Izdrukāts no: http://www.suitunovads.lv/lv/unesco_aizsardziba/pieteikuma_teksts/

UNESCO pieteikuma pilnais teksts

Kopsavilkums
 
A. DalÄ«bvalsts
 
Latvijas Republika
 
B. Nominētā elementa nosaukums
 
Suitu kultūrtelpa
 
C. Ar elementu saistÄ«tā kopiena vai grupa
 
Suiti ir neliela katoļu kopiena luteriskajā Kurzemē. Pateicoties reliÄ£iskajām atšÄ·irÄ«bām, laika gaitā suitiem ir izveidojusies sava Ä«paša identitātes apziņa, kas ir palÄ«dzējusi radÄ«t un iznest cauri gadsimtiem unikālu kultÅ«ras mantojumu. Šodien šis kultÅ«ras mantojums ir senu kultÅ«ras elementu, dažu no kuriem pirmsākumi iesniedzas pat pirmskristietÄ«bas periodā, sajaukums ar reliÄ£iskām tradÄ«cijām, kas ir ienākušas mÅ«sdienu modernajā dzÄ«ves stilā un vidē. Suitu kultÅ«rtelpa šodien aizņem 400 kvadrātkilometru lielu teritoriju un tajā dzÄ«vo ap 2000 cilvēku ar suitu izcelsmi – ievērojami mazāk nekā 20. gadsimta sākumā, kad suitu kopskaits šeit bija ap 10 000. 
 
D. Äªss izvirzÄ«tā elementa raksturojums
 
Suitu kultÅ«rtelpa ir vēsturiski attÄ«stÄ«jusies kā sarežģīts kultÅ«ras fenomens ar lielu daudzveidÄ«bu gan satura, gan izpausmju ziņā. Suitu kopiena šodien pilnÄ«bā atzÄ«st šÄ« mantojuma elementus kā savas identitātes un dzÄ«vesveida neatņemamas sastāvdaļas. Tieši pirmskristietÄ«bas tradÄ«ciju sajaukums ar reliÄ£iskajiem rituāliem te ir radÄ«jis patiešÄm unikālu nemateriālās kultÅ«ras mantojumu. 
 
Suitu kultÅ«ras telpu vislabāk raksturo šÄdi galvenie elementi: suitu sievu burdona dziedāšana, bagātās kāzu tradÄ«cijas, spilgtie tautas tērpi, suitu valoda, vietējie ēdieni, reliÄ£iskās tradÄ«cijas, gadskārtu ierašas un patiešÄm apbrÄ«nojams skaits tautas dziesmu, deju un melodiju, kas ir pierakstÄ«tas šajā novadā. Te vēl nereti ir sastopamas paplašinātās Ä£imenes struktÅ«ras, kā arÄ« dažādas paražas, tradÄ«cijas un no paaudzes paaudzē nodoti nerakstÄ«ti noteikumi. 
 
Tiek uzskatÄ«ts, ka suitu sievu burdona dziedāšana sakņojas pirmskristietÄ«bas periodā.    Suitu kāzu rituāli to senās izcelsmes dēļ ievērojami atšÄ·iras no tā, ko šodien uzskata par latviešu kāzu tradÄ«cijām. Suitu tautas tērpu nēsāšanas tradÄ«cija pakāpeniski atgriežas sadzÄ«vē. Un arÄ« paši suiti aizvien vairāk saprot un novērtē savas atšÄ·irÄ«bas vērtÄ«bu un to, ka viņu pienākums ir saglabāt no iepriekšÄ“jām paaudzēm mantoto unikālo kultÅ«ras mantojumu un nodot to tālāk nākamajām suitu paaudzēm.  
 
E. Īss elementa dzÄ«votspējas raksturojums, glābšanas nepieciešamÄ«ba un galvenie glābšanas pasākumi.
 
Galvenais priekšnoteikums suitu kultÅ«rtelpas glābšanai ir pati suitu kopiena – seno dzimtu pastāvēšana, seno tradÄ«ciju un rituālu zinātāju esamÄ«ba, valsts un pašvaldÄ«bu atbalsts, kā arÄ« ekonomisko apstākļu uzlabošanās, kas ļautu mazināt jaunās suitu paaudzes aizplÅ«šanu no novada. Jo tikai jaunā paaudze te nākotnē varēs saglabāt suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma unikālās bagātÄ«bas. 
 
Pirms Otrā pasaules kara suitu kultÅ«rtelpa zēla un plauka visās tās dažādajās izpausmēs. Stāvokli krasi izmainÄ«ja padomju okupācija 1940. gadā. Deportācijas, karš, emigrācija, atkal deportācijas, kolektivizācija, zemes un Ä«pašumu nacionalizācija – visi šie daudzie faktori atņēma suitu kopienai tās turÄ«gāko, sociāli aktÄ«vāko un izglÄ«totāko daļu. Daudzas senas viensētas – suitu kultÅ«ras šÅ«puļi – tika iznÄ«cinātas, Ä«pašumi atņemti un paši Ä«pašnieki izsÅ«tÄ«ti. ArÄ« baznÄ«cas loma tika mērÄ·tiecÄ«ga grauta. Tā kā suitu dzÄ«vesveids atšÄ·Ä«rās no apkārtējo apvidu iedzÄ«votājiem pierastā, tad suiti bieži tika uztverti kā neizglÄ«toti, vecmodÄ«gi un attÄ«stÄ«bā atpalikuši cilvēki. Kopš  20. gadsimta 50. gadiem daži entuziasti uzsāka centienus saglabāt suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojumu etnogrāfiskajos ansambļos. Taču šÄ«m aktivitātēm bija tikai neliela ietekme. Padomju periods kritiski samazināja to cilvēku skaitu suitu kopienā, kuri zina un aktÄ«vi praktizē suitu paražas un tradÄ«cijas savā ikdienā. 
 
Apzinoties, ka labas suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma zināšanas šodien vairs ir saglabājuši tikai daži cilvēki, kuri visi ir vecāki par 60 gadiem, ir jāveic steidzami pasākumi, lai šo cilvēku zināšanas tiktu nodotas nākamajai suitu paaudzei. Un šajā darbā jau ir labi rezultāti. Tomēr visi šie centieni nebÅ«s veiksmÄ«gi, ja pievilcÄ«gu darbavietu trÅ«kuma dēļ praktiski visa suitu jaunā paaudze turpinās aizbraukt no sava novada. Piedāvātie glābšanas pasākumi nākamajiem četriem gadiem ir labs plāns situācijas uzlabošanas uzsākšanai. 
 
 
Nominācija
 
1. Elementa identifikācija
1.a. Elementa nosaukums
 
Suitu kultūrtelpa
 
1.b. Citi elementa nosaukumi, ja tādi ir.
 
Suitu zeme. 
 
1.c Kopienas vai grupas raksturojums un atrašanās vieta. 
 
Suiti ir neliela, kompakti dzÄ«vojoša Latviešu etnokonfesionālā (katoļu) grupa. Pateicoties reliÄ£iskajai pašizolācijai 375 gadu garumā, suitu kopiena ir radÄ«jusi, uzkrājusi un lielā mērā saglabājusi lÄ«dz mÅ«sdienām unikālu nemateriālās kultÅ«ras mantojumu, kura atsevišÄ·i elementi sakņojas pat pirmskristietÄ«bas periodā. Šis mantojums šodien sevÄ« nes ne tikai seno kuršu tradicionālās kultÅ«ras ietekmi, bet to ir bagātinājušas arÄ« nu jau gandrÄ«z izzudušo lÄ«biešu, kā arÄ« poļu un vācu tautu kultÅ«ras, kuru kopienas gadsimtiem ir dzÄ«vojušas šajā apvidÅ«. 
 
Vēsturiskā Suitu novada robežas vēl šodien lielā mērā lÄ«dzinās Šverinu dzimtas Ä«pašumu robežām 17. gadsimtā. Toreiz zemes Ä«pašnieka lēmums kļūt par katoli un par tādiem padarÄ«t arÄ« savus zemniekus, ar laiku radÄ«ja šo konservatÄ«vo vidi, kurā gluži kā dzÄ«vā muzejā lÄ«dz mÅ«su dienām ir saglabājies unikāls nemateriālās kultÅ«ras mantojums. 
 
Šis vienmēr ir bijis lauku apvidus, bagāts ar mežiem un izklaidus novietotām viensētām. Labos laikos suitu kopienā ir bijuši pat 10 tÅ«kstošu cilvēku, bet šodien savā dabÄ«gajā vidē dzÄ«vo vairs tikai ap diviem tÅ«kstošiem suitu. Galvenais kopienas samazināšanās iemesls ir ekonomiskā migrācija, kas, galvenokārt jaunos cilvēkus, aizved uz pilsētām un pat uz ārzemēm. Daudzi cilvēki, kuriem ir suitu izcelsme, šodien dzÄ«vo tādās pilsētās kā Ventspils, Liepāja, KuldÄ«ga un RÄ«ga, kur tie pamazām zaudē saikni ar savu unikālo identitāti. 
 
Savrupais dzÄ«ves veids, nepārtrauktā cīņa ar dabas spēkiem un stāvēšanu pretÄ« asimilācijas draudiem, tiek uzskatÄ«ti par galvenajiem cēloņiem tādām suitu rakstura Ä«pašÄ«bām kā individuālisms, stÅ«rgalvÄ«ba, tiešais runas veids un salÄ«dzinoši skarbais humors. Daudzas no suitu viensētām var lepoties ar vairāku gadsimtu garu vēsturi.  Šajā laikā tās ir kļuvušas par patiesām suitu kultÅ«rvēsturiskā mantojuma krātuvēm. 
 
Lai saglabātu savu identitāti, suiti ir piekopuši pašizolācijas politiku. LaulÄ«bas ar citu konfesiju pārstāvjiem tika uzskatÄ«tas par grēku, tādēļ visu suitu kopienu šodien caurauž savstarpējās radniecÄ«bas saites. Ja divi suiti sāk runāt par saviem senčiem, ir ļoti liela varbÅ«tÄ«ba, ka tie ātri vien atradÄ«s kopējus radiniekus. ArÄ« šodien novadā ir saglabājusies zināma uzskatu atšÄ·irÄ«ba starp katoļiem un luterāņiem.Iespējams, tieši tāpēc mazā suitu kopiena ir tik ilgstoši spējusi pārdzÄ«vot asimilācijas spiedienu un varējusi radÄ«t un lielā mērā saglabāt lÄ«dz mÅ«su dienām unikālu kultÅ«rvēsturisko mantojumu, kurš, pēc mÅ«su domām, var dot pamanāmu pienesumu ne tikai Latvijas, bet arÄ« Eiropas un visas pasaules nemateriālās kultÅ«ras mantojumam. 
 
