Suitu - latviešu vārdnīca

 

Šeit Jūs varat aplūkot pirmo mēģinājumu fiksēt suitu vādus un vārdu veidošanas principus vārdnīcas formātā.  Šis darbs ir tikai sākuma stadijā, un pie tā pilnveidošanas vēl daudz būs jāstrādā. 

A

aba - bet, aba a to nu sit pa gald
abar - bet, abar nekā
ace - acs (aces - acis)
aire - airis, aires - airi, āzgāja palūgt aires
aizdusmot - sadusmot
akmeseris - gaļas cirvītis
alutīš - alutiņš
ancuks - uzvalks
andzīties - grozīties, mocīties
anpīzradziņi – iedomīgi puiši
antvarte - jaunāko ziņu izsaukšana pie Alsungas baznīcas
apakļum - atpakaļ, ies apakļum
apakš - zem, apakš ābelites
apeņi - apiņi
apikāts - advokāts, kāds apikāts tu viņam grib būt?
aplami - nepareizi, aplami runāt
apnēsāt - iznēsāt, apnēsāt alu
apoņmaiksts - apiņu maiksts (kārts)
aprast - pierast, lidz apron
apsedlotis - apsedlots, apsedlotis kumeliņis
aptaisīt - uztaisīt apkārt, aptaisīt riņķe žogu
apzvanīt - zvanīt (mirušajam par godu), ta jau dzīvu apzvanītu
apžēliņ - ak vai!
asājs - asais
atārt - izvagot, atārt rāceņus
atjemt - atņemt
atlaidināt - atkausēt, atlaidināt gaļu
atlaisties - atkust, (par salu) mazināties, zeme atlaidās; sals atlaidās
atlaupeņi - zupa ar putraimiem un kartupeļiem
atmostāsi - atmostās, viņa atmostāsi
atron - atrod, viš atron
atsprākleniski - atmuguriski
atšķibelis – šķēpele, bērza atšķibelis
atzilt – atzaļot, ozoli pret ziemeļi atzīluši
atvasas - krūmi, tēvu zeme, atvasam apauguse
atvārsties – aiziet, brālīši, brālīši atvāršās, kā saule atvirta pēc vasariņas
atvēle - atļauja
atvēlēt - atļaut
auses - ausis, pie ausem
azaids – launags, kaut kas ko pieēst klāt

Ā

ā - ārā, tad kaz pa dorem ā; kakšķerēt ā
āboltiņi - ābolīši
āmars - āmurs
āpakļum - atpakaļ, viš atskatās āpakļum
āre - ārā, nes āre!
ārkls - arkls
ārt - art
āz - aiz, āz loga
āzbultēt - aizbultēt
āzdore - aiz durvīm
āzgūdelis - negausis, tāds kas daudz ēd, ko rij ta ka āzgūtelis
āziet - aiziet
āzjāt - aizjāt
āzkacēt - aizsniegt
āzkavēt - aizkavēt
āzkrāsne - aizkrāsne, aizkrāsnē
āzmaksāt - samaksāt. seimeniece āzmaksās
āzmigt - aizmigt, ka āzmidzs
āzmierst - aizmirst
āzpērties - aiziet, aizbraukt, viņš āzpērās uz Gudeniekim
āzpumpāt - aizpogāt
āzsiet - aizsiet, āzsiet aces
āzsūtīt - aizsūtīt
āzskriet - aizskriet
āztecēt – aiziet, auseklītis āztecēja saules meitas lūkoties
āztriekties - (kaut kur) aiziet
āzvest - aizvest
āzviņdien - aizvakar

B

bails - bailīgs, tu gan i dikti bails
bairitis – alus
bajarīš – bajāriņš, bajarīš žēlojās, mani ņēmis nabadziņu, bagāts zemnieks
bakāt - stampāt, bakāti rāceņi
balbieris - vīriešu frizieris
balse - balss
baltināt - balināt, baltināšane pielietā
baltis - baltais, baltis ābolīš
baļļa - liela muca (gaļas sālīšanai, kāpostu skābēšanai)
bambāle - vabole
bamburēt – dziedāt
banda – zemes gabals, ko deva algas vietā kalpam
bantiņa - lentīte
batišķis - baptists, tikt iekše batišķos
baurāt - baurot
bādēties - peldēties
bends - bendes
beņķis - sols
bezmers - sena svēršanas ierīce (atsvari)
bērs - bērns
bērzīš - bērziņš
bēte - nepatikšanas, nu i bētē; iekļūt bētē
bi - bija, viš bi briesmīg bails; bi āzkrituš āz gults
bierst - birst
bierstala - birstala
bierze - birzs
biķeritis - kausiņš (dzeršanai)
bišskapitis - bišu strops
bizenēt - bizot, goves bizenē
bīlāde - lādīte pūra lādes iekšpusē rotu glabāšanai
bīstāklis – krāsns kruķis
blakaiņš – aužot nevienmērīgi piesists audums, blakaiņi dvieļi
blakum - blakus
blēdene - blēde, tā tāda blēdene (piemēram par govi)
blumīzers - mutes ermoņikas
bļaut - kliegt, nebļau tik skaļi
bode - veikals
boksterēt - lēni (arī slikti) lasīt
bokštābi – burti
bomis - apaļš koka bomis siena vezuma nostiprināšanai
borbulis - burbulis
borēt - urbt
boris - burvis (borene - burve)
borka - burka
borkants – burkāns
borkdzelzis - instruments baļķu mizošanai
borstiņa - zeķu piestiprināmā vestīte
bracāties - grozīties
bradāks! - bladāc!, bradāks, gar zem bi
braģis - sile, kaste kur lopiem liek sienu; siena glabātava, kuru veido uz četriem stabiem stiprināts jumtiņš
bramanis – brīvlaistais zemnieks, lielībnieks, es bi dižā bramaņa meita
brandīns - šņabis, cīrupots brandīns
brangi – labi, ļoti (labs, garšīgs, resns, varens u.t.t.), un brangi gadījās mā; brang runātīgs
brangs - pamatīgs, brangas mājas; brangs alus; brangs tēvīš
braņas - dabūt nopēlumu, rājiens, būs braņas
brākāt - brāķēt
brālitis - brālītis
bremelis – cigoriņu gruzdējamā panna (kā badapanna ar kātu)
brička - dēļu lāvas guļvieta divos stāvos (piemēram, skolniekiem internātā)
briņģis – toveris
brīnēties - brīnīties
brīžum - brīžam
bruceklis – galoda izkapts asināšanai
brucināt - asināt (izkapti) ar galodu
bruslaks - suitu tautas tērpa vīriešu svārki
brūkle – brūklene, mūs māsiņa sēd pie galda, kā brūklite nosārkuse
brūķēt - lietot, brūķēt brilles, brūķēt lielu muti
brūķis - izturība, tas jau nevar turēt brūķi - tas jau neizturēs
brūža – tā, kas brūķē lielu muti
buburenes - brāziens, sods, saņemt buburenes; sados tav buburenes
bučāt - bučot, skūpstīt
buks - briedis
bukurags - mūzikas instruments no āža raga
buļļam - bullim
bumbiers - bumbiere
bundulis - apaļš trauks ar vāku, sviesta bundulis
buņģelis - bullēns
buris - burvis
burlaki - bandīti, laupītāji
burtenieks – būrējs, tavs tētiņis burtenieks, man māmiņa ragainite
būda - neliela lauku sēta, Dīķu būda, Sužu būda
būdnieki - nelielas lauku sētas iedzīvotāji
būras - buras
būt - būtu, es būt viņe pateicis

