Izdrukāts no: http://www.suitunovads.lv/lv/unesco_aizsardziba//

UNESCO aizsardzība

 

Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO pasaules nozīmes kultūras mantojuma sarakstā!!!

2009. gada  1. oktobrī, UNESCO ceturtajā Nemateriālās kultūras aizsardzības Starpvalstu komitejas sēdē Abu Dabi, Apvienotajos Arābu Emirātos, Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam ir nepieciešama neatliekama glābšana. Līdz ar Suitu kultūrtelpu šajā sarakstā vēl tika iekļauti 11 citi pieteiktie kandidāti no tādām valstīm kā Ķīna (trīs: pieteikumi: Tjiangu (Qiang) jaunā gada festivāls, tradicionālais dizains un iemaņas ķīniešu koka arku tiltu būvniecībā, tradicionālās li (Li) tekstila tehnikas: aušana, krāsošana, pīšana un izšūšana), Mongolija (trīs pieteikumi: Mongol Bijelgē (Biyelgee) – mongoļu tradicionālā tautas deja, Mongol Tūli (Tuuli) – mongoļu eposs, tradicionālā tsūr (Tsuur) mūzika), Francija (Cantu in Paghjella – laicīga un liturģiska mutvārdu tradīcija Korsikā), Baltkrievija (Kaljadi (Kalyady) caru rituāls – Ziemassvētku cari), Vjetnama (Ca Trù dziedāšana), Mali (Sanké Mon: sanké kolektīvās zvejas rituāli) un Kenija (tradīcijas un paražas, kas saistītas ar kaijas (Kayas) Mijikendas (Mijikenda) svētajos mežos).

Savā lēmumā Komiteja iesaka valstij un suitu kopienai identificēt virkni stratēģiski svarīgu glābšanas pasākumu un sagaida, ka šīs mērķtiecīgās aktivitātes plašākā nozīmē pastiprinās gan suitu kultūras mantojumu, gan identitāti. Komiteja arī atbalsta piedāvātos glābšanas pasākumus, kas ir radīti respektējot suitu kopienas vēlmi pašiem kontrolēt savu nākotni un lemt par savu likteni savas kopienas ietvaros, tādējādi papildus nostiprinot suitu sociālo un kultūras identitāti. Komiteja ņem vērā, ka suiti un viņu kultūrtelpa pārstāv arī daudzas citas Eiropas kopienas un tām piemītošo nemateriālās kultūras mantojumu, un ka suitu ierakstīšana Neatliekami glābjamo vērtību sarakstā var tādējādi fokusēt pasaules uzmanību uz nepieciešamību steidzami glābt arī citu Eiropas kultūras mantojumu, kas ir līdzīgi apdraudēts.

Biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti” darbu pie Suitu kultūrtelpas izvirzīšanas uzsāka 2007. gada oktobrī. Vispirms tika apzināta UNESCO sarakstā jau iekļautās Kihnu salas pieredze kaimiņu Igaunijā. 2008. gada jūnijā un jūlijā savus lēmumus šī procesa atbalstam pieņēma visas trīs tā laika suitu pašvaldības: Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastu padomes. Kā nākamais solis 17. augustā Alsungā tiks sasaukta suitu kopienas dižā sapulce, kurā tiks pieņemts lēmums par vēršanos pie Kultūras ministrijas ar lūgumu atbalstīt pieteikuma izstrādi un iesniegšanu UNESCO birojā Parīzē. Pieteikuma izstrādei tika izveidota ekspertu darba grupa 10 cilvēku sastāvā, kurā biedrība iesaistīja virkni Latvijas labāko speciālistu tradicionālās kultūras, tautas mūzikas, reliģijas, etnogrāfijas un citās jomās. Pieteikuma rakstīšana notika ciešā sadarbībā ar Kultūras ministrijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas speciālistiem. Pieteikumam pievienojamo videofilmu „Nosargāt gadsimtus” finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un UNESCO birojs Parīzē. Daļu izdevumu sedza arī Alsungas pagasta padome. Praktisko filmas uzņemšanu un montāžu paveica SIA Labvakar. Kopējās pieteikuma sagatavošanas izmaksas sasniedza gandrīz 20 tūkstošus latu.