1.d. Ä¢eogrāfiskā atrašanās vieta un elementa izkliede.
 
Vēsturiskais Suitu novads aizņem 400 kvadrātkilometrus plašu teritoriju Kurzemes rietumos. No vienas puses tas robežojas ar Baltijas jÅ«ru, bet no pārējām trim pusēm tas saskaras ar vēsturiski luterāņu apdzÄ«votām teritorijām. Teritorija virzienā no austrumiem uz rietumiem ir ap 24 kilometrus plata, bet virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem – 28 kilometrus plata. Robeža ar Baltijas jÅ«ru ir apmēram 14 kilometrus gara. Augstākais punkts – Ķīķa kalna virsotne – ir 112 metrus virs jÅ«ras lÄ«meņa. Attālums lÄ«dz RÄ«gai – 180 kilometri. Lai saglabātu novada unikālās dabas bagātÄ«bas, šeit ir izveidotas četras aizsargājamās teritorijas. Apmēram pusi no teritorijas aizņem meži. DominējošÄs koku sugas vēsturiskajā Suitu novadā ir ziemeļu mežiem raksturÄ«gā priede, bērzs un egle.
 
Pēc dabas un reljefa Ä«patnÄ«bām vēsturisko suitu novadu var sadalÄ«t trijās daļās. VisblÄ«vāk apdzÄ«vota ir paugurainā austrumu daļa, kam raksturÄ«ga mežu, purvu, ezeru, dÄ«Ä·u un lauku ieskautu viensētu apbÅ«ve. Rietumu daļa, kas atrodas tuvāk jÅ«rai, aizņem plašus, bet reti apdzÄ«votus lÄ«dzenumus, kuros dominē lieli mežu masÄ«vi, purvi un dabiskās pļavas. Toties šaura josla gar jÅ«ras piekrasti ir blÄ«vi apdzÄ«vota. To tās dabas skaistuma dēļ daudzi turÄ«gi pilsētu iedzÄ«votāji uzskata par lielisku vietu vasaras māju bÅ«vniecÄ«bai un brÄ«vā laika pavadÄ«šanai. 
 
20. gadsimta laikā suitu pašvaldÄ«bu teritorijās ir tikuši iekļauti arÄ« daži nelieli vēsturiskie luterāņu apgabali. Dažas teritorijas, piemēram, bijušÄs Adzes muižas zeme, šajā gadsimtā iedzÄ«votāju migrācijas dēļ ir gandrÄ«z pilnÄ«bā palikušas bez pastāvÄ«giem iedzÄ«votājiem. Teritorija ap JÅ«rkalni sava piekrastes izvietojuma dēļ ir piedzÄ«vojusi lielu cilvēku pieplÅ«dumu no citām valsts daļām. ArÄ« Alsunga, kā lielākā novada apdzÄ«votā vieta, ir migrācijas stipri ietekmēta. 
 
Lai arÄ« katrā suitu ciematā šodien ir savs aktÄ«vs etnogrāfiskais ansamblis, un dažos ir arÄ« deju kolektÄ«vi, novada unikālais kultÅ«ras mantojums galvenokārt ir saglabājies tieši Alsungā un atsevišÄ·Äs vietās Basu pusē. JÅ«rkalnē migrācijas dēļ suitu Ä«patsvars šodien ir vismazākais, kas praktiski ir novedis pie tā, ka šeit suitu kultÅ«ras mantojums no ikdienas dzÄ«ves vides ir visvairāk izzudis. 
 
ArÄ« luterāņu apgabalos, kas atrodas uz dienvidiem un dienvidrietumiem no vēsturiskā suitu novada, agrāk ir nereti bijuši sastopami atsevišÄ·i suitu kultÅ«ras elementi – tautas tērps, dialekts, ēdieni, u.c. Tomēr, tā kā šÄ«s teritorijas mÅ«su dienās lielā mērā ir pazaudējušas savu seno nemateriālās kultÅ«ras mantojumu, tad šim faktam galvenokārt ir tikai vēsturiska nozÄ«me. 
 
1.e. Jomas, kurās elements ir pārstāvēts. 
 
Suitu kultūrtelpa lielākā vai mazākā mērā izpaužas visās jomās, kas ir identificētas Konvencijas 2.2 punktā.
 
(a) mutvārdu tradÄ«cijas un izpausmes, ietverot valodu kā nemateriālās kultÅ«ras nesēju:
 
Suitu valoda kā latviešu valodas dialekts ir veidojies, mijiedarbojoties nu jau izzudušajai kuršu un gandrÄ«z izzudušajai lÄ«biešu valodai, patapinot vārdus arÄ« no vācu un poļu valodas. Suitu valoda tikai nedaudz fiksēta rakstiskos avotos, tomēr pašlaik notiek darbs situācijas uzlabošanai. ŠÄ« ir mutvārdu valoda un tajā nekad nav drukātas grāmatas. 
 
Lielisks suitu mutvārdu tradÄ«ciju izpausmes veids ir daudzās teikas un nostāsti par seniem laikiem, kas pārstāstu veidā nodotas no paaudzes paaudzei. 
 
Suitu novads ir ļoti bagāts ar bieži vien vairākus gadsimtus veciem vietvārdiem. Tomēr, tos pierakstot, nereti nav veikta pienācÄ«ga šo vietvārdu kartēšana. 
 
Daudzi no suitu viensētu nosaukumiem ir izlasāmi baznÄ«cas reÄ£istros jau 17. gadsimtā. Šos senos nosaukumus mēs šodien vairs parasti nespējam nedz izskaidrot, nedz iztulkot. Vēl joprojām saskaņā ar vietējo tradÄ«ciju māju vārdi bieži vien tiek lietoti mājas saimnieku apzÄ«mēšanai – uzvārdu vietā, kuri šeit zemniekiem tika ieviesti salÄ«dzinoši nesen – 1835. gada nogalē. 
 
(b) skatuviskā māksla:
 
Šajā jomā Ä«paši izceļas suitu sieviešu (burdona) dziedāšana, kuras pirmsākumi ir meklējami vēl pirmskristietÄ«bas periodā. Lai arÄ« lÄ«dz šim tā nav Ä«paši pētÄ«ta, ir pamats uzskatÄ«t, ka tā ir unikāla ne tikai Latvijā. Tradicionāli šÄdi dziedāja tikai sievietes. Vēl dažu desmitu gadu senā pagātnē bez šÄ«s suitu sieviešu dziedāšanas neiztika nevienās kāzās, nedz arÄ« kādos citos nozÄ«mÄ«gos lauku godos. Labas dziedātājas vēl šodien sabiedrÄ«bā tiek augstu novērtētas un katru gadu saņem daudzus ielÅ«gumus uzstāties. Pastāv vairāki šÄ«s burdona dziedāšanas paveidi, tomēr parasti tie ietver teicējas nodziedātu teikumu, kuru locÄ«tāja atkārto vilcēju vilktas garas burdona skaņas pavadÄ«bā. TalantÄ«gas teicējas var brÄ«vi improvizēt, atkarÄ«bā no tā brīža vajadzÄ«bas un konteksta izdomājot dziedamos teikumus pat tieši dziedāšanas laikā. 
 
Tad, kad visā Latvijā dÅ«das un kokles jau bija aizstājuši modernākie akordeoni un vijoles, šeit, konservatÄ«vajā suitu kultÅ«rtelpā, abi šie instrumenti lÄ«dz pat 20. gadsimta 30. gadiem vēl tika lietoti gan kāzās, gan citos svētkos un sabiedriskos saietos. Ievērojama daļa no Latvijas reÄ£istrētajām dÅ«du melodijām ir radušÄs un pierakstÄ«tas tieši šeit. Padomju gados arÄ« Suitu novadā šie abi tradicionālie mÅ«zikas instrumenti no ikdienas dzÄ«ves izzuda. Bet pēdējā laikā ir notikuši vairāki pasākumi, lai atkal ieinteresētu jauno suitu paaudzi šo tradicionālo mÅ«zikas instrumentu spēles apguvē. 
 
Senās tautiskās dejas šajā apvidÅ« pagātnē bija gandrÄ«z ikviena publiska pasākuma neatņemama sastāvdaļa. Dejoja ne tikai deju vakaros. Dejošana ietilpa arÄ« kristÄ«bu, kāzu un pat bēru tradÄ«cijās un rituālos. Dažu deju, piemēram, suitu polonēzes jeb garā danča, senas karavÄ«ru dejas – skalu danča, vadža danča un četrpāru danča – izcelsme ir rodama daudzu gadsimtu senā pagātnē. MÅ«sdienās suitu tradicionālās dejas ir patvērušÄs un saglabātas virknē tautisko deju kolektÄ«vu, kuros piedalās visas paaudzes, sākot no jaunākajiem skolēniem un beidzot ar pieaugušajiem. Šodien tradicionālās dejas bieži tiek dejotas arÄ« uz skatuves, deju kolektÄ«vos aktÄ«vi piedalās gandrÄ«z simts cilvēku, kas šai mazajai kopienai ir ievērojams skaits. 
 
Tajos laikos, kad televÄ«zija, radio un internets vēl nebija izgudroti, ierasts bērnu un jauniešu laika pavadÄ«šanas veids bija suitu spēles un rotaļas. Šodien tās ir labi fiksētas rakstiskos avotos, taču ikdienā vairs netiek praktizētas. Tomēr šÄ«s rotaļas ir suitu kultÅ«ras mantojuma neatņemama sastāvdaļa, kas garÄ«gi ļauj mums tuvināties mÅ«su senčiem un viņu dzÄ«ves veidam. Suitu rotaļu atgriešana sadzÄ«vē caur izglÄ«tÄ«bas procesu bÅ«s viens no mÅ«su nākotnes izaicinājumiem. 

 (c) sociālās paražas, rituāli un svētki:
 
Suitu sociālie rituāli parasti ietver divas harmoniski sadzÄ«vojošas daļas: reliÄ£isko un tradicionālo. KristÄ«bas, kāzas un bēres te ir trÄ«s galvenie cilvēka dzÄ«ves stÅ«rakmeņi, to nozÄ«mÄ«gums laika gaitā ir radÄ«jis dažādas ceremonijas, kas konservatÄ«vajā suitu kopienas vidē ir spējušas pārdzÄ«vot gadsimtus un nonākt lÄ«dz mÅ«su dienām, ārēju modÄ«gu jaunievedumu maz ietekmētas. Suiti ir Ä«paši slaveni ar savām senajām un ļoti detalizētajām kāzu ceremonijām. Un, lai arÄ« pilnā apjomā suitu kāzas nav notikušas jau vairākus gadu desmitus, to kārtÄ«ba un aktivitātes ir ļoti labi reÄ£istrētas ne tikai rakstiskos avotos, bet arÄ« 1935. gadā uzņemtajā filmā „Dzimtene sauc”. Suitu folkloras ansambļi vienmēr ir plaši izmantojuši daudzus suitu kāzu ceremoniju elementus, uzstājoties gan uz skatuves, gan arÄ« Ä«stās kāzās. 
 