C

capliķis – attiecina uz kaut ko neglītu, neformīgu, bet labvēlīgā formā
cārts - skaists, skaistāks par skaistu
cāts - godīgi, labi, jāuzvedās cāti
celebrēt - vadīt dievkalpojumu
cetorte - ceturtajā, cetorte gadiņe
cēkaraiņš – rakstains, cēkaraiņas zeķes
cēķis - labas kvalitātes audums, ies paraudzīs, kādus cēķus i atvedis klibais žīds
cērps - cinis
ciekauzis – čiekurs
ciemcilēks - ciemiņš
ciemsieva - sieviete, kas atnākusi ciemos
cierāt - staigāt
ciercenis - circenis
cierst - cirst, cierst pliķ
ciesa - vārpata (augs)
cigaunitis – čigāniņš, man māmiņa noauduse cigaunišu villainiti
cigīš - mazs kumeļš
cilēks – cilvēks
ciliņas – dobes, garas zemes strēles, man ciliņas neecētas
cilpāt - cilpot
ciris, ciers – cirvis
cits - nākamais, lidz citam rudeņam
cīkst - čīkst, šis jau knapi cīkst
cīl, cīlē - slepus skatās, ko cīli?
cīrupots - sīrupots, salds
cūkēdiens - cūku ēdināšanai sagatavota vira
cūkgrāpis – liels katls cūkēdiena gatavošanai
cūkpienes - pienenes (augs)
cūkrāceņi – mazie kartupeļi
cūkspannis - spainis cūkēdienam

Č

čabas - siena atlikumi, smalkumi
čalkāties – bezmērķīgi laistīties ar ūdeni (bērni spēlējoties)
čampas – vieglie graudi vētījot pelavas
četram - četrām, četram kājam
čibuks - pīpes kāts, pīpes iemutis
čiests - ļembasts
čikstot - taisīt baļķu ceļu, čikstot ceļu
čiksts - baļķu un egļu zaru klājuma ceļš (purvainā vietā), tā sauca arī ceļu pāri Lieknei uz Jūrkalni
čikutnieki – nevērti cilvēki (no vārda „čiks”)
čokare – čokurā (savilkt)
čubas - siens vai salmi, kurus lika gultā matrača vietā
čumurs – pulks, bars, ziedu čumurs; jūsi trīsi, mēsi trīsi, sametami čumuriņu
čunčulis – neveikls cilvēks
čupa - kaudze, sagrābt čupe
čupīgāk - kopāk, tuvā kopā, sanāk čupīgāk
čūris - zods

D

dabot – dabūt
dakšot - kraut ar dakšām (sienu), uzdakšos vel šo vezum un ta ies mā
dakte - petrolejas lampas deglis, sveces diegs
dampis - labības kuļmašīna
dampēt - kurināt
dancāt - dancot
danga – ceļa gramba, iedobe, bedrīte
dar - dara, ko dar man māsiņ?
daris – sviesta kuļamais aparāts
darīt - taisīt, gatavot, darīt desas
dāra – darva
dārbs - darbs
dārboties - darboties
delverēt - streipuļot, neveikli iet, ka teļš āzdelverē projum
denkts - stiprs, spēcīgs, denkts dzēriens; denkta auguma vīrs
depis - krupis
dēdēt - palikt, pavadīt laiku neko nedarot, sievas tik dēd pa māju; la viš dēd!, va ta nevarēj dēdēt mā?
dēlene - dēle
diensvidus - atpūta pēc pusdienām, gulēt diensvidu
dierbas - drebuļi, čabēšana (lapu), sīka tipināšana (par zirgu)
Dies - Dievs
dikti - ļoti, dikti uzpasēt
diķis – maksāšanas vienība, nodevas vienība, maksā diķi kalējam
dilbs - delna
dingāt – staigāt meklējot, zoslēniņi dinga ūdeni meklējot
dipadsmit - divpadsmit
dipitāte - uzturmaksa, apgādniecība (kad noraksta māju dēlam, uzturēšana līdz mūža galam), jādo liela dipitāte
div - divi, divas, div mušiņas
dižājs - dižais
dižceļš - svarīgs ceļš
dižistaba - lielā, galvenā istaba dzīvojamajā ēkā
dīdīt – tracināt, kaitināt, dancināt
dīsele - divzirgu iejūga inventārs
dīselēties - nevajadzīgi rosīties
do - dod, do viņam maiz un ūden
doņi - meldri
dores – durvis
dorša - menca
dort - durt
drabenes – pārpalikums, kad izdzen spirtu
dradži - tas, kas paliek pāri pēc tauku kausēšanas
draukas – brāga, brūze smelt draukas
drāgas - koka stangas tīklu žāvēšanai
drānīš - lakatiņš
drāns - drēbes, suitu drāns
drebene, drebenis - galerts, vārīt drebeni
dreimanis – virpotājs, dreijātājs
drēveldriķis – sakņu spirtots uzlējums pret sāpēm ierīvējot (t.sk. driģene)
driega - slimība, vājums
driegāt - nīkuļot, gulēt negul bet driegā
driķeris – durvju kliņķis, rokturis, palikt uz driķeri
drīceklis - mežrozīte, skopais žīds lēkāj pa drīcekļ krūm
druijers – adīts kamzolis
drumpačas - drupačas
drumstalas – drupačas
drumstalāt – drupt
dubenāk - dziļāk dibenā, nāk nu dubenāk! (istabe)
dubene - dibenā, uzdzer, la iet dubene
dubens - dibens
ducele – divriči, divriteņu rati
dukurēt - bakstīt
dulumbērs – tumši brūns, matēts (zirgs)
dumbieris – akacis purvā, sīvu māti grūž dumbiere
dumbriens - staigna vieta
dumps - konflikts, strīds, būt dumps uz līdzen viet; var iznākt dump
duš! - tā saka govij, ja nav mierīga
dūrgali - adītas vai tamborētas aproces sieviešu tautas tērpa blūzei
dvieļnīca – dvieļu pakaramais
dzeldēt – dzelt
dzeltene – dzeļošs augs, dzeldēs tevi ar asam dzeltenem
dzerokšļi - dzerokļu zobi
dzēre – dzērve
dzieds – sija
dzierdākslis - dzirdināms jērs
dzierdēt - dzirdēt
dzierdīt - dzirdīt
dzierkstele - dzirkstele
dziernas - dzirnavas
dzirnatas – dzirnavas, brālīts skalda dzirnatiņas – taisa dzirnavu akmeni
dzive - dzija
dzīvāt - dzīvot, (arī) nokopt, jānodzīvā pļava, (arī) darīt nedarbus, ko ta jūs te dzīvā?
dzīvāties – spēlēties, darboties, ņemties
džindžināt - dūkt, mušas džindžina; dauzīt pa metāla trauku, lai gani zin ka lopi jādzen mājās,stopiņe džindžināt

E

egliens – egļu mežs
eimu – eju
ektīgs - stipri košs krāsās
ellīgs - mutīgs, negants, tā i viena ellīga sieva
elpēties – atpūsties, atdzerties, atgūties, bez sulaiņa elpēties
engvere - ingvers
enselis - kaste kurā lopiem liek barību
erroties - dusmoties
esu - esmu, es esu tā ieraduse

Ē

ēķeles – linu suka
ērbērģis - mazāka māja, kurā dzīvo kalpu ģimene
ērcis – kadiķis
ērciens – vieta kur aug kadiķi
ērpe – pa to ripina kartupeļus pagrabā, lai atdalītu smiltis
ēriņģe – siļķe
ērkulis – zarains koks (bieži izgreznots) ratiņam pakulu uztīšanai
ērms - ķēms
ēvelbeņķis - ēvelgalds