Pieteikums uz UNESCO biroju tika nosūtīts šī gada martā. Pēc administratīvās izvērtēšanas tā saturiskajai izvērtēšanai UNESCO iesaistīja divus ekspertus: Kristoferu Mosliju (Christopher Moseley) no Lielbritānijas un Egīlu Baku (Egil Bakka) no Norvēģijas. Abi eksperti šī gada jūlijā savos slēdzienos apstiprināja to, ka Suitu kultūrtelpas pieteikums atbilst visiem pieciem iekļaušanas kritērijiem. Egils Bakka savā slēdzienā raksta, ka: „Lielākā daļa no Eiropas nemateriālās kultūras mantojuma tādās jomās kā mūzika, deja, tērpi un tradīcijas ir apdraudēta. Tās pastāvēšana galvenokārt balstās uz brīvprātīgu amatieru darbu, kas netiek uzskatīta par īpašu vērtību. Daudzās Rietumeiropas valstīs atbalsts šai jomai ir bijis ārkārtīgi zems daudzu gadu garumā un daudzviet šis mantojums ir uz izzušanas robežas, ja vien tas nav jau pazaudēts. Suitu kultūrtelpas pieteikums ir labs kandidāts lai pārstāvētu un uzskatāmi parādītu šo visas Eiropas mēroga problēmu.”

Suitu kultūrtelpa ir unikāls Latvijas kultūras fenomens, kurā kompaktā teritorijā, vēsturiski luterisko apvidu ieskauta, gandrīz četru gadsimtu laikā katoļu baznīcas ietekmē mijiedarbojoties latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūrām ir izveidojusies un lielā mērā saglabājusies līdz mūsu dienām sava unikāla kultūrvide un identitāte. Mēs uzskatām, ka Suitu kultūrtelpa, kuru šodien visredzamāk raksturo suitu sieviešu daudzbalsīgā dziedāšana, krāšņie tautas tērpi, tradīcijas, savdabīgā mentalitāte, suitu izloksne, bagātais dziesmu pūrs un ēdieni, līdz ar Dziesmu svētkiem spēs godam nest Latvijas vārdu starptautiskā līmenī. Mēs arī ticam, ka atrašanās UNESCO neatliekamās saglabāšanas sarakstā mums palīdzēs pārvarēt to kaitējumu, kuru suitu kultūrtelpai nodarīja padomju režīma novienādošanas un kolektivizācijas politika. Tāpat mēs uzskatām, ka šis statuss palīdzēs atgriezt dzīvajā apritē tos suitu kultūras elementus, kuri ir vai nu uz izzušanas robežas, vai arī ir izzuduši no ikdienas dzīves nesenā pagātnē, taču viegli restaurējami no rakstiskiem avotiem. Mēs vēlamies būt droši, ka arī nākamās suitu paaudzes saglabās šo savu identitātes apziņu, savu piederības sajūtu savam Suitu novadam, un pārmantos mūsu vērtības, mūsu dzīves veidu, mūsu mentalitāti un mūsu raksturus.

Šodien vēsturiskajā suitu teritorijā ap Alsungu vairs ir saglabājušies tikai ap 2000 suitu izcelsmes iedzīvotāju. Gandrīz 2/3 no tiem dzīvo Alsungas novadā. Biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti” suitu kultūras kopšanas jomā darbojas kopš 2001. gada. Šis ir līdz šim lielākais biedrības īstenotais projekts. Pateicoties biedrības iniciatīvām Alsungā ir izveidota un darbojas aušanas darbnīca, uzsāktas kokļu apmācības bērniem, kā arī sarīkoti trīs starptautiski burdona dziedāšanas festivāli. Ir īstenoti arī citi mazāki projekti. Biedrība cieši sadarbojas ar šobrīd vienīgo palikušo suitu pašvaldību – Alsungas novada domi. Alsungas vidusskola no 2008. - 2011.gadam darbojusies UNESCO asociēto skolu projektā ar mērķi pakāpeniski ieviest skolā suitu novada mācības programmu.