cit var pi jūŗs gulēt (platais ē) un sauļoties stumdam ilg.
sauss – sauss. Tav i tāds nepatīkam sauss kleps.
sausums – sausums. Tāds sausums pi mums sen nebi redzēts!
savaldīt – savaldīt. Nevar vien savaldīt savs garos deguns!
savāds – savāds, īberīgs. Viš bi viens savāds mākslinieks. Ak valts, kas pa īberīg daikt!
savārdzis – sažierdzs. Pats vienmēr tāds sažierdzs, nekad nau īst lāb veselīb.
savest – savest (ar plato e). Tu jau varēt veltīt kād laik un savest sav istab kārtībe.
savienība – savienīb. Agrāk va vēlāk viss savienībs izjūk.
savienojums – savienojums. Šis savienojums te būs pa švak.
savienot – savienot. Es šitāds cauruls nemāk savienot.
savlaicīgi – laikus. Viņ nask sāk soļot uz priekš, tā mēs tik laikus pi grēk sūdzs.
savs – savs. Savs stūrits, savs kaktīš zems.
sākt – sākt. Cik ta ilg uz viņim gaidīs, mums vaidzēt sākt.
sākties – sākties. Te tik drīz vel nekas nesāksies.
sākums – sākums. Mēs vel i tik paše ceļ sākume.
sālīts – sālīts. Pakac man ar kād sālīt gurķ.
sāls – sale. Zupe japieber vel sāle.
sāļš – sāļš. Tas minerālūdiens i ritīg sāļš.
sāpes – sāps. Man i uznākušs kaut kāds ass sāps pakrūte, nu kuram es nekād nevar tikt vaļum.
sāpēt – sāpēt. Nu abar cik tāds štrumt zobs var jiptīg sāpēt!
sāpīgs – sāpīgs. Tas būt bijs viens sāpīgs risinājums.
secināt – secināt. Aba te ja neko vel nevar secināt!
secība – secīb. Sarindo tos svarīgum secībe!
secīgs – secīgs. Varbūt var liets darīt secīg?
sega – seg, deķs. Āznes viņim segs un palags, la var saklāt gults! Ku tu man atnes, tas takš i zierg deķs! Pado vel vien deķ!
segt – segt. Apsedz man kājs!
segties – segties. Palīdz viņim apsegties!
seģene – sedzen. Viņ iznāc nu istabs, apsegusēs a rakstain vills sedzen.
seja – sej, ģīms. Tai kravs kaste zem mantam vīdē sešs melns sejs. Kā ta māsai nau tāds ģīms? Viņs mās bi a vasars raibumim klāt sej, skaistam zilam acem.
sekls – sekls. Ši viete tas grāvs i sekls.
sekot – sekot. Provēs pa kluso viņim sekot.
sekss – sekss. Reklāms nozare sekss palīdz pārdot dažāds precs.
sen – sen. Sen jau bi laiks izdzenāt to liekēž bar.
senatnīgs – veclaicīgs. Mācītāj māj bi veclaicīg un drūm.
sens – sens. Tas bi viens sens stāsts.
septembris – septembrs. Drīz septembrs, būs bērnim jaiet uz skol.
septiņi – septiņ. Pavisam bi septiņ rūķiš un vien sniegbaltit.
sestdiena – sestdien. Šogad rāceņtalk mēs rīkos mēneš pēdīge sestdiene.
seši – seš. Seš maz bandiniek jāj pa ceļ ziņģādam.
sev – sevim. Viš jau priekš citim neko, tik sevim vien vis grib.
sevis – sevs. Priekš sevs jau viss i centīg.
sevišķi – sevišķ. Viš bi ministram tāds kā sevišķ svarīg liet padomnieks.
sevišķs – sevišķs. Agrāks laiks gaļ un baltmaiz uz gald bi kas sevišķs.
sēde – sēd. Atvainojos, es nevarē pacelt telefon, man bi javad sēd.
sēdēt – sēdēt (abi ē platie). Tā jau var dienam ilg sēdēt un neko nedarīt.
sēne – sēn. Mūs meže sēns vel nau.
sēņot – sēņot. Katr ruden mēs iet uz mež sēņot.
sērkociņš – sērkocīš. Va kādam i līdz sērkociņ?
sēsties – sēsties. Tujāk Saldum, tur autobuse būs pulkāk viets un varēs apsēsties.
sēt – sēt. Viš man iemācī ārt zem un sēt labīb.
sēta – sēt. Gald noliks paše sēts vide. Īpašums vien nu otr atdalī dēļ sēt.
siena – sien. Aba viš lien pa sien augš ta ka tāds mērkaķs! Šī sien nau necik stabil.
siena glabāšanas nojume Lieknes pļavās – brags. A sien piepildījās ar Almales muižas šķūns un braģs.
siena krāvums šķūnī – pants, sien beņķs. Dot augš a dakšam sien uz pant jau viss nevar. Mazie, nāk piemin beņķ!
siena sakopojums žāvēšanai uz lauka – vāls. Nu vien vāl nepietiek ku nobeigt vezum krāvum. Grābēj pārstaigāj vāls un sien uzgriez, la tas žūt vienmērīg.
siena vezuma nostiprināšnas koks – boms (uo). Vezums sasēj a striķ un bom, ap kur gal apmet striķ, kas sklidē caur kok kās.
siens – siens. Pērnais siens drīz ies uz beigam.
siers – siers. Rīte agr būs jāsatais siers.
siets pelavu atdalīšanai no graudiem, liels – kretuls (ar plato e). A kok lāpst tēs met grauds kretule un vectēs sāk to šūpāt.
sieva – siev. Viņ bi kaut kād Ameriks tabaks audzētāj siev.
sieviete – siev, sieviet. Kas tā i pa siev, kas grib a man runāt? Nu teic viene sieve! Tā sieviet nau īst ritīg!
sievišķīgs – sievišķīgs. Viņ bi sievišķīg un ļot pļāpīg.
siksna – siksn. Viš nojem siksn, liek viņe nogulties un sāk to pērt (platais ē).
silt – silt. Krāsne lēnam sāk iesilt. A liel patik vīr nolaidās uz sasilušā sien.
silts – silts. Aba viņim nu tā ne silts, ne auksts.
siltummūris – siltum mūrs. Vasaŗe uz plīt nevar vārīt, siltum mūrs piesilst, ta ka vais nekur glābties.
siltums – siltums. Tais lāb mudīg ciet dores (uo), la siltums neiet āre!
simtnieks – simtnieks. Viš nomet simtniek uz gald un gā āre.
simts – simts. Simts gudrās gālas mūs parlamente. Nu pills simts jau viņim nau!
sirds – sired. Aba kas tav sierd spiež?
sirdsapziņa – sierdsapziņ. Gan jau viņim ar reiz sierdsapziņ ierunāsies.
sirmgalvis – siermgalvs. Gadim ejot viš bi kļuvs pa vien ritīg siermgalv.
sirms – sierms. Pa šiem gadim viš bi palics pavisam sierms.
sist – sist. Pulkstiens jau nosit dipadsmit.
sišana – sišan. Tāds lēmēts (abi platie ē) viš palik pēc tās briesmīgās sišans.
sitiens – sitiens. Pēc sitien nazs viņam izšļuk nu roks.
sivēns – suvens. Nobrauks uz Kuldīg nopierkt suvens. Nāk savāķ savs suvens!
sižets – sižets. Ši filme i diezgan spraigs sižets.
sīkais – sīkais. Nāc sīkais tu a!
sīks – sīks. Priekš rotaļam viš vel bi pārāk sīks.
sīkt – sīkt, džindžināt. Stulbie dundur lido sīkdam ap lopim. Mušs džindžin stopiņe.
sīkums – nieks. A niekim negrāstās. Šitāde dārb laike krāmēties a tādim niekim nau laik!
sīpols – sīpols. Sīpols un kniploks lāb noder, ka i saaukstējies.
skaidas – skaids. Uzmanās, te skaids var lidot acēs.
skaidri – skaidr. Man patīk, ka cilēk runā skaidr un saprotam valod.
Skaidrojums – skaidrojums. Tavs skaidrojums man necik pulk nepalīdzē.
skaidrot – skaidrot Man i apnics muļķim kaut ko skaidrot.
skaidrs – skaidrs. Laiks bi skaidrs un saulaiņš. Gāl bi tik skaidr.
skaists – grazns, smuks. Kāds smuks gleznojums! Kād grazn lād! Pats tas meitens nu gan nau smuks. A to var smuk nopelnīt. Viņam bi tād grazn balse.
skaistule – skaistul. Viņs meits bi īsts skaistuls. Viņ nau skaistul, aba viņ apzinās sav vērtīb un visur turās pierme viete.
skaistums – smukums. Te jau to smukum neviens neredzēs. Viš gribēt dot puišim gudr padom, la viņ neprec siev tik pec smukum vien.
skaitīt – skaitīt. Viš jau prot skaitīt lidz simts.
skaitlis – skaitls. Va tu var pateikt, kurš nu abim skaitļim i lielāks?
skaits – skaits. Tas skaits būs pa liel priekš to telp.
skaitīties – skaitīties. Viš jau tur skaitījās labe amate.
skaldīt – skaldīt. Vecais skald un vald princips prakse vienmēr i lāb dārbojies. Mūs skaldamais bluķs i saplīss.
skali – skal. Lielā meiten tūliņ nolik lell skal gultiņe, pajēm sav pusotr gad veco māsiņ pi roks un ved to lauke.
skalpēt – skalpēt. Indiāņ senāk bi raduš skalpēt savs uzvarētos ienaidnieks.
skals – skalgans. Abs viņs i tievs ka skalgans, tā laikam tād šlak.
skaļi – skaļ. Tik skaļ dziedāt bez mikrofon mēs nevarēs.
skaļš – skaļš. Tas gan bi viens skaļš bļāviens!
skandāls – škandāls. Viņs brāls gan i ļot uz to dzēršan, aba ka piedzerās, ta tik škandāls vien iznāk.
skanēt – skanēt, pliukšķēt. Šī radiostacij sāk skanēt tikai sešos nu rīt. Viš paķēr grožs un a lietpratēj rok lik tiem nopliukšķēt uz zierg apaļajam muguram.
skandināt – skandināt. Nu cik ta ilg var skandināt vien un to paš!
skaņa – skaņ. Cik dažāds skaņs ar to stabul var ispūst?
skapis – skaps. Tas jums i viens ritīg grazns skaps!
skarbs – ass, ciets. Tā bi vien ciet siev. Viņe raksturs bi tik ass, ka nazs.
skart – skart. Tas jau būtisk skar ar mūs interess.
skat! – rā! Rā, ku kalvens aug! Rā, kād viņe i cepur!
skatiens – skats. Šis skats, a kād viš skatijās uz sav kaimiņ lauk, nebi Krists sludinātās mīlestībs skats.
skatītājs – skatītājs. Skatītāj šodien pill zāl.
skatīties – skatīties. Pulk films tagad var skatīties internete bez makss.
skats – skats. Reizem noderīgs i ar skats nu mals.
skatuve – skatuv. Rīt šis viss būs jadzied skatītāj priekše uz skatuvs.
skaudība – skaudīb. Skaudīb nau labs padomdevejs.
skaudīgs – skaudīgs. Pēc dabs viņ nebi ne skaudīg, ne nenovīdīg.
skauģis – skauģs. Tas skauģim nepatīk.
skaust – skaust. Mane draudzene skauž man panākum.
skābēt – skābēt. Mums vaidzēs pulkāk ieskābēt gurķs. Va pi zups liks svaigs va skābēts kāposts?
skābēts – skābs. Pusdienās viss ēd skābs kāposts a jēr gaļ. Pakac man ar vien skāb gurķ!
skābs – skābs, skāņš. Tas i pa daudz skābs priekš man. Ja tas piens jau būt skāņš, ta la lej ša rīt pien.
skābt – skābt. Piens pa nakt i saskābs.
sklandrausis – rauss. Viņ gatavo raušim apakšs.
skola – skol. Skol mums i tepat pār pa ceļ. Viš tai laike bi prom skole.
skolēns – skolens. Skolen skaits mūs skole i pēdīgos gads izlīdzinajies.
skolot – skolot. Bērns jau vaig izskolot.
skolotājs – skolotajs, skolmeistars. Viš bi mans piermais skolotajs. Skolmeistar visur bi ļot ieredzēt.
skolotāja sieva – skolotājen. Skolotājen ar šovakar nesēd māje.
skolu pabeigt – izmācīties. Runā ka viš nupat esot izmācījies.
skopoties – skopoties. Pierms svētkim jau nevar tā skopoties.
skops – skops. Ja vien seimeniec nau galīg skop.
skopulis – skopuls. A tād skopul jau nau ko runāt!
skrējiens – skrejiens. Viņ katr gad rīko populār skrejien riņķe ezeram.
skriet – skriet, jozt (uo). Iet āre, tur var skriet un bļaustīties cik tik uziet! Viš neuzdrošinājies pastīties apakaļ, bet, ku nag nes (platais e), jozs tik uz priekš.
skrieties – skrieties. Viš bi a mier iet a zēnim skrieties.
skrots – skrote. Pīls medī a skrotem.
skrūve – skrūv. Šī skrūv man būs pa īs.
skrūvēt – skrūvēt (ar plato ē). Pietur, la es var pieskrūvēt!
skrūvgriezis – skrūvgriezns. Noliec to skrūvgriezn pi citim dārbarīkim pelude.
skudra – skudr. Dienvid zemēs skudrs var būt cilēkim bīstams.
skudra sarkanā – mīzen. Tai viete nesēd, tur dzīvā mīzens.
skuja – skuj. Nāc palīdz, man i iebiruse ace skuj!
skujas – skujs. Egļ skujs uz ziem reizem izmanto rož apsegšane.
skulptūra – tēls. Ši krucifikse āz stikl bi ievietot dažād svēto tēl (platais ē).
skurstenis – skorstens (uo), dūmens, dūmvads. Kad pēdīgo reiz tavs skorstens i tīrīts? Viņ pajēm cepur un uzmet to uz istabs jumt pi paš dūmeņ. Pa rijs krāsns dūmvad viers kortuvs (uo) sāk mutuļot āre mell dūm, tie piepild viss rij tā, ka nevar ne redzēt, ne elpot, jabēg āre.
skursteņslauķis – skorstenslauķs (uo). Bus vien jasauc skorsteņslauķs.
skūpstīt – skūpstīt. Agrāk bi piejemts mācītājam skūpstīt rok.
skūpstīties – skūpstīties. Viņ iznāc nu istabs un sasveicinoties a atbraucējim saskūpstījās.
skūpsts – skūpsts. Tas bi mans piermais skūpsts.
slaids – slaids. Ann bi slaid meit, vien gad pa Janc jaunāk.
slaistīties – slaistīties, gurķoties, gorīties. Pēc pusstumds viš bi klāt un save spalge balse uzsauc: nu sievs, pietiek gurķoties, i jaiet. Ies pie dārb, nau ko te slaistīties! Un ta vais nebūs nekāds gorīšanās!
slaists – slaists, rakars, loders. Va jūs rakar nevar dārb strādāt? Viņe vīrs i liels loders. Slaists, viš ar paliek slaists.
slapjš – slapš. Viš bi izlijs caur slapš ta ka šorks. Viņ nolē slap nu gāls lidz kājam.
slapjums – slapjums. Ku te tāds slapjums varē celties?
slaukt – slaukt. Ja vaidzēs, viņ pratīs gov ar izslaukt.
slauktuve – slauktuv. Bi dzierdams, ka pien strūkls tecē slauktuvēs.
slava – slav. Tav slav jau nāk tav pa priekš.
slavens – slavens. Viš bi slavens ķirurgs.
slāpes – slaps. Kārste laike saltais ūdiens nedzesē slāps, turpretim daž malk ieskābās putrs slāps aizdzen uz pārs stumdim.
slēdziens – slēdziens. Ārst komisijs slēdziens nebi viņam labvēlīgs.
slēgt – slēgt. Agrāks laiks lauk mājās cilēk necentās slēgt dores (uo).
slēpe – slēp. Braucot nu kaln viš krit un salauz vien slēp.
slēpes – slēps. Jauns slēps veikale šodien nau lēts.
slēpot – slēpot. Gandrīz visim bērnim zieme patīk slēpot.
slēpnis – slēpnis. Viņ jau otro stumd sēdē slēpne pi mājs.
slēpt – slēpt (platais ē). Slēpt kauls i katr suņ dabe.
slēpties – slēpties. Viņim patik slēpties nu kaimiņ bērnim.
slida – sklid. I tād savād sajūt, ka vien sklid i lielāk pa otr.
slidas – sklids. Man tās pieaugušo sklids i pa lielam.
slidens – sklidens. Brauc prātīg, ceļš i sklidens.
slidēt – sklidēt (ar plato ē). Man šīs korps (uo) dikt sklid. Mašīn sasklidē un viene mierkle mēs bi grāve iekš.
sliede – slied. Man pagrab pārsegume i iemūrēt dzelzceļ slied.
sliedes – slieds. Rags atstāj sniege lāb redzams slieds.
slieka – sliek. Salas slieks ku likt uz āķ!
slieksnis – slieksns. Nāc tik pār pa slieksn!
slikti – slikt, ļaun, plāni. Tā jau nau, ka viss i tik slikt. Viss var beigties ļaun, var nākt ar nāv. Cite meite jau iziet plān ar.
slikts – slikts, sitams. Viš skole bi slikts skolens. Nu va tāds nau sitams!
sliktums – sliktums. Nekāds sliktums jau tur nebūt bijs.
slimība – slimīb, indev. Šī slimīb mūs šlake i iedzimt. Sasalās, nu tā indev kaulos.
slimīgs – slimīgs. Viš bi pagaŗš slimīgs vīrīš a dzelten sej.
slimnieks – slimnieks. Kā ta mūs slimnieks šodien jūtās?
slimnīca – slimnīc. Ja nepaliks labāk, būs vien jabrauc uz slimnīc.
slimot – slimot, driegāt. Viš nekad save mūže nebi slimojs. Viņ domāj, padriegās, padriegās un pāries, bet tomēr nepārgā.
slims – slims. Es nezin, pāgājuše nedeļe viš vel bi slims.
slinkot – slinkot, vaļoties. Viņ ka jau pilsētniec, izvaļojusēs. Nu kam ta nepatīk paslinkot!
slinkums – slinkums. Sak, ka slinkums un mantkārīb esot cilēcs lielākie dzinējspēk.
slīdēt – sklidēt (platais ē). Staigā tak prātīg pa to led, kur katr brīd jūs var pasklidēt!
slīpi – slip. Vasars sauls siltie star krit uz zem āzvien slīpāk un slīpāk.
slīpums – slīpums. Jo augstāk mēs kāp, jo kaln nogāzs slīpums palik stāvāks.
sludinājums – sludinājums. Agrāks laiks pulk cilēk vietejās avīzs abonēj la lasīt sludinājums.
sludināt – sludināt. Savs uzskats jau var sludināt dažād.
smagnējs – smagnejs. Viņ kāp pa trepem a lielim smagnejim soļim.
smags – grūts. Tās bi ritīg grūts soms.
smagums – smagums. Tai brīde viņ sajutās, ta ka kāds grūts smagums būt viene īse mierkle novēlies viņe nu plecim.
smaidīgs – smaidīgs. Viš bi viens smaidīgs un dzīvespriecīgs puģels.
smaidīt – smaidīt. Tur nau nekas tāds, pa ko smaidīt.
smaids – smaids. Smaids kadreiz var paslēpt gan bēds, gan asars.
smails – smails. Kāde uzkalniņe parādijās Apriķ baznīcs smailais torns. Viš bi pamazs vīrels a smail bārzdiņ.
smaka – smaks. Ku te tāds smaks varē celties?
smalki – smalk. Izdar to velreiz, tav tas sanāk tik smalk.
smalks – smalks. Tas lakats bi nu smalk zīd.
smarža – smārž. Tā ceptās gaļs smārž viņim kutin nāss.
smaržīgs – smāržīgs. Cik tas i jauk, iebrist kārste vasars diene basam kājam smāržīge pļave!
smaržot – smāržot. Šitās zieps smāržo pec jasmīnim.
smādēt – smādēt (ar plato ē). Neapsmādē viņ viesmīlīb! Un vien untlīg katoļ cilēk nosmādē.
smelt – smelt. Dzīvs gudrībs tais grāmatās varē smelties pulk.
smēde – smēd. Tur āz ceļ līkum bi vecā kalēj smēd.
smēķēt – pīpāt, uzraut dūm. Es nau vel iesācs pīpāt. Viš labprāt laik pa laikam uzrāv kād dūm.
smērēt – ziest. Kamērt vecā māt neredzē, viš no maizs riks bi jau nolaizījs vierse uzziesto krejum kārt.
smiekli – smiekl. Āz log varē dzierdēt skaļs meiteņ smiekls. Pēcāk visim bi liel smiekl.
smieklīgs – smieklīgs. Tas vecais joks vais nebi smieklīgs.
smieties – smieties. Smieties i veselīgāk, neka raudāt.
smilgas – smilgs. Saulit kāp arvienu augstāk un nosusināj smilgs, izkaltēj mitro smilkt.
smilšains – smilšaiņs. Braucēj pārbrauc pār lielceļam un pa smilšaiņ celiņ iebrauc ērčos.
smilškaste – smilkškast. Lidz pusdienam viņ rosijās pa smilkškast.
smilts – smilkte. Ta ka būvē ceļ, zem grant i lāb pabērt kārt a smilkt.
snauda – snaud. Priediens snaud sav netraucēto snaud.
snaudiens – snaudiens. Mam, man nāk vierse snaudiens.
snaust – snaust. Daž pārvar miegs, tas kaut kā notupies pasnauž.
sniegavīrs – sniegavīrs. Uztaisīs sēte (garais ē platais) sniegavīr!
sniegpulkstenīši – sniegpulksteniši. Baltie sniegpulksteniši jau lien āre nu zems.
sniegputenis – putens (šaurais e). Āre šonakt sol liel puten.
sniegs – sniegs. Vel duj tāds diens un sniegs būs nokuss.
snigt – snigt. Jau kuro dien pec kārts snieg sniegs.
sodīt – strāpēt (ar plato ē), noķīlāt. Nevar jau a piermo reiz uzreiz sākt strāpēt. Muižs lauksārgs gribē mūs pa to noķīlāt.
sodrēji – sodrēj. Tu i viscaur nomūrījies a sodrējim.
sods – sods, strāp. Tas nau tas sods, kād viš i pelnījs. Va tā uzliktā strāp nau bišķ ta ka pa liel?
sokas – sokās. A neas iskapt dārbs nesokās. Četrim vīrim dārbs sokās pavisam citād, neka vienam.
solis – sols. Viš tai brīde bi tik vien sol nu uzvars.
solījums – solijums. Un beigās viņim vel bi janodo svinīgais solijums.
solīt – solīt. Politiķim i tād brīž, ka viņ nevar nesolīt.
sols – beņķs, sols. Cilēk tur būs pulk, pajems beņķs ar līdz, la viņim i ku sēdēt. Vīr krusts nepārmetuš sēdās uz gaŗim dēļ solim, kas bi nolikt gald abās pusēs.
soļot – soļot. Tāde ātrume jau var soļot vis dien. Viņ pi baznīcs paēd brokasts, drusk palūdzās un ta soļoj tāļāk.
soma – som. Neāzmierst akal sav som mašīne uz sēdekl!
spainis – spannis. Abar līst ka nu spaņņim.
spainis cūku ēdienam – cūk spannis. Va tu nezin, ku mans cūk spanns varē palikt?
spalgs – spalgs. Pēc pusstumds viš bi klāt un save spalge balse uzsauc: nu sievs, pietiek gurķoties, i jaiet!
spalva – spalv. Tiem pāvim gan i smuks spalvs!
spalvains – spalvaiņš. Daž vīrieš i spalvaiņāk pa citim.
spārnots – spārnots. Tas gan bi viens spārnots teiciens!
spārns – spārns. Tam starkam labais spārns i traumēts. Bits šogad ļot čakl iet ganos un uz katr spārn nes mā ziedputekšņs.
spēcīgs – rumpīgs, spēcīgs, ellīgs. Viš bi mums spēcīgs konkurents. Jāns bi rumpīgs vīrs. Tas vecais ķesters gan i ellīgs, iet ka puik.
spēja – spēj. Tur vaig spēj uzjemties atbildīb un piejemt lēmums.
spējas – spējs. Viņam bi dažs neparasts spējs.
spējīgs – spējīgs. Viš nebi ne spējīgs, ne apdāvināts.
spēkavīrs – ekte (abi e šaurie). Tas tik bi ekte, viš no dārb nebaidījās.
spēks – spēks. Uz zems nau taisnīb, dūre tik spēks. Spēk jau tā baltmaiz nedo.
spēle – spēl. Nākamā spēl sāksies pec desmit minotem.
spēlēt – spēlēt. Viņam jau bērnībe patik spēlēt elektrisko ģitār un sist bungs.
spēlēt kārtis – sist trumps. Kamērt jaunie griezās deje, vecie sit trumps.
spēlēties – spēlēties. Viņim bērnībe patik kope spēlēties.
spēt – spēt (ar plato ē). Prasm spēt pārliecināt cilēks vienmēr i bijse svarīg iemaņ dārb tierge.
spiediens – spiediens. Uzpumpē rieps, viene spiediens acemredzam i pa maz.
spiest – spiest. Šonedeļ sabrauks rad spiest āboļ sul. Lineļ, ku spiež no linsēklam, i ļot veselīg.
spilgts – spilgts. Austrumniekim patīk spilgts krāss.
spilgtums – spilgtums. Ekrān spilgtum var viegl regulēt (garais ē platais).
spilvens – ķisens, ķusens. Iznes viss ķisens āre lidz vakaram izvējoties! Man tas ķusens bi pa liel.
spirdzināt – spierdzināt. Auksts avot ūdiens kārste vasars diene paties spierdzin.
spirdzinošs – spierdzinošs. Īst pļavs putr, drusk ieskāb un spierdzinoš.
spirgts – spraigs. Gājēj jutās spraig un mož.
spirts – spierts. Abar tas takš i tīrs spierts!
spīdēt – spīdēt (ar plato ē). Jaunās lamps spēj spīdēt spož un tai pat laike patērēt (abi ē platie) pulk mazāk elektrībs.
spīdēt blāvi – blāvot. Cik lāb bi baznīce, ku mierīg blāvoj sveč gaism.
spīdošs – spīdošs. Nekas spīdošs jau tur viņim nesanāc.
spīle – spīl. Tam vēžam gan i plats spīls!
spīļarkls – krāģ ārkls. Dabo krāģ ārkl, izvagos rāceņs!
spļaut – spļaut. Ļot agr viņ iemācījās svilpot, caur zobim, spļaut, jāt un rips sist.
spļāviens – spļāviens. Tas bi ta ka ritīgs spļāviens seje.
spogulis – spoguls, spieģels. Nu visim šis spoguls man patīk vislabāk. Spieģels mums stāvē diže istabe pi siens.
spoguļoties – spieģelēties. La jau spieģelējās tie smukie!
spokoties – spokoties. Pi to veco ozol reizem pa nakt spokojās. Bērn iekšrije negāj nekad, tamdēļ, ka tur spokojoties.
spoks – spoks. Daudzam senam viduslaik pilem i sav spok. Uz suitenem lutur skatijās ka uz spokim.
spole – spol. Tā gan i lukn, iet ka spol! Pakac man to dieg spolit nu šujmašīn!
sportisks – sportisks. Pēteram bi slaids, sportisks augums.
sportists – sportists. Ka viš bi mazīš, viš gribē kļūt pa sportist.
sports – sports. Ziems sports pi mums i mazāk populārs, ka vasars.
spožs – spožs, spodrs. Vakar tas tav bi spožs triumfs. Tas runātājs bi tāds pavāš, a spožam acenem. Pagalme viņ apžilbināj spodrā sauls gaism.
spraigs – spraigs. Ši filme i diezgan spraigs sižets.
sprauga – spraug. Viņ pa maz spraudziņ viņs vēroj.
spraust – spraust. Viš bi ceļ abās malās sasprauds egļ zars.
sprādziens – sprādziens. Sprādziens bi tik stiprs, ka apkārtējam mājam nu logim izbir stikl.
sprāgstvielas – sprāgstviels. Dārbojoties a sprāgstvielam i jabūt uzmanīgam.
sprāgt – sprāgt. Tas lādīš var sprāgt kure katre mierkle.
sprēgāt – sprēgāt. Nu sal man biež sprēgā lūps.
spridzināt – spridzināt. Man patīk spridzināt vecs ēks.
spriegums – spriegums. Kas i spriegums un a ko to mēr?
stabi – stāb. Stāb i sakraut zeme pi žog.
stabilitāte – stabilitāt. Dažim cilēkim ļot svarīg i stabilitāt.
stabils – stabils. Nu nezin gan, va tas būs kāds stabils ienākums.
stabs – stabs. Va tu redz to stab lielceļ labe male?
stacija – stacij. Ši stacije mēs vel āre nekāps.
stacionārs – stacionārs. Būtībe jau man labāk der stacionārs nevis mobils risinājums.
staigāt – staigāt. Ku tu var staigāt vis laik šorp (uo) un torp (uo) pa istab?
stallis – stalls. Vecais stalls viņim pamazam brūk kop.
staļļa bēniņi – staļļaugš. Tu varēt dot sien nu ratim augš uz staļļaugš.
stampa – stamps. Rāceņstamps parast stāv plaukte viers izlietns.
stampāt – bakāt. Bakāt rāceņ i jatais a sviest un krejum.
starp – stārp. Daudzs gad desmits stārp rietumim un austrumim bi dzelža priekškars.
starpbrīdis – stārpbrīds. Ies stārpbrīde apēdīs kād kūks gabal!
starpība – stārpīb. Kād tur vais stārpīb, kur komand uzvarēs?
starpnieks – stārpnieks. Es jau te tikās i tāds ta ka stārpnieks.
starptautisks – stārptautisks. Tur varē sanākt viens liels stārptautisks škandāls.
starojošs – starojošs. Viņ vienmēr bi smaidīg un starojoš.
stars – stars. Tas starmeš gaisms stars man spīd tieš acēs.
stats (stāvus saslietu labības kūļu kopa) – ķūķs. Lielā Ann, sārkan ka biet, jēm rudzs kūlišos un cēl ķūķs.
stāds – stāds. Jaieiet tierge pastīties zemeņ stāds.
stādīt – stādīt. Nu jau i laiks sākt stādīt tomāts āre.
stādītājs – stāditājs. Labs stāditājs diene var apstādīt vien hektār liel slēģ.
stāstīt – stāstīt. Nu cik var stāstīt bērnim visāds muļķībs!
stāstītājs – stastītājs. Viš i muzikāls, a lab atmiņ, labs stastītājs.
stāsts – stāsts. Viņ stāsts cilēkim patik lasīt.
stāties – stāties. Piermās nedeļs mums mācī soļot un stāties ierinde. Nebi pulk tād zēn, kas varē viņe stāties pretim. Stājas tik baŗe!
stāvēt – stāvēt (ar plato ē). Te tā stāvēt un gaidīt jau nevar bezgalīg! Man mašīn vakar stāvē pi tā kok.
stāvoklis – stāvokls. Gālveno autoceļ stāvokls pi mums pamazam gad no gad uzlabojās.
stāvs – stāvs. Kurš stāvs šis jau i?
stāvs – stāvs. Va tik mēs varēs uzbraukt augše, tas krauls i diezgan stāvs.
steidzīgs – steidzīgs. Viš gā steidzīgim soļim pa ceļ projum.
steiga – steig. Steig parast neved (abi e platie) pi lāb rezultāt.
steigties – steigties. Reizem i japrot steigties lēnam.
stelles (aužamās) – kangs. Mums māje ar agrāk bi kangs. Tie, kam māje kangs nebi, tās āzjēmās nu cit.
stendere – stender. Jāns sajēm viņ mantel un pākār pi stenders.
stiebrs – stiebrs. Pļavēj bradāj pa mīkstajiem zāļ stiebrim.
stienis – stiens. Vecā lād bi pill a zelt stieņim.
stiept – stiept. Pa reizei bi dzierdam viņ gaŗ stieptie stārpsaucien.
stiepties – stiepties. Viņ pastiepās uz pierkstgalim, la varēt labāk redzēt (abi e platie).
stiklains – stiklaiņš. Viš gulē uz grīds un lūrē uz man a stiklaiņam acem.
stikls – stikls. Stikls i jagriež prātīg, ka nesaplīst. Stikl trauk plīstot uz laim.
stingrs – stingrs. Viš pret savim dārbiniekim bi stingrs priekšnieks.
stipri – stipr, siersnīg, dūšīg. Še tauv gals, turies pi tā stipr un centies tikt kraste! Viņ sāk mazo brēkul siersnīg šūpāt, aba tas sāk vel siersnīgāk raudāt. Āre dūšīg līst.
stiprināt – stiprināt. Šo kolonn vaidzēt pastiprināt.
stiprs – stiprs. Rīt nu rīt i gaidams stiprs vēš.
stiprums – stiprums. Va tējs stiprums nau pa maz?
stirna – stierna. Stierns bi iznākušs nu mež un noēdušs bietem laps.
stirnubuks – stiernbuks, buks. Piebremzē, re ku buks stāv!
stīdzēt – stīdzēt. Viņ brāls bi gaŗš un izstīdzējs.
stīga – stīg. Man ģitāre vaidzēs nomainīt dažs stīgs.
stīvs – stīvs. Kājs blēdens, šorīt tāds pastīvs.
straujš – strauš, kārstaputra. Pec jaunā gad i gaidams strauš degviels cen kāpums. A tād kārstaputrs strēbēj jau nau viegl sadzīvāt. Tacīš strauj nogriezās pa kreis.
straume – straum. Tād dziļ valk var izskalot tik liel straum.
strauts – strauts. Nu mežiņ āre tecē mazs strautīš.
strazds – strazds. Uz būŗ jumt sēd liels mells strazds un dzied.
strādāt – strādāt. Laiks i strādāt un laiks i atpūsties. Viņ mācī meiten strādāt dārb. Viš strādā dārb.
strādīgs – strādīgs. Viš bi strādīgs, nedzēr un nepīpāj ar.
strādnieks – strādnieks. Tie viss bi lāb un godīg strādniek.
strēbt – strebt Nestreb tik skaļ!
strīpains – strīpaiņš. Tas strīpaiņais runcs bi ritīgs mežons.
strops – bišskapits. Janopērk vel pārs jaun bišskapiš.
strūkla – strūkl. Bi dzierdams, ka pien strūkls tecē slauktuvēs.
stulbs – štulbs. Ak tu štulbs, kas pa komandēšan!
stulms zeķei – kāts. Jaizārd veco zeķ kāt.
stunda – stumds. Gaidīs trīs stumds un, ja nekas nenotiks, ies mā.
stūrgalvīgs – stūrgalvīgs. Mūs šlake vis vīrieš i stūrgalvīg.
stūris – stūrs. Gald stūrs nau lāb viet sēdēšane.
sudrabots – sudrabots. Ku diez mūs sudrabotais svečturs i pazuds?
sudrabs – sudrabs. Zelts un sudrabs patīk man, lietojis to būtu.
sukāt – sukāt. Meitenim jasukā gāl un japin bizs.
sula – sul. Kur sul tav gāršo vislabāk?
sulīgs – sulīgs. Viņ gā apstīt sulīgos bieš stāds.
suns – suns. Va šis suns kož un i bīstams?
suņbarība – suņbarīb. Suņbarīb drīz būs caur.
suņbūda – suņbūd. Tā vecā suņbūd suņam patik labāk.
sūdi – sūd. Tais mājās jau sūd smeļās mute iekš.
sūdīgs – sūdīgs. Šis bi viens sūdīgs gads.
sūkāt – sūkāt. Lāsteks nevaig sūkāt.
sūnas – suns. Dažreiz iskapts gals saniķojās un ielīd sūnās.
sūtījums – sūtijums. Man esot pienācs jauns sūtijums paste.
sūtīt – sūtīt. Nu jau i pa vēl sākt sūtīt apsveikum kartiņs.
svaigs – svaigs, prišs. Tas krejums i pavisam svaigs. Cik prišs i tās bulciņs? Ies āre ievilks priš lupt!
svaigums – svaigums. Kā var bode pārbaudīt ol svaigum?
svarīgs – svarīgs. Šis varēt būt ļot svarīgs arguments. Man tav i kas svarīgs sakams.
svarīgums – svarīgums. Sarindo tos svarīgum secībe!
svars – svars. I daž sport veid, ku dalībniek svars i ļot nozīmīgs.
svārki – svārk. Javelk cit svārk, šie i pa daudz novalkāt.
svārstība – svārstīb. Japamēr elektriskās strāvs svārstībs mūs tīkle.
svārstīgs – svārstīgs. Izšķirošos brīžos viš bi pa daudz svārstīgs un neizlēmīgs.
svece – svec. Pajem kāds svecs un sērkociņs uz kapim līdz!
svečturis – svečturs. Tas vecais svečturs mums vienmēr stāvē god viete uz gald.
sveicieni – sveicieni. Sveicien un lāb vēlējum nekad nebūs pa daudz.
sveicināt – sveicināt. Kopš es i sācs strādāt pašvaldībe, cilēk uz iels i sākuš man biežāk sveicināt. Pasveicin viņ nu manim ar!
sveiks – sveiks. Pec pārs dienam viš atradās sveiks un vesels.
sveķaina celmu malka – sviķits. Ies uz mež sazāgāt sviķišs la i a ko zieme plīt iekort (uo)!
sveķi – sveķ. Agrāk no vecam priedem tecinā sveķs, ko izmantoj rūpniecībe.
svešinieks – svešinieks. Te neviens man nebi svešinieks.
svešs – svešs. Tas vīrs man i svešs, es viņ nepazīst.
svešums – svešums. Viņs sagaidī ka mīļs bērns, kur atgriežās nu svešum.
svētceļojums – svetceļojums. Svetceļojums uz Kavārij būs ka vienmēr jūlij sākume.
svētceļotājs – svetceļotājs. Viš a bi viens no svetceļotājim.
svētdiena – svētdien. Šo svētdien vaidzēt nobraukt uz baznīc!
svētība – svētīb. Iedo šo bildit viņam ka svētīb!
svētki – svētk. Šodien Alšvange i liel svētk.
svēts – svēts. Viš bi viens godīgs un svēts cilēks. Svēts mantojums šī zem mūs taute.
svētums – svētums. Tai altār glezne bi iekše kāds savāds svētums.
sviedri – sviedr. Viene momente viš jūt, ka sviedr viņam sāk līt pa muguŗ.
sviesta kuļamā ierīce – ķērn (šaurais ē). Agrāk sviest kūl izmantojot ķērn.
sviestmaize – sviestmaiz. Launage tik lāb gāršo sviestmaiz a skāb putr.
sviests – sviests. Nopērc duj kukuļs baltmaiz, saldo krējum un paciņ sviest! Sakuls šovakar sviest!
svilpe – svilp. Papras tēvam, la uztais tav svilp!
svilpot – svilpāt. Ļot agr viņ iemācījās svilpāt, caur zobim spļaut, jāt un rips sist.
svilt – svilt. Kas te jums svilst? Viš i briesmīg nīgrs, ta ka svilst.
svītra – svītr. Zīmē tā, la viss svītrs būt vienād plats!
svītrains – svītraiņš. Gult bi pārklāt a svītraiņ seg.