F

fiks - ātri, nāc fiks
funktieris - izdoma, labs funktieris

G

ga - gar, vazā ga zem
galddrāns - galdauts
galokne – galotne, tas lauzīs galokniti
galoties - par spīti grūtībām tiekties uz kaut ko, galoties pēc mantas, āleties, viņam galošanās vien prāte
ganelis - ganiņš
ganīklas - ganības, pa ganīklam visas pļavas ūdeņu pillas
gapele - dakša, cilēks a gapeli
gardīnes - aizkari
garum - garām, jāt garum, laist garum
gatuj - aleja, gatve
gatuve - aleja, gatve
gaudens - nevesels, bez spēka, ka nepaliek gaudens; gaudenam nevar āzliegt
gavelēt - gavilēt
gā - gāja, gājām nu kā ta lab Ruņģos gā? mēs reize gā skole
gājējs - kalps, laukstrādnieks
gāla – galva (gāls - galvas)
gālgals - gultas galvgalis
gānīt - lamāt, ej āre izgānīties
gārds - garšīgs
gārdums - gardums
gārša – gārsa
glabiņas – paslēpes, spēlēt glabiņas, iet glabiņās
glabiņot – glabāt, slēpt, nu i ēsts, nu i dzērts, azotēi glabiņots
glāzenes - zilenes
glāzi - stikli
gnīda - uts
gnīdāties - tūļāties, ko gnīdājies, nāc takš!
godēt - slavēt
godīgāks - labāks, cienījamāks, va ta kāds godīgāks lindruks tav nau?
gordens - gurdens
gove - govs
govkuņģa sega – šūnu rakstā austa sega
gradzens - gredzens
granšots - grantēts, granšots lielceļš
grante - grants
grantiens - grantaina vieta
grantsbedres - grants karjers
grazns – grezns, skaists, tavas graznas magonites, grazns pūrs
grābstīt - grābt, grābstīt miežus
grāpis – liels katls, putras grāpis
grāstās - darbojas, nodarbojas, te a niekim negrāstās
greizns – šķībs, greizs, greiznais ozolitis sēd dange
grenzelite – neliels groziņš, suveniņa grenzelite
grēku sūdze - grēksūdze
grieža – grieze
grīns – īgns, saīdzis, dusmīgs, pie tā grīna tēva dēla; grīns skats
grīsls - grīslis
groša - vecmamma
gruntīgs - pamatīgs, gruntīga brokaste; gruntīgs vīrs
grupšķināt – burzīt, braucīt (zirņus, pupas)
grūts - smags, grūts pauns (nesamais maiss, pauna)
grūži - saslaukas
guba - neliela siena kaudze
guģot – gausties, sūdzēties, nesēroju, neguģoju
gulejse - gulējusi
guze – izstrādāta liellopu āda, no kuras gatavo zirglietas
gūstīšanās - stostīšanās

Ģ

ģēģeris – mednieks
ģērbs - apģērbs, grazns ģērbs
ģēvele – mājas gala jumta mala, naudas kule karājās nama gala ģēvele
ģildināt - cildināt, lielīt, nezin vien, ka to Jēci ģildināt
ģipte - inde
ģiptēt - indēt
ģīmiši - atraitnītes (puķes)

I

iedūšojies - iedzēris (pillā), tā stiprāk iedūšojies
iedzēries - piedzēries, viš bi iedzēries
iekše - iekšā, nāk pa dorem iekše!
ielaks – izrotājums, apstrādāts, bez ielaka paladzīš
ienācējs - cilvēks, kas nav vietējais, nav suits
ieradis - pieradis, es i ieradis sebu iet gulēt
ierbe - irbe
ierunāt - sarunāt, ierunāt no seimenieces aitas
ies - iesim, ies ēst!
ieskapēt - palīdzēt iegūt, va tu man a nevarētu ieskapēt vien vezum?
ieslīkuse - ieliekusies, grīda ieslīkuse
iesprengt – iespriegot (audeklu stellēs)
iestrantājies - iestidzis
iešķuidīt - , iedīdīt, izmācīt, uztrennēt, viņ tik tāl iešķuidīja, ka viš varēja pat tikt treše klase
iešmorēt - iedzert, iešmorēt tīk
ietne - ietve
ieturēt - uzēst, ieturēt launagu, ieturēt brokastu
impampīš - pavisam jocīgs cilvēks
inde - augu aizsadzības līdzekļi (pesticīdi, fungicīdi, herbicīdi)
istaba - dzīvojamā māja
izaust - uzaust, izaust segu
izārt - izart (novācot kartupeļus), izārt rāceņus
izdēbes – izdošana pie vīra
izgā - izgāja, viņam izgā lopād
iziet - iznāk, cite iziet plāni
izlepis - augstprātīgs, izvēlīgs, es jau nau izlepis!
izlietāt - izlietot
izlīmēt - izklāt, noklāt (telpas sienas līmējot), izlīmēt tapetes
izplāšus – plati turot kājas, izplāšus dancā
izplenzt – izplest
izrakstīts – izšūts, izrotāts
izsist - izklāt, noklāt (telpas sienas stiprinot ar nagliņām), izsist sienas a avīzem va tapetem
izskaitīt - saskaitīt, izskaitīt naudu
izšeņķelēt - izmežģīt, izsist, izšeņķelēt plecu
izšļaukus – guļus, garšļaukus
iztaisās - izliekas, uzvedas, iztaisās ta ka bērs
izvainot - aprunāt
izvainots – izbrāķēts, aprunāts

Ī

īberīgi - jocīgi, tas nu gan i īberīgi
īberīgs - jocīgs, savāds
īboties - izsmiet, zoboties
īkstēt – raudāt, gausties, čīkstēt
īmerīgs - jocīgs, savāds
īpats - īpatnējs, kaut kas īpats; pretim sitās tas īpatais gaiss

J

jakte - medības, iet uz jakti
jaktēties – flirtēt, dauzīties, medīt
jaunais kungs - vikārs (palīgmācītājs)
jaunēs, jaunājs - jaunais
jemt - ņemt (nojemt - noņemt), kur jemš; es jēmu
jemties - darboties, ko tu te jemies? laboties, es jemšos
jipte - inde