ArÄ« dažādi ar gadskārtu ciklu saistÄ«ti svētki, no kuriem nozÄ«mÄ«gākie ir senie auglÄ«bas svētki – Jāņi – šajā novadā ir izsenis svinēti. Un, lai arÄ« mÅ«sdienu vide bieži vien mēģina novienkāršot šos svētkus lÄ«dz alus dzeršanai, gaļas cepšanai un atskaņotai mÅ«zikai zaļumos, suitu kopienā vēl joprojām ir dzÄ«vs bagāts senu tradÄ«ciju, ēdienu, māņticÄ«bu un ieradumu kopums, kas, dzimtās tiek nodots no paaudzes uz paaudzi. 
 
Šodien eksistē arÄ« daudzas ar baznÄ«cu saistÄ«tas senas tradÄ«cijas, kas ārpus suitu kultÅ«rtelpas nav pazÄ«stamas. Tās attiecas uz dekorēšana paradumiem svētku laikā, uz ikgadējiem kapu svētkiem, maija dziedājumiem pie ceļmalu krustiem, mirušo pieminēšanu novembrÄ«, svētceļojumiem un citām parašÄm. Katoļu garÄ«dznieki pagātnē ir respektējuši šÄ«s vietējās atšÄ·irÄ«bas, apzinoties, ka tās veido vērtÄ«gu un tāpēc saglabājamu šÄ«s nelielās katoļu kopienas kultÅ«ras mantojuma daļu. 
 
Vēsturiskajā Suitu novadā vēl šodien epizodiski tiek praktizēta aizsargzÄ«mju tradÄ«cija. AizsargzÄ«mes tika lietotas, lai pasargātu ēkas, Ä«pašumu un veselÄ«bu no dabas stihijām, sliktiem cilvēkiem un slimÄ«bām. Suitu kopienā lietotās aizsargzÄ«mes pēc to izcelsmes var iedalÄ«t kristietÄ«bas un pirmskristietÄ«bas zÄ«mēs. KristietÄ«bas perioda zÄ«mes ietver dažāda veida krustus, K+M+B zÄ«mes rakstÄ«šanu uz ēkām ar svētÄ«tu krÄ«tu, svētÄ«tu ogļu, maizes, zāļu un Å«dens turēšana mājās un lietošana noteiktās situācijās. PirmskristietÄ«bas perioda zÄ«mju sākotnējo nozÄ«mi šodien ir grÅ«tāk iztulkot. Bet arÄ« šÄ«s zÄ«mes vēl ir atrodamas un, iespējams, pat pilda sākotnēji iecerēto funkciju. 
 
(d) zināšanas un iemaņas, kas ir saistÄ«tas ar dabu un visumu: 
 
Gan tradicionālās ārstniecÄ«bas metodes, gan laika paredzēšanas iemaņas pārstāv to zināšanu jomu, kas iepriekšÄ“jām paaudzēm bija ļoti svarÄ«gas. Cilvēkiem, dzÄ«vojot attālās lauku viensētās, ārsta pakalpojumi bija grÅ«ti pieejami un dārgi, bet spēja prognozēt laika apstākļus, kas ir tik svarÄ«ga, nodarbojoties ar lauksaimniecÄ«bu, neradās no radio, televÄ«zijā vai internetā uzzinātām laika prognozēm. Tajos laikos cilvēki bija radÄ«juši paši savus risinājumus, paņēmienus un zāles, kas, lai arÄ« varbÅ«t bija mazāk efektÄ«vi un precÄ«zi, tomēr spēja dot noderÄ«gus rezultātus. Suitu kopienā šo zināšanu druskas un fragmenti vēl joprojām ir atrodami vecākajā paaudzē. Un, lai arÄ« šÄ«s senās zināšanas savu praktisko nozÄ«mi jau gandrÄ«z zaudējušas, tās ir daļa no mÅ«su dzÄ«vesveida, kuru mēs nedrÄ«kstam pazaudēt. 
 
Daudzas tradÄ«cijas un dažādas māņticÄ«bas suitu kopienā ir saistÄ«tas ar mirušajiem un viņu dvēselēm. Šajā novadā pastāv vairāk kā trÄ«sdesmit lielākas un mazākas kapsētas, kuras gandrÄ«z visas ir rÅ«pÄ«gi aprÅ«pētas un bieži apmeklētas. Suiti, it Ä«paši sievietes, bieži apmeklē piederÄ«go kapavietas, atnes svaigus ziedus un iededz sveces. Daudzās kapsētās ir zvani vai pat nelieli zvanu torņi, kas tur ir uzcelti nevis dzÄ«vajiem, bet mirušajiem. Suiti tic, ka caur šiem zvaniem ir iespējams nodot ziņas kapsētā apglabātajiem. Zvans tiek iezvanÄ«ts, kad kāds nomirst, pirms tiek rakts kaps, kad procesija ierodas kapsētā, kad šÄ·irsts tiek guldÄ«ts zemē un kad apbedÄ«šana ir pabeigta. Suiti arÄ« tic, ka katram jaunatnācējam kapsētā ir jāstrādā par vārtu sargu tik ilgi, kamēr nākamais ierodas viņu nomainÄ«t. Novembra pirmā svētdiena ir diena, kad suiti dodas uz kapsētām iedegt sveces. Simtiem iedegtu sveču tajā naktÄ« rada Ä«pašu gaismu izrādi suitu kapsētās. 
 
(e) tradicionālā amatniecÄ«ba:
 
Lai izgatavotu suitu tautas tērpus, rotas lietas, dažādus mājsaimniecÄ«bas priekšmetus, rokdarbus, darbarÄ«kus un mÅ«zikas instrumentus, ir vajadzÄ«gas dažādas amatnieku iemaņas un zināšanas. Savas tradÄ«cijas novadā ir bijušas arÄ« celtniecÄ«bā. Šodien šeit neviens vairs nenodarbojas ar kalēja darbu, ar podniecÄ«bu. MÅ«zikas instrumentus suitiem nākas pasÅ«tÄ«t citur. ŠÄ«s iemaņas nepārdzÄ«voja padomju periodu. Bet, mērÄ·tiecÄ«gi strādājot, nākotnē tās var tikt atkal atdzÄ«vinātas. Dažas vecākas sievietes vēl joprojām izgatavo suitu tautas tērpus vai to detaļas. ŠÄdu izstrādājumu izgatavošana uz vietas paver iespējasarÄ« šo izstrādājumu tālākai attÄ«stÄ«bai, kas ir bÅ«tiski dzÄ«vas un nevis muzejiskas kultÅ«ras pastāvēšanai. 
 
2. Elementa apraksts (kritērijs U.1)
 
Cauri savai kolorÄ«tajai vēsturei nelielā suitu kopiena ir spējusi radÄ«t un lielā mērā saglabāt lÄ«dz mÅ«su dienām ļoti bagātu nemateriālās kultÅ«ras mantojumu. Šodien galvenie suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma elementi ir:
 
a)      Suitu sieviešu burdona dziedāšana. Tās pirmsākumi, iespējams, ir pat meklējami vairāk nekā tÅ«kstoš gadu senā pagātnē. Vēl šodien mēs Suitu novadā burdona dziedāšanu varam samērā bieži dzirdēt gan publiskos pasākumos, gan kāzās, gan arÄ« uz skatuves. ŠÄ« suitu sievu dziedāšana ar tās dažādajiem variantiem tiek uzskatÄ«ta par unikālu. Tomēr šodien ir iespējams saskaitÄ«t vairs tikai sešas labas priekšdziedātājas, kuras visas jau ir vecākas par 60 gadiem. 
b)      Suitu kāzu tradÄ«cijas. Suitu etnogrāfiskie ansambļi bieži izmanto nelielas suitu kāzu rituālu ainas Ä«stās kāzās.   ŠÄdi priekšnesumi ir ļoti populāri ne tikai suitu kopienā, bet arÄ« citur Latvijā. Suitu kāzu rituāli ļoti atšÄ·iras no tā, ko šodien uzskata par latviešu kāzu tradÄ«cijām. Lai arÄ« šie rituāli ir ļoti labi aprakstÄ«ti un reÄ£istrēti, tomēr pilnvērtÄ«gas suitu kāzas nav notikušas nu jau daudzus gadu desmitus.
c)      Spilgtie suitu tautas tērpi, kurus šodien daudzi atkal valkā gan sabiedrisko, gan reliÄ£iskos svētku dienās; šo tērpu valkāšanas tradÄ«cijas. Suitu tautas tērpi ir tik atšÄ·irÄ«gi, ka tie jau no liela attāluma ļauj atšÄ·irt suitus no pārējiem latviešiem. Bieži vien brunči, apkakles, lakati un jostas ir vairāk kā simts gadus veci un nodoti vairākas reizes no paaudzes paaudzē. Dažas suitu tautas tērpu sastāvdaļas ir saglabājušÄs praktiski nemainÄ«gas vairāku gadsimtu garumā. Šo tautas tērpu izgatavošanas iemaņas suitu kopienā pilnÄ«bā nav izzudušas, tomēr pilnu sieviešu tautas tērpu šodien spēj izgatavot vairs tikai viena sieviete, kurai jau ir 80 gadu. 
d)     Suitu ēdieni. Stipri atšÄ·irÄ«gos ēdienus daudzās Ä£imenēs vēl gatavo, kaut arÄ« tiem bieži nākas grÅ«ti konkurēt ar modernajām alternatÄ«vām. Dažās Ä£imenēs joprojām tiek darÄ«ts alus un cepta maize pēc receptēm, kas šajās mājās ir lietotas jau vairāku paaudžu garumā. Dažādās dzimtās šÄ«s receptes mēdz atšÄ·irties, tādēļ katra no tām ir savā ziņā unikāla un bieži vien glabājas tikai nepierakstÄ«tā veidā vienas saimnieces atmiņā. 
e)      Suitu valoda. Tā faktiski ir latviešu valodas izloksne, kas nonākusi tuvu izzušanai. Paaudze, kas to lietoja ikdienā kā saziņas lÄ«dzekli, nu jau ir aizgājusi. Paaudze, kas suitu valodu saprot, bet tajā nerunā, ar katru gadu kļūst vecāka. Suiti ir tik ilgi izsmieti par runāšanu savā valodā, ka bieži vien šÄ« valoda šÄ·iet uzjautrinoša viņiem pašiem. Šajā valodā nekad nav drukātas grāmatas un vairs tikai par septiņiem cilvēkiem šodien var teikt, ka viņi ir labi suitu valodas zinātāji. Visi viņi ir vairāk nekā 60 gadus veci.
f)       ReliÄ£iskās tradÄ«cijas. Tā kā katoļu baznÄ«ca Suitu novadā gandrÄ«z četrus gadsimtus ir pildÄ«jusi ne tikai savu parasto reliÄ£isko lomu, bet kalpojusi arÄ« par suitu identitātes galveno balstu, šajā konservatÄ«vajā kopienā ir radusies arÄ« virkne ar baznÄ«cu saistÄ«tu tradÄ«ciju. Tās ir atrodamas atšÄ·irÄ«gajās dziesmās, kas šeit tiek dziedātas, atšÄ·irÄ«gajos baznÄ«cas dekorēšanas paradumos, paštaisÄ«tu sveču izmantošanā, lietās, kuras te drÄ«kst darÄ«t tikai sievietes, u.t.t.
g)      Tautas dziesmas. SalÄ«dzinot ar suitu nelielo kopskaitu, te ir pierakstÄ«ts patiešÄm apbrÄ«nojams skaits tautas dziesmu – kopā ar variantiem vairāk kā 52 tÅ«kstoši. Tā kā Latvijā šÄ« bija pēdējā vieta, kur dÅ«das un kokles tika spēlētas dzÄ«vā vidē, tad arÄ« liela daļa no latviešu melodijām šiem instrumentiem ir tikusi pierakstÄ«ta tieši šeit. 
h)      Svētku paražas. Te joprojām tiek ievēroti dažādi rituāli un paražas, kas ir saistÄ«tas ar gadskārtu svētkiem. Liels ir arÄ« ar bērēm un mirušajiem saistÄ«tais tradÄ«ciju un paražu kopums. SÄ«kus šo tradÄ«ciju fragmentus šodien ir iespējams atrast gandrÄ«z ikvienā suitu dzimtā, taču vairs tikai trÄ«s sievietes var tikt uzskatÄ«tas par labām suitu tradÄ«ciju un paražu zinātājām. Tās visas ir vecākas par 60 gadiem. 
SvarÄ«gi suitu kultÅ«ras mantojuma bastioni ir senās dzimtas un sētas. Tieši šeit vēl joprojām notiek liela daļa no suitu kultÅ«ras mantojuma pārmantošanas. Senās viensētas Suitu novadā bieži vien ir Ä«stas senu apģērbu, mēbeļu un mājturÄ«bas priekšmetu krātuves. Cilvēki, kas šajās mājās dzÄ«vo, redz šo lietu vērtÄ«bu ne tik daudz to senumā, cik to saskarsmē ar dzimtas iepriekšÄ“jām paaudzēm. Tieši šÄdās dzimtās dažādi seni paradumi joprojām tiek ievēroti vienkārši tāpēc, ka to ir darÄ«jušas iepriekšÄ“jās paaudzes.
 