 

Š

 

šalkt – šalkot. Šodien jūŗ skaļ šalko.
šalkoņa – šalkoņ. Apav švīkstoņ piepildī lielo telp ka jūŗs viļņ šalkoņ.
šampānietis – šampaniets. Tās tik bi viesībs, šampaniets pludāj.
šaubas – šaubs. Man pa šī lēmum pareizīb i diezgan liels šaubs.
šaubīgs – šaubīgs. Tas varēt būt diezgan šaubīgs darijums.
šaurība – šaurība. Kā jūs te tāde šaurībe var dzīvāt?
šaurs – šaurs. Uz istab ved (šaurais e) diezgan šaurs gaitens.
šāds – šāds. Šāds hokejs mums nau vaidzīgs.
šeit – te. Es te nekād milz problēm neredz.
šie – šie. Šie i mūs vislabākie futbol spēlētāj.
šis – šis. Šis i mūs galīgais piedāvājums.
šitas – šitas. Šitas i mans atslēg saišķs. Va ta šitas murgs vienreiz nebeigsies?
šitāds – šitāds. Nu gan, šitāds klapats!
šī – šī. Šī des (platais e) neizstās svaig.
šīs – šīs. Šīs varēt būt bijšs viņ labākās brīvdiens.
šķeterēt – šķeterēt (platais ē). Viņ bi sašķeterējs kop ķieršbrūn dziv a gaiš rud.
šķēle – šķēl. Viš bi apelsīn nomizojs un sadalījs sķēlitēs. Nogriez man ar vien šķēl!
šķērslis – šķērsls. Tautsaimniecībe nevaig radīt lieks šķēršļs.
šķidrs – šķidrs. Man kabate i līdz kaut kas šķidrs.
sķidrums – šķidrums. Pudele bi kaut kāds nezinams izcelsms šķidrums.
šķirne – šķiern, zort. Šogad stādīs ar dažs jauns rāceņ šķierns. Var redzēt, ka tie meiten i nu vāc zorts. Kas tā i pa zort?
šķiršanās – šķieršanās. Šķieršanās dzīve katram var gadīties.
šķirties – šķierties. Kāds pārs stundiņs parunājušs, māt un meit šķīrās. Abs māss nevarē vien šķierties.
šķist – likties. Pieaugušam cilēkam šāds rotaļs var likties muļķīgs. Man liekās, viš mūs vazā āz degun.
šķībs – šķībs. Deguns viņam bi drusk šķībs uz vien pus.
šķīvis – šķīvs. Labos šķīvs mēs viņim uz gald neliks. Trijos šķīvos bi savārīt dreben.
šķūnis – šķūns. Rā, muižs šķūns bez jumt! Pievakare muižs šķūns bi sien pills.
šļākties – šļākt. Spēcīgs lietsgāzs šļāc pret log rūtem.
šļukt – šļukt. Pēc sitien nazs viņam izšļuk nu roks.
šņākt – šņākt. Istabe gan krāc, gan šņāc dažād gulētāj.
šodien – šodien. Mēs šodien metīs mier.
šogad – šogad. Šogad budžets būs japiejem a deficīt.
šonakt – šonakt. Sol (uo), ka šonakt būšot zvaigžņ liets.
šoreiz – ši reize. Ši reize vis būs citād.
šorīt – šorīt. Nu, va šorīt gāl nesāp?
šorītējs (šā rīta) – ša rīt. Ja tas piens jau būt skāņš, ta la lej ša rīt pien.
šovakar – šovakar. Šovakar jastās hokejs!
šurp – šorp (uo). Nāc fiks šorp, stājies rinds gale!
šūpoles – šūpols. Viš bi liele ozole uz Lieldienam uztaisījs šūpols!
šūpot – šūpāt. Nevienam netīk celties, viss tik sēd un šūpā kājs. Viņ sāk mazo brēkul siersnīg šūpāt.
šūpulis – šūpuls. Man liekās, ka būs jakar šūpuls. Iesviež bērn šūpule, la vecais sēd klāt un šūpā!
šūt – šūt. La mācītos šūt vaig liel pacietīb.
šūt ar adatu – drāklēt. Piedrāklē to piedorkn (uo) pi žakets!
švīkstēt – švīkstēt. Zīds patīkam švīkstē.
švīkstoņa – švīkstoņ. Apav švīkstoņ piepildī lielo telp ka jūŗs viļņ šalkoņ.

 

T

 

tablete – tablet. Šīs tablets tav i jadzer pa divam katr dien pēc ēšan.
taciņa – tacīš, stidziņ. Pār pa stāvo kaln bi iemīt stidziņ. Tacīš strauj nogriezās pa kreis.
taču – takš. Tas takš nau tavs pēdīgais vārds?
tad – ta. Ta jau te viss i skaidrs.
tagad – tagad. Tagad mums būs pa ko padomāt.
taisīt – taisīt. Viš kadreiz mācē taisīt ļot labs stabuls. Kangs biež taisī nu priež kok (uo). Bišķ pagaid, viš tais jaun. Viš uztaisīj tīr labs kastits.
taisīt sviestu – darīt, kult. Tā dižā ķērn būs jasadar svieste, no mazās varēs sataisīt leit. Rīte sakuls sviest!
taisīties – taisīties, posties. Viņ nevarē vien sataisīties uz baznīc. Kaimiņ tulīt sāk posties sagaidīt kung. Viņ piecēlās, nomazgājās un sāk posties pi ārst.
taisnāk – taisnāk. Pa lielo ceļ ne, es jūs izvedīš taisnāk.
taisni – taisn. Brauc tik taisn uz priekš!
taisnība – taisnīb, patiesīb. Pa to zagšan, tav bi taisnīb. Cilēk jau daudz ko izrunā, kas nemaz nau patiesīb.
taisnīgs – taisns. Viš bi viens taisns un godīgs tiesness.
taisns – taisns. Lielceļš bi taisns ka stīg.
taka – taks, stig. Te agrāk bi taisnais taks uz Skaparim. Neskaitāms reizs diene viņ izstaigāj iemītās stigs uz klēt, uz pelud un uz stall.
taksometrs – taksometrs. Taksometr vadītājs runāj ļot slikte angļ valode.
talcinieks – talcinieks. Nu re, jaunais talcinieks ar i atnācs.
talka – talks. Agrāk mēsls nu stall izved a talk.
tapa – taps, spund. Muce jaizsit spund. Pajem tos resnos taps, ka nepazūd!
tapt – tapt. Viš cerēj vel šonedeļ tapt vesels.
tas – tas. Tas jau nau nekas īpašs.
tauki – tauk. Pieliec pulkāk tauks!
taukains – taukaiņš. Tas gaļs gabals būs pa daudz taukaiņš.
taupīgs – taupīgs, skops. Taupīgs nu gan viš nebi. Ko tu tādam skopuļam padarīs!
taupīt – taupīt, žēlot. Tas tamdēļ, ka viņ mājās žēlo zieps. Tāpat jau neko pulk nevar sataupīt.
tauta – taut. Ķīnieš i pasauls lielākā taut.
tautisks – tautisks. Viņ kultūrs name mācī tautiskās dejs.
tavs – tavs. Va tas i tavs telefons?
tā – tā. Tas tā nevarēs ilg palikt. Tā bi man mamm.
tādējādi – tādejād. Tādejād viš kļuv pa vien nu pasauls labākim basketbolistim.
tādēļ – tamdēļ. Palik vēss, tamdēļ mēs cēlās un gā istabe.
tāds – tāds. Tāds toreiz bi mūs izpratns līmens. Tāds tād atron.
tālāk – tāļāk. Aba viš tik gā tāļāk un izlikās, ka neko nau redzējs.
tāls – tāļš. Mūsdien ziergs i tāļš savvaļs zierg radinieks.
tālu – tāļu. La skrien, tāļu jau viņ netiks.
tālums – tāļums. Vēlēšan tāļums i mānīgs. Kaut kur tāļume deg kād ēk.
tāpat – tapat. Tapat tur neko vais nevar iesākt.
tāpēc – tapēc. Tapēc jau viš nau uzreiz jasod.
tāpiņš (otrais vai trešais alus) – tāpīš. Nāk līdz un nenoniecin mūs tāpiņ!
tās – tās. Liec nost, tās i mans zeķs!
tātad – tātad. Tātad pupiņ zup šovakar nebūs, va ne?
te – te, še. Te jau nau Āprik! Te i dārbs. Tātad še vald pilnīg saprašanās.
teātris – teātrs. Patiesībe jau tā nau, tas tik tāds teātrs.
tecināt – tecināt. Mēs takš bērz suls šogad tecinās?
tecēt – tecēt. Up ši viete tek (platais e) a liel straum.
teiciens – teiciens. Tu re, kas viņam pa teicienim!
teikt – teikt. Viš jau tagad var teikt jebko.
teikums – teikums. Manuprāt šis teikums te i lieks. Vārd smuk vierknējās teikumos cits āz cit.
teksts – teksts. Va tu nevarēt šo tekst pa vakar pārlasīt un salikt komats? Tas teksts bi tulkots nu vāc valods.
tele – gotens. Šorīt gotens pārlēc pār žog muižs lauke.
telefakss – telefakss. Ne viss šodien vais zin, kas i telefakss.
telefons – telepons (uo). Tavs telepons akal zvan.
telegramma – telegramm. Bi laiks, ka cilēk sūtī viens otram telegrams.
televizors – telvizors. Griezīs riņķe, es laikam āzmiers izslēgt telvizor.
televīzija – televīzij. Viņe patik stumdim skatīties dažāds televīzijs raidijums.
telpa – telp. Šī telp mums semināram būs pa maz.
teļš – teļš. Teļš kār dzēr balto vir, spēcīg vēcinādams ast.
temperaments – dab. Protams, kārst dab bi viņim visim, tamdēļ labāk viņs liek nekaitināt.
tenkas – tenks. Visādam tenkam jau nevar ticēt (ar plato ē).
tenkot – tenkot. Viņs jau tik tenkot vien prot.
tepat – tepatās. Ja man vaig, es būš tepatās blakum. Pasēd tepatās uz krāģit!
tēja – tējs. Tējs i ievilcies, jem krūz un nāc pakaļ.
tēlot – rādīt. Viņ kliegdam smējās un mēģināj rādīt dusms.
tērauds – tērauds. Šis i ļot labs nerūstošais tērauds. Viņam bi zviedr tēraud izturīb.
tērzēt – tērzēt (abi ē platie). Abs māts nosēdušās zālite tērzē.
tētis – tēts. Viš un mans tēts ab āzbrauc uz mež.
tēviņš – tēvīš. Pēcāk bi ilg ku stāstīt, ka Jāņ nakte pārmācī tos tēviņs.
tēvs – tēvs. Tēvs tovakar nebi mā.
ticēt – ticēt (ar plato ē). Ticēt va neticēt, tā i katr brīv darīšan. Tic man, lietssārgs tav šodien nebūs vaidzīgs.
ticība – ticīb. Un kād i tav ticīb? Aiz mugurs bi baigie Labrenč laik, ka pa ticīb cepināj uz uguņ sārt.
ticīgs – ticīgs. Viņ viss tais mājās bi ticīg cilēk.
tie – tie. Tie nau pamatot seimnieciskās darbībs ierobežojum.
tiem – tim. Es tim pamuļķim neko vais neteiks.
tiesa – ties. Lūdz visim piecelties, ties nāk!
tiesība – tiesīb. Man i tiesībs pieprasīt apikāt.
tiesnesis – tiesness. Viš bi ļot godīgs un taisnīgs tiesness.
tiešām – tiešum. Tā tiešum bi teicam run.
tieši – tieš. Tas tieš bi tas pareizais atbilž variants.
tieši kā – it just ka. Mell mat, it just ka čigānam.
tiešs – ties. Bravo, tas bi tieš trāpījums.
tievs – tievs. Tā ror (uo) neģeldēs, tā būs bišķ pa tiev.
tik – tik. Tas bi tik vien fantastisks ceļojums!
tik un tā – tik vai tā. Es tav rīt satiks tik vai tā.
tikai – tikās. Ši profesije kļūdīties var tikās vienreiz. Šveše zeme tu vienmēr būs tikās emigrants.
tikko – tikko. Mašīn sanes un es tik tikko nenosklidē nu ceļ.
tikmēr – tikmēr. Tikmēr mēs jau bi tikuš āre nu mež.
tikt – tikt. Es rīte uz koncert nekād nevarēs tikt.
tikties – tikties. Mēs var tikties rīte pēc dārb.
tilts – tilts. Priekš mums tas bi ta ka tāds tilts uz brīvīb. Pi Adzs ups tilt gaidī kāds pajūgs un dažs sievs.
tinte – tint. Liets nāk, vis pamal bi tintes mellume.
tipināt – tipināt. Bērn neskrien uz mājam, bet viss trīs, sadevušies rokās, klus tipin uz istab.
tirdzniecība – tierdzniecīb. Tierdzniecībe pārdevējim biež maksā mazs algs.
tirgus – tiergs. Tiergs pi mums dārbojās piermdienās, trešdienās un sestdienās. Vakar bi tiergs dien.
tīkls – tīkls. Eirops biznes atbalst tīkls piedāvā konsultācijs vise Eirope. Va ta tīkle kād zuj ar bi iekš?
tīne (koka trauks, arī pīts, ar vāku) – tīn. Klēte tīne vel i palikušs drusk linsēkls.
tīrīgs – tīrīgs. Esot brang strādniec un tīrīg.
tīrīt – tīrīt. A ko i vislabāk tīrīt virtuvs izlietn?
tīrīt (par zivīm) – ķidāt. Kurš nu jums ķidās zuves?
tīrs – tīrs. Pēc piert jauzvelk tīrs krekls. Sabrauc četr va piec vīr a divjūg ratim va vismaz a vienjūg vāģim un a priecīgam sarunam stājās pi netīrā dārb. Abar tas takš i tīrs spierts!
tīšām – tīšum. Viš tīšum nāc velreiz.
tīt – tīt. Viņs man līdzē tīt kamols.
tomāts – tomāts. Tomāt ar cukur bi mans bērnībs gārdums. Tomāt mīkstums var mainīties atkarībe no zortes.
tomēr – tomērt. Es tomērt negrib būt jūs baŗe.
toreiz – toreiz. Toreiz mēs bi jaun un laimīg.
tornis – torns (uo). Pār pa lauk varē redzēt (abi e platie) baznīcs torn. Šis zīmējums uz torņ siens varēt būt diezgan sens.
tracināt – tracināt. Tavs mūžīgais miers man tracin.
tradīcijas – ieražs. Viš mums pulk stāstī pa suit ieražam.
traips – traips. Tas bi labs pajēmiens grūt tīram traip tīrīšane.
traks – traks, apšņākts. Abar nu viens ritīg traks suns! Tas ministrs takš i pilnīg apšņākts!
trakums – trakums. Tas jau tik tas pavasar trakums!
traktorists – traktorists. Lāb traktorist šodien nau tik viegl atrast.
traktors – traktors. Šodien ar otrs traktors palik pi žog. Pēcpusdiene atbrauks kaimīš a sav traktor izvagos rāceņs.
trallināt – trallināt. Cīrulits trallin bez apstājs sav pavasarīgo dziesm.
traucēklis – traucēklis. Tas varēt kļūt pa reāl traucēkl seimnieciskās dārbībs veikšane.
traucēt – traucēt, pīties. Es jau negribē jūs liek traucēt. Un te vel tie bērn pinās pa kājam! Nieliecies traucēties!
trauki – trauk. Trauks saliec ķoce (uo), tos nomazgās vēlāk!
trauks – trauks. Tas netīrais trauks tur izlietne stāv jau piecs diens. Otre trauke sataisī sabērzts borkants a pien un cukur.
trauma – traum. Traums var būt dažāds.
traumēt – traumēt. Tam starkam labais spārns i traumēts.
trešais – trešais. Viš bi tāds ta ka pasakās trešais tēv dels.
trešdiena – trešdien. Trešdien pec dārb mēs var satikties un šo liet pārrunāt.
trijatā – trijate. Viņ tur bi trijate.
trīs – trīs. Trīs diens pec kārts lij liets.
trīsis – trīss. Tas trīss i padils, drīz būs jamain.
troksnis – troksns. Tas bi tāds troksns, ta ka pērkons būt bijs.
trokšņains – trokšņaiņš. Pilsēts iels ar pa nakt var būt trokšņaiņs.
trokšņot (par mazu bērnu) – trokšņot, ķīvēties. Bērs bi sācs ķīvēties, ka vecais netik gale. Beidz trokšņot, cilēk iekše gul!
tropisks – tropisks. Tas kārstums pēdīgās dienās i bijs gluž tropisks.
trūcīgs – trūcīgs. Pec skat viš bi diezgan trūcīgs.
trūdēt – trūdēt (platais ē). Nekāds mikroskops nespēj šo dzīvīb saskatīt, bet, zeme iemests, dzīvais grauds dīgst un aug, nedzīvais satrūd un sairst.
trūkt – trūkt. Pienes ātrāk munīcij, mums tulīt sāks trūkt patrons!
trūkums – trūkums. Kaŗ laike pilsētās bi liels pārtiks trūkums. Tie jau tur trūkum neciet. Nau viegl dzīvāt trūkume. Muzikant te nau trūkums.
tu – tu. Tu, tu un tu, vis trīs nāk man līdz!
tukšot – tukšot. Nu ko, mēs varēt akal tukšot glāzs!
tukšs – tukšs. Tas rieksts, ku tu man iedev, bi tukšs. Tas i tukšs nummurs.
tukšums, kad nekā nav – tukšīb. Tagad i vislielākā tukšīb, kād vien var iedomāties.
tulkojums – tulkojums. Tur laikam kaut kas bi pazuds tulkojume.
tulkot – tulkot. Viš māk tulkot nu angļ, vāc un kriev valodam. Viņ prot pat sapņs tulkot.
tulks – tulks. Viš bi profesionāls tulks, kas iztik sev pelnī a tulkošan.
tumīgs – tumīgs. La putr būt tād tumīgāk, tad var pierīvāt klāt kād rācen.
tumsa – tumse. Jaiet mā, āre jau i tumse.
tumšs – tumšs. Tur būs tumšs, pajem baterij!
tur – tur. Tur jau viņim viss i izlemts.
turēt – turēt. Uz laukim jau vienmēr var audzēt rāceņs un turēt vists. Viņ viss to vais sevi nevarē saturēt.
turēties – turēties (ar plato ē). Aitam patīk turēties kope viene bare.
turīgs – turīgs. Turīgāk seimeniec talke izcep baltmaiz va vismaz raušs un dažreiz izbrūvēj pat al.
turnīrs – turnīrs. Mūs komand šodiens turnīre plāno dabot piermo viet.
turp – torp (uo). Te tu grib, la es iet torp, te akal šorp, es neko nevar a tevim saprast!
turpināt – torpināt (uo). Ja vaig, mēs jau var torpināt te sēdēt un neko nedarīt.
turpmāk – torpmāk (uo). Torpmāk te komandēs cit cilēk.
tuvoties – tujoties. Mēs tā, sol pa soļam (uo), varēt tujoties attīstito valst līmeņam.
tuvs – tujš. Viš kopš bērnībs bi mans tujš draugs.
tuvu – tuj. Neej tik tuj pi lauv krātiņ, ka viņs neuzbrūk!
tuvums – tujums. Osts tujums mums i ļāvs attīstities un augt. Mūs māj tujume mēs sajutās drošāk. Sarunās valdī tāds siersnīgs tujums.
tūkstotis – tūkstots. Viņ nāc viers uzbrukume ta ka mellais tūkstots.
tūliņ – tulīņ. Viņ tulīņ sāk runāt čukstoše balse.
tūlīt – tulīt. Bišķ vel pagaid, es tulīt būs klāt!
tūļa – temuls (platais e). Nu ta ka tāds temuls!
tūļīgs – tūļīgs. Viņ bi vel nepieaugus, tūļīg un neveikl.
tveice – tveic. Pēc diens tveics nopeldēties i ļot patīkam.
tveicīgs – tveicīgs. Vakars bi silts un tveicīgs.