K

kabenes - īsās zeķītes
kacēt – aizsniegt kaut ko (sakacēt, aizkacēt, pakacēt u.t.t.)
kaikari – kankari, vecas noplēstas drēbes
kaimene – kaimiņiene
kakšķerēt - izvilkt kaut ko no grūti sasniedzamas vietas ar kāda priekšmeta (nūjas u.c.) palīdzību
kaķe - kaķene
kalab - kāpēc, diez, kalab ta
kalva - sekla vieta jūrā, sauss neauglīgs paugurs
kalvene – kalme
kalvere - kalme
kaļāda - liels bars cilvēku, sanāca liela kaļāda
kamara - cūkas āda (uz kūpināta cūkgaļas gabala, šķiņķa u.t.t.), kamar atdo šuņam!
kamašas, kalašas – galošas
kamburs, kamburis - istaba, guļamistaba, kambaris
kamiesiņš – pleci (kamieši), kur būs man ciri likt, ne uz sava kamiesiņa
kančuks – pīta pātaga, sitamais
kangas – stelles, aužamās kangas
kaņķens - kartupelis, rok kaņķenus
kaņupes – kaņepes, augot garas kaņupites
kapijs - kafija
kapināt – uz laktas ar āmuru izsist (izkapti)
kapīķis - kapeika (rubļa sīknauda)
kapūzene - vīriešu cepure suitu tautas tērpā
karinamais - pleciņi apģērba uzkāršanai
kauss – neauglīgs, smilgains zemes pleķis, kausuļu mājas
kaušķens – bļoda
kauštene – bļodiņa
kava - kāva, kava, kava, nenokava
kaviens - kāviens, dabot kavienu
kazbuks - āzis
kazlens - kazlēns
kālabad - kālab
kārstaputra - vējgrābslis, nenopietns cilvēks, kas dara bez apdomāšanas
kārt - karināt, kārt vadze
kārte - kārts (spēļu kārts)
kāsis - koka kāsis siena vezuma nostiprināšanai
kāsēt - klepot
kāss - klepus, kāss nedo mieru
kātot - iet, nu ta sāksim kātot
kāts - zeķes stulma daļa (virs potītes)
kēkauļi – jūras putni
klēgainiši – kladzinātāji, vistas
klēte - klēts
klikatas - sieviešu vasaras kurpes
klinģere - klinģeris
klinklāviņi – paviegla rakstura cilvēki
kļavi - kļavas
kļempas – vēdzeles
knapi - tik tikko, šis jau knapi cīkst
knaulis – sakaltis siera, maizes gabaliņš, es atradu siera knauli
knausis - ods
knābāt – negribīgi ēst (par bērnu)
kniploks - ķiploks
knīpāt – kniebt, badīt
knīpstanga - tāds, no kā nevar kaut ko viegli dabūt, tas gan i knīpstanga!
knīpstangas - knaibles
kolka - dziļāka vieta seklā upē, arī jūrā
kope - kopā, a viņ kope
kopēji - kopā, meitas kopēji dzied
korpe - kurpe
kortelitis - ceturtdaļlitrs degvīna
kose - kosa (augs)
krancināties - ķircināt, kaitināt, nedot kaut ko, ko tu krancinies?, krancinājas viers
kratamā - kratāmā (kratamā dakša)
kratīt - ārdīt (mēslus)
kraulis - stāva nogāze, un viš pa kraul augš...
krāgs - apkakle, krādzīš
krāģa ārkls - spīļarkls
krāģis – koka paliktnis (statīvs) malkas zāģēšanai, arī ķeblis, bērni, apsēžās uz krāģišim
krāms - neērtības, problēmas, krāms jau i a viņim
krāsaiņš - krāsains
krebeles - darbošanās, netīk krebelēties - netīk darboties
kreptīgs - stiprs, sātīgs, kreptīgs ēdiens, dzēriens
kretulis, kretula – liels siets graudu vētīšanai, iekarams durvīs (kretulāt)
krēnēt - nīkt, garlaikoties, gaidīt, ko krēni?
krētes – krēpes, ziergam garas krētes
krijas – liepu miza, no krijas darināts pūrs
krika - kaulu sāpes locītavās
krinkstēt - gaidīt, lūgt lai kaut ko iedod, ko tu te krinksti?
krinulains - izšūts ar volāniem, cakām
kriška - slikti, nu būs kriška
krizdole - ērkšķoga
krīķi – griķi
krodele - lustes, būt barā
kručkas - joku dzīšana, muļķības, iztaisījis kručkus
krunka - kroka
ku - kur, ku tu ies?
kučs – krusttēvs, daba kā manam kučiņam
kukna, kukne, kuknite - vasaras virtuve
kule - nesamais maiss, sēņu kule
kumāss - kumoss
kumelenes- kumelītes
kumpete - konfekte
kungs - prāvests
kunkuliņi - ēdiens, no piena un miltiem sataisītas bumbiņas
kupene - kupena
kušķis – no salmiem un lupatām savīts trauku, galda, plīts u.c. beržamais
kūlenis – izkapts rokturis

Ķ

ķeiris - kreilis
ķeista – meija
ķekatu bērni - ķekatnieki
ķelles – koka dakšas salmiem
ķeneris - amata pratējs, tāds kas prot un kam veicas darbi, tas i ķeneris
ķezbers - skābais ķirsis
ķērna – trauks, kurā lej sveces, tikai tādas sveču ķērnas
ķērnpiens - vājpiens
ķērsta – klaigātāja
ķiermis - ķirmis
ķiļķens - klimpa
ķimerēties - krāmēties, viš tu pa augš kaut ko ķimerējās
ķirmenis - zalktis
ķirzalktis - zalktis
ķisens, ķusens - spilvens
ķists – kaste, lāde labības glabāšanai
ķizināt – kratīt, purināt, ķizināt dūr pret debesim
ķīsenis, ķīsene - ēdiens no auzu miltiem
ķocis - grozs
ķulpis – sāls trauks
ķunnis - otrais zods (aptaukošanās pazīme)
ķūķis - labības statiņš, rudzu ķūķis

L

la - lai, la viš iet! la dzīvā kope a stiernam!
lagažiņa – lāva, gulta
lagzda - lazda
laidars - neliels aploks pie staļļa
lakstigala - lakstīgala
laupatas – nederīgi atlikumi no ādas, apģērba, apaviem
laža – vāls jeb spaile, lažā gāzu sārkano āboliņu
lābads - labā, viņ lābads nekā nau žēl
lārlaks - nesavācies cilvēks
lāstīš - neliels šķidruma daudzums, kāds lāstīš vel būs palicies
le - lejā, nāc le; ies le; uz le
lebedik - labi, interesanti, tur gā lebedik
leits, leitis - baltais sviests
leje - lejā
lēne – lenteris, rokturis laipai
lērums - daudzums, liels lērums visādu lietu
lēveri – sašķīdušas drēbes
lidz - līdz, dors lidz galam vaļum
liecināt - locīt
liek - skrien, šis nu liek mā
lielceļš - svarīgs ceļš ar biežu satiksmi
lielēs - lielais, lielēs Andrejs
lielī - liela, tos visi lielī
liels - stulms, (bikšu) staras, zābaku liels, stilbs, a plikim lielim; bikšu lieli
lietāt - lietot (lietas, vārdus), lietāt malku, lietāt brandīnu
lindruks - lindraks, svārki
linkainis - līgavas galvas sega
līdzēt - palīdzēt, tas līdzēs
lo�?ots - līkumains (par upi), lo�?ota upite
lodāt - rāpot, tie jau vis lodā pa plānu; lodāt uz ceļim
lone - alga, jāmaksā lielas lones
lopbiete - lopbarības biete
loriņš - sīkums, štrumts, neliels priekšmets, krāms, pado tos loriņus šorp
lozberlapas - lauru lapas
luba – pie griestiem saitēs piekārti, plauktiņi, kāra arī dvieļus (lubas dvieļi)
lukns - lokans, veikls
lumziķs - lamzaks (par puisi)
lunkans - lokans
lupatbūda - automobīlis ar brezenta (auduma) jumtu
lupte – gaiss, ievilkt lupti; švaka lupte
luste - prieks
luturi - luterāņi
lūps - lūpas
lūrē - lūr, ko viš tur lūrē?