Par spÄ«ti suitu kopienas novecošanās problēmām, te joprojām ir ļoti liels skaits cilvēku, kas vēlas aktÄ«vi piedalÄ«ties vietējās kultÅ«ras saglabāšanā. Šodien novadā darbojas trÄ«s etnogrāfiskie ansambļi un divi deju kolektÄ«vi pieaugušajiem. Skolas vecuma bērniem ir divi etnogrāfiskie ansambļi un trÄ«s deju kolektÄ«vi, kur tie var iesaistÄ«ties suitu kultÅ«ras kopšanā jau agrā vecumā. Alsungas „Suitu sievas” ir starp valstÄ« visvairāk pieprasÄ«tajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem, tās uzstājas vidēji 80 reizes gadā. 
 
Pēdējo gadu suitu kultÅ«rtelpa piedzÄ«vo pakāpenisku renesansi. ArÄ« katoļu baznÄ«ca pēc padomju perioda ir lielā mērā atguvusi savu sākotnējo lomu un statusu suitu kopienā. Ir atgriezies lepnums par savu suitu identitāti un tās dažādajām kultÅ«ras izpausmēm. Bet, tā kā dziļas suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma zināšanas ir vairs saglabājušÄs tikai pavisam nedaudzos cilvēkos, ir steidzami nepieciešams izplatÄ«t šÄ«s zināšanas un iesaistÄ«t vairāk cilvēku suitu kultÅ«ras mantojuma saglabāšanā. BÅ«tu arÄ« nepieciešams izmantot šo pastiprināto interesi par suitu kopienu lai pakāpeniski atjaunotu arÄ« tos kultÅ«ras elementus, kuri vairs ir saglabājušies tikai pierakstos, filmu arhÄ«vos un muzeju krātuvēs.  Kamēr vēl nav par vēlu.
 
3. NepieciešamÄ«ba pēc neatliekamas glābšanas (kritērijs U.2)
3.a. DzÄ«votspējas novērtējums.
 
IedzÄ«votāju skaita strauja samazināšanās vēsturiskajā Suitu novadā aizsākās jau 1940. gados. Kopš tā laika plaša jaunās paaudzes migrācija uz pilsētām ir notikusi visās sekojošajās desmitgadēs. LÄ«dz mÅ«su dienām tas ir novedis pie ievērojamas suitu kopienas novecošanās. Jau daudzus gadus mirušo skaits šeit regulāri pārsniedz jaundzimušo skaitu. Diemžēl šajā lauku apvidÅ« nav iespējams nodrošināt lÄ«dzvērtÄ«gas darba iespējas tām, kas jauniešiem pēc studijām atrodamas gan Latvijas pilsētās, gan ārzemēs. 
 
Labas suitu kultÅ«ras mantojuma un tradÄ«ciju zināšanas šodien ir saglabājušÄs mazāk kā desmit cilvēkiem. Šo cilvēku vidÅ« nav neviena, kas bÅ«tu jaunāks par 60 gadiem. Skolēni aktÄ«vi piedalās bērnu folkloras kopās, taču, kad pabeidz skolu un turpina savu izglÄ«tÄ«bu citur, tie ļoti retos gadÄ«jumos atgriežas atpakaļ uz pastāvÄ«gu dzÄ«vi dzimtajā novadā. Daļa no viņiem atgriežas tikai pēc daudziem gadiem, kad nepieciešams pārņemt dzimtas Ä«pašumus. ArÄ« pieaugušo etnogrāfiskie ansambļi noveco. Visas pÅ«les un resursi, kas tiek izlietoti, lai suitu nemateriālās kultÅ«ras zināšanu nodošana jaunajai paaudzei notiktu jau skolā, nebÅ«s sekmÄ«gi, ja saglabāsies pašreizējā jauniešu migrācija. 
 
Pēdējos gados ir daudz panākts lai atdzÄ«vinātu suitu identitātes apzināšanos un piederÄ«bu  kopienai. Tas ir labi redzams, vērojot gan folkloras, gan baznÄ«cas svētku apmeklētÄ«bu. Aizvien vairāk cilvēku vēlas uzskatāmi demonstrēt savu identitāti nozÄ«mÄ«gās dienās, uzvelkot suitu tautas tērpu. ArÄ« interese par suitu kultÅ«ras mantojumu ir manāmi pieaugusi. GandrÄ«z ikvienā suitu Ä£imenē vēl ir atrodami sÄ«ki elementi un fragmenti no tām vietējām tradÄ«cijām, māņticÄ«bām, ieradumiem un ēdieniem, kas ir pārmantoti no iepriekšÄ“jām paaudzēm. Tomēr pamatÄ«gākas zināšanas vairs ir saglabājušÄs tikai dažos cilvēkos, kas galvenokārt ir arÄ« aktÄ«vi etnogrāfisko ansambļu dalÄ«bnieki. 
 
Šodien alus raudzēšanas, senas maizes un ēdienu gatavošanas receptes, kas izmantotas dzimtā vairākus gadsimtus, nereti ir zināmas vairs tikai vienam vai dažiem cilvēkiem. Tas pats attiecas arÄ« uz dažādām citām iemaņām, piemēram, sveču liešana, tauru un stabuļu izgatavošana. Suitu kopienā vairs nav iespējams izgatavot daudzas lietas un priekšmetus tāpēc, ka to izgatavošanas iemaņas šeit jau ir izzudušas. GandrÄ«z  izzudušas ir arÄ« rotaslietu izgatavošanas, podnieku, mÅ«zikas instrumentu izgatavotāju prasmes un daudzas citas iemaņas. 
 
Suitu dialekts, kuru šÄ« kopiena ir lietojusi kā saziņas lÄ«dzekli visā savas vēstures garumā, izzÅ«d mÅ«su acu priekšÄ. Vecākā suitu paaudze, kas, par spÄ«ti varas iestāžu negatÄ«vai attieksmei un citu novadu iedzÄ«votāju ironijai, ikdienā sarunājās dialektā, nu jau ir zudusi. Tagad jau nākamā paaudze, kas dialektu ikdienā nelieto, taču to labi saprot, pamazām noveco. Tā kā suitu dialekts ir tikai fragmentāri fiksēts rakstiskos avotos, mēs varam to pilnÄ«bā pazaudēt. Jau tagad novadā pierakstÄ«tajās tautas dziesmās nereti atrodam tādus vārdus, kuru nozÄ«mi neviens vairs nezina.  
 
Suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojums daudzējādā ziņā šodien vēl funkcionē dzÄ«vā vidē. ArÄ« no suitu kopienas puses ir liela interese par seno zināšanu atgÅ«šanu caur izglÄ«tÄ«bu, meistarklašu nodarbÄ«bām un publiskiem pasākumiem. Tomēr ir pēdējais brÄ«dis veikt neatliekamus glābšanas pasākumus, jo ar katru aizejošu vecākās paaudzes kopienas locekli mēs, iespējams, atkal zaudējam kādu daļu no senajām zināšanām. Neatgriezeniski. 
 
3.b. Draudu un risku novērtējums.
 