 

U

 

ubagot – ubagot. Ubagot uz iels nau atļauts.
ubags – ubags, nabags. Va ta viš kāds ubags? A tim ubagim klapats liels, la Dies nedod!
ugunīgs – ugunīgs. Dažreiz viņe sapņos rādijās ugunīgs zvaigzns.
uguns – uguns. Uguns plīte lāb sild vecos kauls. Tiklīdz nau kas pa prātam, ta tulīt uguns pakulās.
ugunskurs – uguņ sārts. Āz mugurs bi baigie Labrenč laik, ka pa ticīb cepināj uz uguņ sārt.
un – un. Un akal, jau kuŗo reiz, viš bi klāt.
uniforma – uniform. Vāciešim bi tāds smuks zilpelēks uniforms!
upe – up. Mēs gā taisn vien, lidz viene brīde mums priekše bi up.
upenes – mellās jāņogs. Jasalas zapte mellās jāņogs.
upīte – upit. Pār pa šo upit mēs var pārlēkt (ar plato ē) a vien lēcien.
upurēt – upurēt. Centrālamēriks indiāņ savim Dievim upurēj cilēks.
upuris – upurs. Šoreiz viss beidzās bez liekim upurim. Māksl pras upurs.
usne – usne. Viņ gā saplūkt dārze cūkam usns.
uts – gnīda, ute. Ak tu, gnīd tāds! Abar uzbāzīgs, ta ka tād ute!
uz – uz. Viens pusstops uz trijim jau nebūs neviene ace.
uz priekšu – uz priekš. Brauc taisn uz priekš lidz baznīce, un ta griez pa lāb.
uz redzēšanos – uz redzēšanos. Un ta es gā līdz āre un atvadoties teic viņim: uz redzēšanos!
uzacis – uzaces. Vakare jaiet uz ball, jauzkrāso uzaces.
uzbaroties – noēsties, baroties. Tā gan i brang noēdusēs! Kas tādam seimeniecem nekait baroties!
uzbrauktuve (pie staļļa) – augšbraucams. Sākume bi dom būvēt pi staļļ augšbraucam, la vieglāk izkraut sien vezums.
uzcelt – uzcelt. Palīdz man šos abs maiss uzcelt uz mugur.
uzdevums – uzdevums. Mans uzdevums bi izlaust dores.
uzēst – uzkost. Cilēk pārtraukume izgā āre uzkost līdz pajemtās maizits.
uzkalniņš – uzkalnīš. Šis zaļais uzkalnīš likās jauks ka paradīzs dārzs.
uzlikt – uzlikt. Šī jaunā valdīb tik grib mums visim uzlikt jauns nodokļs.
uzmanība – uzmanīb. Es bi pate uzmanīb.
uzmanīt – uzmanīt. Svētk laike nevaig āzmierst uzmanīt degošās svecs.
uzmaukt – uzmaukt. Dažreiz viņam patik uzmaukt cepur uz acem.
uzmākties citiem – bravūrēt. Viņ sāk bravūrēt un āztikt a mēl gan vien, gan otr.
uzmodināt – uzmodināt. Uzmodinātie bērn ka nokaunējšies trin acs un nevarē saprast, kā tas viss notics viene īse mierkle.
uzņemt – uzjemt. Va ta mēs tik pulk viess vispār spēs ši viete uzjemt?
uzņēmums – uzjēmums. Tas bi kāds uzjēmums a japāņ kapitāl, kas gribē te būvēt rūpnīc.
uzrakstīt – uzrakstīt. Visim gadījienim jau instrukcijs nevar uzrakstīt.
uzrakt – sarakt. Šos kapos rokot sarok vesels kauls, pat šķierst gabals.
uzraudzīt – vagarēt. Viņim jau nau jaskrien ziergs vagarēt.
uzreiz – uzreiz. Citreiz nevar ne sagaidīt, aba te viš uzreiz bi klāt un tāds laipns.
uzruna – uzrun. Tad viš piecēlās un teic viesim īs uzrun.
uzrunāt – uzrunāt. Viš nebi rads uzrunāt tik liels cilēk pūļs.
uzsist – uzsist. Viš jau mācē uzsist iskapt kāte. Nāc, palīdz man uzsist a āmar uz lakts.
uzskatīt – uzstīt. Var jau uzstīt, ka tās problēms tāds nieks vien i.
uzskats – uzskats. Patīk va ne, aba man i tāds uzskats.
uzsmērēt – uzziest. Kamērt vecā māt neredzē, viš no maizs riks bi jau nolaizījs vierse uzziesto krejum kārt.
uzspēlēt – uzspēlēt, uzraut. Nāc uzrau vien ontlīg polk! Ku jūs grib la es uzspēlē?
uzstādīt – uzstādīt. Es nezin, va es pats vispār mācēs uzstādīt to satelīt anten.
uzstājīgs – uzstājīgs. Viņ bi droš un uzstājīg.
uztaisīt – ūztaisīt. Va tu nevarēt šovakar uztaisīt vakariņs pierms septiņim?
uztaisīt apkārt – aptaisīt. Ka tik nu vīr varēs sarunāt un aptaisīt kapim apkārt žog.
uztraukties – kaitēt, traukties. Meitens vien vel tik i, tādim jau ātr kait. Beidz takš traukties pa niekim!
uzturēt – uzturēt. Nau vis viegl piecs bērns uzturēt.
uzturnauda – uzturnaud. Uzturnaud viš vienmēr pārskaitī viene noteikte datume.
uzturs – uzturs. Tas gan nebi nekāds veselīgais uzturs.
uzvara – uzvar. Bez cīņs nevar būt uzvar.
uzvārds – uzvārds. Tas gan nau mans piermais un sākotnejais uzvārds.
uzveikt – pārvarēt (ar plato ē). Daž pārvar miegs, tas kaut kā notupies pasnauž.
uzvilkt apavus– uzaut, Viš gā pi dorem uzaut korpes.
uzvilkt drēbes – apvilk. Nāc palīdz viņe apvilkt mantel. Pat viņ apvilk pluč lindruks, kur krās vais nevarē pareiz noteikt. Talks diene, jau agre rīte, viņ uzpos gults, uzsedz tām jauns segs, apvilk ķusenim tīrs apvalks.

 

Ū

 

ūdens – ūdiens. Šodien nu rīt spanne ūdiens bi sasals.
ūdenskritums – ūdienskritums. Niagārs ūdienskritumam i vel iespaidīgāks platums.
ūdensvabole – ūdieņbambāl. Rā, ku ūdieņbambāl!
ūdens zirnekļi (kas kurstās pa ūdens virsu un negrimst) – sīkpēčs. A, kas te sīkpēčs!
ūsas – unses. Vaidzēs apgriezt unses.

 

V

 

vabole – bambāl. Ku tās sūdbambāls te tik pulk saradušās? Ies palasīs nu rāceņim bambāls!
vadātājs – vadātājs. Man meže bi piemeties vadātājs un es vais nezinā, ku i mājs.
vadīt – vadīt. La sākt vadīt jaun uzjēmum, vaig drosm.
vadītājs – vadītājs, valdnieks. Taksometr vadītājs runāj ļot slikte angļ valode. Viņ gā visam pulciņam pa priekš ka valdniec.
vadmala – vadmal. Šī i lāb vadmal, biez.
vads – vads. Man izstās, ka šis vads te i lieks. Tur bi vesels vad mučkuls.
vads – vads. Sapier rot sastāvē nu piecim vadim.
vaga – vag. Iesēs kāds vags ar cukurbiets un puscukurens.
vagot – vagot. Viņ sej bi grumb izvagot. Pēcpusdiene atbrauks kaimīš a sav traktor izvagos rāceņs.
vai – va. Es nezin, va te kāds vel i skaidrā.
vaibsts – vaibsts. Bērn sejs vaibst savilkās neveikle smaide.
vaigs – vaigs. Va tu vispār zin, ka tav i netīrs vaigs? Viņ bi smuks meitens a apaļim, sārtim vaigim. Tomērt glīts viš nebi bak rēt dēļ vaigos.
vainagot – vaiņagot. Viš uzvedās kā uzvaram vaiņagots karavadons.
vainags – vaiņags. Bi laiks kārt vaiņag vadze.
vainagu uzlikt – vaiņagot. Papriekš viņ vaiņagoj Kārpiņ Jān un uzcēl saucot urrrāāā.
vainīgs – vainīgs. Viš jau pi tās zādzībs nemaz nebi vainīgs.
vainot – vainot. Tur jau tik pat lāb varē mūs viss vainot.
vairāk – pulkāk. Es vais pulkāk tā nedarīs.
vairāki – pulkāki. Viņim uz mež bi līdz pulkāki suņ.
vairs – vais. Es te vais nevien nepazīst.
vajadzēt – vaidzēt. Vaidzēt celties un iet mā. Man jau to sāl vaidzē vakar.
vajadzība – vaidzīb. Tā vaidzīb jau nemaz nau tik liel.
vajadzīgs – vaidzīgs. Tic man, lietssārgs tav šodien nebūs vaidzīgs.
vajag – vaig. Man vakar vaidzē palīdzīb pi mant pārvešans.
vakar – vakar. Vakar man bi pienākus vēstul (ar šauro ē) nu paziņam Amērike.
vakardienas – vakarējs. La viņ pielej klāt vakarējo pien. Va tā i vakarējā maiz?
vakariņas – vakariņs. Nu šitāds vakariņs mēs varēt ēst katr dien.
vakars – vakars. Nu re, vakars pienāc nemanot. Aba nu i vakars uz ezer!
valdība – valdīb. Nu nez, nez, va šī valdīb būs labāk pa pagājšo?
valdīt – valdīt. Viņ prat valdīt.
valdnieks – valdnieks. Viņ bi bijši šīs zems valdniek jau piecs paaudzs. Viņ gā visam pulciņam pa priekš ka valdniec.
valkāt – valkāt. Viņ te vel šodien biež svētkos valkā bruslak.
valoda – valod. Man patīk vīr, kas runā tieš valod. Puģels bi tā nobijies, ka palics zil mells, āzskrējs uz mājam un kād laik bijs bez valods. Man patīk, ka cilēk runā skaidr un saprotam valod.
valodnieks – valodnieks. Endzelīns bi ievērojams latviešu valodnieks.
valstisks – valstisks. Tas bi valstisks nozīms pasāciens.
valsts – valste. Es tic, ka kataloņim ar reiz būs sav valste.
vaļā – vale. Pa dien es viņ sien, la nestaigā riņķe apkārt save vaļe.
vaļā taisīt – taisīt vaļum. Nes tās pudels šorp (uo), la var taisīt vaļum.
vaļīgs – vaļīgs. Tās skrūvs i palikušs pa daudz vaļīgs.
vaļsirdīgs – vaļsirdīgs. Tas bi viens patiess un vaļsirdīgs stāsts.
vara – vaŗ. Lēn prāvests tad savervējs kaŗaspēk un nācs baznīc pajemt a vaŗ.
varbūt – varbūt. Varbūt, ka tas vells nemaz nau tik mells, ka viņ mālē.
varde – naģ, kobīš. To būs izdarījušs meits, tās nu gan i naģs. Naģs dīķe korkst tik skaļ, ka pa nakt istabe nevar gulēt. Nesabrauc takš to kobiņ uz ceļ!
varenība – varenīb. Viss uz brīd bijīg apklus un vēroj dabs varenīb.
varens – varens. Tas gan bi viens varens pērkoņ spēriens! Sievam savukārt prieks, ka viņam tād varen vīr.
varēt – varēt. Un nobeigume mēs viss varēt vel nodziedāt vien kopīg dziesm. Viš vel vakar varē pacelt to viens pats, bez palīgim.
varš – kapars. Kapars un alumīnijs i duj metāl, ku lieto elektrībs kabeļos.
vasara – vasar. A to jau viņ viss vasar varēs dārboties.
vasaras raibumi – vasars raibum. Viņs mās bi a vasars raibumim klāt sej, skaist zilam acem.
vasarāji – vasarāj. Vasarāj gan šogad neko lāb nau auguš.
vasarīgs – vasarīgs. Tu gan i šodien vasarīg ģērbies!
vazāt – vazāt. Man liekās, viš mūs vazā āz degun.
vazāties – vazāties. Ku jūs te vien paš vazājās?
važas – važs. Āz sien varē dzierdēt, ka gov žvadzin važs. Mums jau nau ko zaudēt, tik savs važs.
vācu – vāc. Tas teksts bi tulkots nu vāc valods.
vājpiens – mašinēts piens. Tas tai spanne, tas i mašinēts piens, to nejem!
vājš – vāš, pakliens, sačabējs, pļiekans. Tas piemeklētais motors bi pārāk vāš priekš to mašīn. Runātājs bi tāds pavāš, a spožam acenem. Pat gan bi tād paklien, bet dārbs viņe tomērt veicās. Tagad jau tie jaunie cilēk nau vais tik stipr, tād sačabējuš vien i. Šorīt man i tād pļiekan dūš. Tas kapejs tāds pļiekans sanācs.
vāks – vāks. Va tu nezinu, ku i palics lielā rāceņ grāp vāks? Nu viņim būs vāks!
vākt – vākt. Savāķ takš savs kājs!
vākties – vākties. Vāķies āre nu man sēt (platais ē)!
vārdnīca – vārdnīc. Lāb vārdnīc šodien nau nemaz tik viegl atrast.
vārds – vārds. Reizem labs vārds var paveikt pulkāk, neka labs revolvers.
vārīt – vārīt, savārīt. Bail ilgāk vārīt, ka nesavār pa pulk. Teļam jasavār putr. Trijos šķīvos bi savārīt dreben.
vārna – vārn. Vārn i viens nu gudrākim putnim.
vārti – vārt. Es iekše netik, jo vārt bi ciet.
vāzt – savāzt. Vīr gar biksem noslaucī savs nažs, savāz tos un noglabāj kabatās.
vecāki – vecāk. Man vecāk izšķīrās, ka es vel bi mazīš.
vecāks – vecāks. Viš bi pa viņ pulk vecāks.
vecāmāte – vecāmāt. Mūs vecāmāt bi maz abar žiperīg sieviņ.
vecītis – vecits. Te bi mīļ gaidīts pat visnevarīgākais vecits.
vecs – vecs. Nopierk jaun, jo tas dators bi palics pa daudz vecs.
vectēvs – vectēs. Viņ vectēs bi man lāb pazīstams.
vecums – vecums. Vecums viņam bi no skat grūt nosakams. Tas jau tāds vecums.
vedekla – vedekl. Ja vien vecā māt būt sav vedekl brīdinājse.
vedināt – vedināt. Es vel mēģināj viņ uzvedināt uz pareizo atbild.
veidot – veidot. Politiķim patīk veidot dažāds izmeklēšans komisijs.
veids – veids. Šis i labs veids ka nopelnīt viegl naud.
veikals – bod (uo), veikals. Nez va tik vēle (ē platais, e šaurais) stumde bod vel būs vaļum. Tur jau viņim nau nekāds lielais veikals.
veiklība – veiklīb. Es viņ veiklīb varē tikās apbrīnot.
veikls – veikls. Tas bi viens veikls un nekaunīgs zells.
veikt – veikt. Ku nevar celt, to nevar veikt.
veikums – veikums. Tās piermās nedeļs veikums jau nekāds dižais nebi.
velnišķīgs – velnišķīgs. Tas viņim bi viens velnišķīgs un pārdrošs plāns.
velns – vells, mellais puišels. Agrāks laiks vells nāc baidēt cilēks, aba viņam bi bail nu krust. Puģels ieraudzī, ka pi rijs krāsn rāceņs rušin mellais puišels.
velosipēds – ritens. Viš visur brauc a riten.
velti – velt. Viš a centās viņim līdzēt, aba beigās viss bi velt.
veltīgs – veltīgs. Tas bi veltīg izniekots laiks.
veļa – veļ. Jem fiks veļ nost nu striķ, tulīt būs liets.
veļas mašīna – veļsmašīn. Nekrāmē to veļsmašīn ti pill, palaidīs velreiz.
vemšana – vemšan. Tā vien griežās iekše uz vemšan.
vemt – vemt. Man tulīt vaidzēs vemt.
vergot – vērgot (platais ē). Nu cik ta ilg mēs te tā viņim vērgos?
vergs – vērgs (platais ē). Es jau nau nekāds vērgs un neies viņim vērgot.
vervēt – vervēt. Lēn prāvests tad savervējs kaŗaspēk un nācs baznīc pajemt a vaŗ. Viņ vervēj dārbaspēk sūtīšane uz Anglij.
veselīgs – veselīgs. Viņam abam patik veselīgs pastaigs pa mež.
vesels – vesels. Trīs diens daboj pagulēt, aba nu i vesels.
vest – vest. Es jau viens nespēs viņs viss vest pi prāt.
vezumnieks – vezumnieks. Vezumniek bi atpalikuš nu kavalērij un palikuš iepakaļ.
vezums – vezums. Kas tav i vezume? Tai vezume jau nekas vērts nebi. Tur pats seimenieks gāž vezums āre. Mazs cinits gāž liel vezum. Cik ta vezums tu jau ieved? Viš pļave krau vezum.
vēders – vēders. Ēd (ar šauro ē) tik, vēders nau grāmat!
vējains – vējaiņš. Šis bi neparast vējaiņš rudens.
vējdzirnavas – vējens, vējdziernavs. Vēš sitināj vējdziernav spārns. Nu nākamā kaln jau vējens varēs redzēt.
vējš – vēš. Pievakare vēš rimsies.
vēl – vel. Pag, pag, es vel nau viss tav pateics.
vēlāk – vēlāk. Pa to mēs varēt aprunāties bišķ vēlāk.
vēlēties – vēlēties (platais ē). Es daboj viss, ku es vien varē vēlēties.
vēlīgs – vēlīgs. Viņs a vēlīg smaid noraudzījās uz to puis.
vēlreiz – velreiz. Nu ta būs vien jaiet pi viņ velreiz. Brālit iedzer velreiz, vel jaunības laiks.
vēls – vels (ar plato e). Šogad jau vispār i tāds vels rudens.
vēlu – sebu. Bi jau lāb paseb, ka viņ gā āre nu mājs. Atvainojos, es i šorīt nosebojies. Pātarnieks vel te, ta jau nau ku baidēties, sebu nebūs.
vēmiens – vēmiens. Fiksāk, man nāk vierse vēmiens.
vērīgs – vērīgs. Viš viņam bi ļot vērīgs skolnieks. Viņe bi vērīgs acs un vel vērīgāks auss.
vērot – vērot, glūnēt. Man bērnībe patik sēdēt uz mol un vērot garambraucošos kuģs. Kas tas tāds i, kas tur glūn āz stūr?
vērt – vērt. Ievērt dieg adate bez brill nemaz nau tik vienkārš.
vērtēt – vērtēt. Tā mums te i vien nenovērtējam bagātīb.
vērtība – vērtīb. Nekād vērtīb jau tai vece (pirmais e platais, otrs šaurais) naude vais nau. Viņ nau skaistul, aba viņ apzinās sav vērtīb un visur turās pierme viete.
vērtīgāks – vērtāks. Tas ziergs noteikt bi vērtāks, neka pārējie.
vērtīgs – vērtīgs, vērts (ar plato ē). Viš mums bi vērtīgs sabiedrotais. Tas bi viens vērts padoms.
vērts – vērts. Tas tik bi ko vērts! Tie vecie rubļ jau vais nau neko vērt.
vēsāks – dzestrāks. Vakare āre a katr dien paliek dzestrāks. Nu ziemeļim uzpūt dzestrāks vēš.
vēss – dzestrs. Uzvelc kād siltāk jak, vakars būs dzestrs.
vēsma – vēsm. Jauk vēsm šodien pūš tieš nu jūŗs.
vēsmot – vēsmot. Pār pa zaļo druv vēsmoj liegs vējīš.
vēstījums – vēstījums. Kāds i tav galvenā vēstījum mērķs?
vēstule – vēstul (ar šauro ē). Pasties lūdz pastkaste, va nau kas atnācs, es gaid vien vēstul!
vēsture – vēstur. Man vēstur skole bi viens nu mīļākim mācīb priekšmetim.
vēsturisks – vēsturisks. Top Latvieš vēsturisko zemj likums. Tā bi vien vēsturisk izšķieršanās.
vētra – vētr. Neatstā mašīn zem kokim, šonakt sol vētr! Pret vakar sacēlās vētr.
vētrains – vētraiņš. Pi vains bi viņs spraigā, vētraiņā dvēsel.
vēzis – vēzs. Vislabāk vēžs ezeros var ķērt a krītiņim. Ārsts viņe ar konstatēj vēz.
vēžot – vēžot. Pa siltākim vakarim šur tur bi vērojam neliel vēžotāj pulciņ.
vicināt – vicināt, vēcināt. Viņ nogulās zālite āboliņ male un, vicinādam rokās nopļauts timotiņ stiebrs, čaloj kaut ko bez satur un meldijs. Teļš kār dzēr balto vir, spēcīg vēcinādams ast.
vide – vid. Rūps pa vid un tās nozīmīb i jamāc jau skole.
vidējs – vidējs. Tas nebi ne liels, ne ar vidējs uzjēmums.
vidus – vids. Man nu torts vislabāk patīk tas vids gabals.
viduvējs – viduvējs. Skole viš bi paslinks, diezgan viduvējs skolnieks.
vidū – vide. Bērn sēdē paše plān vide.
viegli – viegl. Tas viss šķit tik viegl sasniedzams!
viegls – viegls, liegs. Nu šis piermais bi diezgan viegls uzdevums. Jūtoņ bi svētdienīg lieg.
viela – viel. Tā mums būs lāb viel pārdomam.
vien – vien. Ja vien a to toreiz būt pietics.
vienalga – viensalgs. Patiesībe man viensalgs, va mēs ši spēle uzvar va neuzvar.
vienāds – vienāds. Abim dokumentim tiese bi vienāds spēks.
vienība – vienīb. Mūs vienīb tai rudene pārgāj vāc puse.
vienīgais – vienīgais. Tas mums bi vienīgais nekustamais īpašums.
vienīgi – vienīg. Vienīg tu pats var būt savs laims kalejs.
vienkārši – vienkārš. Tik nu mals tas istās tik vienkārš.
vienkāršs – vienkāršs. Tas pēdīgais bi diezgan vienkāršs izšuvums.
vienmēr – vienmēr. Viš vienmēr nēsāj sev līdz kabate naz.
vienmērīgi – vienād. Liets nolij pār laukim vienād un ražīg.
vienot – vienot. Šis nebūs tas cilēks, kas var viņs apvienot.
vienpadsmit – vienpadsmit. Bļode uz gald stāv vienpadsmit āboļ.
vienprātība – vienprātīb. Mūs vide toreiz valdī liel vienprātīb, kas bi mūs lielākais spēks.
vienreiz – vienreiz. Nu man vienreiz i diezgan! Vienreiz jau ikvien cilēk var piemānīt.
viens – viens. Viens nau cīnītājs. Nu ko, vien ta ka varēt (ar plato ē)!
viesnīca – viesnīc. Paliek sebs, drīz būs jasāk meklēt viesnīc, ku palikt pa nakt.
viesulis – viesuls. Tas tik bi viens lidz šim nepieredzēts viesuls!
viesuļvētra – viesuļvētr. Viesuļvētrs pi mums biež negadās.
vieta – viet. Lāb viet jau tukš ilg nepaliek.
vietējs – vietējš. Tas nebi nolemts valsts līmene, tas bi kaut kāds vietējš lēmums.
vietnieks – vietnieks. Viš vesels piecs gads bi mans vietnieks.
vijole – pijol (uo). Pulk nu viņim pat pijol prat spēlēt!
vijolnieks – pijoļnieks (uo). Pec akadēmijs viš sāk strādāt ka piloļnieks opers orķestre.
vikārs – jaunais kungs. Mājs gal dzīvokle dzīvāj jaunais kungs.
vilciens – vilciens. Vilciens te pa šīm sliedem nau braucs jau dujdesmit gads.
vilināt – vilināt. Kaut kas viņs akal un akal vilināj uz šejien.
vilks – vilks. Viš uzvedās ta ka tāds vilks stalle pi vistam.
vilkt – vilkt. Šī mašīn var vilkt diezgan smag piekab. Ka viss sāk dziedāt, ta mazie ar velk līdz.
vilkties – vilkties. Aba nu cik var vilkties! Tik lēn, ka viš velkās, tā nevar neviens.
vilna – vill. Ku liks vill, ka nocierps aits?
vilnis – vilns. Par cunami parasti sauc vien liel un ļot postoš viln.
viltība – viltīb. Tur būs jalietā viltīb un spēks.
viltnieks – viltnieks. Viš tik likās vienkāršs, bet patiesībe viš bi liels viltnieks.
viltojums – viltojums. Reizem viltojum i tik lāb, ka tos nemaz nevar tā atpazīt.
viltot – viltot. Viņe ļot lāb sanāc viltot dažāds paraksts.
vingrināties – vingrināties. Katr izpļautā spail bi lāb vingrināšanās dārbe.
vingrs – vingrs. Auksts ūdens cilēk atspierdzinot un padarot vingr.
viņa – viņ, viš. Es zin pilnīg droš, ka viņ tovakar tai kroge nebi. Viš vel nau piecēlies.
viņas – viņs. Viņs parast nāc mā abs kope.
viņi – viņ. Uz to laik viņ jau būs savs dārbs pabeiguš.
viņš – viš. Tic va ne, abar viš i gudāks pa mums visim.
virca – virc. Viņ stāvē basam kājam lidz potītem iestigus vircotos dubļos.
virināt – vārstīt. Katoļ tik krells pa rokam vārstot un visāds pancks mācītājim sūdzot.
virknēt – vierknēt. Vārd smuk vierknējās teikumos cits āz cit.
virpināt – vierpināt. Viš mācē pierkstos smuk vierpināt ķīnieš ierbulišs.
virs – viers. Viers mums bi tik zvaigžņots debess.
virsa – viers. Gald viers bi nolakot līdzen un glud.
virsū – viersum, viers. Viersum neko nelikt! Nesties tik pulk, krāmē tik viers!
virsnieks – viersnieks. Viš bi viersnieks vāc armije.
virši – virš. Tāļāk stidziņ gā caur virš klāj. Nu viršim sanāk labs meds.
virtuve – ķēķs. Neej iekš uzreiz pa lāb, tur i ķēķs!
virziens – vierziens. Es domā ka tas vierziens mūs pi galmērķ nenovedīs.
visai – visai. Es ne visai spēj noticēt tādim brīnumim.
visādi – visād. Es izprovējos gan šā gan tā, visād, un viss pa velt.
visi – viss. Viss viņ takš nevar būt vienlīdz vainīg.
vismaz – vismaz. Viš vismaz bi augstskole gājs.
vispār – vispār. Vispār viš bi Latvije viens nu labākim speciālistim save profesije.
vispirms – vispierms. Vispierms mēs atkārtos to, ku jūs dzierdēj pagājuše nodarbībe.
viss – viss. Viss jau nau nemaz tik slikt, ka sākume izstījās.
vista – vist. Laps skrē pa sēt a vist zobos.
visur – visur. Labs cilēks var atrast visur.
visus – viss. Es jau viņs viss vel nemaz nepazīst.
vitāls – vitāls. Vitālā, spēk pilnā meiten izjut kād baig priek ši nodārbe.
vizināt – vizināt. Pavizin viņs ar a sav jauno mašīn!
vizināties – vizināties. Kas ta nu pa vizināšanos dārb laike?
vīna balons (stikla trauks vīna raudzēšanai) – balons. Nones nu istabaugšs kāds pārs balons, būs jasaraudzē vīns.
vīns – vīns. Va jūs šovakar dzērs balto va sārkaņo vīn?
vīrietis – vīrs, vīriets. Tas vīrs ritīg i kaut kur redzēts. Va tas vīriets a to tumšo uzvalk, tas i viš?
vīrišķīgs – vīrišķīgs. I dažs liets, kas vīriet padar vīrišķīg sieviets acēs.
vīrs – vīrs. Viš viņe bi jau otrais vīrs.
vīstošs – vīstošs. Visapkārt bi vīstošs zāls vieglā smārž.
vīt – vīt. Piermie putn jau sāk vīt ligzds.
vīterot – vīterot. Mellie strazd šorīt vītero ta ka trak.