Ļ

ļecka - nicīgi par sievieti, kas tā pa ļecku?, apriņķa priekšnieks un septiņas ļeckas; vecās ļeckas
ļengans - zaudējis samaņu
ļērga - kandža
ļinkas - skrandas, ļinkas karājās
ļumēt - līgoties (par taukiem resnam cilvēkam), nobarojies ka ļum vien
ļurīgs - slidens, ļurīgs audums
ļurļaks - kandža

M

mačka - maita (lamuvārds), ak tu mačka!
maģ - maz, maģ puškota
maģi – mazi
maikste - kārts vijīgu augu atbalstam (zirņi, pupas, apiņi), apzīmējums kārnai sievietei
maldināt – malt, es atradu svētu rītu, sav māsiņu maldinam
mangalis - robains dēlītis veļas izvelēšanai
matpentiņš – matu lenta iepīta
mauze - maita (lamuvārds), ak tu mauze!
mazgājate - mazgājiet
mā - mājās, ies mā!
māga - kuņģis, ēd, la māg brīnās!
māliens - mālaina vieta
mārgot - padarīt mirdzošus, saule koku galus izmārgoja, Mārgavas upite
mārša – brāļa sieva
māsenite - māsiņa
medulāji - meduspuķe (augs)
meitens - jauna meitene
mej – dur, sper ar kāju, mej ar mietu
meldija - melodija
mellā jāņoga - upene
mells - melns, mellas ogas
melmers – melderis
melnmaize - rupjmaize (pretstatā baltmaizei)
mente - šaura koka lāpsta ar garu kātu plaucētas mīklas un citu plaucējumu maisīšanai
mentelis, mantelis – mētelis, sīku zvaigžņu menteliti
mērapuķe - pelašķis (arī tītarene)
midzināt - aizmidzināt
midzis - midzenis, peļu midzis
miert - mirt, tēs mierst
mieturis - virtuves rīks maisīšanai darināts no nelielas egles
mist - dzīvot (zem jumta), tas ziem nemitīs
mitot - mainīt
mitoties - mainīties
mīlams - mīļš, mīlami viesi
mīņa - vieta ko izbrīvē šķūnī pirms labības kulšanas un citiem darbiem
mīstīklas - ierīce linu stiebru sadauzīšanai
mīzeldanga, (arī) garā danga - ziemeļrietumu vējš
mīzene - mazā rudā skudriņa
motorritens - mopēds
mudīgs - ātrs, nāc nu mudīgi
muldināt – modināt, traucēt, mazs bērs šūpule, nemuldini māmuliti
munsturēt - montēt, remontēt, darbināt, ko tas tur munsturē?
murķens – murķelis (sēne)
mušsēnes - mušmires
mutars - uzgrieznis
mutīgs - runātīgs, mutīg siev
mūla - govs bez ragiem
mūņikas, moņika - ermoņikas
mūs - mūsu, mūs cieme
mūssēte - mūsu mājās, mūssēte nau redzēts

N

naģe – varde
naģens, naģulens - vardulēns
nakte - nakts
naktesmājas - naktsmājas
naktesgailis - tāds, kas vēlu ierodas
naktessērstība - mēnessērdzība
namdores - namdurvis, namdores āzsiet
nams – virtuve, ķēķis
nārīgi - sērīgi, nārīga dziesma
nārīgs - sātīgs, dradž i taukain un nārīg
nārs - koka bluķis, kurā ar ķīļiem nostiprina apstrādājamu koka gabalu
nātnene – kartupeļu biezputra
nātns - no liniem vai pakulām austs audums
nebi - nebija, kalējs nebi mā
nedeļa - nedēļa
nedzildēt – negrib ievērot, nemīl, nekopj, puišus redz, tikumu nedzild
neiztikšanas - nepatikšanas, problēmas, Anne bi neiztikšanas
nelon - netīk, nelon muti dzesināt
nerīža - nerātns, nerīžas bērni
nesaņķis – negausīgs uz ēšanu
netaps - netiks, taps va netaps pā
netīk - negribas
nevaid - nav, neprasi to, kā mums nevaid
nēši – spaiņu nesamais koks
nēzdaugs, nēzdogs – lakats, kabatas lakats
nīgrs - nejauks, sliktā garstāvoklī, pād nau nīgr, var lūgt; nīgri suņi
nobars – auns, silti gulēt ar nobara villainiti
nobļauties - pārkliegties, suveni būs nobļāvušies
nobļāvies - noraudājies
nocierāt - nostaigāt
nodabot - iegūt, dabūt, ku tu tādu nodaboji?
noiet - noriet, tur ku saule noiet vakare
noiet - aiziet, noej uz bod!
nokava - nokāva
nolietāt - nolietot, tilts bi vecs un nolietājies
nolikts - noteikts, sarunāts, nolikte diene
nolīperēt - noslēpt pa kluso
nomelis – nomalis
nomizot - nopērt, ta jau viņ vaig nomizot
nopērties - nomūrīties, bi jāpietur lindruk mal, la tā nenopērtos a snieg
noridāt - novākt, noridāt galdu
noseboties - nokavēt
noslēgt - izslēgt, noslēgt gaismu
nospert - nozagt
nostrantājies - iesprūdis
nozis, nosis – nesamais sainis (arī par sienu), trīs veci lindruki nose sasieti; siena nozis
nosgulties – apgulties, atpūsties, ej māsiņa nosgulties, es salmiņus nokratīšu
nozaritis – atzars no zara
nūdaļas - makaroni

Ņ

ņerka, ņirka, ņērga - tāds kas pārlieku izvēlīgs ēdiena ziņā, ēd, ko ņerkājies!
ņucīš – neliels, biezs maizes gabals
ņuņņa - ar visu neapmierināts