IedzÄ«votāju skaita samazināšanās šodien ir visnozÄ«mÄ«gākais drauds suitu kultÅ«rtelpai. Pēdējo 70 gadu laikā Alsungas pašvaldÄ«bā iedzÄ«votāju skaits ir samazinājies par 50 procentiem. Gudenieku pagastā šodien dzÄ«vo vairs tikai 25 procenti no tā iedzÄ«votāju skaita, kas šeit bija 1930. gados. JÅ«rkalnes pašvaldÄ«bā šis rādÄ«tājs ir 30 procenti. Un tā ir, neskatoties uz samērā lielo citu novadu iedzÄ«votāju ieplÅ«di tajā pašÄ laika periodā. Galvenais iedzÄ«votāju skaita samazināšanās iemesls ir ekonomiskā stagnācija un pievilcÄ«gu darba vietu trÅ«kums ērtas izbraukāšanas attālumā – grÅ«ti risināma problēma salÄ«dzinoši nomaļam un reti apdzÄ«votam lauku apvidum. 
 
Šodien suitu kopiena sastāda ap 2/3 no visa vēsturiskā Suitu novada iedzÄ«votāju kopskaita. Kopiena, kas lielā mērā vēl uztur dzÄ«vu bagāto suitu kultÅ«rvēsturisko mantojumu, strauji noveco. Skolēnu skaits katru gadu samazinās. Ja šo tendenci neizdosies nobremzēt, suitu novada teritoriju pēc kāda laika apdzÄ«vos galvenokārt no citiem valsts apvidiem iebraukuši pensionāri bez saknēm suitu kultÅ«rā un tradÄ«cijās, kurus vairāk interesēs izbēgšana no pilsētas kņadas un vietējais nesteidzÄ«gais dzÄ«ves ritms, nevis vietējo Ä«patnÄ«bu saglabāšana. Ekonomiskās dzÄ«ves veicināšanas pasākumi un savas identitātes apzināšanās atbalstÄ«šana, ja to papildinās ar kultÅ«ras mantojuma mācÄ«šanu skolās, kā arÄ« atbalstu folkloras kopām un nevalstiskajām organizācijām, ir vienÄ«gais ceļš šÄ«s nelabvēlÄ«gās situācijas uzlabošanai. 
 
No dažādiem suitu kultÅ«ras mantojuma elementiem šodien visvairāk apdraudētais ir suitu valoda. Tā ir tikai epizodiski fiksēta rakstiskos avotos un, ja nekas netiks darÄ«ts, jau pēc 20 gadiem mēs to bÅ«sim pilnÄ«bā pazaudējuši. Suitu valodas gramatika nekad nav bijusi pētÄ«ta, vārdnÄ«cas nekad nav radÄ«tas, arÄ« grāmatas šajā valodā nekad nav drukātas. Pie tā ir novedis mērÄ·tiecÄ«gs darbs gan padomju gados, gan arÄ« pirms tam, lai suitiem uzspiestu „pareizo latviešu valodu”. Šodien mums vēl ir cilvēki, kas zina suitu valodu, taču kautrējas to lietot ikdienā. Valodas fiksēšana mums varētu ļaut to nepazaudēt pavisam. Bet, lai suitu valodu kopienā atjaunotu kā mutiskas un rakstiskas saziņas lÄ«dzekli, nu jau bÅ«s nepieciešams liels darbs un resursi. 
 
Šodien jau ir daudz tādu suitu kultÅ«ras elementu, kuri no dzÄ«vās vides ir izzuduši, taču ir labi pierakstÄ«ti un reÄ£istrēti. Tādējādi tos ir iespējams atkal atdzÄ«vināt, mērÄ·tiecÄ«gi pie tā strādājot izglÄ«tÄ«bas sistēmā, apmācÄ«bu nodarbÄ«bās, sabiedriskos pasākumos u.t.t. Te bÅ«tu pieminama liela daļa kāzu rituālu, spēles un rotaļas, stāstnieku tradÄ«cijas, senas dziesmas, tautas dejas un tradicionālo instrumentu – kokļu, dÅ«du, stabuļu un bukuraga – spēlēšana. Pašlaik notiekošais darbs ar kokles spēles mācÄ«bu organizēšanu bērniem var kļūt par pirmo šÄdas atdzÄ«vināšanas veiksmes stāstu suitu kopienā. 
 
Modernā dzÄ«ves veida un masu popkultÅ«ras dēļ, ko ļoti aktÄ«vi demonstrē televÄ«zija un glancētie žurnāli, gadu no gada samazinās to Ä£imeņu skaits, kurās joprojām tiek ievēroti vecie ieradumi, tradÄ«cijas un paražas, kas reiz valdÄ«ja šÄ«s kopienas iedzÄ«votāju dzÄ«vē. Suitu pašapziņa un patriotisms ir labs sākums. Bet tas ir jāpapildina ar mērÄ·tiecÄ«gu, sistemātisku darbu un finansu resursiem, lai šÄ« mazā kopiena ar tās bagāto kultÅ«ras mantojumu spētu nākotnē izturēt šodien visuresošÄs popkultÅ«ras radÄ«to asimilācijas spiedienu. 
 
4. Glābšanas pasākumi.
4.a. Pašreizējie un nesenie elementa glābšanas pasākumi.
 
Suitu kopienas etnogrāfiskie ansambļi un deju kolektÄ«vi, bet pēdējā laikā arÄ« bērnu un jauniešu folkloras grupas un kolektÄ«vi, ir bijis veids, kā ilgu laiku ir mēģināts saglabāt un nodot no paaudzes paaudzē atsevišÄ·us suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma elementus. Tomēr suitu kopienas mērÄ·tiecÄ«gas aktivitātes, kas vērstas uz šÄ« mantojuma apzināšanu, izpēti, zināšanu un prasmju tālāknodošanu, jo sevišÄ·i ar formālās un neformālās izglÄ«tÄ«bas palÄ«dzÄ«bu un nemateriālā kultÅ«ras mantojuma ekspertu piesaisti, aizsākās tikai 2001. gadā ar biedrÄ«bas Etniskās kultÅ«ras centra „Suiti” izveidi.
 
2002. gadā pirmo reizi tika noorganizēta vasaras nometne suitu skolu jaunatnei kopienas tradÄ«ciju apguvei (vēlāk arÄ« 2005. un 2008.), kā prioritāti izvirzot kokles spēlesun tradicionālās suitu dziedāšanas apguvi. Šajās nometnēs un vasaras skolās nozÄ«mÄ«ga aktivitāte bija jauniešu tikšanās ar seno zināšanu nesējiem, amatniekiem un vēl dzÄ«vajiem suitu tradÄ«ciju praktizētājiem. Bērniem un jauniešiem ir liela interese par šÄdiem pasākumiem – 2008. gadā nometnē piedalÄ«jās 30 dalÄ«bnieki. Kokles spēles apmācÄ«bas process turpinās arÄ« 2008./2009. mācÄ«bu gadā.
 
Suitu kultÅ«ras popularizēšanai Latvijā un atpazÄ«stamÄ«bai starptautiskā mērogā kopš 2004. gada reizi trÄ«s gados (2004., 2007., 2010.) tiek organizēts Starptautisks burdona festivāls. Tajā piedalās gan suitu, gan arÄ« citu Latvijas reÄ£ionu un pasaules valstu vokālā un instrumentālā burdona tradÄ«ciju praktizētāji. LÄ«dzās koncertiem tiek rÄ«kotas meistarklases ar suitu un cittautu tradÄ«ciju demonstrējumiem, kā arÄ« semināri par nemateriālā kultÅ«ras mantojuma zināšanu un prasmju apguves un tālāknodošanas problēmām.
 
2007. gadā tika izveidots un kopš tā laika nemitÄ«gi tiek pilnveidots interneta portāls www.suitunovads.lv. Tā izveides mērÄ·is bija apkopot vienā, publiskā un ērti pieejamā vietā visplašÄko informācija par suitu kopienu, tās nemateriālās kultÅ«ras mantojumu, vēsturi un aktivitātēm. Pagaidām finansiālu iemeslu dēļ šÄ« informācija pieejama tikai latviešu valodā, taču ar laiku ir plānots daļu no šÄ« materiāla pārtulkot arÄ« angļu valodā. 
 
2007. gadā ir uzsākts darbs, lai piesaistÄ«tu valsts un starptautisko finansējumu Suitu kultÅ«ras pētniecÄ«bas centra izveidei Alsungā. To plānots izveidot vienā no nozÄ«mÄ«gākajiem suitu kultÅ«ras un vēstures pieminekļiem – Alsungas pilÄ«. Finansējums tiek piesaistÄ«ts arÄ« suitu kultÅ«ras dzÄ«vei nozÄ«mÄ«go Alsungas, Basu un JÅ«rkalnes tautas namu atjaunošanai.
 
Alsungas vidusskola ir iesaistÄ«jusies UNESCO Asociēto skolu projektā (2008. – 2010.). IesaistÄ«šanās mērÄ·is – apzināt suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma izpausmes un to praktizētājus. UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai, piesaistot pedagoÄ£ijas un nemateriālā kultÅ«ras mantojuma speciālistus un ar Valsts KultÅ«rkapitāla fonda atbalstu ir sagatavots „Metodisks materiāls vecāko klašu skolēniem un skolotājiem par nemateriālā kultÅ«ras mantojuma dokumentēšanu”. 
 
2008. gadā tika uzsākta arÄ« suitu tradicionālās amatniecÄ«bas – aušanas prasmju atjaunošana un apguve, izveidojot Alsungā nelielu aušanas darbnÄ«cu un iesaistot apmācÄ«bas procesā dažādus speciālistus – etnogrāfus un aušanas amata prasmju meistarus.
 
Pavisam 2008. gadā nemateriālā kultÅ«ras mantojuma saglabāšanas aktivitātēm ar suitu nevalstisko organizāciju palÄ«dzÄ«bu no valsts un starptautiskajiem finanšu avotiem ir piesaistÄ«ti 70000 EUR. Finansējuma trÅ«kums šodien ir galvenais šÄ·Ä“rslis šo organizāciju darbÄ«bas tālākai paplašināšanai. 
 
4.b. Plānotie glābšanas pasākumi.
 
Sadaļā izmantotie saīsinājumi:
 
EKC „Suiti” – Etniskās kultÅ«ras centrs „Suiti”
IZM – IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija
JVLMA – Jāzepa VÄ«tola Latvijas MÅ«zikas akadēmija
KM – KultÅ«ras ministrija
KRIIC – KultÅ«ras un radošÄs industrijas izglÄ«tÄ«bas centrs
LKA – Latvijas KultÅ«ras akadēmija
LU – Latvijas Universitāte
NKM – nemateriālais kultÅ«ras mantojums
NKMVA – Nemateriālā kultÅ«ras mantojuma valsts aÄ£entÅ«ra
UNESCO LNK – UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
VKKF – Valsts KultÅ«rkapitāla fonds
 
Suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai laikā lÄ«dz 2014. gadam ir plānots Ä«stenot pasākumus izglÄ«tÄ«bas (visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņos un veidos), kultÅ«ras, pētniecÄ«bas, kopienai nozÄ«mÄ«go kultÅ«ras pieminekļu atjaunošanas un suitu kultÅ«ras popularizēšanas, kā arÄ« kopienas ekonomisko dzÄ«ves apstākļu uzlabošanas jomās.
 