 

Z

 

zaglis – zagls, Tā nau ties, nekāds zagls viš nebi. Mums klēte i ielīds zagls.
zagt – zagt, palaist nags. Bībele i rakstīts, ka tav nebūs zagt. Viš bi noķērs kād siev, kas baznīce bi palaidus nags.
zaķis – zaķs. Viš met cilps riņķim vien, ta ka zaķs.
zaļš – zaļš. Tas ābols vel i zaļš, jem kād cit, gatavāk!
zars – zars. Nezāgā zar, uz kur pats sēd! Viņ ielik cepure dažs ciss, uzlik tām vierse četrs rāceņs un novietoj cepur ābels zaros.
zaudējums – zaudejums. Mums tas nebi necik liels zaudejums.
zaudēt – zaudēt. Nu kuram ta tīk zaudēt?
zābaki – zābak. Tos sabristos zābaks atstāj āre pi dorem (uo). Abar mells ka zābaks.
zāģēt – zāgāt. Rīt mēs zāgās malk. Tos koks viš sazāgāj jau vakar.
zāģis – zāģs, zāgs. Mums cimd, cepurs un zāgs palik āre uz lauk. Jaunais zāģs iet ta ka pulkstiens.
zāle – zāle. Zāle šogad aug ātr, drīz būs pļaujam.
zāle – zāl. Tā zāl, ku mums šodien bi paredzēts mēģinājums, i aizslēgt.
zāles – zāles, draps. Zāles mums stāv skapite pi gults. Kāds draps tav vaig nu aptiek pārvest?
zāles nopļautā josla (valnis) pļaujot ar izkapti – spail. Stājies nu tik spails gale! Tikai tad, ka viss bi gatavs, viš stājās spaile pats.
zārks – šķiersts. Viņ sanagloj vienkārš dēļ šķierst. Šos kapos rokot sarok vesels kauls, pat šķierst gabals.
zeķe – zeķ. Va tu zin, ka tav vien kabzeķ i caur?
zeķes – zeķs. Nau vais ku vilkt kāje, viss zeķs i netīrs!
zellis – zells. Nu tam zellim jau nu gan prāts nau uz pātarim.
zeltīts – zeltīts. Tie trauk jau nebi nu tīr zelt, tie tikās bi zeltīt.
zelts – zelts. Jau sene Ēģipte zelts bi ļot vērtīgs metāls. Vecā lād bi pill a zelt stieņim.
zem – zem, apakš. Tas i zem man god tur piedalīties. Pasties, va viš nau noslēpies apakš gults!
zemāk – zemāk. Saul pamazam sklid avien zemāk un zemāk.
zeme – zem. Zem jau šodien i vērtīg, un gad nu gad paliek vel avien vērtīgāk.
zemes josla – riež. Pļaujamās riežs muižs pļave bi jau sadalīts starp pļāvējim svētdiens vakaŗe.
zemnieks – zemnieks. Viš ši gale bi tas bagātākais zemnieks. Va ta tād i grūts diens redzējse, ka mēs zemniek?
zems – zems. Tim cilēkim jau nu sākt gal bi zems pašnovērtējums.
zēns – puģels. Tas jau bi mūs kaimiņ puģels.
zibens – zibens. Tas pēdīgais zibeņ spēriens gan bi tuj!
zibeņot – zibenēt. Nu gan zibenē pa vis pamal.
zibspuldze – zibspuldz. A šo aparāt es var fotografēt bez zibspuldz.
ziedēt – ziedēt (ar plato ē). Nu jau ta ka būt laiks liepam sākt ziedēt.
ziedošs – ziedošs. Tas bi patiešam skaists agri ziedošs krūms.
ziedputekšņi – ziedputekšņ. Bits šogad ļot čakl iet ganos un uz katr spārn nes mā ziedputekšņs.
zieds – zieds. Tai puķe gan i smuks zieds!
ziema – ziem. Un tā tā ziem, a sav snieg un sal, piezagās nemanot.
ziemāji – ziemāj. Tai liele lauke pi ceļ bi sēt (platais ē) ziemāj.
ziemeļi – ziemeļ. Va tu nezin, uz kur pus te i ziemeļ?
ziepes – zieps. Tu, puis, te netais mums zieps! Agrāks laiks cilēk mācē vārīt paš savs zieps.
zilonis – zīlons. Zīloņ šodien save vaļe dzīvā Āzije un Āprike.
zils – zils. Tai šalle bi tāds izteikt zils tons.
zināms – zinams. Tas jau bi tāds visim sen zinams joks.
zināt – zināt. Viss jau neviens nekad nevar zināt.
zinātne – zinātn. Zinātn pi mums nau nozīmīg tautsaimniecībs nozar.
zinātnieks – zinātnieks. Viš vel septiņdesmītos gados bi slavens mež zinātnieks.
ziņa – ziņ. Tā jau i vec ziņ.
ziņkārība – ziņkārīb. Viņs iedzimtā interes un ziņkārīb aug a katr dien.
zirgs – ziergs. Agrāk savs ziergs bi katram seimeniekam. Ziergs āz piertes dierš zierņos.
zirneklis – ziernēkls. Ziernēkļs nedrīkst nosist, tas nes nelaim.
zirņi – zierņ. Nāc ēst (ar plato ē) zierņs ar speķ! Uzvārīs rīte zierniņ zup.
zirņu laksti – ziernāj. Vēš viņam gaŗum papūt ziernāj vīkšķ.
zivju dīķis – zvej dīķs. Pa lāb plašs zvej dīķs un ap to zaļ pļav un auglīg lauk.
zivs – zuve, zuj. Va šī zuve vispār i svaig? Ies uz up saķērt kāds zujs!
zīdainis – brēkuls. Viņ sāk mazo brēkul siersnīg šūpāt.
zīda lakats – zīdens. Tas bi ļot sens zīdens. Tam zīdeņam bi vairāk ka simts gad.
zīds – zīds. Zīds i radies pierms daudzim gadsimtim tālaje Ķīne.
zīlēt – izlikt kārtes, zīlēt. Tas lāb, būs kas izliek kārtes. Viņ protot ar nu roks zīlēt.
zīlniece – zīlniec. Tai sieve var ticēt, viņ i pazīstam zīlniec.
zīme – zīm. Es tād zīm agrāk nau redzējs.
zīmēt – zīmēt. Sviests šķīve bi nogludināts un a karot tam vierspuse bi iezīmēt krust un ievilkts greznum rieviņs. Abim bērnim ļot patik zīmēt.
zīmējums – zīmējums. Šis zīmējums uz torņ siens varēt būt diezgan sens.
zīmīte – zīmit. Kas tai zīmite bi rakstīts?
zīmulis – zīmuls. Man nau a ko atzīmēt, zīmuls palik istabe uz plaukt.
zīst – zīst. Nu pierkst jau to viss viš neizzīd.
zobrats – zobrats. Cite zobrat (uo) posme (uo) bi četerdesmit zob (uo).
zobs – zobs. Abar man tas zobs turpin sāpēt (ar plato ē), būs vien jaiet pi dakter. Tie baltie zob man i nu māts.
zods – pasmakrs. Man niez pasmakrs. Tā bi tād siev a gar degun un gar pasmakr.
zoss – zose. Varbūt uz svētkim mēs var izšmorēt kād zos?
zupa – zup, vir. Sēņ zup sen nau ēst (ar plato ē). Istabe uz gald divās lielās māl bļodās kūpēj balt pien vir.
zust – zust. Uz beigam mums spēk jau sāk zust. Viņ gribē atgūt zudušo veselīb.
zvaigzne – zvaigzn. Va redzē, zvaigzn nupat nokrit!
zvanīt – zvanīt. Vel jau nevar zināt, kuros kapos zvanīs.
zvans – zvans. Baznīcs zvans mums nosit katr stumd. Pēkšņ gais saviļņoj zvan skaņs.
zvejnieks – zvejnieks. Salīdzinājume a citim, viš bi diezgan veiksmīgs zvejnieks.
zvejot – zvejot. Tēs pārtik nu tā, ka zvejoj zuves.
zvērs – zvērs. Zīlons i lielākais zvērs pasaule.
zviegt – zviegt. Bet kur tā parādīšanās, ka viš brauc Alšvange iekš, zierg zviedz vien.
zvirbulis – zvierbuls. Zvierbuls parast dzīvā bare kop ar citim zvierbuļim.

 

Ž

 

žagari – žagar. Tā jau var nopelnīt žagars. Tā gan i liel žagarkaudz!
žakete – svārk. Vīr nolik nesamos un novilk svārks.
žakete suitu vīriešu – bruslaks. Man tas bruslaks i diezgan padils.
žāvēt – žaudēt. Vaidzēt sažaudēt ābols. Viņ satin bērn sausos autiņos, kas turpat pi mūr žaudējās.
žēl – žēl. Žēl, ka tu neatbrauc ātrāk. Kas, va ta tav maiz žēl?
žēlastība – žēlastīb. Jo viņ tās goves bi bez žēlastībs sodījš ne vien reiz vien.
žēlums – žēlums. Nu va tur nau žēlum gals?
žilbinošs – žilbinoš. Mums šķit, ka nākotn mums būs žilbinoš skaist.
žogs – žogs. Tāds žogs te agrāk nebi.
žurka – šorks (uo). Stalle i parādījies šorks.
žurnāls – žornāls (uo). Tim vecim žornālim istabaugše vais nau viets.
žūt – žūt. Zāle ras vel nau nožujuse.


Suitu vārdi

 

A

 

aba - bet, aba a to nu sit pa gald
aba - bet, aba nekā
ace - acs (aces - acis), ace miežgrauds
aire - airis, aires - airi, āzgāj palūgt aires
aizdusmot – sadusmot, es jau negrib tav aizdusmot
akmesers - gaļas cirvītis, ku tav stāv akmesers
akots – ja dzīvniekam ir kupla spalva, kas liecina par labu veselību, manam kaķam i smuks, biezs akots
alutīš – alutiņš, alutīš man smeķ
ancuks – uzvalks, tav gan i glauns ancuks
andzīties - grozīties, mocīties, gul mierīg, beidz andzīties
anpīzradziņ – iedomīgi puiši, tie jau i ritīgi anpīzradziņ
antvarte - jaunāko ziņu izsaukšana pie Alsungas baznīcas, kas šodien bi antvarte
apakļum - atpakaļ, ies apakļum, te caur netiks
apakš - zem, mekļē apakš ābelites
apeņi – apiņi, va apeņus priekš alu jau savāci
apikāts - advokāts, kāds apikāts tu viņam grib būt
aplam - nepareizi, beidz aplam runkaāt
apnēsāt - iznēsāt, nāc talke apnēsāt al
apoņmaikst - apiņu maiksts (kārts), meit tiev ka tād apoņmaikst
apraudzīt – apciemot, ka tu brauks man apraudzīt
aprast - pierast, pagaid lidz apron
apsedlotis - apsedlots, āre man gaid apsedlotis kumeliņis
aptaisīt - uztaisīt apkārt, aptaisīt riņķe žog
apzvanīt - zvanīt kapsētā mirušajam par godu, ta jau dzīv apzvanīt
apžēliņ - ak vai, apžēliņ, ku ta to var jemt
asājs – asais, ku i tavs asājs tutens
atārt - izvagot, vajdzētu drīz atārt rāceņs
atjemt – atņemt, va ta to vais var atjemt
atlaidināt - atkausēt, izjemt nu saldētavs un atlaidināt gaļ
atlaisties - atkust, (par salu) mazināties, zeme atlaidās; sals atlaidās, va zem jau i atlaidusies
atlaupeņ - zupa ar putraimiem un kartupeļiem, atlaupeņs ēdīs
atmostāsi - atmožas, viņa atmostāsi
atron - atrod, tāds tād atron
atsprāklenisk – atmuguriski, provē līst atsprēklenisk
atsvabināt – atbrīvot, atsvabin piermāk to gal
atšķibelis – šķēpele, bērz atšķibelis iekuram
atzilt – atzaļot, ozol pret ziemeļ pus atzīluš
atvasas - krūmi, tēv zem, atvasam apauguse
atvārsties – aiziet, brāliši, brāliši atvāršās, ka saul atvirt pēc vasariņs
atvēle – atļauja, va tu atvēl jau i dabujs
atvēlēt – atļaut, visim jau nelon atvēlēt
auses - ausis, piekārt pi ausem
azaids – kaut kas ko pieēst klāt, kas tav i aizaidam

 

 

Ā

 

ā - ārā, tad kaz pa dorem ā, kakšķerēt ā kaķ nu gultsapakš
āboltiņ – ābolīši, ši kaste i maģie āboltiņ
āmars – āmurs, pado man lielo āmar
āpakļum - atpakaļ, viš atskatās āpakļum
āre - ārā, nes āre, kamērt nav sācs smierdēt
ārkls – arkls, vecais ārkls i nolikts pi šķūn
ārt – art, lauk jau vis i apārt
āz - aiz, āz loga spīd saul
āzbultēt – aizbultēt, āzbultē dors, lai visād burlak neliel iekše
āzdore - aiz durvīm, prātīg, suns gul āzdore
āzgūtels - negausis, tāds kas daudz ēd, ko rij ta ka āzgūtels
āziet – aiziet, vajdzēt āziet pēc malks
āzjāt – aizjāt, va tu negrib āzjāt viņam pakaļ
āzkacēt – aizsniegt, es to grazno ābol nevar āzkacēt
āzkavēt – aizkavēt, mums visim vajag provēt to nelaim āzkavēt
āzkrāsne - aizkrāsne, aizkrāsnē, cierceņ parasti dzīvā āzkrāsne
āzmaksāt – samaksāt, seimeniece āzmaksās pa tim kokim
āzmigt - aizmigt, gul ta ka āzmidzs
āzmierst – aizmirst, es takš āzmirs nobraukt uz Kuldīg
āzpērties - aiziet, aizbraukt, viš āzpērās prom uz Gudeniekim
āzpumpāt – aizpogāt, āzpumpā to ancuk, ka nesaaukstējās
āzsiet - aizsiet, āzsiet aces
āzsūtīt – aizsūtīt, āzsūt viņam a kād pārit
āzskriet – aizskriet, āzskrien tu, tav jaunāks kājs
āztecēt – aiziet, auseklīts āztecēj sauls meits lūkoties
āztriekties - (kaut kur) aiziet, ku mēs varēt šovakar āztriekties
āzvest – aizvest, āzved man uz Rīg
āzviņdien – aizvakar, tas bi viņdien va āzviņdien

 

B

 

badadzeguze – saka par cilvēku, kas par kaut ko saka, ka tas neizdosies, ka tur nekas nesanāks, kas cenšas piekūkot sliktu rezultātu jeb badu
badakāss - pastāvīgi izbadējies, rijīgs (arī par mājdzīvnieku), badakāš krēn
badīt – rakt ar lāpstu vai dakšu, uzbadīt dob priekš gurķim
bails - bailīgs, tu gan i dikt bails
bairits – alus, krodzniek, va var dabot vēl vien bairit
bajarīš – bajāriņš, bajarīš žēlojās, man jēms nabadziņ, bagāts zemnieks
bakāt - stampāt, šovakar būs bakāt rāceņ
balbiers - vīriešu frizieris, vajdzēs iet pi balbier
balons – liela stikla pudele vīna raudzēšanai, vīna balons
balse – balss, es dikti dziedāt nevar, man i švak balse
baltināt - balināt, baltināšane pielietā veļs pulver
baltis - baltais, baltis ābolīš drīz ziedēs
baļļa - liela muca (gaļas sālīšanai, kāpostu skābēšanai), va liele baļļe vēl kas ir iekše palics
bambāl – vabole, sūdbambāle – mēslu vabole, jāiet nu rāceņim lasīt nost bambāls
bamburēt – dziedāt, man a patīk bamburēt
banda – zemes gabals, ko deva algas vietā kalpam, man band i tur āz tā kaln
bantiņ – lentīte, iesien matos sārkano bantiņ
batišķis - baptists, tas pamuļķs grib tikt iekše batišķos
baurāt – baurot, lielais bulls iet pa mež baurādams
bauze – galviņa, pogaļa, ies salasīs magoņ bauzites
bādēties – peldēties, ūdiens dīķe i silts, nu varēs bādēties
bānits – šaursliežu vilciens, mūc male, bānits nāk
bends – bendes, bends bi dusmīg
beņķs – sols, pajem beņķ a līdz, la i ku sēdēt
beņķs – siena krāvums šķūnī. Nāk, mazie, palēkā pa beņķ!
bezdelsmaks – pirdiena smaka, kurš palaid bezdelsmak
bezdēt – pirst, labāk iet bezdēt āre
bezmērs - sena svēršanas ierīce (atsvari), man klēte stāv bezmērs
bērs (ar plato e) – bērns, viš jau vel i bērs
bērzīš – bērziņš, atnāks dakters bērzīš
bēte - nepatikšanas, nu i bête, iekļūt bēte
bi - bija, viš bi briesmīg bails, brills bi āzkrituš āz gults
bierst – birst, re ku graud smuk bierst
bierstala – birstala, tā bierstal un tas priediens i mans
bierze – bērzu birzs, tai bierze labi aug beks
biķerits - kausiņš (dzeršanai), iedzer vēl vien biķerit
bišskapits - bišu strops, tur gar mež mal i seš bišskapiš
bizenēt - bizot, goves bizenē
bīlāde - lādīte pūra lādes iekšpusē rotu glabāšanai, es tāds liets tur bīlāde
bīstākls – krāsns kruķis, pado man bīstākl
blakaiņš – aužot nevienmērīgi piesists audums, blakaiņ dvieļ
blakum – blakus, nāc pasēd blakum
blēdene - blēde, tā tāda blēdene (piemēram par govi)
blēdībs – nedarbi. La nedar blēdībs, kamērt vecāk atnāks mā no ciemim.
blumīzers - mutes ermoņikas, nāc uzspēlē blumīzer
bļaut - kliegt, nebļau tik skaļi, i jau vēls
bod – veikals, va ta bod vel i vaļum
boksterēt - lēni (arī slikti) lasīt, viš jau var boksterēt tīr lāb
bokštāb – burti, va tu jau visus bokštābs pazīst
bomil (uo) – kokvilna, šķiet i rup un smalk, priekš buomil diegim smalk.
boms - apaļš koka bomis siena vezuma nostiprināšanai, atminies bom pajemt līdz
borbuls – burbulis, tas gan bi liels ziep borbuls
borēt – urbt, izborē te vēl vien caurum
bors - burvis (borene - burve), senos laikos bors dedzināj pi baznīcs
borka – burka, cik borks ar gurķim tu jau ielik
borkants – burkāns, piegriez vel trīs borkantiņs pi zup
borkdzelzs - instruments baļķu mizošanai, to borkdzelz vajdzēt uzasināt
bormašīn – urbjmašīna, tav gan i lāb bormašīn
borstiņa - zeķu piestiprināmā vestīte (lietota pirms zeķbikšu izgudrošanas), cik biež tu to borstiņ mazgā
bracāties – grozīties, sēd mierīg, nu cik var bracāties
bradāks! - bladāc!, bradāks, un gar zem bi
braģs - sile, kaste kur lopiem liek sienu; siena glabātava, kuru veido uz četriem stabiem stiprināts jumtiņš, liekns pļavās sien turēj braģos
bramans – brīvlaistais zemnieks, lielībnieks, es bi dižā bramaņ meit
brandīns - šņabis, cīrupots brandīns man smeķē gauž lāb
brang – labi, ļoti (labs, garšīgs, resns, varens u.t.t.), un brang gadījās mā, brang runātīgs
brangs - pamatīgs, brangs mājs, brangs als, brangs tēvīš
braņas - dabūt nopēlumu, rājiens, būs braņas, tav pa šo vajdzēt dikti sabraņīt
brākāt – brāķēt, tu tik vis brākā
brālits – brālītis, man bi trīs brāliši
bremels – cigoriņu gruzdējamā panna (kā badapanna ar kātu), tav gan i labs bremels, ku tād dabuj
brēķs – raudāšana, uzmet lūp un laiž brēķ vaļum.
bričk - dēļu lāvas guļvieta divos stāvos (piemēram, skolniekiem internātā), arī saliekamā gulta, tu un tu šonakt gulēs uz bričk
briņģs – toveris, cik ta pulk brinģ tav i
brīnēties – brīnīties, maģs sunitis, maģs kaķitis, uz ceļa satikās, un brīnējās
brīžum – brīžam, brīžum šķiet, ka vasar šogad nebūs
brokaste – brokastis, va tu brokasti jau paēdi
brucekls – galoda izkapts asināšanai, pado man brucekl
brucināt - asināt (izkapti) ar galodu, es jau i liels, māk pat izkapt brucināt
bruslaks - suitu tautas tērpa vīriešu svārki, man vel māje i tēv vecais bruslaks
brūkle – brūklene, mūs māsiņ sēd pi gald, kā brūklite nosārkuse
brūķēt - lietot, brūķēt brills, brūķēt lielu mut
brūķis - izturība, tas jau nevar turēt brūķ - tas jau neizturēs
brūža – tā, kas brūķē lielu muti, tu gan ir ritīg brūž
buburens - brāziens, sods, sajemt buburens, nu gan tav sados tav buburens
buburens – arī jāņogas, va buburens jau nolasīj
bučāt - bučot, skūpstīt, va ta tā uz iels drīkst bučāties
buks – stirna, šovakar uz ceļ redzēj trīs buks
bukurags - mūzikas instruments no āža raga, bukurag pūst i jāprot
buļļam – bullim, ta ka buļļam sārkan lupat
bumbiers – bumbiere, man pi māj aug trīs bumbiers, nu kuram vien bi tīr lāb
bunduls - apaļš trauks ar vāku, sviest bunduls
bungāties – klauvēt, kas tur bungājās, nāk iekš
buņģelis – bullēns, stalle ir trīs goten un viens buņģels
buris – burvis, agrāk būt pa buri bi liels grēks
burlakas - bandīti, laupītāji, senos laikos apkārt klīd visād sireniek un burlakas
burtenieks – būrējs, tavs tētiņis burtenieks, man māmiņ ragainite
būd - neliela lauku sēta, Dīķ būd, Suž būd
būdniek - nelielas lauku sētas iedzīvotāji,
būras – buras, tās burs ir caurs
būt - būtu, es būt viņe pateics

 

C

 

capliķs – attiecina uz kaut ko neglītu, neformīgu, bet labvēlīgā formā, mums, capliķim jau tād dzīv nespīd
cārts - skaists, skaistāks par skaistu, tas gan i cārts gails
cāts - godīgi, labi, bērnim i jāuzvedās cāti
celebrēt - vadīt dievkalpojumu, celebrēt svēto misi
ceļās - (par vēju) kļūst stiprāks, ceļās vējš, būs vētra
cenkles – ciskas, augšstilbi
cetorte - ceturtajā, cetorte gade bi lāb ābol raža
cēkaraiņš – rakstains, cēkaraiņs zeķs
cēķs - labas kvalitātes audums, ies paraudzīs, kāds cēķs i atveds klibais žīds
cērps – cinis, cērpain pļav
ciekauzs – čiekurs, egls šogad i pills a ciekaužim
ciemcilēks – ciemiņš, šovakar i gaidām ciemcilēk
ciemsiev - sieviete, kas atnākusi ciemos, pi man mamm šodien i atnākuse kād ciemsiev
cierāt – staigāt, āzcierā lūdz pēc ūden, nocierāts - nostaigāts
ciercens – circenis, iekrīt ka ciercens pelnos
cierst - cirst, cierst pliķ, nocierst kok
cies - vārpata (augs), to cies nu dārz nevar dabot āre
cigaunitis – čigāniņš, man māmiņa noauduse cigaunišu villainiti
cigīš - mazs kumeļš, tas cigīš gan i lukns
cilēks – cilvēks, cilēks ir radībs krons
ciliņas – dobes, garas zemes strēles, man ciliņas neecētas
cilpāt – cilpot, cilpā ta ka zaķs
ciris, ciers – cirvis, man i labāks ciers nekā tav
cits - nākamais, lidz citam rudeņam
cīkst - čīkst, šis cāls jau knap cīkst
cīl, cīlē - slepus skatās, ko cīli?
cīrupots - sīrupots, salds, cīrupot kapeja
cūkēdiens - cūku ēdināšanai sagatavota vira, cūkēdiena grāps
cūkgrāps – liels katls cūkēdiena gatavošanai, es viens nespēs to cūkgrāp celt
cūkpiens - pienenes (augs), rā, ku smuk šogad zied dzeltenās cūkpiens
cūkrāceņ – mazie kartupeļi, cūkrāceņ jāliek cite ķoce
cūkspanns - spainis cūkēdienam, va tu man cūkspan neredzēj

 

Č

 

čabs - siena atlikumi, smalkumi, iznes āre tās čabs
čadīgs – švaks, nevesels, viš izstās tads čadīgs
čalkāties – bezmērķīgi laistīties ar ūdeni (bērni spēlējoties), bērn, izbeidz čalkāties
čampas – vieglie graudi vētījot pelavas, čamps iet pa gais
četram - četrām, galds un krāģs stāv uz četram kājam
čibuks - pīpes kāts, pīpes iemutis, tav gan glauns čibuks
čiests – ļembasts, nu gan sataisījuš ritīg čiest
čikstot - taisīt baļķu izvešanas ceļu pakojot kokus un zarus pāri mitrai vietai, čikstot ceļ
čiksts - baļķu un egļu zaru klājuma ceļš (purvainā vietā), tā sauca arī ceļu pāri Lieknei uz Jūrkalni, brauks pār pa čikst
čikutniek – nevērti cilvēki (no vārda čiks), kam tād čikutniek ģeld
čokare – čokurā (savilkt), suns gul sarāvies čokare
čubas - siens vai salmi, kurus lika gultā matrača vietā, gulēt uz čubam
čukurs – jumta augšējā daļa, sien šķūne piebāzīs augš līdz čukuram
čumurs – pulks, bars, zied čumurs; jūs trīs, mēs trīs, sametam čumuriņu
čunčuls – neveikls cilvēks, ta ka tāds ritīgs čunčuls
čup - kaudze, sagrābt čupe, noliec pie grantsčup! mēsls pagaidam kraus čupe.
čupīgāk - kopāk, tuvā kopā, sanāk čupīgāk
čūrs – zods, liels čūrs

 