O

ontlīgs - pamatīgs, riktīgs
otraju - otru, viens otraju

P

pa - par, pa tabaku
pabirzis – pabiras, atbirums
pabrīķis - fabrika
pacerēt - cerēt
padirbelēt - darboties, strādāt, nau ko valstītes pa gult, lai padirbelē!
padzierdīt - padzirdīt
pagāle - pagalvī
pagāns - maita, ak tu, pagāns!
paguba – sakrist, sakņupt, paguba, paguba brāliša klēte
pajēmiens - paņēmiens
pakalpot - apkalpot (pie galda), meitas pakalpoja
pakliena - (par sievieti) tieva, kalsna, nespēcīga, Akotene pate bi tāda pakliena, bet dārbs viņe veicās
pakrist - pagulēt, ies pakrist
palasīties - izvēlēties, izraudzīties, palasās, kuru grib, pēc paša prāt
paldiķis – koka spainis ēdienam, putrpaldiķis
pamukt - izmukt, var pamukt uguns
panckas - lupatas
pankops - pankūka
panti – kauli, visi panti nocepuši, siksnam cieti nosprādzēti
pants – siena beņķis
par - pa, iet par ūden
pasekne – mājas pamats, pamata baļķi, uš jele lauke, rāmaja cūka, mūs brāļa pasekņus neružināt
pasērst - paciemoties, tu jau var atnākt pasērst
pasmakars - zods
pasmēķēt – pagaršot
pastedele – vieta kur zirgiem liek ēdamo, meitas pastedele bubina
pastūterēt – steberēt, neveikli iet kājām, neveikli dejot
pataisīt - uztaisīt
pate - pati, es pate
patekas – pēdējā misa pēc alus darīšanas
pauns - pauna, nesamais, grūts pauns
paunāties - taisīt paunas, siet kaut kādas lietas lakatos
pauņāties - tuntuļoties, biezi saģērbties, ku tu tā sapauņājies?
pauti - olas, vist pauts neizdēj
pavecīgs - pavecs, pavecīg meit
pavilnis – grīslis
pā - pāri, kāps pā
pāde - krusttēvs, krustdēls
pārkari – 4 sasieti koki uz siena čupas, lai vējš neizjauc
pārtapt - tikt pāri, kā tu pārtapi?
pātega - pātaga
pe - pie
pecka - biezs šķidrums
pederenes - atsperecēšas
pederēt - apstrādāt zemi ar atsperecēšām
peigaliņas - kājiņas
pelas - pelavas
pelce - peļķe
pelejšas - pelējušas (nopelejšas - nopelējušas)
pelēķitis - pelēcītis
pelināt - ļaut lai sapelē
pelšeris - felšeris
pelude, palubs – piebūve pie staļļa, parasti glabā sienu, pelavas
perve - krāsa (šķidrums)
pervēt - krāsot, Va tu varēs nopervēt lidz vakaram šo sien a? Kas ta tur i ko pervēt!
pēkas - bekas (sēne)
pēr - pērn
pieciest - paciest
piederas - piestāv, kura krās ši sege vislabāk piederas?
piedorkne - piedurkne
piejemt - pieņemt, dārbs i piejemts
pieliekams, pieliekamais - neliela telpa pārtikas glabāšanai
pienzup - piena zupa
pierkstaiņi - pirkstaini adīti vilnas cimdi
pierkt - pirkt
piermais - pirmais, piermais rīts
piermāk - vispirms
piermdele – ceturksnis, piermdele pāri astoņim
piermpiens - jaunpiens
piesērt - kļūt netīram, piegružotam, ta kaste i piesēruse
piešikāt – piekakāt, pieķēzīt
pietaisīt - pievērt, pietaisi tās dores
piģerīgs - jautrs, kustīgs (parasti par bērniem)
pillā - piedzēries, viš jau i pillā
pillīgs - pie pilna prāta, viš jau nau pillīgs!
pills - pilns, pilla sēta, pills ka depis; mežs i pills a knaušim
pināls - penālis (skolai)
pinekls - pinekļi (govij kāju sapīšanai)
pingelēt - zvejot
pinkulis – dzīvnieku spalva savēlusies ar mēsliem, pinka (pinkulaiņš - pinkains)
piņķēties – kaut ko neveikli darīt
pipuri - pipari
pīckars - makšķeres ēsma
pīkšķēt - pinkšķēt, ko nu pīkšķi?
pīpēt - smēķēt
placis - laukums
pladiņa - uz riņķiem cepta cieta pankūka
plančka - ūdens peļķe
plaudēt - applaudēt
plāns – (māla, arī betona) klona grīda, plāne liku
pledekls - lidmašīna, tas gaisa pledekls
plekste - bute
plenderis - plencis, dzērājs
plēģēt – plūkt (putnam spalvas), plēģēt zosi
plēkas - zirnekļu tīkli istabās
pliedere - ceriņš
pliederi - ceriņi (pliederkrūms - ceriņkrūms)
plienakmens - dolomīts
pliens – kaļķakmens, dolomīts, pliena kalējam nau zobena
plinkšķeni, arī pankopi – pankūkas
plinte - šautene
plītistaba - virtuve
plītmanis - uzdzīvotājs
plocis - staigna vieta pļavā
plode - bieza miza (priede), no kuras darināja rotaļlietas, no plodes izgrieza kuģišus, zierga gālas
ploderēties - bezmērķīgi pļāpāt
plogoties - tīšuprāt celt naidu par niekiem, māte paplogojās
pludava - zema vieta ar stāvošu ūdeni
pludāt - pludot, Liekne pludā
plukata - noskrandis cilvēks, ciemos nevar iet ka plukata
pluksnas – smalkās pakulas
plunči – dzīvnieku iekšas, plunči karājās
plunčoties - plunčāties, bērni plunčojas
plūdurs - kaut kas izlijis zemē
plūne - plūme
pļiekans - bez garšas, blāvs, neizteiksmīgs
pļorkstēt - muldēt, pļurkstēt
pļumīzers – putra, milti, gaļa, sviests
pļuniņa - peļķīte
pļuriņa - putriņa
porains - purvains, (arī) bumbuļains
porcīgs - tāds, kas pukojas, viņa i porcīga
pors – purvs
posa – piepes paveids kas ļoti ilgi gruzd, senāk izmantots uguns saglabāšanai
praķis, praks - vīriešu svārki, žakete
pramīšus, prāmaišus - pamīšus
praņas - bārkstis
prellēties - pucēties, pušķoties, ko stāvi, ej prellēties, ciemiņi brauc!
pretim - pretī, nāk, sēž pretim!
priediens – priežu mežs
prieds - priedes
prievets - austa prievīte, jostiņa, josta, austa apsienamā aukla
printlīgs - ņiprs
prišs - svaigs, prišs zujs, priša gaļa
projum - projām, iesim projum
propīte - ekonomiska jēga, tur jau nau nekāda propite
propmuiža - mācītājmuiža
props - prāvests
provēt - mēģināt, provēs a švunk
pucene – pīlādzis
pucnazis - bārdas nazis
puģelis – puika
puģelite – mazs bērns, es čigāna puģelite
pujene - pojene (puķe)
puksele - auduma gabals caurumu aizlāpīšanai
puldurēties - runāt tukšus niekus
puldurs - trača cēlājs, tāds kas runā tukšus niekus, Mačs bi tāds puldurs
pumpas - pogas
punduritis – maza bērzlape, podiņš
puņņa – pumpa, augonis, Jāzepam, brālišam, zila puņņa vēdere
purcīgs - dusmīgs, spītīgs, tā šodien i purcīg
purslas – lūpas, kā zirgam, mīkstas, biezas
puscukurene - pus cukurbiete
pusnātnene – kartupeļu biezputra ar putraimiem
puškot - pušķot, rotāt
puškoties - pušķoties
puvuse - puvusi
pūdele – muca kārts galā Līgo svētkos
pūka - pēkšņa, stipra bet īsa lietusgāze, tā nu gan bi pūka!
pūkaiņš - pūkains
pūlis – pūznis, kā skudriņas siliņe lielu pūli savilkušas
pūri – ziemas kvieši
pūtināt - atpūtināt, pūtināt kājas

R

ragaiņš - ragains
raidīt - kaut kur sūtīt
raibāja - raibā, raibāja cūka
rakstene – apģērba rotājums, izrotāts apģērba gabals
rakstenis - izšūts raksts
rakstīts - izrakstīts, rakstiem rotāts, rakstītas dores
ranga - kārta, šķira, tas vel ir bērna range
rankaiņš – raibs
raņķis, ķeiris – kreilis
raucenis – krekls ar sīku krokojumu gar kaklu, pie uzplečiem, padusēs un gar piedurknēm
raudzīt - apraudzīt, aptaustīt, apskatīt
rā! - lūk! skat!
rāceņi – kartupeļi
rāceņlauks - kartupeļu lauks
rāceņstumps - kartupeļu stampa
rāmaje - rāmajā, mierīgajā, rāmaje laiciņe
rāms - labs, cēls
rātuvens – mierīgs, paklausīgs
rāvs – purvains, negaršīgs ūdens ar izšķīdušām purva rūdām
redeles - kāpnes
retējums – apaugums, lai bierst manas asariņas retējuma kalniņe
rēde, reņģe – braucamais ceļš, grava, eja starp pauguriem, kāpām
riere - iedobe siltummūrim
rieža - viena vīra vienas dienas pļāvuma tiesa pļavā
rikdrāna - trauku lupata
riķi - kadiķu žogs
rimta – rātna, mierīga
ritens - velosipēds
ritēt - ripot (noritēt - noripot)
rīdāt – dīdīties, mīņāties, kumeļš rīdā, arī bēdāties, gausties
rīki - zirgu sakas
rīvāt - rīvēt
rove – manteļskursteņa daļa virs pavarda, kur iekar gaļu un desas kūpināšanai
rubulis - rublis
ruķis – resns, uzbarots, es draņķis no alus, kumeļš ruķis no auzam
rumpīgs - dūšīgs, drukns, paresns, rumpīgs vīrs, rumpīga sieva
runātīgs - runīgs
rupstiķis - koka nūja, puļķis
rūdina – sarūgtina, lai citu rūdina rūdām asarām
rūmīt - rūmēt, salikt ciešāk, sarūmīt
rūsināt - ļaut lai sarūsē
rūši – kartupeļi (Jūrkalnē)