 
Nr.
Aktivitātes
Institūcijas
Budžets EUR
Īstenošanas laiks
Rezultāti
1.
MērÄ·is: sekmēt un nodrošināt suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu pirmsskolas, vispārējās, profesionālās ievirzes, interešu, un mūžizglÄ«tÄ«bas lÄ«menÄ«.
1.1.
Nodrošināt suitu tradicionālā instrumenta – kokles – spēles apguvi pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas sistēmā.
EKC „Suiti”,
Alsungas pirmsskolas iestāde,
Alsungas novada dome,
VKKF.
5000 katru gadu
2010 - 2014
Suitu sešgadÄ«gie bērni ir apguvuši tradicionālās kokles spēles iemaņas.
1.2.
Alsungas vidusskolas dalība UNESCO Asociēto skolu projektā.
Alsungas vidusskola,
UNESCO LNK,
EKC „Suiti”,
BiedrÄ«ba „Serde”,
Alsungas novada dome,
VKKF.
 
3000 katru gadu
2009 - 2010
Nemateriālā kultÅ«ras mantojuma speciālistu vadÄ«bā Ä«stenota folkloras ekspedÄ«cija, apzināti vēl nezināmi suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma izpausmju praktizētāji; iegÅ«tas pirmās iemaņas nemateriālās kultÅ«ras mantojuma apzināšanā un dokumentēšanā.
1.3.
Alsungas bērnu mÅ«zikas skolā izveidot un ieviest mācÄ«bu priekšmetu programmu „Tradicionālā mÅ«zikas instrumentu spēle”.
KM,
KRIIC,
NKMVA
JVLMA,
Alsungas mūzikas skola,
EKC „Suiti”,
Alsungas novada dome.
15 000
Sākot no 2009./2010.
mācību gada.
 
Suitu bērni un jaunieši apguvuši tradicionālās mÅ«zikas instrumentu spēles iemaņas; nodrošināta šo tradÄ«ciju pārmantošana un dzÄ«votspēja.
1.4.
Izveidot un ieviest suitu skolās mācÄ«bu priekšmetu „Suitu novada mācÄ«ba”.
IZM,
KM,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome, Alsungas vidusskola, Basu un Jūrkalnes pamatskola,
EKC „Suiti”,
VKKF.
30 000
Sākot no 2010./.2011
mācību gada.
 
Suitu bērni un jaunieši atbilstoši konkrētam vecuma posmam ir iepazinuši suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma daudzveidÄ«gās izpausmes un to praktizētājus.
1.5.
Suitu skolās atsevišÄ·u mācÄ«bu priekšmetu programmās – vēsturē, mājturÄ«bā, mÅ«zikā, valodas mācÄ«bā – integrēt suitu kultÅ«ras elementus.
 
IZM,
KM,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome, Alsungas vidusskola, Basu un Jūrkalnes pamatskola,
EKC „Suiti”.
20 000
 
Sākot no 2010./.2011
mācību gada.
 
EsošÄs mācÄ«bu programmas tiek izmantotas kā instrumenti, lai panāktu padziļināta suitu bērnu un jauniešu izpratne par lokālo kultÅ«ru, vēsturi, mÅ«ziku u.c. 
1.6.
Nodrošināt Alsungas un Basu bērnu un jauniešu folkloras kopu un deju kolektÄ«vu darbÄ«bu.
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
IZM
10 000 katru gadu
2009 - 2014
Nodrošināta labvēlÄ«ga vide un iespējas suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma izpausmju padziļinātai apguvei.
1.7.
Atbalstīt Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes etnogrāfisko ansambļu un deju kolektīvu darbību.
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
KM
10 000 katru gadu
2009 – 2014
Suitu etnogrāfiskie ansambļi un deju kolektÄ«vi aktÄ«vi piedalās Suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma saglabāšanā un pārmantošanā.
1.8.
Organizēt izglÄ«tojošus seminārus plašÄkai sabiedrÄ«bai, iesaistot tajos esošos suitu tradÄ«ciju praktizētājus.
EKC „Suiti”,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome.
 
5000 katru gadu
2009 – 2014
Suitu kopiena iepazinusi suitu vēsturi, tradÄ«cijas; apzināti un piesaistÄ«ti interesenti turpmākā suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma izpausmju izpētē un apguvē.
1.9.
Organizēt vasaras nometnes suitu bērniem un jauniešiem, lai ieinteresētu viņus lokālo tradÄ«ciju apguvē (kokles, stabules spēle, tradicionālā dziedāšana, mutvārdu folklora, tradicionālā amatniecÄ«ba, ēdienu gatavošana).
EKC „Suiti”,
JVLMA,
LU,
LFK,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF.
7000 katru gadu
2009 - 2014
Suitu bērni un jaunieši var iesaistÄ«ties padziļinātā suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma dažādu izpausmju apguvē.
2.
MērÄ·is: nodrošināt pasākumus suitu izzÅ«došo un apdraudēto tradÄ«ciju vai to elementu atjaunošanā, apguvē, tālāknodošanā un popularizēšanā.
2.1.
Atjaunot un iedzÄ«vināt suitu kopienā senās vasaras saulgriežu tradÄ«cijas.  
EKC „Suiti”,
LFK,
NKMVA,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF.
 
3000 katru gadu
2009 - 2014
ArhÄ«vos esošÄ informācija (pieraksti, video, audio) ir apkopoti, suitu kopienā pakāpeniski tiek atjaunotas senās Jāņu svinēšanas tradÄ«cijas.
2.2.
Atjaunot un iedzÄ«vināt seno kāzu tradÄ«cijas mÅ«sdienu kāzās suitu kopienā. 
EKC „Suiti”,
LFK,
Valsts arhīvs, Valsts kino-foto-fono arhīvs,
NKMVA,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF,
Suitu kāzu fonds.
 
15 000 katru gadu
2009 - 2014
Ir apkopota arhÄ«vu krātuvēs un muzejos esošÄ informācija par senajiem kāzu rituāliem, ir izveidots Ä«pašs Suitu kāzu fonds tradicionālo kāzu finansiālai atbalstÄ«šanai, senie suitu kāzu rituāli pakāpeniski atgriežas kāzu norisē Suitu novadā.  
2.3.
Atjaunot suitu tradicionālā tautas tērpa izgatavošanu suitu kopienā un veicināt šo tērpu valkāšanu.
EKC „Suiti”,
etnogrāfi,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF.
15 000 katru gadu
2010 - 2014
ArhÄ«vos un muzejos esošÄ ar suitu tautas tērpiem saistÄ«tā informācija ir apkopota, ir organizēti mācÄ«bu semināri ar tautas tērpu izgatavošanu saistÄ«to prasmju atjaunošanai un pārmantošanai, suitu kopienā atkal notiek tradicionālā tautas tērpu izgatavošana.
2.4.
Organizēt apmācÄ«bas dÅ«duspēles un to izgatavošanas apguvei.
EKC „Suiti”,
NKMVA,
VKKF.
10 000 katru gadu
2010 - 2014
Atjaunota suitu teritorijā izzudusÄ« dÅ«du spēles un izgatavošanas tradÄ«cija.
2.5.
Izveidot suitu tradicionālās mūzikas lauku kapelu un atbalstīt tās darbību.
EKC „Suiti”,
NKMVA,
JVLMA,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF.
5000 katru gadu
2010 - 2014
Atjaunota izzudusÄ« suitu tradicionālās muzicēšanas tradÄ«cija.
3.
MērÄ·is: sekmēt suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma apzināšanu, izpēti un popularizēšanu
3.1.
Organizēt lauka pētÄ«jumus suitu kultÅ«ras apzināšanai un izpētei
JVLMA,
LKA,
LU,
LFK,
EKC „Suiti”
10 000 katru gadu
2010 – 2014.
Regulāri un metodiski pētÄ«tas suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma izpausmes un to praktizētāji.
3.2.
Fiksēt Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā suitu kopienas nemateriālās kultūras mantojuma izpausmes vai to elementus un praktizētājus.
EKC „Suiti”,
Pētniecības iestādes, augstskolas,
NKMVA,
KM,
VKKF.
EsošÄ valsts budžeta ietvaros
2009 - 2014
Informācija par suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma izpausmēm un to praktizētājiem ir fiksēta un pieejama plašÄkai sabiedrÄ«bai. 
3.3.
Datorizēt Alsungas, JÅ«rkalnes un Gudenieku draudzes reÄ£istrus (dzimšana, laulÄ«bas, miršana).
EKC „Suiti”,
VKKF.
 
7000 katru gadu
2009 – 2014
Dzimšanas, miršanas un laulÄ«bu reÄ£istru dati par suitu kopienu kopš 1690. gada ir publiski pieejami lasÄ«šanai ērtā formā.
3.4.
Digitalizēt suitu kopienā pierakstÄ«tās tautas dziesmas un to variantus.
EKC „Suiti”,
VKKF.
 
5000 katru gadu
2010 – 2014
Publiski pieejamas 52000 suitu tautas dziesmas un to varianti.
3.5.
Apzināt, apkopot un kartografēt suitu kultÅ«rtelpā saglabājušos vietvārdus.
EKC „Suiti”,
V/A “Latvijas Ä¢eotelpiskās informācijas aÄ£entÅ«ra”,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novadu domes,
VKKF.
10 000
2010. – 2014.
Nodrošināta suitu vietvārdu saglabāšana un izmantošana publiskajā telpā.
3.6.
Sagatavot un izdot grāmatas suitu valodā.
 