D

 

dabot – dabūt, muļķs pat baznīce dabos buburens
dakšot - kraut ar dakšām (sienu), uzdakšos vel šo vezum un ta ies mā
dakte - petrolejas lampas deglis, sveces diegs, nogriez dakt, la nav tik liels uguns
damps - labības kuļmašīna, agrāk grauds kūl a damp
dampēt – kurināt, beidz dampēt, tā jau i kārsts
dancāt – dancot, dancāt mums patīk
danga – ceļa gramba, iedobe, bedrīte, rudene un pavasare uz ceļim i pulk dangs
dar - dara, ko dar mans māsīš
dars – sviesta kuļamais aparāts, ka piens ir pulk, vajdzīgs dars
darīt - taisīt, gatavot, darīt desas
dāra – darva, nodārot laiv
dāre – ietaise (kaste) ar sietu pirts griestos iesala u.c. lietu zāvēšanai, mūs pierte dāre nav ietaisīt
dārbs – darbs, dārbs netrūkst, iet pi dārb
dārboties – darboties, cik ta var dārboties pa tukšo
deķs – sega, ka paliek aukstāks, jāmeklē biezāks deķs
delverēt - streipuļot, neveikli iet, ka teļš āzdelverē projum
denkts - stiprs, spēcīgs, denkts dzēriens; denkta auguma vīrs
deps – krupis, priekšname zem skap dzīvā liels deps
dēdēt - palikt, pavadīt laiku neko nedarot, sievs tik dēd pa māj, la viš dēd, va ta nevarēj dēdēt mā
dēlen – dēle, pi kājs bi piesūkusēs dēlen
diensvids - atpūta pēc pusdienām, ka svēteļ i atlidojuš, var gulēt diensvid
dierbas - drebuļi, čabēšana (lapu), sīka tipināšana (par zirgu), apses lapas šodien skaļi dierb
diersiens – maita, diersiens tāds
dieršlakstīš – nekam nederīgs nieks, kamdēļ tu to dieršlakstiņ grib vākt līdz
dieršlaiž – pielīdējs, nu viens dieršlaižs vien te i sanākušs
dierša – pakaļa, ne dierše, ne gāle
Dies – Dievs, Dies palīdz
dikti - ļoti, viš nu dikti uzpasē, va citam netiek kas labāks
diķs – maksāšanas vienība, nodevas vienība, maksā diķ kalējam
dilbs – delna, viņam i plati dilbi
dingāt – staigāt meklējot, zoslēniņ dinga ūdien meklējot
dipadsmit – divpadsmit, ka pulstiens nosit dipadsmit
dipitāte - uzturmaksa, apgādniecība (kad noraksta māju dēlam, uzturēšana līdz mūža galam), pa tām mājam būs jādo liela dipitāte
dirbelēšan – bakstīšanās, niekošanās, laika nosišana, ierād dārb, la nau tukš dirbelēšan
div - divi, divas, div mušiņas
dižājs – dižais, dižājs mežs
dižceļš - svarīgs ceļš, dižceļ male
dižistaba - lielā, galvenā istaba dzīvojamajā ēkā, nāc iekše dižistabe
dīdīt – tracināt, kaitināt, dancināt, dīdīt pādi
dīsele - divzirgu iejūga inventārs,
dīselēties - nevajadzīgi rosīties, nu cik var dīselēties
do - dod, do viņam maiz un ūden
doņi – meldri, vis dīķmal āzauguse a doņim
dores – durvis, pietaisi takš tās dores
dornis – metāla stienis ar spicu galu, pa kuru uzsitot ar āmuru varēja iezīmēt vietu (piemēram, urbšanai)
dorša – menca, nopierks vakariņam kād dorš
dort – durt, a šo tuten i lāb dort
drabens – pārpalikums, kad izdzen spirtu, drabens var dot lopim
dradži - tas, kas paliek pāri pēc tauku kausēšanas, uzēdīs dradžs
dragāt – darīt regulāri, tuo man tēs jau dragā nu desmit gād vecum.
draps – zāles. Es tav iedos sarakst, kāds draps man vaidzēs rīt pārvest.
drauks – brāga, brūze smelt drauks
drāgas - koka stangas tīklu žāvēšanai
drāklēt – sašūt divus gabalus kopā, sadrāklē tos
drānīš – lakatiņš, tav gan i smuks drānīš
drāns - drēbes, suit drāns, lutur drāns
drāte – stieple, dzeloņdrāte
drebene, drebenis - galerts, vārīt dreben
dreimans – virpotājs, dreijātājs, vērpjamos ratiņs taisīj dreimaņ
drēveldriķs – sakņu spirtots uzlējums pret sāpēm ierīvējot (t.sk. driģene), ierīvē to kāj a drēveldriķ
driega - slimība, vājums, saķēr kād drieg
driegāt - nīkuļot, gulēt negul bet driegā
driķers – durvju kliņķis, rokturis, palikt uz driķer
drīceklis - mežrozīte, skopais žīds lēkāj pa drīcekļ krūm
druijers – adīts kamzolis, tas druijers būs ritīgi silts
drumstals – drupačas uz saldinātas baltmaizes, drumstal maiz
drumstalāt – drupt, sadrumstalāt
dubenāk - dziļāk dibenā, nāk nu dubenāk istabe
dubene - dibenā, uzdzer, la iet dubene
dubens – dibens, mells ka katl dubens
ducele – divriči, divriteņu rati, krau ducele
duj – divas, duj pļaviņas es nopļāv, tas bi duj tūkstoš septiņpadsmite gade
dukurēt – bakstīt, cik var man dukurēt
dulumbērs – tumši brūns, matēts (zirgs), dulumbērs kumelīš
dumbiers – akacis purvā, sīvu māti grūž dumbiere
dumbriens - staigna vieta, nelien tai dumbriene
dumps - konflikts, strīds, būs dumps uz līdzen viet, var iznākt dump, saiet dumpe
duršlaks – caurduris, pado man duršlak
duš! - tā saka govij, ja nav mierīga, duš, goč, duš
dūrgali - adītas vai tamborētas aproces sieviešu tautas tērpa blūzei, ku jēm tāds grazns dūrgals
dvieļnīca – dvieļu pakaramais, pakarin dvieļnīce
dzeldēt – dzelt, šīs bits dzeldēt vien grib
dzeltene – dzeļošs augs, dzeldēs tevi ar asam dzeltenem
dzerokšļi - dzerokļu zobi, man tie dzerokšļ ir galīgi beigt
dzēre – dzērve, dzēres šogad i pulkāk nekā pierms gad
dzēst – izslēgt (par elektrisko gaismu), izdzēs gaism
dzieds – sija, cik liels dzieds taisīs
dzierdāksls - dzirdināms jērs, tas jau vel i dzierdāksls
dzierdēt – dzirdēt, vecim cilēkim a dzierdēšan paliek grūtāk
dzierdīt – dzirdīt, padzierdi goves
dzierkles – dzirkles, instruments aitu vilnas cirpšanai
dzierkstele – dzirkstele, sause vasare katra dzierkstele var būt bīstam
dziernas – dzirnavas, kaķs murrā ta ka dziernas
dzirnatas – dzirnavas, brālīts skalda dzirnatiņas – taisa dzirnavu akmeni
dzive – dzija, jākrāso dzive
dzīvāt - dzīvot, (arī) nokopt, jānodzīvā pļava, (arī) darīt nedarbus, ko ta jūs te dzīvā
dzīvāties – spēlēties, darboties, ņemties, te jūs var dzīvāties droši
džindžināt - dūkt, mušas džindžina; dauzīt pa metāla trauku, lai gan zin ka lop jādzen mā, stopiņe džindžināt

 

E

 

egliens – egļu mežs, egliene aug sēns
eimu – eju, eimu gulēt
ekte – dūšīgs, tas tik bi ekte
ektīgs - stipri košs krāsās, ku tād ektīg villain daboj
ellīgs - mutīgs, negants, tā i vien ellīg siev
elpēties – atpūsties, atdzerties, atgūties, bez sulaiņa elpēties
engvere – ingvers, engvere i lāb tēje
ensels - kaste kurā lopiem liek barību, gove pills ensels a sien
erroties – dusmoties, nu beidz erroties
esu - esmu, es esu tā ieraduse

 

Ē

 

ēķeles – linu suka, mūs ēķels stāv pelude
ērbērģs - mazāka māja, kurā dzīvo kalpu ģimene, viš dzīvā muižs ērbērģe
ērcs – kadiķis, ērčpors i āz šķūn
ērciens – vieta kur aug kadiķi, aits šodien ganās ērciene
ērpe – pa to ripina kartupeļus pagrabā, lai atdalītu smiltis
ēriņģe – siļķe, ulmaņlaike ēriņģs ved iekš a kuģim nu Ziemeļjūr
ērkuls – zarains koks (bieži izgreznots) ratiņam pakulu uztīšanai
ērms – ķēms, ku stāv tā ērmīgi apģērbies
ēvelbeņķs – ēvelgalds, vecpapam ķēķe pa ziem stāvēj ēvelbeņķs

 

F

 

fenderēt – zagt, nofenderēt
fiģerīgs – veikls, fiģerīgs andelmans
fiks – ātri. Nāc nu fiks! Nu ciemiten, nau ko vinkuļot, taisies fiks un nāc!
funktiers - izdoma, viņam i labs funktiers

 

G

 

ga - gar, vazā ga zem
gadījiens – gadījums, tas bi viens īpatnējs gadījiens
gaid laik – pagaidi
gaiļbiksiši – gaiļpieši (puķe), jāiet lasīt gaiļbiksiši priekš tēj
galddrāns – galdauts, uz svētkim jāuzklāj jauns galddrāns
galokne – galotne, tas lauzīs galokniti
galoties - par spīti grūtībām tiekties uz kaut ko, galoties pēc mantas, āleties, viņam galošanās vien prāte
ganels – ganiņš, viens pats ganels pi lopim
ganīklas - ganības, pa ganīklam visas pļavas ūdeņ pillas
gapele - dakšiņa, cilēks ēd a gapel
gardīns – aizkari, graznas gardīns
garum - garām, jāt garum, laist garum
gatuve - aleja, gatve, ej pa gatuvi leje
gaudens - nevesels, bez spēka, ka nepaliek gaudens, gaudenam nevar āzliegt
gavelēt – gavilēt, ūzgavelēt pa mūs uzvar
gā - gāja, gājām, nu kā ta lāb Ruņģos gā, mēs reize gā skole
gājējs - kalps, laukstrādnieks, viš jau tik bi gājējs
gāla – galva (gāls - galvas), tam puikam gan i gudra gāla
gālgals - gultas galvgalis, noliec gults gālgale
gānīt - lamāt, ej āre izgānīties
gārds – garšīgs, tas bi viens gārds padzēriens
gārdums – gardums, šis rausis ir ritīgs gārdums
gārša – gārsa, gārša jau paaugusēs
glabiņas – paslēpes, spēlēt glabiņas, iet glabiņās
glabiņot – glabāt, slēpt, nu i ēsts, nu i dzērts, azotēi glabiņots
glauns – grezns, skaist, glauni apģērbies
glāzenes – zilenes, mežmale aug glāzenes
glāzi – stikli, glāzi samesti bedre
glāzīš – termometrs (dzīvsudraba) ķermeņa temperatūras mērīšanai, pameklē, ku i nolikts mūs glāzīš
glūnēt – šķībi skatīties, viš glūn āz stūr
gnīda – uts, puik i skole dabujs gnīds
gnīdāties - tūļāties, ku gnīdājies, nāc takš
godēt – slavēt, cik ta var sev godēt
godīgāks - labāks, cienījamāks, va ta kāds godīgāks lindruks tav nau
gordens – gurdens, gordens bērs
gotens – tele, gotens palik āre
gove – govs, cik goves tav tagad stalle i
govkuņģ seg – šūnu rakstā austa sega
govmīž – uzturā nelietojama rudens sēne ar pelēku, glumu cepurīti, govmīžs mēs nelas
gradzens – gredzens, zelt gradzens
granšots - grantēts, granšots lielceļš
grante - grants, grante i dabonama tepat pār pa ceļ
grantiens - grantaina vieta, tai gantiene nekas neaug
grantsbedres - grants karjers, pagast grantsbedres jau netiek izmantots
grauties – trokšņot, ku jūs tur graujās
grazns – grezns, skaists, tavas graznas magonites, grazns pūrs
grābstīt - grābt, grābstīt miežus
grāps – liels katls, putrs grāps, cūkrāceņ grāps
grāstās - darbojas, nodarbojas, te a niekim negrāstās
greizns – šķībs, greizs, greiznais ozolitis sēd dange
grenzelite – neliels groziņš, suveniņa grenzelite
grēku sūdze – grēksūdze, šosvētdien jāāziet uz grēku sūdz
grieža – grieze, vasare ka grieža griež
grīns – īgns, saīdzis, dusmīgs, pi tā grīna tēv dēl, grīns skats
grīsls – grīslis, kād tur zāle, grīsls vien tik i
grōša – vecmamma, va tav groša i mā
gruntīgs - pamatīgs, gruntīga brokaste, gruntīgs vīrs
grupšķināt – burzīt, braucīt (zirņus, pupas), nāc pagrupšķin zierņs
gružkaste – mizkaste, trauks, kurā izmet atkritumus, izmet gružkaste
grūts - smags, grūts pauns (nesamais maiss, pauna), grūt lād
grūtums – slimība, kaite, pat grūtum nedabo
grūži – saslaukas, grūžus izmet gružkaste
guba - neliela siena kaudze, cik gubs ta sanāc
guģot – gausties, sūdzēties, nesēroju, neguģoju
gulejse – gulējusi, cik ilg tu i gulejse
guze – izstrādāta liellopu āda, no kuras gatavo zirglietas, nu jau guz vais bode nevar dabot
gūstīšanās – stostīšanās, cik var gūstīties

 

Ģ

 

geld – der, man tas ģeld
ģēģers – mednieks, ģēģers i meža sanitārs
ģērbs - apģērbs, grazns ģērbs
ģēvele – mājas gala jumta mala, naudas kule karājās nama gala ģēvele
ģildināt - cildināt, lielīt, nezin vien, kā to Jēci ģildināt
ģipte – inde, jānopēr ģipte priekš pelem
ģiptēt – indēt, noģiptēt
ģīmiši - atraitnītes (puķes), smuki zied ģīmiši

 

I

 

iedūšojies - iedzēris (pillā), tā stiprāk iedūšojies
iedzēries - piedzēries, viš neko neatcerās, bi lāb iedzēries
iejemt – ieņemt, iejemt cietoksn
iekše - iekšā, nāk pa dorem iekše
ieķērt – iegūt, ieķērt amat
ielaks – izrotājums, apstrādāts, bez ielaka paladzīš
ielejs – zema mitra vieta, pēc liet ielejos stāv ūdiens
ienācējs - cilvēks, kas nav vietējais, nav suits, viš jau i ienācējs
ierads - pieradis, es i ierads sebu iet gulēt
ierbe – irbe, es šodien redzēj ierbits ceļmale
ierunāt - sarunāt, ierunāt nu seimeniecs aits
ies - iesim, ies ēst
ieskapēt - palīdzēt iegūt, va tu man a nevarētu ieskapēt vien vezum
ieslīkuse - ieliekusies, grīd ieslīkuse
iespokot – izlaist, izlutināt, iespokot zierg
iesprengt – iespriegot (audeklu stellēs)
iestrantājies – iestidzis, ku tav sanāc tā iestrantāties
iešķuidīt - , iedīdīt, izmācīt, uztrennēt, viņ tik tāl iešķuidīja, ka viš varēja pat tikt treše klase
iešmorēt - iedzert, man iešmorēt tīk
ietne – ietve, vajg atstāt viet arī ietne
ieturēt - uzēst, ieturēt launagu, ieturēt brokastu
impampīš - pavisam jocīgs cilvēks
inde - augu aizsadzības līdzekļi (pesticīdi, fungicīdi, herbicīdi), indes mums stāv pelude
iršoņ – iris, sirseņi (lielās lapsenes), istabaugše prātīg, tur dzīvā iršoņ
istaba - dzīvojamā māja, ies uz istab
istabaugš – bēniņi, vis ko nevaig, nes uz istabaugš
izaugums – māzers, kroplīgs veidojums uz bērza stumbra
izaust - uzaust, izaust seg
izārt - izart (novācot kartupeļus), izārt rāceņs
izdēbes – izdošana pi vīra
izgā - izgāja, viņam izgā lopād
iziet - iznāk, cite iziet plāni
izleps - augstprātīgs, izvēlīgs, es jau nau izleps
izlietāt – izlietot, pulk vais nau, izlietā taupīg
izlīmēt - izklāt, noklāt (telpas sienas līmējot), izlīmēt tapetes
izlopot – izcūkot (par matiem), kas tevi tā izlopoj
izplāšus – plati turot kājas, izplāšus dancā
izplenzt – izplest, izplenzt spārnus
izrakstīts – izšūts, izrotāts, izrakstīts krekls
izsist - izklāt, noklāt (telpas sienas stiprinot ar nagliņām), izsist sienas a avīzem va tapetem
izskaitīt - saskaitīt, nāc, līdzi izskaitīt naudu
izšeņķelēt - izmežģīt, izsist, izšeņķelēt plec
izšļaukus – guļus, garšļaukus
iztaisās - izliekas, uzvedas, iztaisās ta ka bērs
izvainot – aprunāt, beidzat man aplam izvainot
izvainots – izbrāķēts, aprunāts
izvējoties – izvēdināties, atver vaļum dores, la dūm izvējojās

 

Ī

 

īberīg - jocīgi, tas nu gan i īberīg
īberīgs - jocīgs, savāds, īberīgs ancuks
īboties - izsmiet, zoboties
īkstēt – raudāt, gausties, čīkstēt, nu cik var īkstēt
īmerīgs - jocīgs, savāds, īmerīgs ancuks
īpats - īpatnējs, kaut kas īpats; pretim sitās tas īpatais gaiss

 

J

 

jakte - medības, iet uz jakti
jaktēties – flirtēt, dauzīties, medīt, jaunim jau tīk jaktēties
jaunājs kungs - vikārs (palīgmācītājs), man šodien pa ceļ nāc pretim jaunājs kungs
jaunēs, jaunājs – jaunais, jaunājs šķūns drīz būs gatavs
jautājiens – jautājums, va vēl kādam i priekš manim palics kāds jautājiens
jemt - ņemt (nojemt - noņemt), kur jemš, es jēm, jem iekš (dzer iekšā), ku to jems
jemties - darboties, ko tu te jemies, laboties, es jemšos
jipte – inde, jipte māje i jāglabā nu bērnim

 

K

 

kabenes - īsās zeķītes, kamdēļ tu akal kabenes nomet uz grīds
kabzeķs – īsās zeķes, va tav kabzeķs nau caurs
kacēt – aizsniegt kaut ko (sakacēt, aizkacēt, pakacēt u.t.t.), pakac man to ķoc
kaikar – kankari, vecas noplēstas drēbes, tav skape vien kaikar vien i
kaimen – kaimiņiene, ko ta kaimen gribēj
kaimenīt – kaimiņiene, kaimenīt nāk
kakšķerēt - izvilkt kaut ko no grūti sasniedzamas vietas ar kāda priekšmeta (nūjas u.c.) palīdzību, nevar un nevar izkakšķerēt
kaķe – kaķene, kaķe grib tikt iekše
kalab - kāpēc, diez, kalab ta
kalendare - calendars, re ku jaunā kalendare
kalva - sekla vieta jūrā, sauss neauglīgs paugurs, tai kalve jau nekas negrib augt
kalven – kalme, saplūc kalvens ko pakaistīt istabe
kalvere – kalme, saplūc kalvers ko pakaistīt istabe
kaļāda - liels bars cilvēku, sanāca liela kaļāda
kamar - cūkas āda (uz kūpināta cūkgaļas gabala, šķiņķa u.t.t.), kamar ado šuņam
kamašas, kalašas – galošas, vajdzēt nopierkt jauns kalašs
kamburs, kamburis - istaba, guļamistaba, kambaris, ved ciemcilēks kambure
kamdēļ – kāpēc, kamdēļ te i tik auksts
kamiesiņš, kamieši – pleci, kur būs man ciri likt, ne uz sava kamiesiņa
kančuks – pīta pātaga, sitamais, ja daudz muldēs, dabos a kančuk
kangs – stelles, aužamās kangas
kaņķens - kartupelis, viņ šodien rok kaņķens
kaņupes – kaņepes, augot garas kaņupites
kapijs – kafija, kapijs i kanne uz plīt
kapināt – uz laktas ar āmuru izsist (izkapti), va tu izkapt prot kapināt
kapīķs - kapeika (rubļa sīknauda), va tav kabate nau kāds kapīķs
kapūzene - vīriešu cepure suitu tautas tērpā, piermāk a kapūzen iet baznīce nebi ļauts
karinamais - pleciņi apģērba uzkāršanai, te būs karinamais
kartavs – karātavas, tai kalne senāk stāvēj kartavs
kauss – neauglīgs, smilgains zemes pleķis, kausuļ mājs
kaušķens – bļoda, ku tu tād smuk kaušķen daboj
kauštene – bļodiņa, saldējum var likt kauštenos
kava - kāva, kava, kava, nenokava
kaviens - kāviens, viš jau baznīce a var dabot kavien
kazbuks – āzis, tavs kazbuks stum māge mans zierņs
kazlens – kazlēns, jestrs kazlens
kālabad – kālab, kālabad man ikreiz jāiet piermam
kāpostgāliņ – kāpostgalviņa, tād smuk kāpostgāliņ
kārstaputra - vējgrābslis, nenopietns cilvēks, kas dara bez apdomāšanas, ta ka tāds kārstaputra, kārstaputras strēbējs
kārsts – karsts, kārsēt – karsēt, kārsts ūdiens, kārsta plīte
kārt - karināt, kārt vadze
kārte - kārts (spēļu kārts), uzspēlēs kārtes
kāsis - koka kāsis siena vezuma nostiprināšanai, kāsis i vāģos šķūne
kāsēt – klepot, tu tik smagi kāsē
kāss - klepus, kāss nedo mieru, man nepatīk tavs kāss
kātot - iet, nu ta sāksim kātot
kāts - zeķes stulma daļa (virs potītes), va zeķem kāts jau uzadīj
kēkauļ – jūras putni, tie kēkauļ gan var bļaut
klaiņāt – klejot, ku jūs te klaiņā?
klēgainiši – kladzinātāji, vistas, tavs klēgainišs šorīt neman
klēte – klēts, tav klēte i nu kok va nu mūr
klikats - sieviešu vasaras kurpes, va ta vecās klikats vēl nebi labs diezgan
klinģere – klinģeris, a ku ta kliņģere
klinklāviņ – paviegla rakstura cilvēki, ta ka tād klinklāviņ
kļavi – kļavas, kļavim rudene i smuks sārkans laps
kļempas – vēdzeles, cik kļempas ta daboj
knapi - tik tikko, šis jau knapi cīkst (piemēram, par tik tikko dzīvu cāli)
knauls – sakaltis siera, maizes gabaliņš, es atradu siera knauli
knauss – ods, nesēdēs jau knaušim pa barīb
knābāt – negribīgi ēst (par bērnu), nu cik var knābāties
kniploks – ķiploks, va kniplok zupe pielik
knīpāt – kniebt, badīt, beidz man knīpāt
knīpstang - tāds, no kā nevar kaut ko viegli dabūt, tas gan i knīpstang
knīpstangs – knaibles, pado knīpstangs
knucīts – maizes galiņš, knucīts man gāršo vislabāk
kolka - dziļāka vieta seklā upē, arī jūrā, bridīs pār pa kolk uz otr krast
kope - kopā, a viņ kope
kopēji - kopā, meitas kopēji dzied
kormis – kurmis, cik ta tas kormis var ūzrakt
kormjcēlums – kurmja rakums, nevar tikt gale a tim kormjcēlumim
korpe – kurpe, man tā korpe caura
kortelitis - ceturtdaļlitrs degvīna, man kabate i kortelits
kose - kosa (augs), saplūc koss, ieliks vāze
koste – uzturs, te i švak koste
krancināties - ķircināt, kaitināt, nedot kaut ko, ko tu krancinies, krancinājas viers
kratamā - kratāmā (kratamā dakša), mēsl kratamā dakš
kratīt - ārdīt (mēslus), un jūs ab iet kratīt mēsls
krauls - stāva nogāze, un viš pa kraul augš
krāgs - apkakle, krādzīš, tav tas krādzīš i netīrs
krāģ ārkls – spīļarkls, atārt rāceņs a krāģ ārkl
krāģs – koka paliktnis (statīvs) malkas zāģēšanai, arī ķeblis, bērni, apsēžās uz krāģišim, malkas krāģis
krāmēt – kraut, sakrāmēt – sakraut, sakrāmēt malk
krāms - neērtības, problēmas, krāms jau i a viņim
krāsaiņš – krāsains, krāsaiņš deķs
krebeles - darbošanās, netīk krebelēties - netīk darboties
kreptīgs - stiprs, sātīgs, kreptīgs ēdiens, dzēriens
kretuls, kretula – liels siets graudu vētīšanai, iekarams durvīs (kretulāt)
krēnēt - nīkt, garlaikoties, gaidīt, ko krēn
krētes – krēpes, ziergam gaŗas krētes
krijs – liepu miza, nu krijs darināts pūŗs
krika - kaulu sāpes locītavās, tā jau var dabot krik
krinkstēt - gaidīt, lūgt lai kaut ko iedod, ko tu te krinksti. Šodien piebrauc pill māj a čigānim, plijās viers, krinkst apkārt, la kaut ko do.
krinulainš - izšūts ar volāniem, cakām, krinulaiņ vakarkleit
krišk - slikti, nu būs krišk
krizdol – ērkšķoga, to krizdoļkrūm pi vecās ābels a lasīs
krīķ – griķi, va krīķus šogad a sēs
krodele - lustes, būt barā, nāc vakare pi mums, būs krodele
kručkas - joku dzīšana, muļķības, iztaisījis kručkus
krunka – kroka, krunkaiņš ģīms
ku - kur, ku tu ies
kučs – krusttēvs, daba kā manam kučiņam
kuiti – krūmi, kur beidzas suiti, tur sākas kuiti
kukna, kukne, kuknite - vasaras virtuve, zapt jau šodien vārīs kuknite
kule - nesamais maiss, sēņ kule
kumāss – kumoss, tas gan bi viens gārds kumāss
kumelenes - kumelītes, va kumelenes tēje jau salasīj
kumpete – konfekte, paldies pa kumpeti, grauzt kumpetes
kungs – prāvests, tas jau i suitu kungs
kunkuliņ - ēdiens, no piena un miltiem sataisītas bumbiņas, piena kunkuliņi
kupača – kupica, mež cūk i norakuse kupaču
kupene – kupena, uzmanies, neiebrauc kupene
kušķs – no salmiem un lupatām savīts trauku, galda, plīts u.c. beržamais
kūlens – izkapts rokturis, vakar uztaisīj jaun kūlen priekš izkapt
kvellēt – apvārīt, applaucēt, apstrādājot ēdienu

 

Ķ

 

ķeirs – kreilis, viš jau i ķeiri, Napoleons a bi ķeirs
ķeist – meija, neāzmiersti pajemt četrs ķeists
ķekat bērn – ķekatnieki, ķekat bērn nāk
ķelles – koka dakšas salmiem, ķelles ienes pelude
ķeners - amata pratējs, tāds kas prot un kam veicas darbi, tas i ķeners
ķezbers - skābais ķirsis, gar to dārz mal sastādīs ķezbers
ķēķs – virtuve, es tuten atstāj ķēķe uz gald
ķērmels – ķimenes, ķērmeļ tējs i uz plīt
ķērna – trauks, kurā lej sveces, tikai tāds sveč ķērnas
ķērnpiens – vājpiens, ķērnpien iedo buļļam
ķērsta – klaigātāja, tā jau tik tād ķērsta
ķierms – ķirmis, ķiermis grauž
ķiļķens – klimpa, pusdiene būs ķiļķen a gaļ
ķimerēties - krāmēties, viš tu pa augš kaut ko ķimerējās
ķirmens – zalktis, šķūne dzīvā ķirmeņ
ķirzalkts – ķirzaka, malks kaudze dzīvā ķirzalkš
ķisens, ķusens – spilvens, iznes viss ķusens āre izvējoties
ķists – kaste, lāde labības glabāšanai, grauds bērs otre ķiste
ķizināt – kratīt, purināt, ķizināt dūr pret debesim
ķīķerēt – skatīties tālumā, ķīķkalns
ķīsens, ķīsene - ēdiens no auzu miltiem, brokaste šodien būs ķīsene
ķocs – grozs, pakac man to ķoc
ķopķēzis – ēdiens, kad uz šķīvja saliktas kopā nesavietojamas lietas, tas jau i ritīgs ķopķēzis
ķulps – sāls trauks, va ķulpe sāl vais nau
ķunns - otrais zods (aptaukošanās pazīme), tav jau a drīz būs ķunnis redzams
ķūķs - labības statiņš, rudzu ķūķis

 

L

 

la - lai, la viš iet, la dzīvā kope a stiernam
lagažiņ – lāva, gulta, ku ta i tav lagažiņ
lagzda – lazda, tav lagzd riekst laikam gāršo
laidars - neliels aploks pie staļļa, palaid goves laidare
lakstigala – lakstīgala, grazni pogo lakstigala
lapseņpundurs – lapseņu pūznis, istabaugše lapsens sataisījš lapseņpundur
laupatas – nederīgi atlikumi no ādas, apģērba, apaviem, tās laupats met gružkaste
laža – vāls jeb spaile, lažā gāzu sārkano āboliņu
lābads - labā, viņ lābads nekā nau žēl
lārlaks - nesavācies cilvēks, ku tas lārlaks
lāstīš - neliels šķidruma daudzums, kāds lāstīš takš vel būs palicies
le - lejā, nāc le, ies le, uz le
lebedik - labi, interesanti, tur gā lebedik
leits, leitis - baltais sviests, lietuvietis, ēdīs leit a rāceņim
leje – lejā, nu kaln leje braukt ja i pulk vieglāk
lēne – lenteris, rokturis laipai, turies pi lēn
lērums - daudzums, liels lērums visādu lietu
lēveri – sašķīdušas drēbes, tos lēvers jau drīzāk met āre
lidz - līdz, dors lidz galam vaļum
liecināt – locīt, šo drāt i viegl liecināt
liek - skrien, šis nu liek mā
lielceļš - svarīgs ceļš ar biežu satiksmi, āz to ceļ līkum būs lieceļš
lielēs - lielais, lielēs Andrejs
lielī - liela, tos visi lielī
liels - stulms, (bikšu) staras, zābaku liels, stilbs, a plikim lielim, bikšu lieli
lietāt - lietot (lietas, vārdus), lietāt malku, lietāt brandīnu
lindruks - lindraks, svārki, sārkaņš lindruks
linkains - līgavas galvas sega, ūzsiet linkain
lirināt – dziedāt (par putnu). Nepārtraukt lirināj cīrulits, kaut kur iekūkojās dzeguz.
litrīš – mērtrauks litra tilpuma mērīšanai
līdzēt - palīdzēt, tas līdzēs
lodāt - rāpot, tie jau vis lodā pa plānu, lodāt uz ceļim
loders – slaists, tam jau tīk loderēt
lone - alga, jāmaksā lielas lones
lopbiete - lopbarības biete, šogad būs pulk lopbiets
loriņš - sīkums, štrumts, neliels priekšmets, krāms, pado tos loriņs šorp
lozberlaps - lauru lapas, lozberlaps iet uz beigam
luba – pie griestiem saitēs piekārti, plauktiņi, kāra arī dvieļus (lubas dvieļi)
lukns - lokans, veikls, dar tu, tu i luknāks
lumziķs - lamzaks (par puisi), ku tas lumziķs
lunkans – lokans, ku cilvēks var būt lunkans
lupatbūda – vieglais automobīlis ar brezenta (auduma) jumtu, va tā bi lupatbūd, kas nupat āzbrauc
lupte – gaiss, ievilkt lupti (atpūsties), švaka lupte, friša lupte
luste – prieks, brauc, būs lustes
luturi – luterāņi, Ēdole dzīvā luturi
lūps – lūpas, pervēts lūps
lūrē - lūr, ko viš tur lūrē