S

sabraņīt - sarāt
sabrīdēt - aizrādīt, norāt
sačērkstēt – aizsmakt, sačērkstējse rīkle
saduzusi – apmācies, tumšs, saduzusi saule gāja gar to lietus mākoniti
sadzīvāt - sadarīt, (arī) sabojāt, jūs tik te nesadzīvā kaut ko!
saivi, saivas - spoles (aušanai)
sakavos - sakāvos
sakrāvuse - sakrāvusi
sakte - sakta, ar saktēm tiergoties
salmaiņš - tāds, kur daudz salmu, salmaiņa gāla
samist – izmist, nedzīvāšu samisuse
sapata – sliņķe, velcies sapata, pār nama slieksni
saprellēties – saposties, sapucēties, saģērbties svētkiem
sarūmēt - salikt ciešāk lai var izbrīvēt vēl kaut kam vietu
sastrēbties - saēsties, vecēs sastrēbies teļputr, ielīds krāsne
sašķuidīt - sarūmēt, salikt kaut kur iekšā
sav - sev, patais sav guļas viet
savēzināties - sasparoties, viņ ir savēzinājšies un ...
savīrojies – sadūšojies
sažierdzis - sasirdzis, slimīgs, ko tāda sažierguse?
sāle - sāls
sārgāt - sargāt
sārgies - sargies
sārkanbaltis - sarkanbalts
sārkt - sarkt (nosārkt)
sebs - vēls (noseboties - nokavēt)
sebu – vēlu, bi jau lab paseb
sedzene - seģene (lakats), apsedzās a sedzeni
seimenieks - saimnieks
sēd - sēž, sēd pa pulciņim
sēks - mājlopu ēdināšanai sapļauts āboliņš, pļaut sēku
sērsības - viesošanās
sērt - salikt rijā labību vienai kulšanas reizei
sēta - pagalms
sienbeņķis - siena pants (krāvums) šķūnī, nāc, palēkā pa sienbeņķi!
sierde - sirds
siersniņa - sirsniņa
sietavas – drēbju gabals bērnu ietīšanai, arī sieviešu kāju nosaitēšanai
sietuve – siera taisīšanas vieta
sievs - sievas
silite - silīte
silkses – zirga iejūga piederums, pīts no salmiem, doņiem uz zirga kakla zem sakām
sils - virši, sils zied
simtim - simtiem
sinipes - sinepes
sitināt - mētāt, griezt uz riņķi, beidz gulot sitināties a rokam!
sīvene – zirgskābene
sīvi - nikni, sīvi rāties; sīvi brēkt
sīvs - bargs, skarbs, sīvs laiks
skaidiens - malkas placis, laukums
skalgans – vājš, kaulains, tievs kā skals; skalgana bize; arī skals dedzināšanai
skaņš - skaļš, raud skaņe balse
skatāse - skatās, lai skatāse
skābmaize - saldskābmaize
skāde - zaudējums, kād skād viņ tav dar?
skicināties - ķircināties
sklanda – kārts
sklidēt – slidēt
skolots - izglītots, a skolotim vīrim
skonēties - taupīt
skotele - priekšauts
skutuls – smeļamais trauks ar garu kātu, a sav skutul pie vis katl
slauķis – dvielis
sleja – garenisks zemes gabals, īpaši pļavās
slēģis – izcirtums
slēžu drāns – balts kokvilnas audums
slinkaja - slinka, slinkaja meita
slundurnieki – klaidoņi
smaks - smaka, sūd smaks
smarša - smarža, rožu smarša
smeķēt – garšot
smeķīgs – garšīgs
smelkne - sabirzis smalks siens
smeļamkarote - pavārnīca
smilkte - smilts
smiltiens - smilšaina vieta
smīdrs – smuidrs, slaids, smīdri bērzi; smīdra meita
smīņāt – līt (par smalku miglai līdzīgu lietutiņu)
sniķerēt – griezt drēbi
sniķeris – drēbnieks
sodī - soda, viš tos sodī
spaile - zāles strīpa aiz izkapts
spalaini lini – izmīstīti, bet nekulstīti lini
spalvaiņš - spalvains
spannis - spainis
spieģelēties - skatīties spogulī
spieģelis - spogulis
spīzmane - saimniecības vadītāja muižā, viņ kalpo pa spīzman
spranču krīts – vara vitriols audumu krāsošanai
sprendzelēties - spraukties, ko sprendzelējies?
sprenga – koks, kas iespriego audeklu stellēs
sprūkstes – izdegušas ogles
sprūte - lopbarības kālis
stallis - kūts (arī govju)
starks - stārķis
stāstī - stāstīja, Ūsīš stāstī, ka ...
stedele, stadule – zirgu iebraucamā (piesienamā) vieta, parasti pie krogiem
steliņģis - zirgu aizgalds
stērbeles – saplēsti drēbju gali
stiebra - stirpa (kartupeļu glabāšanai ziemā)
stierna - stirna
stilbene - stilbs, a plikam stilbenem
streijas – pakaiši, nesat streijas, būs pakaiši
streņģe – zirga iejūgā striķis
strēbt - ēst (zupu), nāc strēbt ielejamos
strēķis – koks, ar kuru nolīdzina siekam virsu lai būtu kārtīgs mērs, gara malkas grēda, kārta
strigt - grimt, kājas strieg; viš jau strieg nost
striķis - resna virve
strimala - reņģe (zivs)
strīkot – strīķēt, braucīt, vēderu strīkot
strīķu puisis – svērējs, mērītājs, tik atnāca strīķu puisis, mālainam kājiņam
struņķis - desas līkums
strūbāt – brist, strigt, bļaut
strūbādams - bļaudams
stulbs - akls, stulbais dundurs, (arī) dumjš
stuldze – tulzna
stumds – stunda (arī stumda), piecus stumdus
sudmalas - dzirnavas, nobraukt uz sudmalam; jāāzbrauc sumalās
sukāt - ķemmēt, izsukāt, ēst, sukā tik!, ielavijies zierņos un sukā no viens viets
suķis - nobarots sivēns
suņu stobri – suņburkšķi
sutenāt – sutināt
suvens, sujens - sivēns
sūrs - rūgts
svabads - brīvs
svētrīts - svētdienas rīts
sviķi - sveķaina priežu celmu koksne, izmanto uguns iekuršanai
svilpene – piena putra
svilpjot - svilpot

Š

šabas - kaut kas kā dēļ būs jāmet darbi pie malas, pasteidz, uznāks šabas, nepaspēs padarīt līdz tumse
šaupele - lāpstiņa (saslauku lāpstiņa)
šautuve - atspole
še - te
šelmis – šķelmīgs, jautrs, asprātīgs, pozitīvs raksturs
šelms - negodīgs
šempēt - izsmiet, izjokot, viņ man izšempēj caur
šeptēt, šeptēties - darboties, ko ta nu šeptē?
šermas - šermuļi, iet šermas pa mugur
šerpi – braši, ātri, veikli, strauji, la taisās šerpi
šicāršics! - šķic! (kaķim)
širce - priekšauts
šķēpeles – skaidas
šķērmīgs – īpatnējs
šķērpēt – asināt, trīt
šķierba - šķirba, sprauga
šķiersts - zārks
šķiets - steļļu inventārs
šķulpe – lāpsta
šķupele – lāpsta
šlaka - dzimta, tā jau tā Dreimaņ šlaka
šlangs, šlanga - gumijas šļūtene (piemēram laistīšanai)
šlaupe - lente
šļaugans - izsīcis (kad nav spēka)
šļauka - neliela diametra gumijas šļūtene
šļeputriņa - ēdiena nosaukums
šļuburēt - staigāt
šļuka - malks, nāc, pajem vien šļuk!
šļuta – tēšamais cirvis
šļūkt – kārst (vilnu), nu šļūca, nu vērpa
šneideriene - šuvēja
šņauciens - tabakas šņauciens, neliels daudzums, bišķis, viens šņuciens jau vel i
šņukdrāns, šņupdrāna – kabatas lakats
šņupis - iesnas
šorks – žurka
šorkstīties – līgoties, div laiviņas peld pa jūru, niedras vieni šorkstījās
šorp - šurp, braukt šorp
špāsēties - izlikties
špāsīgs - jocīgs, dīvains, špāsīgs notikums
špuktelis - kāds stipra dzēriena malks, vaig ieraut kād maģ špuktel
štrams - brašs, stiprs, spēcīgs, štrama smārža
štrempes – zeķes bez pēdām (getras)
štrimpas - zeķu gumijas
štripas - plecu lentas
šu - šurp, panāc šu!
šuņš - suns, šuņa āda
šusters - kurpnieks
šūpāt - šūpot
šūplāde, šūklāde - atvilkne
švaks - vārgs, nespēcīgs
švunka - jonis, tas nāk a švunk; provēs a švunk
švunkāties - šūpoties