EKC „Suiti”
Valodas zinātniskās institūcijas,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF.
10 000 katru gadu
2010 – 2014
Fiksēti suitu valodas praktizētāji; sekmēta suitu valodas saglabāšana un popularizēšana.
3.7.
Sagatavot un izdot grāmatu „Suitu valodas gramatika”.
EKC „Suiti”,
Valodas zinātniskās institūcijas,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF.
20 000
2012 – 2014
Fiksēti suitu valodas gramatikas principi; sekmēta suitu valodas pētniecÄ«ba un saglabāšana.
3.8.
Izdot suitu kopienas mēnešrakstu, nodrošināt tajā publikācijas suitu valodā.
EKC „Suiti”,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome.
8000 katru gadu
2009 - 2014
Nodrošināta aktuālas informācijas aprite suitu valodā, kopienā uzlabotas šÄ«s valodas zināšanas un tā pamazām atgriežas dzÄ«vajā vidē. 
3.9.
Turpināt suitu kopienas interneta mājas lapas www.suitunovads.lv attīstību.
BiedrÄ«ba „Suitu novads”, Alsungas, KuldÄ«gas un Ventspils novada dome.
5000 katru gadu
2009 - 2014
Nodrošināta ērta plašÄkas sabiedrÄ«bas informēšana par suitu kopienu un tās kultÅ«ras mantojumu.
3.10.
Izveidot dokumentālo filmu par suitu kopienas nemateriālās kultūras mantojumu.
EKC „Suiti”,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF
15 000
2011
Ir lieliska iespēja uzskatāmi demonstrēt suitu kultÅ«ras mantojuma bagātÄ«bas gan pašas kopienas locekļiem, gan plašÄkai publikai. 
3.11.
Organizēt Suitu tautas mākslas svētkus.
EKC „Suiti”,
NKM V/A,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF
15 000 katru gadu
2009 - 2014
Sekmēta suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma izpausmju popularizēšana, sabiedrÄ«bas informēšana.
3.12.
Organizēt Starptautisko burdona festivālu
EKC „Suiti”,
KM,
NKM V/A,
Alsungas, KuldÄ«gas un Ventspils novada dome,
VKKF.
60 000
2010. un
2013.
Starptautiskā līmenī popularizēta suitu kultūra.
4.
MērÄ·is: nodrošināt suitu kopienai nozÄ«mÄ«gu kultÅ«ras un vēstures pieminekļu atgÅ«šanu un atjaunošanu suitu NKM saglabāšanas un popularizēšanas aktivitātēm
4.1.
Uzsākt Alsungas viduslaiku pils atjaunošanu Suitu kultÅ«ras pētniecÄ«bas centra ierÄ«košanai.
 
 
BiedrÄ«ba „Suitu novads”,
EKC „Suiti”,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
ES finansējums.
 
1 000000
2010 - 2014
Izveidots Suitu kultÅ«rtelpas arhÄ«vs, kurā tiek apkopoti ar suitiem saistÄ«tie pieraksti, pētÄ«jumu, filmas, u.c. materiāli, šis arhÄ«vs bÅ«s daļa no Suitu kultÅ«ras pētniecÄ«bas centra, kurš galvenokārt nodarbosies ar zinātnes, izglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras aktivitātēm, daļu no šÄ« centra veidos arÄ« pastāvÄ«gā ekspozÄ«cija par Suitu kultÅ«rtelpu.
4.2.
Atpirkt rakstnieka Pētera Upenieka dzimtās mājas „Lienoti” un tur ierÄ«kot brÄ«vdabas muzeju, sekmējot suitu tradicionālā dzÄ«ves veida aktualizēšanu.
EKC „Suiti”,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
ES finansējums.
100 000
2011 - 2014
Izveidots brÄ«vdabas muzejs, kurā ir nodrošināta suitu tradicionālās zemkopÄ«bas un zvejniecÄ«bas dzÄ«ves veida saglabāšana un popularizēšana.
4.3.
Atjaunot Biržu un JÅ«rkalnes tautas namu kā vietējos centrus suitu nemateriālā kultÅ«ras mantojuma zināšanu un prasmju apguves un popularizēšanas aktivitātēm.
Kuldīgas un Ventspils novada dome,
ES finansējums.
 
400 000
2009 – 2012
Ir atjaunoti svarÄ«gi suitu kultÅ«ras dzÄ«ves centri kā vietas suitu NKM izpausmju apguvei un   popularizēšanai.
5.
MērÄ·is: Nodrošināt Suitu kultÅ«rtelpas saglabāšanu ilgtermiņā.
5.1.
Izstrādāt valsts programmu „Suitu kultÅ«rtelpas saglabāšana”.
KM sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām,
EKC „Suiti”,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
VKKF,
ES finansējums.
300 000 katru gadu
 
2012 - 2014
 
PiešÄ·irts finansiāls atbalsts suitu kultÅ«ras telpas saglabāšanas ilgtspējai.
5.2.
Asfaltēt autoceļa posmu Alsunga – Miltiņu krustojums Ä£eogrāfiski nomaļo Basu un Gudenieku suitu lÄ«dzdalÄ«bas suitu kopienas aktivitātēs uzlabošanai. 
Satiksmes ministrija, Alsungas un Kuldīgas novada dome,
ES finansējums.
 
2 000000
2012. – 2014.
Noasfaltēts 7 km garš ceļa gabals, nodrošinot Ä£eogrāfiski nomaļo Basu un Gudenieku suitu vienlÄ«dzÄ«gas iespējas piedalÄ«ties suitu kopienas kopÄ«gajās kultÅ«ras saglabāšanas u.c. aktivitātēs.
5.3.
AtbalstÄ«t suitu dievnamu restaurāciju. 
KM,
Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,
ES fondi. 
 
20 000 katru gadu
2010 - 2014
Uzsākta suitu dievnamu kā mākslinieciski un vēsturiski vērtÄ«gu celtņu atjaunošana.
 
4.c. Valstu, kopienu, grupu un indivÄ«du paveiktais. 
 
Kopš 1999. gada Latvijā darbojas Valsts KultÅ«rkapitāla fonds (VKKF), kura mērÄ·is – atbalstÄ«t sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vas kultÅ«ras jomā. VKKF prioritātes nemateriālās kultÅ«ras mantojuma jomā ir materiālu dokumentēšana, izpēte, publicēšana un izglÄ«tÄ«ba. ArÄ« suitu kopiena saviem projektiem regulāri iegÅ«st VKKF finansiālu atbalstu.
 
Suitu kopienas etnogrāfiskie ansambļi saņem valsts mērÄ·dotāciju to vadÄ«tāju darba samaksai (nodrošina KultÅ«ras ministrija).
 
2004. gadā Latvija ir pievienojusies UNESCO Konvencijai par nemateriālās kultÅ«ras mantojuma saglabāšanu. Konvencijā paredzēto saistÄ«bu izpildi koordinē Latvijas Republikas KultÅ«ras ministrija.
 
2006. gadā J.VÄ«tola Latvijas MÅ«zikas akadēmijā tika nodibināta EtnomuzikoloÄ£ijas klase, kuras studenti suitu kopienā veic regulārus lauka pētÄ«jumus un Ä«steno suitu kultÅ«ras popularizēšanas aktivitātes. Šajos pētÄ«jumos piedalās arÄ« Latvijas Universitāte un Latvijas KultÅ«ras akadēmija.
 
2008. gadā Latvijas valdÄ«ba ir apstiprinājusi koncepciju „Par Latvijas nemateriālās kultÅ«ras mantojuma saglabāšanu”, lai izveidotu normatÄ«vo un organizatorisko sistēmu Latvijas nemateriālās kultÅ«ras mantojuma saglabāšanai.
 
2008. gadā Nemateriālās kultÅ«ras mantojuma valsts aÄ£entÅ«rai (www.nkmva.gov.lv) tika paplašinātas funkcijas uzdodot tai gan nemateriālās kultÅ«ras mantojuma saglabāšanu un attÄ«stÄ«šanu, gan arÄ« Latvijas nemateriālās kultÅ«ras mantojuma saraksta izveidi.
 
2008. gadā Latvijas kultÅ«ras ministre izveidoja ekspertu grupu, kura apzināja Latvijas kultÅ«rai nozÄ«mÄ«go vērtÄ«bu sarakstu. Šajā sarakstā kā nozÄ«mÄ«gs elements ir iekļauta arÄ« suitu kultÅ«rtelpa.
 
ŠobrÄ«d bērnu mÅ«zikas un mākslas skolās tiek sekmēta tādu izglÄ«tÄ«bas vai mācÄ«bu priekšmetu programmu izveide, kas nodrošinātu lokālo tautas tradÄ«ciju apguvi jaunākās paaudzes vidÅ«. Pirmā skola, kurā mācÄ«bu priekšmeta „Tradicionālie mÅ«zikas instrumenti” ieviešana plānota 2009. gada septembrÄ«, ir Alsungas bērnu mÅ«zikas skola.
 
PašvaldÄ«bas nodrošina atalgojumu suitu etnogrāfisko ansambļu un deju kolektÄ«vu vadÄ«tājiem, nodrošina tos ar telpām, kā arÄ« nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā apmaksā transporta un uzturēšanās izdevumus. PašvaldÄ«bas sniedz arÄ« finansiālu atbalstu dažādām suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma saglabāšanas aktivitātēm un suitu kopienas nevalstiskajām organizācijām. 
 
2001. gadā, kopā apvienojoties aktÄ«vākajiem suitu kopienas pārstāvjiem, pieaicinot arÄ« vietējās trÄ«s pašvaldÄ«bas, tika nodibināts Etniskās kultÅ«ras centrs „Suiti”,kura mērÄ·is – sekmēt suitu novada kā etniskas kopienas apzināšanu un suitu kultÅ«rvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, aizsargāšanu un lÄ«dzsvarotu attÄ«stÄ«bu. Pateicoties centra darbÄ«bai, sadarbÄ«bā ar valsti, pašvaldÄ«bām un citiem sadarbÄ«bas partneriem, ir Ä«stenoti vairāki ilgtermiņa projekti suitu nemateriālās kultÅ«ras mantojuma saglabāšanai. Kā galvenie minami:
 
a) Starptautiskais burdona festivāls;
b) ikgadējie Tautas mākslas svētki;
c) vasaras skola suitu kopienas skolas vecuma bērniem;
d) aušanas darbnÄ«ca Alsungā;
e) kokles spēles mācÄ«bas skolas vecuma bērniem;
f) pieteikuma (nominācijas) sagatavošana UNESCO.
 
2007. gadā tika nodibināta biedrÄ«ba „Suitu novads”.  Tās darbÄ«ba, cita starpā ir saistÄ«ta ar suitu kopienas publisku aktivitāšu organizēšanu, suitu kultÅ«ras mantojuma apzināšanu un popularizēšanu interneta vidē (www.suitunovads.lv)un plašsaziņas lÄ«dzekļos.
 
5. Kopienas iesaistÄ«šanās un piekrišana (Kritērijs U.4).
5.a. Kopienu, grupu un indivÄ«du piedalÄ«šanās.
 
Diskusija par šÄ«s nominācijas sagatavošanu aizsākās 2007. gadā kā nevalstisko organizāciju aktivitāte. Šajā procesā kopš paša sākuma bijusi iesaistÄ«ta biedrÄ«ba Suitu novads un Etniskās kultÅ«ras centrs „Suiti”. Tika nodibināti kontakti ar biedrÄ«bu Kihnu kultÅ«ras telpa Igaunijā, Latvijas KultÅ«ras ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. 2007. gada oktobrÄ« notika pirmais izpētes brauciens uz Kihnu salu (iekļauta UNESCO sarakstā 2003. gadā). 
 