 

Ļ

 

ļecka - nicīgi par sievieti, kas tā pa ļecku, apriņķa priekšnieks un septiņas ļeckas, ku ta tās vecās ļeckas
ļengans - zaudējis samaņu, viš palik ļengans
ļērga – kandža, tu ļērg negrib
ļinkas - skrandas, ļinkas karājās
ļumēt - līgoties (par taukiem resnam cilvēkam), nobarojies ka ļum vien
ļurīgs - slidens, ļurīgs audums
ļurļaks – kandža, man i ļurļaks, tu negrib

 

M

 

mačka - maita (lamuvārds), ak tu mačka
maģ - maz, maģ puškota
maģi – mazi, maģais ķusens
maikste - kārts vijīgu augu atbalstam (zirņi, pupas, apiņi), apzīmējums kārnai sievietei, apoņmaikste
maldināt – malt, es atradu svētu rītu, sav māsiņu maldinam
mangals - robains dēlītis veļas izvelēšanai
mantels – mētelis, ku te var mantel ūzkārt
matīs – manīs, ta jau matīs
matpentīš – matu lenta iepīta
mauze - maita (lamuvārds), ak tu mauze
mazgājate – mazgājiet, ko jūs te mazgājate
mā - mājās, ies mā
māga - kuņģis, ēd, la māg brīnās
māliens - mālaina vieta, māliene sēs rudzs
mākoņas – mākoņi, sanākušs mākoņas
mārgot - padarīt mirdzošus, saul kok gals izmārgoj, Mārgavas upite
mārša – brāļa sieve, tā jau mana mārša
māsenite – māsiņa, māsenite rīt nāks talke
medulāji - meduspuķe (augs), medulāj zied
meitens - jauna meitene, tas jau kaimiņ meitens
mej – dur, sper ar kāju, mej a miet
meldija – melodija, tād pazīstam kaut kur dzierdēt meldij
mellās jāņogas – upenes, mello jāņog zapte
mells - melns, mellas ogas
melmers – melderis, viš bi laba melmers
melnmaize - rupjmaize (pretstatā baltmaizei), va melnmaiz a pārvest
mente - šaura koka lāpsta ar garu kātu plaucētas mīklas un citu plaucējumu maisīšanai
mentels, mantels – mētelis, sīku zvaigžņu menteliti
mērapuķe - pelašķis (arī tītarene)
midzināt – aizmidzināt, midzināt bērns
midzs - midzenis, peļu midzs
midžināties – (acīm nepatīkami) mirgot, kaut kas tur tumse midžinās
miert - mirt, tēs mierst
mieturs - virtuves rīks maisīšanai, darināts no nelielas egles galotnes, jāuztais jauns mieturits
mist - dzīvot (zem jumta), tas ziem nemitīs (tas ziemu neizdzīvos)
mitot – mainīt, mitot ziergs
mitoties – mainīties, cik var mitoties
mīlams - mīļš, mīlami viesi
mīņa - vieta ko izbrīvē šķūnī pirms labības kulšanas un citiem darbiem
mīstīklas - ierīce linu stiebru sadauzīšanai
mīte – pajumte, pajemt kād mīte
mīzeldanga, (arī) gaŗā danga - ziemeļrietumu vējš, ka vējš iepūš mīzeļdange, būs liets
mīzene - mazā rudā skudriņa, tās mīzens gan jiptīg kož
moņiks – akordeons, moņiks a pajem līdz
motorritens – mopeds, man tas motorritens negrib lekt
mučkuls – sapiņķerējušos diegu, vadu, auklu čupa, es a to mučkul netiek gale
mudīgs - ātrs, nāc nu mudīgi, viš i mudīgs
muldināt – modināt, traucēt, mazs bērs šūpule, nemuldini māmuliti
munsturēt - montēt, remontēt, darbināt, ko tas tur munsturē
murķens – murķelis (sēne), rīt iezies murķenos
mušsēnes – mušmires, mušsēns gan nelas
mutars – uzgrieznis, visāds mutars meklē kaste
mutīgs - runātīgs, mutīg siev
mūla - govs bez ragiem
mūņikas, moņika – ermoņikas, man patīk, ka spēlē mūņikas
mūs - mūsu, mūs cieme
mūssēte - mūsu mājās, mūssēte nau redzēts

 

N

 

naģe – varde, dīķe dzīvā naģs
naģen – cepure ar (ādas, vēlāk plastmasas) nagu, smuk tav tā naģen
naģens, naģulens – vardulēns, ja naģulen i gaiš, liets nebūs
nakte – nakts, drīz būs nakte
naktesmājas – naktsmājas, jāiet būs prasīt naktesmājas
naktesgails - tāds, kas vēlu ierodas, kad jau tumšs, jūs gan i naktesgaiļ
naktessērstība – mēnessērdzība, viņam i naktessērstīb
namdores - namdurvis, namdores āzsiet
nams – virtuve, ķēķis, caur priekšnam ieies name
nārīgi - sērīgi, nārīg dziesm
nārīgs - sātīgs, dradž i taukain un nārīg
nārs - koka bluķis, kurā ar ķīļiem nostiprina apstrādājamu koka gabalu
nātnene – kartupeļu biezputra
nātns - no liniem vai pakulām austs audums
nebi - nebija, kalējs nebi mā
nedeļa – nedēļa, kura nedeļa šī i
nedzildēt – negrib ievērot, nemīl, nekopj, puišus redz, tikumu nedzild
neiztikšans - nepatikšanas, problēmas, Anne bi neiztikšans
nelon – netīk, nav vērts, nelon muti dzesināt
nenomūrē – nenosmērē, nenomūrē bikss
nerīža - nerātns, nerīžas bērni
nesaņķs – negausīgs uz ēšanu, tu nu gan i nesaņķs
netaps - netiks, taps va netaps pā
netīk – negribas, šodien netīk strādāt
nevaid - nav, neprasi to, kā mums nevaid
nēši – uz pleciem liekams spaiņu nesamais koks
nēzdaugs, nēzdogs – lakats, kabatas lakats, kakla nēzdogs, gālas nēzdogs
nīgrs - nejauks, sliktā garstāvoklī, pād nau nīgr, var lūgt, nīgri suņi
nobars – auns, silti gulēt ar nobara villainiti
nobļauties - pārkliegties, suveni būs nobļāvušies
nobļāvies – noraudājies, bērs i nobļāvies
nocierāt – nostaigāt, nocierāt uz bod pēc sāl, utnocierāts
nodabot - iegūt, dabūt, ku tu tādu nodaboji
nodzērties – padzerties, iedo nodzērties
nodzīvāt – nolaist, nolietot, kā tās mājs nodzīvāts
noiet - noriet, tur ku saule noiet vakare
noiet - aiziet, noej uz bod
nokava – nokāva, vakar nokava cūk
nokāst – noliet ūdeni katlā, kurā kaut kas ir vārīts, nokāst rāceņs (kartupeļus)
nokosties – nokost (kumosu), ļau nokosties
nolietāt - nolietot, tilts bi vecs un nolietājies
nolikts - noteikts, sarunāts, nolikte diene
nolīperēt - noslēpt pa kluso, nolīperēt zābaks
nolopot – nograuzt (par meža zvēru bojājumiem), nolopotas ābelites, priedites
nomels – nomalis, nomeļ malk
nomizot - nopērt, ta jau viņ vaig nomizot
nopērties - nomūrīties, bi jāpietur lindruk mal, la tā nenopērtos a snieg
noridāt - novākt, noridāt gald
noseboties – nokavēt, es i nosebojies
nosgulties – apgulties, atpūsties, ej māsiņ nosgulties, es salmiņs nokratīš
noslēgt - izslēgt, noslēgt gaismu
nospert – nozagt, nospert riten
nostrantājies – iesprūdis
nostrīpot – nosvītrot, nostrīpo tos, kuri netīk
nosvierpuš – novītušas, tāds nosvierpušs bi, bet brang iesakņojās
nošorkāts – noplucis, nošorkāts kaķs
nozs, noss – nesamais sainis (arī par sienu), trīs veci lindruki nose sasieti; siena nozs (audumā ielika sienu, saņēma visus četrus stūrus, pārmeta pār plecu un nesa)
nozarits – atzars no zara
nūdaļas – makaroni, nūdeles, nūdaļ zup

 

Ņ

 

ņerka, ņirka, ņērga - tāds kas pārlieku izvēlīgs ēdiena ziņā, ēd, ko ņerkājies!
ņucīš – neliels, biezs maizes gabals
ņuņņa - ar visu neapmierināts, kā tāds ņuņņa

 

O

 

ontlīgs - pamatīgs, ritīgs, ontlīgs vīrs
otraju - otru, viens otraju nepazina

 

P

 

pa - par, pa tabaku
pabirzs – pabiras, atbirums
pabrīķs – fabrika, cukurpabrīķs
pacerēt – cerēt, viš jau pecerēj, ka tiks liele amate
padirbelēt - darboties, strādāt, nau ko valstītes pa gult, la padirbelē
padzierdīt – padzirdīt, padzierd ziergs
pagāle – pagalvī, negrib palikt lielāk ķusen pagāle
pagāns – ķeceris, cilvēks, kas nav katolis, maita, ak tu, pagāns, ku tu pagāns, lien
paguba – sakrist, sakņupt, paguba, paguba brāliša klēte
pajēmiens – paņēmiens, tas i labs pajēmiens
pakalpot - apkalpot (pie galda), meits pakalpoj pi gald
pakliena - (par sievieti) tieva, kalsna, nespēcīga, viņ pate bi tāda pakliena, bet dārbs viņe veicās
pakrist - pagulēt, ies pakrist
palasīties - izvēlēties, izraudzīties, palasās, kuru grib, pēc paša prāt
paldiķs – koka spainis ēdienam, putrpaldiķs
pamukt - izmukt, var pamukt uguns
pamuļķs – dumjš, ku tas pamuļķs var jēgt
panckas – lupatas, tās panckas tu var vākt pats
pankops – pankūka, cik pankops es var jemt
panti – kauli, visi panti nocepuši, siksnam cieti nosprādzēti
pants, arī sien beņķs – siena krāvums šķūnī. Pant vaidzēs piemīt.
par - pa, iet par ūdien
pasekne – mājas pamats, pamata baļķi, uš jele lauke, rāmaja cūka, mūs brāļa pasekņus neružināt
pasērst - paciemoties, tu jau var atnākt pasērst
pasiet – pārsiet (govi) ganībās no vietas, kur zāle jau ir noēsta uz blakus vietu
pasmakars – zods, man niez pasmakars
pasmēķēt – pagaršot, pasmeķē, va sāle i diezgan
pasprukt – pamukt, paspruka pirdiens
pastedele – vieta kur zirgiem liek ēdamo, meitas pastedele bubina
pasties – paskaties, pasties va avīz nav atnest
pastote – kleitas apakšdaļas atloks, man i akal pastote atiruse
pastūterēt – steberēt, neveikli iet kājām, neveikli dejot, es tik māk pastūterēt
pataisīt – uztaisīt, uzklāt, pataisīt gult
pate - pati, es pate
patekas – pēdējā misa pēc alus darīšanas
pauns - pauna, nesamais, grūts pauns
paunāties - taisīt paunas, siet kaut kādas lietas lakatos
pauņāties - tuntuļoties, biezi saģērbties, ku tu tā sapauņājies
paut - olas, vist pauts neizdēj
pavecīgs - pavecs, pavecīg meit
pavilns – grīslis
pā - pāri, kāps pā
pāde - krusttēvs, krustmāte, pād i nīgrs
pārkari – četri sasieti koki uz siena čupas, lai vējš to neizjauc
pārsaukt – pārdēvēt, iedot citu vārdu, pārsaukt pa Jāni
pārtapt - tikt pāri, kā tu pārtapi
pātega – pātaga, smuk pātega
pe - pie
pecka - biezs šķidrums
pederenes – atsperecēšas, pederēt lauk a pederenem
pederēt - apstrādāt zemi ar atsperecēšām
peigaliņas – kājiņas, smuks peigaliņs
pelas – pelavas, vēš pūš pelas
pelce – peļķe, nekāp iekš pelce
pelejšas - pelējušas (nopelejšas - nopelējušas), sienas nopelejšas
pelēķits – pelēcītis, tas jau mans pelēķits
pelināt - ļaut lai sapelē
pelšers – felšeris, japasauc pelšers
pelude - piebūve pie staļļa, parasti glabā sienu, pelavas, nes uz pelud
perve - krāsa (šķidrums), kād perv mēs brūķēs
pervēt - krāsot, va tu varēs nopervēt lidz vakaram šo sien a, kas ta tur i ko pervēt
pēkas - bekas (sēne), vecās pēkas nelas
pēķot – pētīt, izzināt, viš jau i izpēķojs, ka taisnākais ceļš iet pa šo pus
pēr – pērn, pēr vasara bi siltāk
pērlīgs – cimperlīgs, untumains, nees tik pērlīgs
pieciest – paciest, es var pieciest
piederas - piestāv, kur krās ši sege vislabāk piederas
piedorkne – piedurkne, piedorknes i pa gar
piejemt - pieņemt, dārbs i piejemts
pildīts – pa puķi, pretstatā pliks, pildīts jasmīns
pieliekams, pieliekamais - neliela telpa pārtikas glabāšanai, gaļ noliec pieliekame
pienmašīn – piena separators, saliec pienmašīn, nomazgā pienmašīn
pienzup - piena zupa, pusdiene būs pienzup
pierksts – pirksts, es i pliks ta ka pierksts
pierkstaiņ - pirkstaini adīti vilnas cimdi, pierkstaiņ un dūraiņ
pierkt – pirkt, nopierkt tabak
piermais - pirmais, piermais rīts
piermāk – vispirms, piermāk ūzdziedās
piermdele – ceturksnis, piermdele pār astoņim
piermpiens – jaunpiens, piermpiena pudīš
pierte – pirts, ies pierte
piesērt - kļūt netīram, piegružotam, ta kast i piesēruse
piešikāt – piekakāt, pieķēzīt, tas tavs kaķs ir piešikājs man kalaš
pietaisīt - pievērt, pietais tās dores
piģerīgs - jautrs, kustīgs (parasti par bērniem)
pillā - piedzēries, viš jau i pillā
pillīgs - pie pilna prāta, viš jau nau pillīgs
pills - pilns, pilla sēta, pills ka depis, mežs i pills a knaušim
pināls - penālis (skolai), jauns pināls
pinekls - pinekļi (govij priekšējo kāju sapīšanai, lai nevar ātri paskriet), ūzsien gove pinekls
pingelēt - zvejot
pinkuls – dzīvnieku spalva savēlusies ar mēsliem, pinka (pinkulaiņš - pinkains), pinkulaiņa gove
piņģerots – uzpirkstenis, maza glāzīte, iedzērs pa piņģerotam, ka šuj, jālietā piņģerots
piņķēties – kaut ko neveikli darīt, beidz piņķēties
pipuri – pipari, es mellos pipurs pielik
pīckars - makšķeres ēsma, tav pīckars i noēsts
pīkšķēt - pinkšķēt, ko nu pīkšķi
pīpāt – pīpēt, smēķēt, uzpīpāt, izies uzpīpāt
placs – laukums, Žibgravs dančplacs
pladiņ - uz riņķiem cepta cieta pankūka, pladiņ atstā bērnim
plančk - ūdens peļķe, neperies pa to plančk
plats – plācenīši, cik plats tu ēdīs
plaudēt – applaudēt, nu i japlaudē
plāns – (māla, arī betona) klona grīda, plāne liku, paše plān vide
pledekls - lidmašīna, tas gaisa pledekls
pleders – meitu ģēģeris, vieglprātīgs (par vīrieti), tas jau i pleders
plekst – bute, kūpināt plekst
plenders - plencis, dzērājs, ku ta tas pelnders
plēģēt – plūkt (putnam spalvas), plēģēt zosi
plēkas - zirnekļu tīkli istabās, izslauki plēkas
pliedere – ceriņš, pliedere zied
pliederi - ceriņi (pliederkrūms - ceriņkrūms)
plienakmens – dolomīts, plienakmens mūris
pliens – kaļķakmens, dolomīts, pliena kalējam nau zobena
plinkšķeni, arī pankopi – pankūkas, uzceps plinkšķens
plinte – šautene, plinte plece, plinte roke
plītmans – uzdzīvotājs, dzērājs, plītmans paliek plītmans
plocs - staigna vieta pļavā, tur ploce var iestrigt kājs
plode - bieza miza (priede), no kuras darināja rotaļlietas, nu plods izgriez kuģišus
ploderēties - bezmērķīgi pļāpāt, beidziet ploderēties
plogoties - tīšuprāt celt naidu par niekiem, māte paplogojās
pludava - zema vieta ar stāvošu ūdeni, pēc liets tur i ritīga pludava
pludāt - pludot, Liekne pludā
plukata - noskrandis cilvēks, ciemos nevar iet ka plukata
pluksnas – smalkās pakulas, pluksnas vien palikuš
plunči – dzīvnieku iekšas, plunči karājās
plunčoties - plunčāties, bērni plunčojas
plūdurs - kaut kas izlijis zemē
plūne – plūme, plūnes vel i zaļs
pļenčka – peļķe, tas jau pat pār pļenčk nevar pārtapt
pļērkāt – slikti spēlēt, tas a savu pļērkāšanu tik jauc meldiņu
pļiekans - bez garšas, blāvs, neizteiksmīgs, tas als i pļiekans
pļorināties – tukši muldēt, beidz pļorināties
pļorkstēt - muldēt, pļurkstēt, beidz pļorkstēt
pļuniņa – peļķīte, tād maz pļuniņ tik palikuse
pļuriņa – putriņa, ber milts, kamēr sanāk tād pļuriņ
porains - purvains, (arī) bumbuļains, porains mežs
porcīgs - tāds, kas pukojas, viņa i porcīga
pors – purvs, ku ta jūs bi elle, pore
posa – piepes paveids kas ļoti ilgi gruzd, senāk izmantots uguns saglabāšanai
praķs, praks - vīriešu svārki, žakete, ūzvelc praķ
pramīšus, prāmaišus – pamīšus, stādīt pramīšus ozols un lieps
praņs – bārkstis, jāpiešuj praņs
prellēties - pucēties, pušķoties, ko stāv, ej prellēties, ciemiņi brauc
pretim - pretī, nāk, sēž pretim
priediens – priežu mežs, dižais priediens un maģais priediens
prieds – priedes, tur būs trīs liels prieds
priekšnams – veranda, piebūvīte pirms ieejas mājā, priekšname skape
prievets - austa prievīte, jostiņa, josta, austa apsienamā aukla
printlīgs – ņiprs, printlīgs puģels
prišs - svaigs, prišs zujs, priša gaļa
projum - projām, iesim projum
propite - ekonomiska jēga, tur jau nau nekāda propite
propmuiža – mācītājmuiža, ies ūz propmuiž
props – prāvests, props i labs
provēt - mēģināt, provēs a švunk, varbūt ka tiks āre
pucen – pīlādzis, gar dīķ stādīs pucens
pucnazs - bārdas nazis, es vel glabā vectēv pucnaz
puģels – puika, tas jau kaimiņ puģels
puģelite – mazs bērns, es čigāna puģelite
pujen - pojene (puķe), pujens drīz ziedēs
puksele - auduma gabals caurumu aizlāpīšanai
puldurēties - runāt tukšus niekus, cik var puldurēties
puldurs - trača cēlājs, tāds kas runā tukšus niekus, Mačs bi tāds puldurs
pulkāk – vairāk. Viš bi pulkāk bērn grāmat autors.
pumps – pogas, suit uz rind, la var pumps izskaitīt
pumpuls – sakasīta niezoša pumpa, nesakas to pumpul
pundurits, punduri – maza bērzlape, podiņš, punduriš i pulk
pundurs – (par lapsenēm) pūznis, tas lapseņpundurs i jāgāž zeme
punktīgs – punktuāls. Viss dārbiniek jau nau tik precīz un punktīg.
puņņa – pumpa, augonis, Jāzepam, brālišam, zila puņņa vēdere
purcīgs - dusmīgs, spītīgs, tā šodien i purcīg
purslas – lūpas, kā zirgam, mīkstas, biezas, dabos pa tām purslam
puscukurene - pus cukurbiete, puscukurens un cukurens krau atsevišķ
pusnātnen – kartupeļu biezputra ar putraimiem
puškot - pušķot, rotāt, rīt ies puškot krust
puškoties – pušķoties, cik ilg var puškoties
puvuse – puvusi, tā zuj i iepuvuse
pūdel – muca kārts galā Līgo svētkos, va pūdel jums būs
pūka - pēkšņa, stipra bet īsa lietusgāze, tā nu gan bi pūka
pūkaiņš – pūkains, pūkaiņš kaķens
pūls – pūznis, kā skudriņas siliņe lielu pūli savilkušas
pūri – ziemas kvieši, cik laukos sēs pūrs
pūtināt - atpūtināt, pūtināt kājs

 

R

 

ragaiņš – regains, tav gan i ragaiņš auns
ragas – ragavas, es rags ievilk šķūne
ragi – velosipēda stūre, piesien pi ragim
ragutiņs – ragaviņas, man pi dieršs maģas ragutiņs
raidīt - kaut kur sūtīt, raidīt projum
raibāja - raibā, raibāja cūka
rakāties – rakņāties. Viņe patik rakāties pa grāmatam.
rakstene – apģērba rotājums, izrotāts apģērba gabals
rakstens - izšūts raksts, smuks rakstens
rakstīts - izrakstīts, rakstiem rotāts, rakstītas dores
rang - kārta, šķira, tas vel ir bērn range
rankaiņš – raibs, rankaiņš, kā dzeņ vēders
raņķs, ķeirs – kreilis, Napoleons bi ķeirs
raņķenisks - kreilisks
raucens – krekls ar sīku krokojumu gar kaklu, pie uzplečiem, padusēs un gar piedurknēm
raudzīt - apraudzīt, aptaustīt, apskatīt, ies raudzīt
rā! – lūk, skat, rā, tas vīrs tak i galīg mells
rāceņ – kartupeļi, rāceņtalks
rāceņlauks - kartupeļu lauks, cik liels šogad i rāceņlauks
rāceņstumps - kartupeļu stampa, va nezin, ku i nolikts rāceņstumps
rāmaje - rāmajā, mierīgajā, rāmaje laiciņe
rāms - labs, cēls, tas tak i viens rāms cilēks
rātuvens – mierīgs, paklausīgs, rātuvens gotens
rāvs – purvains, negaršīgs ūdens ar izšķīdušām purva rūdām
redeles – kāpnes, arī vāģu (zirga ratu) sānu malas, vajdzēt ielikt redels
rektes – izdarības, man tās rektes vais netīk
retējums – apaugums, la bierst manas asariņas retējuma kalniņe
rēde, reņģe – braucamais ceļš, grava, eja starp pauguriem, kāpām, Skudriņrēd
riecens – rieciens, maizs riecens, kas bi blakum bļodiņe uz gald, viņ vais neinteresēj.
riere - iedobe siltummūrim
rieža - viena vīra vienas dienas pļāvuma tiesa pļavā
rikdrāns - trauku lupata, agrāk trauks mazgāj bļode a rikdrān
riktēt – remontēt, sariktēt – saremontēt, vaijdzēt sariktēt pienmašīn
riķ - kadiķu žogs
rimta – rātna, mierīga, rimta gove
ritens – velosipēds, tas i mans vecais trīsritens
ritēt - ripot (noritēt - noripot), ritēt nu kaln
rīdāt – dīdīties, mīņāties, kumeļš rīdā, arī bēdāties, gausties
rīki - zirgu sakas, rīks pajem pelude
rīvāt – rivet, sarīvā rāceņs pankokim
roba – (zemes īpašuma) robeža, roba iet gar to dīķ mal
ror (uo) – caurule. Ka tik tā ror nebūs pa īs.
rove – manteļskursteņa daļa virs pavarda, kur iekar gaļu un desas kūpināšanai
rubuls – rublis, pieci rubuļ pietiks
rukats – kūleņi, mest rukats – mest kūleņus
ruķs – resns, uzbarots, es draņķs nu als, kumeļš ruķs nu auzam
rumpīgs - dūšīgs, drukns, paresns, rumpīgs vīrs, rumpīga sieva
runātīgs - runīgs
rupstiķs - koka nūja, puļķis
rūdināt – sarūgtināt, lai citu rūdina rūdām asarām
rūme – vieta, te nau rūmes, ēd ābolus un plūmes, dierš biksēs cik tik rūmes
rūmīt - rūmēt, salikt ciešāk, sarūmīt
rūsināt - ļaut lai sarūsē, kamdēļ tu rūsin naz
rūši – kartupeļi (Jūrkalnē)

 