T

ta - tad, ta jau nedabos jūr redzēt!
taisījāse - taisījās, viņa līdzi taisījāse
taje - tajā, pēc gad taje paše laike
taks - taka
takš - taču, liec takš viņ miere!
talks - talka, mēslu talks
tapināt - aizņemties
taps - tapa, taps vaļum!
tapt - tikt, ka tu pārtapi?, tas garum?
tauņāt – satīt, ģērbt
taurīš – tauriņš
tav - tev, tav pašai; te tav būs; va ta tav...?
tādam - tādām, tādam meitam
tāpīš – trešais alus, gandrīz bez alkohola, līdzīgs kvasam
teka - taka
tekulis - auns
tējs - tēja
tēs - tēvs
tiergs - tirgus
tiesa - daļa, tā tava tiesa
timbāt – nest, stiept
timerēt – pārvietoties no vienas vietas uz otru, sudrabota vāverite timerēti timerēja
tikt - patikt, ja tav tīk dārboties
tīšum - tīšām
tītarene - pelašķis (pļavas puķe)
tītīt – mēdīt, nicinoši rādīt uz otru ar pirkstu vai mēli
tramdīt - dzenāt, tramdīt vistas
tramīgs - uztraukts
traukūdens - samazgas
trauklupats - lupata trauku mazgāšanai
trekteris - piltuve
trešēs - trešais, tie div bi gudr, aba trešēs muļķs
tricināt - trīcināt, mežim galus tricināja
tučiņš, tučīš – mazs nazītis
tunturāt - murmināt
tupeles - kurpes
tupesis – maza siena gubiņa, čupiņa
tutenis – liels duncis, nazis ar koka spalu
tūļoties - tūļāties, va ta nevar bez tūļošanās?

U

ulas – uz cilvēku, iet ulas iekše, ko valstaties
ule – ratu riteņa vidējā daļa (rumba)
unnis - nerātns, neesi nu unnis
unse, unsts, unsas – ūsas
untlīgs - pamatīgs, untlīgs vīrs; untlīgs cilēks
urrāt – darīt, darboties
ustuba – istaba
ušņi - usnes
uziet - uznākt, ka tik neuziet salna
uzjemt - uzņemt, uzjemt viesus
uzpasēt - uzraudzīt, pieskatīt, uzpasēt aitas; viš jau dikti visus uzpasē
uzprišināt - atsvaidzināt

Ū

ūzaust - uzlec, uzaust, ūzaust saulite
ūzvaļāt – pārspēt, pārvelt

V

va - vai, va Grieč a satik?, nez, va ratiņ ar i?, va ta nāks a?
vadzis - drēbju pakaramais, kārt vadze
vagarēt - uzraudzīt, ganīt
vaiņags - vainags
vairot – vairīties, sargāt, vairot vaiņagu no tautu dēla
vais - vairs, vais nebierst
valdiniece - valdniece
valks – strauts, mitra leja
valstīties - gulšņāt, vārtīties
valte - lielība
valtēties - ālēties, lielīties, ko tu te valtējies?
vaļum - vaļā, nelaiž vaļum!
vambāties - kāpt, rāpties, vambājies āre! (no ratim)
vamzis – bieza jaka, samta vamzis mugure
vanderzeļļi – apkārt klejojoši amatnieki
vanga - grava
vazāties - klīst, klaiņot
važas - ķēde, gove žvadzina važas
vāgūzis – piebūve ratu glabāšanai
vāģi – rati
vākāt - skaitīt lūgšanas par mirušo vakarā pirms bēru dienas
vākties - pulcēties, vāķamies pie bodes
vāķ - vāc, novāķ to gald! vāķ bērnus
vāls - vienkopus sagrābs siens žāvēšanai
vāverenes - vaivariņi
vecēs - vecais
vells - velns
veļasdēlis - rievots koka vai skārda dēlis veļas mazgāšanai
venteris – no klūdziņām pīts zivju murds
vešu - vedīšu, es vešu
vezelis – no sloksnītēm pīts garens grozs
vēcināt - vicināt, (par govi) vēcināt asti
vērdīš - vērdiņš (dāldera sīknauda)
vērpele – daudzuma vienība, vērpele gradzenu
vēš - vējš
vēteklis - liels daudzums, māje vesels vēteklis bērnu; trauks gaudu, ogu vētīšanai
vice, savicēt – izmērcēti kārklu zari, lokani, izmantoti siešanai
vide - vidū, brāļu vide
vienmuļīgs - vienmuļš, vienmuļīgs ēdiens
viera – virza (zālaugs)
vierbi – adāmadatas, arī redeļu kociņi
vierģele – uz diega kaut kas savērts, sīpolu vierģele; tautu meita – gara kā vierģele
viersa - virsa, vierse sēdināt, arī virsma, ezere ūdens viersa bi gluda; mane lāde i paše vierse
villa - vilna, spalvas (uz ķermeņa), tas ūdiens i pa daudz kārsts, villa noies.
villaiņš - villains
villdrāna - villaine
vindele - prievīte ar kuru notina zīdaini, lai tam nebūtu līkas kājas
vindelēt - notīt
vinkuļot - nosist laiku, lāpīt slinkumu, nau ko vinkuļot, nāc un strādā!, viš pie dārba nevinkuļo.
viņ - viņi, viņ sado roks; viņ iet katrs uz sav pus
viņdien - vakar (āzviņdien - aizvakar)
virenis, virene, vira – zupa, novārījums, piena virenis; putraimu virenis
virtšaftēt, virčuptēt - saimniekot, la tik prot virtšaftēt
vis - visi, visas, vis trīs nāk mā; tav nau vis aits
visim - visiem, ej mā a visim bērnim!
vīlēt - apvīlēt (audumu)
vītes - kartupeļu, zirņu, pupu, apiņu laksti

Z

zaķits - zaķītis
zavišķa zāles - dilles
zāgāt - zāģēt
zāgs - zāģis
Zāļdien - Zāļu diena, 15. augusts
zemains - netīrs ar zemi, augsni, zemainas rokas, zemainas kājas
zembeles - zāles
zemesbite - kamene
zēdele - liels sols
zi - zin, āznest kas zi ku pa pasaul
ziedu dot – ziedot, apdāvināt
zieģelis – zīmogs
ziernāji - zirņu stiebri, laksti
zierņi - zirņi
zilāja - zilā, zilāja gove
ziķeris - veikls, apdāvināts, gudrs, viš jau i ziķeris puika
ziķerīgs - veikls, apdāvināts, gudrs
zīļot – pušķot, greznot
zorte - šķirne, cik ta tav tās zortes i?
zose - zoss
zoste - mērce
zuldurēt - maisīt
zuve – zivs
zvaigznenes – villaiņu paveids
zvierbulis - zvirbulis

Ž

žigl - ātri, savāķ nu žigl!
živai! - ātri!, fiksi!
žīdenes - rudzu puķes