Lai panāktu aktÄ«vāku sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanos diskusijā par suitu kultÅ«rtelpas izvirzÄ«šanu uz UNESCO vērtÄ«bu sarakstu, kam ir nepieciešama neatliekama glābšana, 2008. gada jÅ«lijā tika sarÄ«kots daudz plašÄks izpētes brauciens. Tajā piedalÄ«jās suitu kopienas locekļi, pašvaldÄ«bu un vietējās preses pārstāvji. Brauciena laikā Igaunijā tika apmeklēta Kihnu un setu kopiena. Alsungas pašvaldÄ«ba jau pirms brauciena, bet Gudenieku un JÅ«rkalnes pašvaldÄ«bas drÄ«z pēc šÄ« brauciena pieņēma vienbalsÄ«gu lēmumu par atbalstu suitu kultÅ«rtelpas virzÄ«bai uz UNESCO. 
 
Lai iesaistÄ«tu iespējami lielāku ieinteresēto kopienas iedzÄ«votāju skaitu lēmuma pieņemšanā, biedrÄ«ba Etniskās kultÅ«ras centrs „Suiti” 2008. gada augustā Alsungā sarÄ«koja kopienas iedzÄ«votāju sapulci, kurā Latvijas KultÅ«ras ministrijas pārstāvju klātbÅ«tnē ap 70 cilvēku pieņēma vienbalsÄ«gu lēmumu uzsākt suitu kultÅ«rtelpas izvirzÄ«šanas procesu. Ar atbalsta vēstuli 2008. gada septembrÄ« šo lēmumu apstiprināja arÄ« Latvijas kultÅ«ras ministre Helēna Demakova. No tā brīža arÄ« tika uzsākts darbs pie nominācijas faila sagatavošanas un naudas piesaistes ar to saistÄ«to izdevumu finansēšanai. 
 
2009. gada februārÄ« biedrÄ«ba Etniskās kultÅ«ras centrs „Suiti” kopā ar Latvijas KultÅ«ras ministriju sarÄ«koja vēl vienu kopienas iedzÄ«votāju sapulci. Tajā tika apspriesta Suitu kultÅ«rtelpas glābšanas pasākumu programma četriem gadiem. Apmēram 60 iedzÄ«votāji, strādājot darba grupās, izveidoja nepieciešamo glābšanas pasākumu plānu tālākai iekļaušanai programmā. 
 
5.b. BrÄ«va, iepriekšÄ“ja un informēta piekrišana.
 
Suitu kopiena savu brÄ«vu, iepriekšÄ“ju un informētu piekrišanu nodemonstrēja kopienas sapulcē 2008. gada 17. augustā, Alsungā. Visi sapulces dalÄ«bnieki (piedalÄ«jās ap 70 cilvēku), atklāti balsojot, vienbalsÄ«gi apstiprināja lēmumu izvirzÄ«t Suitu kultÅ«rtelpu iekļaušanai UNESCO sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Lai kopienas pārstāvji varētu saņemt kompetentas atbildes uz saviem jautājumiem, 17. augusta sanāksmē tika uzaicināti un piedalÄ«jās arÄ« KultÅ«ras ministrijas pārstāvji.  
 
Lai nodrošinātu suitu kopienas pienācÄ«gu informētÄ«bas lÄ«meni pirms šÄ« lēmuma pieņemšanas, 2008. gada 18., 19. un 20. jÅ«lijā tika organizēts izpētes brauciens uz Igauniju.  Braucienu 31 cilvēka grupai, kura laikā tika apmeklēta Kihnu sala un Setu zeme, finansēja Alsungas pašvaldÄ«ba. 
 
2008. gada jÅ«nijā un jÅ«lijā arÄ« visu triju suitu pašvaldÄ«bu vēlētie pārstāvji (pagastu padomes) pieņēma vienbalsÄ«gu lēmumu atbalstÄ«t Suitu kultÅ«rtelpas izvirzÄ«šanu. 
 
5.c. Elementa pieejamÄ«bu regulējošÄs paražu prakses respektēšana.
 
Suitu kultÅ«rtelpas izvirzÄ«šana un iekļaušana, kā arÄ« plānotie glābšanas pasākumi tika izstrādāti ciešÄ sadarbÄ«bā ar suitu kopienas pārstāvjiem un nekādā veidā nav pretrunā pastāvošajai paradumu praksei, kas regulē jebkādu suitu kultÅ«rvēsturiskā mantojuma aspektu pieejamÄ«bu. 
 
6. Iekļaušana priekšsarakstā (Kritērijs U.5)
 
Latvija vēl nav pabeigusi Nemateriālās kultÅ«ras mantojuma priekšsaraksta izveidi atbilstoši Konvencijas 11. un 12. Punktiem, bet pašlaik notiek darbs pie tā izveides, ko plānots pabeigt 2010. gadā. Tomēr jau šobrÄ«d ir skaidrs, ka suitu kultÅ«rtelpa kā unikāla parādÄ«ba Latvijas kultÅ«ras mantojumā bÅ«s svarÄ«ga šÄ« priekšsaraksta sastāvdaļa.
 
7. Dokumentācija.
7.a. Nepieciešamā papildus dokumentācija.
 
 
Saskaņā ar definētajiem nosacÄ«jumiem, šai nominācijai ir pievienoti sekojoši materiāli: 
 
a)      rediģēta 10 minÅ«šu gara videofilma Nosargāt gadsimtus, kas raksturo suitu kultÅ«rtelpu;
 
b)      desmit nesen uzņemtas fotogrāfijas:
 
Fotogrāfija 01 – Sena pÅ«ra lāde ir svarÄ«gs Suitu kāzu tradÄ«ciju elements.
Fotogrāfija 02 – TradÄ«ciju tālāknodošana Alsungas aušanas darbnÄ«cā.
Fotogrāfija 03 – Tā vēl joprojām top labākā suitu maize. 
Fotogrāfija 04 – ŠÄdi koka krusti ir neatņemam suitu ainavas sastāvdaļa. 
Fotogrāfija 05 – Meteņu svinēšana iezÄ«mē aukstās un tumšÄs ziemas beigas. 
Fotogrāfija 06 – Prieka un trokšÅ†a Jāņos nekad nevar bÅ«t par daudz.  
Fotogrāfija 07 – Kad jaunie suiti pabeidz skolu, tiem ir jāizšÄ·iras, kurp doties tālāk.
Fotogrāfija 08 – Vai šie suitu bērni turpinās senās tradÄ«cijas?
Fotogrāfija 09 – Šo nelielo altāri Gudenieku baznÄ«cā drÄ«kst nest tikai sievietes. 
Fotogrāfija 10 – JÅ«rai vienmēr ir bijusi svarÄ«ga loma suiti dzÄ«vē. 
 
7.b. Atteikšanās no tiesÄ«bām vai arÄ« Radošo kopienu licence. 
 
Pieteikumam pievienoti divi dokumenti par atteikšanos no tiesÄ«bām uz DVD filmu par labu UNESCO un viens dokuments par nominācijai pievienotajām fotogrāfijām. 
 
7.c. Papildus informatÄ«vie resursi.
 
Internetā: www.suitunovads.lv

Publicētos avotos: 
"Suitu identitāte", rakstu krājums JanÄ«nas KursÄ«tes redakcijā, "LU akadēmiskais apgāds", RÄ«gā 2005. g., 175 lpp.
"Balandnieki", priestera Pētera Upenieka atmiņu zÄ«mējumi, "Madris", RÄ«gā 2005. g., 760 lpp. 
"Dziesminiece Veronika Porziņģe", Dace Nasteviča, "Preses nams", Rīgā 1999. g., 312 lpp.
"Gudenieku tautiskās dziedāšanas tradÄ«cijas", SkaidrÄ«te Daugule, "Preses nams", RÄ«gā 1994. g., 14 lpp.
"Suitu pūrs", sastādījis Ervins Vēveris, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, "Avots", Rīgā 1991. g., 160 lpp.
"Senās suitu kāzas un Ä·ekatas", J. Šperliņš prof. P. Šmita redakcijā, "Latviešu folkloras krātuve", RÄ«gā 1937.g., 161 lpp.
"Latvju raksti" 1. sējums, Alšvanga, M. Siliņš, RÄ«gā 1931. g., 1.-56. lpp.

"Novadu tērpi" II daļa, Kuldīga, Ventspils, Alsunga, Elga Kivicka un Adolfs Karnups, "Latvijas lauksaimniecības kamera", Jelgavā 1938. g., 36 lpp.

"Latviešu tautas tērpi, raksti, izšÅ«šana", Maruta Grasmane, apgāds "Rasa ABC", RÄ«gā 2002, 290 lpp.

"Latviešu tautas tērpi, II Kurzeme", ZÄ«le Bremze, Velta Rozenberga, Ilze Ziņģīte, "Jāņa sēta", RÄ«gā 1997, 398 lpp. 
"Kurzemes viduslaiku pilis", G. Erdmanis, "Zinātne", Rīgā 1989, 160 lpp.
"Kurzemes baroka tēlniecība", Elita Grosmane, "Jumava", Rīgā 2002, 288. lpp.

8. Kontaktinformācija.
8.a. IesniedzošÄ dalÄ«bvalsts.
 
Latvijas Republika.
 
8.b. Kontaktpersona korespondencei.
 
Grigorijs Rozentāls,
valdes priekšsēdētājs
BiedrÄ«ba Etniskās kultÅ«ras centrs „Suiti”
Ziedulejas iela 1, Alsunga, LV-3306, Latvija
Tālrunis: +371 2919 6396
 
8.c. IesaistÄ«tā kompetentā organizācija.
 
BiedrÄ«ba Etniskās kultÅ«ras centrs „Suiti”
Ziedulejas iela 1, Alsunga, LV-3306, Latvija
Tālrunis: +371 2919 6396
 
8.d. IesaistÄ«tās kopienas organizācijas vai pārstāvji.
 
Biedrība Suitu Novads
DÄ«Ä·enieki, Alsungas pagasts, LV-3306
Tālrunis: +371 6335 2628
 
Alsungas pagasta padome
Pils iela 1, Alsunga, LV-3306
Tālrunis: +371 6335 1342
E-pasts: dome@alsunga.lv
 
Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu draudze
Skolas iela 1, Alsunga, LV-3306
Tālrunis: +371 2632 6253
E-pasts: anriii@inbox.lv
 
9. Paraksts dalÄ«bvalsts uzdevumā.