S

 

sabraņīt – sarāt, sabraņī, sabraņī viņ tā kārtīg
sabrīdēt - aizrādīt, norāt, sabrīdē, la zin, ka tā darīt nedrīkst
sačērkstēt – aizsmakt, sačērkstējse rīkle
sadiersīsies – tur nekas nesanāks, viņam neizdosies, sadiersīsies
saduzusi – apmācies, tumšs, saduzuse saule gā gar to lietus mākoniti
saduramais – saspraužamā adata, rā, saduramo ūzkar tur stendere uz nagl
sadzīvāt - sadarīt, (arī) sabojāt, jūs tik te nesadzīvā kaut ko
saivi, saivas - spoles (aušanai)
sakavos – sakāvos, pulk netrūk, es a viņ gandrīz sakavos
sakrāvuse – sakrāvusi, viena pate vis sakrāvuse
sakte - sakta, ar saktēm tiergoties
salatas – lapu salāti, sataisīs launage salatas
salmaiņš - tāds, kur daudz salmu, salmaiņa gāla
samist – izmist, nedzīvāšu samisuse
sapata – sliņķe, velcies sapata, pār nama slieksni
saprellēties – saposties, sapucēties, saģērbties svētkiem
sapujs – sapuvis, tas dzieds i sapujs
sarūmēt - salikt ciešāk lai var izbrīvēt vēl kaut kam vietu, varbūt mēs var sarūmēties ciešāk
sastrēbties - saēsties, vecēs sastrēbies teļputr, ielīds krāsne
sašķuidīt - sarūmēt, salikt kaut kur iekšā
sav - sev, patais sav guļas viet
savēzināties - sasparoties, viņ ir savēzinājšies un ...
savīrojies – sadūšojies, viš beidzot i savīrojies
saziedēt – sapelēt (par maize), maize i saziedējse
sažierdzs - sasirdzis, slimīgs, ko tāda sažierguse
sāle – sāls, māje sāle iet uz beigam
sārgāt – sargāt, šim suņam patīk sārgāt māj
sārgies – sargies, sārgies nu sliktim cilēkim
sārkanbaltis – sarkanbalts, sārkanbaltis ābolīš
sārkt - sarkt (nosārkt), viš nosārk
sebs - vēls (noseboties - nokavēt), piedošan, es i nosebojies
sebu – vēlu, bi jau lāb paseb
sedzene - seģene (lakats), apsedzās a sedzen
seimenieks – saimnieks, seimenieks šodien nau mā
sēd - sēž, sēd pa pulciņim
sēks - mājlopu ēdināšanai sapļauts āboliņš, pļaut sēku
sērsības – viesošanās, man tās sērsības jau i apnikušs
sērt - salikt rijā labību vienai kulšanas reizei
sēta – pagalm, negul sētsvide
sienbeņķs - siena pants (krāvums) šķūnī, nāc, palēkā pa sienbeņķ
sierde – sirds, kas tav sierd spiež
siersniņa – sirsniņa, siersniņa sitās
sietavas – drēbju gabals bērnu ietīšanai, arī sieviešu kāju nosaitēšanai
sietuve – siera taisīšanas vieta
siev – sieviete, arī sieva, sievs – sievas, teic viene sieve
silite – silīte, bērnīš silite
silkses – zirga iejūga piederums, pīts no salmiem, doņiem uz zirga kakla zem sakām
sils - virši, sils zied
simtim – simtiem, un viņ nāk simtim, simtim vien
sinipes – sinepes, pado sinipes
sitināt - mētāt, griezt uz riņķi, beidz gulot sitināties a rokam
sīkle – jaunaudze (mežā), tur tik tād sīkle bi
sīkpēčs – ūdens zirnekļi (kas kurstās pa ūdens virsu un negrimst), a, kas sīkpēčs!
sīvene – zirgskābene, pļaut sīvens
sīvi - nikni, sīvi rāties, sīvi brēkt
sīvs - bargs, skarbs, sīvs laiks
skaidiens - malkas placis, laukums, tiksies skaidiene
skaitīkļ – skaitāmie kauliņi
skalgans – vājš, kaulains, tievs kā skals; skalgana bize, arī skals dedzināšanai
skaņš - skaļš, raud skaņe balse
skatāse - skatās, lai skatāse
skābmaize – saldskābmaize, skābmaiz a jāpaņem
skāde - zaudējums, kād skād viņ tav dar
skārbs – skarbs, skārbs vīrs
skicināties – ķircināties, viņe tīk skicināties
sklanda – kārts, vajdzētu sataisīt sklands
sklidēt – slidēt, te i sklidens
skolots - izglītots, a skolotim vīrim
skonēties – taupīt, nu cik var skonēties
skotele – priekšauts, apsien skotel
skraidāt – skraidīt, suns skraidā pa āru
skutuls – smeļamais trauks ar garu kātu, a sav skutul pi vis katl
slauķis – dvielis, liec slauķ zeme
sleja – garenisks zemes gabals, īpaši pļavās
slēģs – izcirtums, tai slēģe lāb aug murķen
slēžu drāns – balts kokvilnas audums
slinkaja - slinka, slinkaja meita
slīmests – no metāla gatavots apaļkoksnes apstrādes instruments, kam ir divi koka rokturi, mizas noņemšanai un virsmas slīpēšanai
slundurniek – klaidoņi, ku tie slundurniek
slūpe – greiders, slūpe i nogājuse (greideris ir nobraucis)
smadzeņtrīc – smadzeņu satricinājums, tā jau var dabot smadzeņtrīc
smaks - smaka, arī smarža, sūd smaks
smarša - smarža, rožu smarša
smeķēt – garšot, tas man smeķē
smeķīgs – garšīgs, smeķīgs saldējums
smelkne - sabirzis smalks siens, to smelkn jānes āre
smeļamkarote – pavārnīca, smeļamkarot i uz gald
smeļamtrauks – kausiņš ar garāku rokuturi ūdens smelšanai un pārliešanai citā traukā (piemēram, no spaiņa katlā)
smilkte – smilts, balt smilkte
smiltiens - smilšaina vieta, smiltiene aug prieds
smīdrs – smuidrs, slaids, smīdri bērzi, smīdra meita
smīņāt – līt (par smalku miglai līdzīgu lietutiņu), šodien smīņā
sniķerēt – griezt drēbi
sniķers – drēbnieks, tēvs bi labs sniķers
sodī - soda, viš tos sodī
spaile - zāles strīpa aiz izkapts
spalaini lini – izmīstīti, bet nekulstīti lini
spalvaiņš – spalvains, spalvaiņs kājs
spannis – spainis, plastmasas spannis
spieģelēties - skatīties spogulī, jābrauc, beidz spieģelēties
spieģels – spogulis, paskaties spieģele
spīzmane - saimniecības vadītāja muižā, viņ kalpo pa spīzman
spranču krīts – vara vitriols audumu krāsošanai
sprendzelēties - spraukties, ko sprendzelējies
sprenga – koks, kas iespriego audeklu stellēs
sprūkstes – izdegušas ogles
sprūte - lopbarības kālis, sprūtes liks tai čupe
stalls - kūts (arī govju), jāceļ jauns stalls
stanga – lauznis, pajem tik stang a līdz
starks – stārķis, starks meklē naģs
stāstī - stāstīja, Ūsīš stāstī, ka ...
stāvēt (ar plato ē) – būt Man vel vecais slīmests stāv pelude.
stedele, stadule – zirgu iebraucamā (piesienamā) vieta, parasti pie krogiem
steiga – steig, diens pagā dārb steige.
steliņģis - zirgu aizgalds, kure steliņģe to liks
stērbeles – saplēsti drēbju gali, neturies stērbele
stiebra - stirpa (kartupeļu glabāšanai ziemā), rāceņs pa ziem turēs stiebre
stierna – stirna, stiernbuks
stilbene - stilbs, a plikam stilbenem
streijas – pakaiši, nesat streijas, būs pakaiš
streņģe – zirga iejūgā striķis
strēbt - ēst (zupu), nāc strēbt ielejamos
strēķs – koks, ar kuru nolīdzina siekam virsu lai būtu kārtīgs mērs, gara malkas grēda,
strigt - grimt, kājas strieg, viš jau strieg nost
striķs - resna virve, atnes striķ nu pelud
strimala - reņģe (zivs), vakariņe būs strimals
strīkot – strīķēt, braucīt, vēderu strīkot
strīķu puisis – svērējs, mērītājs, tik atnāca strīķu puisis, mālainam kājiņam
struņķs - desas līkums, luņķis, cik struņķs kūpinās
strūbāt – brist, strigt, bļaut
strūbādams – bļaudams, iet pa mež strūbādams
stulbs - akls, stulbais dundurs, (arī) dumjš
stuldze – tulzna, man vakare būs stuldze
stumds – stunda (arī stumda), piecus stumdus
sudmalas - dzirnavas, nobraukt uz sudmalam, jāāzbrauc sumalās
sukāt - ķemmēt, izsukāt, ēst, sukā tik, ielavijies zierņos un sukā nu viens viets
suķs - nobarots sivēns, suķs drīz būs kaujams
suņu stobri – suņburkšķi
sustrens – upenes, sustrens jālas
sutenāt – sutināt, sutenāt cūkrāceņs
suvens, sujens – sivēns, jānopērk suveni
sūrs – rūgts, kā sūra nāve
svabads – brīvs, viš rīt būs svabads
svētrīts - svētdienas rīts, svētrīte jau neko nedarīs
sviķ - sveķaina priežu celmu koksne, izmanto uguns iekuršanai
svilpene – piena putra
svilpjot – svilpot, ganīš svilpjo

 

Š

 

šabas - kaut kas kā dēļ būs jāmet darbi pie malas, pasteidz, uznāks šabas, nepaspēs padarīt līdz tumse
šaupele - lāpstiņa (saslauku lāpstiņa), pado šaupel
šautuve – atspole, ta ka tād šautuv
še – te, nāc še
šelms – šķelmīgs, jautrs, asprātīgs, pozitīvs raksturs, viš jau i šelms
šelms – negodīgs, es nau šelms
šempēt - izsmiet, izjokot, viņ man izšempēj caur
šeptēt, šeptēties - darboties, ko ta nu te šeptē
šeptīgs – izdarīgs, šeptīgs puģels
šermas - šermuļi, iet šermas pa mugur
šerpi – braši, ātri, veikli, strauji, la taisās šerpi
šērps – ātrs, karstasinīgs, viš jau i šērps
šicāršics! - šķic! (kaķim)
šilierēties – migolties, man sāk šilierēties (acis)
širce – priekšauts, apsien širci
šiverēt – enerģiski darboties, viņam jau tīk šiverēt
šiverīgs – izdarīgs, šiverīg saimeniec
šķēle – šķēl. Nogriez man vel vien šķēl!
šķēpels – lielas skaidas, kur ciers cērt, tur šķēpels lec
šķērlād – ēvele, piepucē a šķērlād
šķērmīgs – īpatnējs, šķērmīgs matu griezums
šķērpēt – asināt, trīt, šķērpēt tuteņs
šķierba - šķirba, sprauga, tā šķierb i tik maz, ka pierksts neliek iekše
šķiersts – zārks, šķiersts būs rīte
šķiets - steļļu inventārs
šķulp – lāpsta, šķulp noliec pi aks
šķupel – lāpsta, pado šķupel
šlak - dzimta, tā jau tā Dreimaņ šlak
šlangs, šlanga - gumijas šļūtene (piemēram laistīšanai), savāc šlang
šlaup – lente, sārkaņ mat šlaup
šlēgs – karogi, maste jāuzvelk jauns šlēgs
šlips, šlipšķs – kaklasaite. Un ta viš uzliek krāg un šlipšķ, ūte lai gāle. Va tu man nevar palīdzēt šlips sasiet?
šļaugans - izsīcis (kad nav spēka), viš i pavisam šļaugans
šļauk - neliela diametra gumijas šļūtene, arī kamera ritenim, šļauk i beigt
šļuburēt – staigāt, visād šļuburniek
šļuk - malks, nāc, pajem vien šļuk
šļuta – tēšamais cirvis, tas dēls i taisīts a šļut
šļūkt – kārst (vilnu), nu šļūc, nu vērp
šmorēt – sautēt, arī dzert, ies iešmorēt, šmorēt gaļ
šneiderien – šuvēja, viņ bi lāb šneiderien
šņauciens - tabakas šņauciens, neliels daudzums, bišķis, viens šņuciens jau vel i
šņukdrāns, šņupdrāna – kabatas lakats, šņukdrāns i līdz
šņups – iesnas, tās šņups man jau i apnikušs
šorks – žurka, stalle dzīvā šorki
šorkstīties – līgoties, div laiviņas peld pa jūr, niedrs vieni šorkstījās
šorkzāls – žurku inde, nopērc bode šorkzāls
šorp - šurp, braukt šorp, braukt torp
špāsēties – izlikties, jums vel nav apnics špāsēties
špāsīgs - jocīgs, dīvains, špāsīgs notikums
špuktels - kāds stipra dzēriena malks, vaig ieraut kād maģ špuktel
štrams - brašs, stiprs, spēcīgs, štrama smārža
štrempes – zeķes bez pēdām (getras)
štrimpas - zeķu gumijas
štripas - plecu lentas,
štrunts – sīkums, tas i štrunts
šu - šurp, panāc šu
šuņš - suns, šuņa āda
šusters – kurpnieks, vecās korpes jānones pi šuster, la salabo
šūmas – putas (kad katlā vāra gaļu), šūm karot
šūpāt – šūpot, šūpāt kājs
šūplāde, šūklāde – atvilkne, pamekle šūklāde
švaks - vārgs, nespēcīgs, nu švaks viš i
švitināt – ātri kustināt – švitināt gar acem
švunka - jonis, tas nāk a švunk, provēs a švunk
švunkāties – šūpoties

 

T

 

ta - tad, ta jau nedabos jūr redzēt
taisījāse - taisījās, viņa līdzi taisījāse
taje - tajā, pēc gad taje paše laike
taks – taka, taks aiziet vairāk pa lāb
takš - taču, liec takš viņ miere
talks - talka, mēsl talks
tamdēļ – tāpēc, tamdēļ jau nelon piekāpties
tapināt – aizņemties, va nevar patapināt dzierkls
taps – tapa, kļūs , taps vaļum
tapt - tikt, ka tu pārtapi
tauņāt – satīt, ģērbt, tauņāt bērn
taupīt – taupīt, ko taup taupitajs, to pajem laupitajs.
taurīš – tauriņš, smuks taurīš
tav - tev, tav pašai, te tav būs, va ta tav...
tādam - tādām, tādam meitam
tāpīš – trešais alus, gandrīz bez alkohola, līdzīgs kvasam
tāļš – tāls, tas jau i tāļais gals
tecila – ar roku griežams instruments nažu un citu priekšmetu asināšanai. Tecilas akmenim bija jābūt mitram, tāpēc tajā tika liets ūdens
teka – taka, ej pa to tek, kas iet gar šķūn
tekuls – auns, trīs aits un tekuls
temuls – tizlenis, ta ka tāds temuls
tējs – tēja, tējs i ūz gald
tēs – tēvs, tēs bi gudrs
tiepums – ietiepīgs, tāds kas neklausa, tu gan i tiepums
tiergs – tirgus, tiergssiev, brauks uz tierg
tiesa - daļa, tā tava tiesa
timbāt – nest, stiept, timbā šorp
timerēt – pārvietoties no vienas vietas uz otru, sudrabota vāverite timerēti timerēja
tīties – tīties, audekls tinās te riņķe apkārt.
tikt - patikt, ja tav tīk dārboties
tīšum – tīšām, tu to dar tīšum, va ne
tītarene - pelašķis (pļavas puķe)
tītīt – mēdīt, nicinoši rādīt uz otru ar pirkstu vai mēli, beidz tītīties
tramdīt - dzenāt, tramdīt vists
tramīgs – uztraukts, tu šodien tāds tramīgs
traukūdens – samazgas, traukūden izlej āz stūr
trauklupats - lupata trauku mazgāšanai
treipuļāt – streipuļot (dzērumā), treipuļāt mā
trekters – piltuve, atnes trekter
trešēs - trešais, tie div bi gudr, aba trešēs muļķs
tricināt - trīcināt, mežim galus tricināja
tučiņš, tučīš – mazs nazītis, tav tučīš i kabate
tumse – tumsa, āre jau i tumse
tunturāt – murmināt, ko tu tur tunturā
tupeles – kurpes, vecās tupeles
tupess – maza siena gubiņa, čupiņa
tutens – liels duncis, nazis ar koka spalu, lielais tutens
tutū – pazudis,izgaisis, ritens tutū
tūļoties - tūļāties, va ta nevar bez tūļošanās

 

U

 

ulas – saka uz cilvēku, iet ulas iekše, ko valstaties
ule – ratu riteņa vidējā daļa (rumba)
unnis - nerātns, neesi nu unnis
unse, unsts, unsas – ūsas, apgriezt unsas
untlīgs - pamatīgs, untlīgs vīrs, viens untlīgs cilēks
urrāt – darīt, darboties
ustuba – istaba, ies istabe
ušņi – usnes, ušņi un viera
utnocierāts – utu nostaigāts, tu i utnocierāts
utubung – apsaukāšanās vārds, slaists, nu ritīgs utubung
uziet - uznākt, ka tik neuziet saln
uzjemt - uzņemt, pacelt. Man patīk uzjemt viess. Nemet maiziti zeme, tūliņ uzjem un nobučā maiziti!
uzpasēt - uzraudzīt, pieskatīt, uzpasēt aits, viš jau dikt viss uzpasē
uzprišināt – atsvaidzināt, vajdzēt uzprišināt

 

Ū

 

ūdiens – ūdens, viss ūdiens i izzuvis, jasalej ūdiens
ūdieņzari – jaunie zari ābelēs, kas aug no stumbra uz koka vainaga iekšpusi un kopjot vainagu ir jāizzāģē
ūzaust - uzlec, uzaust, ūzaust saulite
ūzvaļāt – pārspēt, es viņ var ūzvaļāt

 

V

 

va - vai, va Grieč a satik, nez, va ratiņ ar i, va ta nāks a
vadzs - drēbju pakaramais, kārt vadze
vagarēt - uzraudzīt, ganīt, vagarēt vists
vaiņagot – uzlikt vainagu. Papriekš viņs vaiņago Karpiņ Jān.
vaiņags – vainags, Jāņ vaiņags
vairot – vairīties, sargāt, vairot vaiņag nu taut dēl
vais - vairs, vais nebierst
valdiniece – valdniece, viņ te i valdiniec
valks – strauts, mitra leja, va valk a pļaus
valstīties - gulšņāt, vārtīties, nu cik var valstīties
valte – protests, skaļi saukt, bļaut valtes
valtēties - ālēties, lielīties, ko tu te valtējies
vaļum - vaļā, nelaiž vaļum
vambāties - kāpt, rāpties, vambājies āre (nu ratim, nu mašīns)
vamzs – bieza jaka, samt vamzs muguŗe
vanderzeļļ – apkārt klejojoši amatnieki, ku tie vanderzeļļ
vanga – grava, cik tāļu tā vang iet
vaņģeniek – gūstekņi, vaņģeniek a līdz
varažas – klačas, varažas nau ko klausīt
vasks – vasks, vask pietaup bitem, noderēs.
vazāties - klīst, klaiņot, nau ko vazāties
važs - ķēde, gove žvadzin važs
vāgūzs – piebūve ratu glabāšanai
vāgs – līmņrādis, vāgot – pārbaudīt līmeni ar līmeņrādi
vāģi – rati, krau vāģos
vākāt - skaitīt lūgšanas par mirušo vakarā pirms bēru dienas
vākties - pulcēties, vāķamies pi bods
vāķ - vāc, novāķ to gald, vāķ bērns
vāls - vienkopus sagrābs siens izklaidus žāvēšanai, kraut sien vāle
vāverenes – vaivariņi, vāvereņ smaks
vecēs – vecais, vecēs priekšnieks
veģiši – pīrādziņi, liec veģišs ķoce
velens – velēna, veleni – velēnas, saliec velenus
vells – velns, la vells viņ parau, rau vells
veļsdēls - rievots koka vai skārda dēlis veļas mazgāšanai
venters – no klūdziņām pīts zivju murds
vešu - vedīšu, es vešu
vezels – no sloksnītēm pīts garens grozs
vēcināt - vicināt, (par govi) vēcināt ast
vērdīš - vērdiņš (dāldera sīknauda), kapar vērdīš
vērgs – vergs, reiz te valdīj vērdzīb
vērpele – daudzuma vienība, vērpele gradzenu
vērtāks – labāks, vērtīgāks, viš vismaz bi vērtāks puiss
vēsmot – pūst (par spirdzinošu lēnu vēju). Pār pa zaļo druv vēsmo liegs vējīš.
vēš – vējš, pa nakt būs liels vēš, ceļās vēš
vēteklis - liels daudzums, māje vesels vētekls bērn, trauks gaudu, ogu vētīšanai
vice, savicēt – izmērcēti kārklu zari, lokani, izmantoti siešanai
vide - vidū, brāļ vide
vienmuļīgs - vienmuļš, vienmuļīgs ēdiens
viera – virza (zālaugs, nezāle), viera gāršo vistam
viere – virve, kād vier tav nau
vierbi – adāmadatas, arī redeļu kociņi, vierb pazuduš
vierģel – uz diega kaut kas savērts, sīpol vierģel, meit gaŗa ka vierģel
viersa - virsa, vierse sēdināt, arī virsma, ezere ūdens viersa bi glud, mane lāde i paše vierse
villa - vilna, spalvas (uz ķermeņa), tas ūdiens i pa daudz kārsts, villa noies
villaiņš – villains, villaiņs roks
villdrāns – villaine, liec villdrāns lāde
vindele - prievīte ar kuru notina zīdaini, lai tam nebūtu līkas kājas
vindelēt – notīt, viņķelēt kājs
vinkuļot - nosist laiku, lāpīt slinkumu, nau ko vinkuļot, nāc un strādā, viš pi dārb nevinkuļo
viņ - viņi, viņ sado roks, viņ iet katrs uz sav pus
viņdien - vakar (āzviņdien - aizvakar), es viņš redzē āzviņdien
virens, virene, vira – zupa, novārījums, pien virens, putraim virens
virtšaftēt, virčuptēt - saimniekot, la tik prot virtšaftēt
vis - visi, visas, vis trīs nāk mā, tav nau vis aits
visim - visiem, ej mā a visim bērnim
vīlēt - apvīlēt (audumu)
vītes - kartupeļu, zirņu, pupu, apiņu laksti, pļaut vītes

 

Z

 

zaķits – zaķītis, zaķits skrien pa ceļ
zampa – neizdevies ēdiens, to zamp jau neēdīs
zapte – ievārījums, aveņ zapt man gāršo
zauberēt – dzirnavās malt graudus
zavišķa zāls – dilles, pieliec zavišķa zāls
zāgāt – zāģēt, zāgāt malk
zāgs – zāģis, jaunais zāgs
Zāļdien - Zāļu diena, 15. augusts
zemains - netīrs ar zemi, augsni, zemains roks, zemains kājs
zemesbite – kamene, zemesbites dzīvā zem zems
zēdele - liels sols, sēdēs uz zēdel, kauties a zēdel
zi - zin, āznest kas zi ku pa pasaul
ziedu dot – ziedot, apdāvināt
zieģelis – zīmogs, uzspied zieģel
ziernāj - zirņu stiebri, laksti
zierņ – zirņi, ziergs āz piert dierš zierņos
zilāja - zilā, zilāja gove
ziķers - veikls, apdāvināts, gudrs, viš jau i ziķers puik
ziķerīgs - veikls, apdāvināts, gudrs, ziķerīgs bērs
zīļot – pušķot, greznot
ziņģāt – dziedāt dziesmas, viņam tīk cierāt pa sēt un ziņģāt
zorte - šķirne, cik ta tav tās zortes i
zose – zoss, viņ i ritīg zose, vēl viens zosu apzīmējums iespējams ir bijis kānes
zoste – mērce, pajem zost a
zuve – zivs, jānoķer kād zuve, zuvs a tu i
zvaigznenes – villaiņu paveids
zvierbuls – zvirbulis, zvierbuls zvierbuļam ace neknābs

 

Ž

 

žaudēt – žāvēt, žaudēt ābols priekš tēj, žaudēt ābol
žigl - ātri, savāķ nu žigl
žiperīga – kustīga, apsviedīga, žiperīgs meitens
živai! - ātri, fiksi, aba živai
žīdens – (ar šauro e) rudzu puķes, saplūc žīdens

 


Vārdu salikumi suitu valodā

 

aba živai – ātri, fiks, vis uz dančim, aba živai
aicināt viņ deje – aicināt viņu uz deju
agrāk varēj skriet ka brieds – agrāk man bija spēks un enerģija
ak tu lops, kas pa lēcien – kāds pamatīgs lēciens
apaut kājs – uzvilkt kājās apavus
apdarināt miets - pagatavot mietus (nospicējot vienu galu)
apiņ sprodzite - apiņu galviņa
a plikim lielim - ar plikiem stilbiem
ar varēm – par katru cenu
a to gaļ tā pašvak – gaļas nav daudz
atstāt citim uz kakl – atstāt citiem par apgrūtinājumu
aut korp - vilkt kājā kurpi
ārdīt zeķ - no zeķes iegūt dziju, izārdot adījumu, lai to izmantotu vēlreiz
āre i pi sal - ārā ir sals
āzšaut dors - ar aizbīdni aiztaisīt durvis
bakāt rāceņ - kartupeļu biezenis
bet nelīdzē nekas – bet nekas nelīdzēja
bēds roke - ir bēdas, nepatikšanas
beigts uz viet – pēkšņi nomiris
bērn pinās pa kājam – bērni traucē staigāt
bi jau lāb paseb - bija jau diezgan vēls
bļaut valts - skaļi protestēt, rāties
braukt dziernavās – braukt uz dzirnavām
brūķēt liel mut - daudz izrunāties, plātīties
celt gode – godināt, slavēt
ceļš lai bruģēts - ceļš pat ir bruģēts
cite iziet plān - citai ir slikti (ir problēmas)
cīrupots brandīns – liķieris, salds un stiprs alkoholisks dzēriens
dabot kavien - saņemt brāzienu
dabot koks - saņemt pērienu
darīt blēdībs - blēņoties
Dies, gausen - Dievs, dod lai pietiek ilgam laikam. Tā māju saimnieki teica saimei pirms sēdās pie ēšanas.
Dies vien zin, va māje viss ta ka vajag – Diev vien zina, vai mājās viss ir kārtībā
dižā pus - lielākā puse
dižs mežs - pieaudzis labs mežs
dot vain - vainot
dot augše sien - kraut (kaut kur augšup) sienu, piemēram, uz siena beņķa
drāns klēte - klēts daļa drēbju glabāšanai (parasti atsevišķa telpa blakus telpai graudu glabāšanai)
drēbj klēte - klēts daļa drēbju glabāšanai
dūr ka a nažim - sāpēja
es iet riņķ riņķim – es staigāju maldoties, atnākot atpakaļ uz vietu, kur pirms brīža biju
es jemšos - es labošos
es tav gan rādīs - es tev gan rādīšu
es tav tā gaidī mā - es tevi tā gaidīju mājās
ēst brokastu (pusdienu) - ēst brokastis (pusdienas)
gāls auts – galvas lakats
grazna balse - skaista balss
grābekļ zar – zari (pirksti) grābeklim
grūt lād – smaga lāde
ieēd nu ko Dies i devs – ieēd, ko Dievs devis
iesist kangs – sastellēt, salikt stelles
iešaut krāsne - ielikt (piemēram rausi) cepeškrāsnī
iet pi dārb – strādāt, ku Tu ej pi dārb
iet riņķim vien – riņķot (kad cilvēks ir apmaldījies)
iet vaļum damps – darbojas dampis
iet zaldātos – iet karadienestā
ievilkt lupt - atpūsties, paņemt pīppauzi darba laikā, ies ievilks lupt
it just – tieši tā kā (it just ka tād niķīg bērn)
izaugs pa pagān - izaugs par cilvēku bez katoļu ticības
izbrūvēt alu – darīt alu
iziet plān – notiek kas slikts
iztaisīt lūdur - iztaisīt ko sliktu
izvest sūds - izvest mēslus
jataisās pi mier - jāiet gulēt
jāģērbjās ka pienāks - jāapģērbjas pienācīgi, atbilstoši
jāiet a steig - jāsteidzas
jānolaiž mierkls - jāiet uz brīdi pagulēt
ka liks kājs pār plecim, ta lidz paše Vecpile – kad sāks ātri iet, tad tā ies līdz pašai Vecpilij
ka nekur glābties – ka nevar izmukt
ka tā, tad tā – tad jau tā jādara
ka viš sāk likt vaļum - kad viņš sāk dziedāt
kas tāde viers skatīsies - kas tādai virsū skatīsies
kas zi ku pa pasaul - kas zina kur pa pasauli
kā bi tā iztik – kā bija, tā bija labi
kā tu pārtapi - kā tu tiki pāri (piemēram, grāvim)
kārstaputras strēbējs - vējgrābslis, cilvēks, kas dara steigā, bez apdoma
ko jūs te dzīvā - ko jūs te darat (kad dara nedarbus)
ko nu mocās ta ka iesprūduš – kad kaut ko dara bez rezultāta
korpe lec pakaļ - kurpe cilājas (kad kurpe par lielu)
knauķens nūj – nūja ar līku galu vai bumbuli galā, nabagu nūja
kriev būdnieks – cilvēks, kas cara laikā saņēma zemi par dienestu cariskās Krievijas armijā un uz šīs zemes izveidoja saimniecību
krūts plēs mokošs kleps – bija sāpīgs un mokošs klepus
labe va kreise puse – labajā vai kreisajā pusē
la Dies pasārga – Lai Dievs pasargā
laist vaļum dižo meldiņ - raudāt
la lidz vakaram tikt Vecpile – lai līdz varkaram tiktu līdz Vecpilij
lap putr neiziet ugune – lai putra vārot nepāriet pāri katliņa malām
la viņam nau gārš laiks - lai viņam nav garlaicīgi
la viņ sapel ar vis sav lutur baznīc! – lai vieņi iet ieskrieties ar visu savu luterāņu baznīcu!
la viš dēd - lai viņs paliek (tur kur ir), atstāj viņu
laiž uz rij ko nag nes – ātri skrien uz riju
Lielā Piekt - Lielā Piektdiena (baznīcas svētki pirms Lieldienām)
viņim bi liels bārds – viņiem bija lielas (garas) bārdas
liet zeme – liet ārā, izliet
logs ā a visim rāmim – logs ārā ar visu loga rāmi
lutur drāns - moderns apģērbs (pretstatā suitu tērpam)
man nemaz vais nau labum – man nav labi
mazum piegārš – kad kaut kas ir apēsts un gribas vēl
metas jau krēsl - krēslo
meža sārgs - mežsargs
mellas kājs – netīras kājas
mell mat, it just kā čigānam – melni mati, tikpat kā čigānam
mēsl talks - mēslu talka
migl miglo - ir migla
nāk tik bare - nākat tik kopā, pievienojieties mums
ne dierše, ne gāle – tā saka tad, kad dzer un nereibst
nest mazo kakl kumbros – nest mazo bērnu uz kakla
netaps garum – netiksi garām, neapdzīsi
netīk krebelēties - nav vēlēšanās darboties
nevar glābties – nevar izmukt (no kaut kā)
noēst biets - (par meža zvēriem) apēst (laukā augošas) bietes
noiet no prāt – sajukt prātā, Pilsbergas kungs piekte gade gandrīz no prāt nogājs.
nolīperēt smuguļ ceļe - paglabāt kaut ko tā, ka neviens nemana, pa kluso
nu smalkim miltiņim - no smalkiem miltiem
nogājs beigts – nomiris
nojemt rāceņs - nolasīt, novākt kartupeļus
noplaucēt nags - applaucēt pirkstus (ar karstu ūdeni)
nosildīt biezpien - sataisīt no rūgušpiena biezpienu
nu gribēt pie bikts – nu gribētu sūdzēt grēkus
nu, kā ta leišos – nu, kā tad pie lietuviešiem
pa cūku takim - pa cūku takām
pa čigān mode – tā kā čigāni to dara
padarīt skād - nodarīt kaitējumu
pa kaln vārtim - pa kalna vārtiem
palikt maze prāte - zaudēt prāta spējas (uz vecumu)
palikt muļķ prāte - sajukt prātā, zaudēt veselo saprātu
pa ritīgam - pa īstam, kārtīgi, būs jāliek lop stalle pa ritīgam
pa valti – par katru cenu, tu grib pa valti dabot to gatav
pasiet gov - pārsiet govi uz citu vietu (kad govs ganās piesieta pie ķēdes)
paše gale - pašā galā, beigās
pašūts pēc ķēm - dīvaini, neglīti pašūts
paše plān vide - pašā istabas (telpas) vidū
pārtiešam runā - runā daudz lieka
piejemt mīte - dot pajumti kādam
piens tecējs ā - piens tecējis ārā
piesmelt kājs – piesmelt kājās uzvilktos apavus
piesolīt pērien – draudēt ar pērienu
pīp zobos - pīpe mutē
plūkt cūkam laps – saplūkt cūkām ēšanai (biešu) lapas
pļiekan dūš - slikta dūša, nespēks
prāts nesās uz priek – prāts ir līksms
priekš manim – man, priekš manis
putnīš skrie pa gaisim - putniņš lido
rasa raso - ir rasa
re če nu - redzi nu, re če nu, Pēč
rikšim vien - ātri
rudz des – mīklas veltnis sagatavots priekš sklandu raušiem
sagājs beigts – sabojājies, saskābis, par ēdienu, sviests i sagājs beigts
sajemt bāriens – tik izlamātam
sārkan ka biet - nosarcis
sārkans ka ābols - piesarcis
sebu nebūs - nenokavēsim
sēd pa pulciņim - sēž bariņos, sēž sadalījušies pa grupām
sierd kāp pa mut āre – sirds strauji sitas
sīvs laiks - slikts, briesmīgs laiks, negaiss, lietus
spiest sierdi – nomākt, kas tav sierd spiež
spundēt up – taisīt aizsprostu uz upes
strēbt nūdaļs - ēst nūdeļu zupu
suit drāns - suitu tērps (pretstatā modernajam jeb luterāņu apģērbam)
sūd dakš - mēslu dakša
sviest bunduls - sviesta ciba
ši liete - šajā lietā, ši liete viss i skaidrs
šim izgā slikt - šim gadījās slikti (viņam notika kas slikts)
šis jau knap cīkst - šis jau tik tikko velk dzīvību (par kādu dzīvu radību, piemēram nupat izšķīlušos cāli)
šis liek mā - sis steidzas mājās
šis tik uzsit dižumu - šis tikai paliek lepns
tagad suit plauks – tagad suiti zels un dzīve ies uz augšu
tais živai! – taisies ātri!
ta kā tā - tik un tā, ta ka tā tur neko nevar līdzēt
tas būs izrunāts – tas nav taisnība
tas i ko vērts – tas ir ļoti labi
tā ar mut ap citim nekuļās – tā citus neaprunā
tāde paše gaŗe - tāpat
tād gabal gājuš – tik tālu nākuši
tād pļiekan dūš – tāds vārgums
tāds neiztikšans – iet slikti
tā nu gan i pārskatīšanās – tas nav pareizi
tiešum vien - taisni vien, brauc tiešum vien līdz tiks gale
tur būs īsāks laiks – tur laiks paies ātrāk
turēt domas - domāt
sāks uzjemt vakar - sāksim nobeigt darbu (vakarā)
uz pilsēts vīz - pa pilsētas modei, tā kā pilsētnieki dara
uzraut dūm - smēķēt
uzstādīs bērzs viers - uzstādīsim bērzus virsū (kaut kam)
uz to nau ko skatīties – tas nav svarīgi
ūdens briņģs - ūdens nesējs, cilvēks, kurš nes ūdeni
vais nevar glābties - apnicis
var pamukt uguns – var izcelties uguns nelaime
va ta liel muiž – tas jau sīkums
va te tav i slikt – vai tev te ir slikti
vāķ gald zeme - novāciet galdu
vel ko no jaun? – ko gan vēl visu neiedomājas?
vell saukt – velnu pieminēt
vesels ka rutks - vesels
viens sievieš cilēks – sieviete, ku ta viens sievieš cilēks var spēt
vilkties līdz - nākt līdzi (bez vajadzības), viš grib vilkties līdz
viņ ab nevar vais – viņi abi vairs nevar (nespēj)
viņ bi gatav gājēj – viņa bija gatava nākt
viņe bi savs bēds – viņa bija bēdīga
viņe bi viegl gāl – viņa bija gudra ar labu atmiņu
viņe nu gan nau dzīvs – viņai gan iet slikti
viš cērt pār pašam tēvam - viņš pārspēj pat savu tēvu
viš esot veds pien - viņš esot vedis pienu
viš gandrīz pats iegā kape – viņš gandrīz pats nomira.
viš liek nerunā – vinš nav pļāpa
viš liek šorp ko kājs nes – viņš skrien šurp cik ātri vien spēj
viš taisnojās gan ša, gan tā... – viņš visādos veidos mēģināja savu rīcību attaisnot
zeķs kāts - zeķes stulma daļa virs potītes, zeķs kāts i beigts
zierga brandīns - sliktas kvalitātes šņabis

 

Izteicieni suitu valodā

 

a diegim nau āršan – ar šiem (instrumentiem, cilvēkiem) neko nepaveiksim
acmērs - sūdmērs – acumērs nekam neder
ak tu štulbs, kas pa komandēšan! – nu ko var mani komandēt!
a lop - johaidī
a šādim tādim niekim negrāstās - ar niekiem nenodarbojas
ak tu, utnocierāts - ak tu, utu nostaigātais
aug riņķe griezdamies - strauji aug
auksts ka leds, salds ka meds
āziet pi svētā Pēter - nomirt
beidz aplam runāt – nerunā muļķības
beigts un pagalam - nomiris
bērn i izsalkuš ta ka vilk – bērni ir izsalkuši kā vilki
bi gaišs ta ka diene - bija gaišs kā dienā
blēž, vairāk nekas – blēži, vairāk nekas
caur slapš, ta ka šorks – cauri slapjš kā žurka
Diev palīg var izpelnīties tik darot ko lab – Dieva palīdzību iegūst darot labas lietas
Dies gausen – labu apetīti
div kaķ viene maise nesader – divi kaķi vienā maisā nesader
dzīvāt vaig a prāt – dzīvot vajag ar prātu
es i pliks ka pierksts – esmu ļoti nabadzīgs
es neies staigāt ka govs ar teļ – es jau neiešu staigāt kā govs ar teļu
ēd, la māg brīnās – ēd lai vēderam prieks
fiksak neka citam reizem – ātrāk nekā parasti
gribē ta ka cepur celt – gribēja tā kā cepuri pacelt
iekš vien Diev mier – lēnām un prātīgi
iet ka spol – ir ļoti kustīga
istās pēc ķēm – izskatās bezgaumīgs, dīvains
izgulēsies ka nomiers – izgulēsies kad nomirs
izmācīsies runāt ta ka skaldīt skald – iemācīsies labi runāt (citā valodā)
ja brauc uz ell, ta brauc a labim ziergim – ja jābrauc uz elli, tad jābrauc ar labiem zirgiem
ja nau kas pa prāt, tulīt galdīš apkārt – ja nav kas pa prātam, tūlīt uzsprāgst
ka nau kaze piens, ta nau, ta paceļ ast un atlej apakaļ – tas, kas ir sanācis, nekam neder, ka nav kazai piens, tad nav, tad paceļ asti un atlej atpakaļ
kas ta mums nabagim dos ar lielgabal šaut – kas tad mums ļaus to darīt
kas tav sierd spiež - kas tevi nomāc
ka nāv nāk, tā nešķiro, jem kurš gadās priekše – kad nāve nāk, tā nešķiro, ņem kurš gadās pirmais
ka nu migs izlīduš - kā no gultas izkāpuši
ka teic, ta atlec – viņa runā ļoti trāpīgi
ka ūdene iekrits – pazudis, kā ūdenī iekritis
kaza nau lops, sieviet nau cilēks – kaza nav lops, sieviete nav cilvēks
kādreiz jau akle viste a gadās miežgrauds – par veiksmīgu sagadīšanos, kādreiz jau aklai vistai arī gadās mieža grauds
kājs iet krustim vien – kad ir slidens un kājas slīd
klab ka tāds izmalts dziernavs – tukši muld
ku nu diersīs, ka nau ēds – ko dirsīs ja nav ēdis, kad kaut kas ir jāpaveic, bet tam vajadzīgo lietu nav
ku jūs te dzīvā – ko jūs te darāt
ku nu velkās līdz, ka ast – kāpēc nākat līdzi
ku tādim prāts – saka ja paveikta kāda muļķība, kāpēc pirms darījāt nepadomājāt
ku tie ātrie tikuš, ku tie lēnie palikuš – kur tie ātrie tikuši, kur tie lēnie palikuši, steigties nav jēgas
ku tu skrej - kur tu skrieni, kur steidzies
labs dārbs kas padarīts – labs darbs kas padarīts
la mācās dārb - lai mācās strādāt
la neāzkrīt rīkl – lai dziedāšanai neaizsmok balss
la viņ dēd – liec viņus mierā
la viņ iet bezdēt – lai viņi iet bezdēt
la viņ sapel - lai viņi sapelē, liec viņus mierā
liels cilēks, kumeļ prāts – liels cilvēks, bet dumjš
līks ta ka speķ pīrags – par cilvēku, kas no vecuma ir kļuvis līks
līst, ka nu spaņņim – stipri līst, kā no spaiņiem
līst ta ka cīkst – stipri līst
mazum piegārša – par ēdienu, kad tā ir par maz, varētu ēst vēl, mazuma piegārša
meit ka og – meitene kā oga, skaista meitene
melo ka suns, acēs skatīdamies – nekaunīgi melo
mēs ar āzies – mēs arī aiziesim
mums i sienlaiks caur gad – mums ir smagi jāstrādā visu gadu
nāc iepūt tur ku skan – nāc un iepūt (pakaļā), ja vari
nāk savāķ – nāciet savāciet
nebļau ka meže iegājs – nekliedz kā mežā iegājis
nelon mut dzesināt – nav jēga tukši runāt, dzesēt muti
nemaz nau pēc cilēk - vārgulis
nevaig bāzt degun, ku zieps vārās – nevajag bāzt degunu tur, kur nevajag
nez, va tas ties, va niek – nezin, vai tā ir taisnība
noprovēt va ogs i brūķējams – pamēģināt vai ogas jau ir gatavas, lietojamas uzturā
nu būs vakars - nu būs ziepes
nu gan iet ta ka pa buļļ dierš – iet galīgi slikti, kā pa buļļa dirsu
nu i labais gals uz augš – nu ir labi, viss ir beidzot kārtībā
nu i ritīg žēlum gals - nu ir slikti, sliktāk vairs nevar būt
nu jau viņ i Diev priekše – nu jau viņa ir nomirusi
nu ta la iet a Diev palīg – lai jums veicas
nu ta sit pakaļ pret zem – nu ja negribi, tad negribi
nu teic tu vienam cilēkam – kādas muļķības
nu va tād nau sitam – nu vai tādi nav jāsit
nu va tāds nau pagāns – nu vai tads nav maita
pasaks vien! – muļķības!
pastāv tu, tav jaunāks kājs – pastāvi tu jo esi jaunāks, tev jaunākas kājas
piebāzt mut ka šķūn – piebāzt muti pārāk pilnu ar ēdienu
pills ta ka deps – tā saka kad cilvēkam ir stipras iesnas, tulkojot sanāk pilns kā krupis
runājot paiet īsāks laiks – runājot ātrāk paiet laiks
sado ta, ka vais mamm nevar izsaukt – sado viņam kārtīgi, tā lai viņš vairs savai mātei nespēj pasūdzēties
saulit jau i gabale – nav vairs agrs, saulīte jau augstu debesīs
sēd ta ka ķips – sēž ar taisnu muguru un gaida, sēž tā kā ķipis
sit pakaļ pret zem – ja negribi, nevajag.
slimam pras, veselam do – slimam prasa veselam dod, tā atbild, kad kaut ko piedāvā, liekot abildēt, vai tas grib ņemt, vai nē
sūd lielāk neka piekte gade – nu ir ziepes, nepatikšanas, sūdi lielāki nekā 1905. gadā
še, iedzer, lai iet dubene – uzdzer, lai ēdamo vieglāk norīt
šo jau mierdams var ēst – ļoti garšīgs, šo var mirdams ēst
ta jau matīs - tad jau redzēs
ta ka izdiersta krizdole – kad jūtas slikti, kā izdirsta ērkšķoga
tais živai - steidzies
tam gāle ķopķēzs – cilvēkam putra galvā, runā nesakarīgi
tas jau main meits ka čigāns ziergs – tas jau maina draudzenes kā čigāns maina zirgus
tas jau nevar turēt brūķ - tas jau neizturēs, viņam būs par smagu, par grūtu
tas jau pļenčku nevar pārkāpt – tas jau pat peļķi nevar pārkāpt, švaks vīrietis darbos
tas nu i viens varens daikts, ka sēžas viers, ta iet ka vējš – teikts par velosipēdu
tas ziem nemitīs – par kādu, kam ir veselības problēmas, tas ziemu nepārdzīvos un pavasari nesagaidīs
tas i tukšs nummurs – tur nekas nesanāks
tas jau tikpat ka žīdam no rat pakaļs izkrits – tas neizskatās pēc latvieša
teic vienam cilēkam - johaidī
teic viene sieve - johaidī
tu man i apnics ka rūgt nāv – tu man esi apnicis
tur jau apskrej sierd - tur jau apskrienās dūša
urrā, šis lācs nu i nokauts - kad pabeidz kādu lielu darbu, urrā, šis lācis nu ir nokauts
ūdiens virs bi glud– ūdens virsma ezerā vai dīķī bija gluda
vais nevar glābties - apnicis
va ta tav aces nemaz nau piere – vai tu neredzi, vai tev acis nav pierē
va tur nau žēlum gals – nu traki, slikti
vecs vīrs, aba kumeļ prāts – vecs bet dumjš
vel jau nevar zināt, kuros kapos zvanīs – vēl nevar zināt, kāds beigās būs rezultāts
velkās ta ka ut pa bārd – lēni nāk, lēni kaut ko dara
vēders nau grāmat – var ēst visu, secība un kombinācija nav svarīga, vēders jau nav grāmata
viņ i prāt maize apēdus – viņa ir stulba
viņam izgā lopād - viņam izgāja slikti, nesanāca kā iecerēts, bija nepatikšanas
viņ bi klus ka muš pie plīts – viņa bija klusa
visād ērm jau notiek – viss kas jau notiek
viš jau tāds i, pa gaisim vien, pa gaisim vien – viņš jau ir tāds vieglprātīgs
viš jau uztaisīs jedritvai - viņš jau uztaisīs pamatīgi, fundamentāli
viš uz grāmatam i ka čigāns uz kārtim
vīr ka ozol, paut ka zīls – vārguļi, vīri kā ozoli, pauti kā zīles

 

Suitu lakatu nosaukumi

 

Suitu lakatu nosaukumi: govkuņģs, kanesers, zīdstrīps, garpraņs, kuģenieks, zīdens, musalīns, vierdiņais, cēbers, mellais.

 

Vēju nosaukumi

 

Jūrkalnē lietoti sekojoši nosaukumi vēju virziena apzīmēšanai: dienvidu vēju sauca par vasari, austrumu vēju par zemnieku, jo tas pūš no zemēm. Rietumu vēju turpretī sauca par jūŗas vēj. Savukārt ziemeļu vēju tā arī dēvēja – par ziemel.

 

Seno novadu ļaužu nosaukumi

 

Vārds novads, kas šodien nereti apzīmē visai plašas teritorijas, izsenis ir apzīmējis vienas muižas teritoriju. Līdz ar to novadnieki bija vienas muižas iedzīvotāji. Uz šīm teritorijām arī galvenokārt balstījās dažādi apzīmējumi un palamas cilvēkiem pēc viņu dzīves vietām.

adzeniek - Adzes muižas iedzīvotāji
almālniek - Almāles muižas iedzīvotāji
alšvandzniek - Alšvangas muižas iedzīvotāji
bagātais gals - Basu un Jaunās muižas zemnieki
balandniek - Balandes pusmuižas iedzīvotāji
baseniek - Basu muižas (arī pagasta) iedzīvotāji
blinteniek - Blintenes muižas iedzīvotāji
būcmaniek - Būcmaņciema iedzīvotāji
būr - Basu muižas centra būdinieki (no vārda būri angļu-būru karā Dienvidāfrikā), tie esot turējušies kopā un viens otru aizstāvējuši
ellsarāji – Alšvangas pagasta būdnieku (mazo māju saimnieku) kopējā palama
dižie suit - Alšvangas un Gudenieku muižu iedzīvotāji, te atradās labākās lauksaimniecības zemes un bagātākās mājas
gatujniek - Balandes gatves māju iedzīvotāji
grāverniek - Grāveru muižas iedzīvotāji
gudeniek - gudenieku muižas (arī pagasta) iedzīvotāji
kalnarāj - tie kas dzīvoja Alsungas kraujā (uz ziemeļiem no Alsungas)
kalneniek - Alsungas kraujas iedzīvotāji
kraumaniek - Kraumaņu (Alšvangas kraujas) gala iedzīvotāji
krētainie suit - Basu muižas iedzīvotāji
leiniķ - Jūrkalnes muižas iedzīvotāji
lejniek - Jūrkalnes muižas iedzīvotāji
maģie suit - Jūrkalnes muižas (arī pagasta) iedzīvotāji
mazmuižnieks - Mazās muižas iedzīvotājs
mencciemnieki – Jūrkalnes muižas iedzīvotāji
mežarāj - tie kas dzīvoja mežainā apvidū, tur kur nebija lielu lauksaimniecības zemju
orniek – pagastļaudis Jūrkalnē
ozolmuižniek - Ozolmuižas pusmuižas iedzīvotāji
pilsberģniek - Pilsberģes (Jūrkalnes) muižas iedzīvotāji
redelniek - redeļkalna māju iedzīvotāji
reģeniek - Reģu muižas iedzīvotāji
resnais gals - Basu un Gudenieku muižu vecsaimniecību iedzīvotāji

 

Ģeogrāfiskie nosaukumi

 

Alšvang - Alsunga
Āzput - Aizpute
Fēliksberg – Jūrkalne
Jorenciems – vecais Jūrkalnes nosaukums pirms Fēliksbergas.
Korzeme - Kurzeme
Lejs ciems - Jūrkalne
Lejs muiž - Jūrkalne
Pilsberģ – Jūrkalnes nosaukuma latviskāks variants pēc Fēliksbergas
Pilsberģu lejas pagasts - agrākais Jūrkalnes pagasta nosaukums
Ventspile (ar šauro e) - Ventspils

 

Lamāsimies suitiski!

 

āzgūtels – negausis, ku rij ta ka tāds āzgūtels
badadzeguze – saka par cilvēku, kas par kaut ko saka, ka tas neizdosies, ka tur nekas nesanāks, kas cenšas piekūkot sliktu rezultātu jeb badu
badakāss - pastāvīgi izbadējies, rijīgs (arī par mājdzīvnieku), badakāš krēn
čangals – latgalietis, cilvēks, kas dara citādi (tātad nepareizi), tu tā čangaliski vien dar
čikutniek – no vārda čiks, nevērtīgi cilvēki, kam tād čikutniek ģeld
čunčuls – neveikls cilvēks, ta ka tāds ritīgs čunčuls
diersiens – maita, diersiens tāds
dieršamuša – apmēram tas pats, kas latviski, ak tu dieršamuša
dieršlakstīš – nekam nederīgs nieks, kamdēļ tu to dieršlakstiņ grib vākt līdz
dieršlaiž – pielīdējs, nu viens dieršlaižs vien te i sanākušs
dierša – pakaļa, ne dierše, ne gāle
ej bezdēt – tas pats, kas ej dierst, tikai pieklājīgāk
ej dierst – tas pats, kas latviski
ellīgs - mutīgs, negants, tā i vien ellīg siev
ērms – ķēms, ku stāv tā ērmīg apģērbies
gānīt - lamāt, ej āre izgānīties
impampīš - pavisam jocīgs cilvēks, ku ta tas impampīš
kārstaputra - vējgrābslis, nenopietns cilvēks, kas dara bez apdomāšanas, ta ka tāds kārstaputra
klinklāviņ – paviegla rakstura cilvēki, ta ka tād klinklāviņ
knīpstang - tāds, no kā nevar kaut ko viegli dabūt, tas gan i knīpstang
ķērsta – klaigātāja, tā jau tik tād ķērsta
lārlaks - nesavācies cilvēks, ku tas lārlaks
leits – lietuvietis, ku stāvi ģērbies ta ka tāds leišu nabags
loders – slaists, tam jau tīk loderēt
lumziķs - lamzaks (par puisi), ku tas lumziķs
luturs – luterticīgais, ķeceris, viš jau uz pilsēt velk lutur drāns
ļecka - nicīgi par sievieti, kas tā pa ļecku, apriņķa priekšnieks un septiņas ļeckas, ku ta tās vecās ļeckas
Mačka un mauze bija vārdi, kurus piesauca, ja, piemēram, mugurā iekoda dundurs un bija uz to lielas dusmas.
mačka – maita, ak tu mačka, mačka tāda
maikste - kārts vijīgu augu atbalstam (zirņi, pupas, apiņi), apzīmējums kārnai sievietei, apoņmaikste
mauze – maita, ak tu mauze
naktesgailis – kāds, kas ierodas vēlu
nāc iepūt – nāc iepūt dierše, nāc iepūt tur ku skan
nerīža - nerātns, nerīžas bērni
nesaņķis – negausīgs uz ēšanu, tu nu gan i nesaņķis
ņerka, ņirka, ņērga - tāds kas pārlieku izvēlīgs ēdiena ziņā, ēd, ko ņerkājies!
ņuņņa - ar visu neapmierināts, kā tāds ņuņņa
pagāns – ķeceris, cilvēks, kas nav katolis, maita, ta ka tāds pagans, ak tu pagāns
pakliena - (par sievieti) tieva, kalsna, nespēcīga, viņ pate bi tāda pakliena, bet dārbs viņe veicās
pamuļķs – dumjš, ku tas pamuļķs var zināt
piešikāt – piekakāt, pieķēzīt, tas tavs kaķs ir piešikājs man kalaš
pillīgs - pie pilna prāta, viš jau nau pillīgs
pleders – meitu ģēģeris, vieglprātīgs (par vīrieti), tas jau i pleders
plenders - plencis, dzērājs, ku ta tas pelnders
plītmans – uzdzīvotājs, dzērājs, plītmans paliek plītmans
pļērkāt – slikti spēlēt, tas a savu pļērkāšanu tik jauc meldiņu
ploderēties - bezmērķīgi pļāpāt, beidziet ploderēties
plogoties - tīšuprāt celt naidu par niekiem, māte paplogojās
plukata - noskrandis cilvēks, ciemos nevar iet ka plukata
pļorināties – tukši muldēt, beidz pļorināties
pļorkstēt - muldēt, pļurkstēt, beidz pļorkstēt
porcīgs - tāds, kas pukojas, viņ i porcīg
puldurēties - runāt tukšus niekus, cik var puldurēties
puldurs - trača cēlājs, tāds kas runā tukšus niekus, Mačs bi tāds puldurs
purcīgs - dusmīgs, spītīgs, tā šodien i purcīg
purslas – lūpas, kā zirgam, mīkstas, biezas, dabos pa tām purslam
pūt dierše – tas pats kas latviski
pūt ļipe – tas pats, kas pūt dierše, tikai pieklājīgāk
sadiersīsies – tur nekas nesanāks, viņam neizdosies, sadiersīsies
sapata – sliņķe, velcies, sapata, pār nama slieksni
slundurnieki – klaidoņi, ku tie slundurniek
temuls (ar plato e) – tizlenis, ta ka tāds temuls
tiepums – ietiepīgs, tāds kas neklausa, tu gan i tiepums
tītīt – mēdīt, nicinoši rādīt uz otru ar pirkstu vai mēli, beidz tītīties
ulas – saka uz cilvēku, iet ulas iekše, ko valstaties
unnis - nerātns, neesi nu unnis
utnocierāts – utu nostaigāts, tu i utnocierāts
utubung – apsaukāšanās vārds, slaists, nu ritīgs utubung
veces veprs – nobarojies vīrs, kas grib, bet nevar, ku ta tas veces veprs
vells – velns, la vells viņ parau, rau vells

 

Vārdu saīsinājumi

 

Suiti jau no seniem laikiem tradicionāli savā īpašā veidā ir saīsinājuši vārdus un veidojuši sieviešu vārdiem vīriešu dzimtes formas. Te būs tam daži piemēri:

Ābs - Ādams
Annīš - Anna
Babīš - Barbara
Burs - Boriss
Ēds - Eduards
Grieč - Grieta
Jēcs - Jēkabs
Jēkops - Jēkabs
Jozs - Jāzeps
Katīš, Kate – Katrīne
Kaž - Kārlis
Kādīš - Leokādija
Lincs - Linards
Magriets, Mārģiet - Margrieta
Matilds - Matilde
Māguž - Magdalēna
Mierīš - Miervaldis
Otels - Otto
Rozāls - Rozālija
Rūcīš, Ručs, Marijs, Maruž, Maruč - Marija
Tīlens - Otīlija
Triņķs, Trīnīš – Trīne
Vincs - Vincents

 

Pirkstu nosaukumi

 

Dažādiem plaukstas pirkstiem Suitu novadā bija dažādi nosaukumi:

utubung – īkšķis (utu kāvējs)
kreimaliķs – rādītājpirksts (laizīt krējumu no poda malas)
gaŗe Marij – garākais pirksts
zeltness – zeltnesis, pirksts uz kura valkā laulības gredzenu
mazais Ansīš – mazais pirksts

 

Lietvārdu locīšanas paraugi pa deklinācijām suitu valodā

 

 

Vienskaitlis

 

Locījums 1. deklinācija 2. deklinācija 3. deklinācija 4. deklinācija 5. deklinācija 6. deklinācija
Nominatīvs diegs brāls leds dziv pried gov
Ģenetīvs dieg brāļ leds dzivs prieds govs
Datīvs diegam brāļam ledam dzivei priede gove
Akuzatīvs dieg brāl led dziv pried gov
Instrumentālis ar dieg ar brāl ar led ar dziv ar pried ar gov
Lokatīvs diege brāle lede dzive priede gove
Vokatīvs - brāl! - - pried! gov!

 

Daudzskaitlis

 

Locījums 1. deklinācija 2. deklinācija 3. deklinācija 4. deklinācija 5. deklinācija 6. deklinācija
Nominatīvs dieg brāļ - dzivs prieds govs
Ģenetīvs dieg brāļ - dziv priež gov
Datīvs diegim brāļim - dzivam priedem govem
Akuzatīvs diegs brāļs - dzivs prieds govs
Instrumentālis ar diegim ar brāļim - ar dzivam ar priedem ar govem
Lokatīvs diegos brāļos - dzivās priedēs govēs
Vokatīvs - brāļ! - - prieds! govs!

 

Vietniekvārds viņš locīšanas paraugs suitu valodā

 

 

Vienskaitlis

 

Locījums Vīriešu dzimte Sieviešu dzimte
Nominatīvs viš viš/viņ
Ģenetīvs viņ viņs
Datīvs viņam viņe
Akuzatīvs viņ viņ
Instrumentālis ar viņ ar viņ
Lokatīvs viņe viņe

 

Daudzskaitlis

 

Locījums Vīriešu dzimte Sieviešu dzimte
Nominatīvs viņ viņs
Ģenetīvs viņ viņ
Datīvs viņim viņam
Akuzatīvs viņs viņs
Instrumentālis ar viņim ar viņam
Lokatīvs viņos viņās

 

Darbības vārdu būt, celt, strādāt, taisīt, varēt darāmās kārtas īstenības izteiksmes vienkāršo laiku formas

 

Tagadne: es, tu, viš, viņ, mēs, jūs, viņ, viņs i, ceļ, strādā, tais, var

Pagātne: es, tu, viš, viņ, mēs, jūs, viņ, viņs bi, cēl, strādā, taisī, varē

Nākotne: es, tu, viš, viņ, mēs, jūs, viņ, viņs būs, cels, strādās, taisīs, varēs

 

 

Izmantotie avoti:

 

Kalme V., Suitijā, Latvijas Skolotāju korporācija, Rīga - 2012

 

Upenieks P., Balandnieki, Madris, Rīga - 2005

 

Šperliņš J., Senās Suitu kāzas un ķekatas, Jāņa Rozes apgāds, Rīga - 2019