Izdrukāts no: http://www.suitunovads.lv/lv/vesture//

Vēsture

Suitu novads jau sirmā senatnē ir bijis biezi apdzÄ«vots. Par to liecina gan Leiškalnu (Todaižu) pilskalns, gan arÄ« daudz mazākais Dižgabalkalns (Alsungas pilskalns).  Jau pirms vācu ierašanās Alšvanga ir bijusi pils ar savu novadu un piederējusi pie kuršu Bandavas zemes. KultÅ«ras slānis Dižgabalkalnā sasniedz pat divu metru biezumu. Tas gan esot 2. pasaules kara laikā stipri bojāts. Dižgabalkalna augstums ir 8 - 10 metri, bet izmēri 22 x 54 metri.  ArÄ« Alsungas ordeņpils teritorijā veiktie arheoloÄ£iskie izrakumi liecina par pirmskristietÄ«bas perioda kultÅ«ras slāni šajā vietā. 

LÄ«dz 1930. gadiem ikdienā tika lietots vēsturiskais Alsungas nosaukums „Alšvanga”. ModÄ«gā vēlmē „latviskot” Ä£eogrāfiskos nosaukumus 30. gados tika radÄ«ts tā laika valodniekiem pieņemamāks variants „Alsunga” kurš pastāvēja paralēli „Alšvangai” lÄ«dz pat 1950. gadam, kad ar Alsungas rajona izveidi vecais nosaukums tika izņemts no oficiālas aprites.  Šeit mēs lietosim abus nosaukumus atkarÄ«bā no apskatāmā vēstures perioda.

Vārds „Alšvanga” pirmo reizi tika pieminēts 1230. gada 28. decembra pāvesta vicelegāta Alnas BalduÄ«na lÄ«gumā ar kuršiem, saskaņā ar kuru kurši apņēmās pāriet kristÄ«gajā ticÄ«bā, apgādāt atsÅ«tÄ«tos baznÄ«ckungus, maksāt nodevas, piedalÄ«ties aizsardzÄ«bas un uzbrukuma karos pret pagāniem. Par to kuršiem tika apsolÄ«ta brÄ«vÄ«ba, kamēr vien tie neatkritÄ«s no katoļu baznÄ«cas. Kurzemei tiek iecelts bÄ«skaps ar sēdekli Klaipēdā. Kuršu zemes saskaņā ar šo 1232. gada 11. februārÄ« pāvesta Gregorija IX apstiprināto lÄ«gumu nonāca tiešÄ Romas pāvesta aizbildniecÄ«bā. Viens šÄ« lÄ«guma eksemplārs šobrÄ«d glabājas Vatikāna arhÄ«vā. Bez Alšvangas (Aliswanges) tajā  vēl minēta Thargolara, Osua, Langis, Venelis, Normis, Kiemala, Plugawas, Sarnitus, Riwa, Saceze, Edualia, Ardus un Alostantochos.

Valodnieki uzksata, ka senais Alšvangas nosaukums patiesÄ«bā sastāv no diviem vārdiem: Alš-vanga. To izcelsmi var saistÄ«t gan ar senprÅ«šu, gan ar lÄ«biešu valodu. Pirmais vārds ir sensenā forma no tagadējā vārda „alksnis”, senāk „alsis”. Mums radniecÄ«gajā prÅ«šu valodā „alš” nozÄ«mē „koks”. Ar to saskan slāvu „oļša”, poļu „oļša” un senvācu „else”. LÄ«biski „all, alli, alliz” nozÄ«mē „apakš, lejup”. Otrais vārds „vanga” šodien vairs netiek lietots, bet ir saglabājies lietuviešu un prÅ«šu valodās, kur nozÄ«mē pļavu, purvu, lÄ«dumu. LÄ«biešu valodā par vangu (vang) sauc upes malu, upes līču pļavu vai arÄ« mitru meža līča pļavu. 

Pastāv arÄ« Pētera Upenieka 1928. gadā žurnālā "Sauleite" minētais nostāsts, ka vāciešiem ienākot Alšvangas bajāri esot atrasti alu dzerot un tāpēc pils esot ieguvusi nosaukumu ar vācu galotni "ung - Alsunga".  Vēlāk vācieši esot šo vārdu pārmainÄ«juši vēl vairāk pēc savas mēles un nosaukuši par Alšvangu.  

Alsungai blakus esošÄ Almāle varētu bÅ«t cēlusies no lÄ«biskā „almal”, kas nozÄ«mē „mazs”. Burtiski tulkojot – mazā muiža. Uzskata, ka vēl 14. gadsimtā Alsungas apvidus nav bijis pārlatviskots un te pamatā lietota lÄ«biešu valoda, kas joprojām ir saglabājusies virknē Ä£eogrāfisko nosaukumu un māju vārdu, kā arÄ« suitu  valodas (dialekta) vārdos un gramatikā.

AttiecÄ«bā uz Gudeniekiem, lietuviešu „gudas” un prÅ«šu „gudde” nozÄ«mē „mežs”. RespektÄ«vi, Gudenieki var bÅ«t tulkojami kā „mežinieki”. Vārds „gudi” bieži parādās vietvārdos Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā. Grodņas apgabala Ostroveckas rajonā pat ir „Gudeniki”. Lietuvā nereti par gudiem apzÄ«mēti cilvēki, kas dzÄ«vo uz austrumiem, mežainākos apvidos. Otra nozÄ«me, ar kuru saista vārdu „gudi” ir goti, kas lÄ«dz mÅ«su ēras 2. gadsimtam apdzÄ«voja Austrumpoliju un Dienvidlietuvu. Vārds „gudi” (lietuviski „gudai”) varētu bÅ«t sākotnēji lietots gotu tautas apzÄ«mēšanai un ar laiku transformējies par vārdu, kuru lieto jebkuru cilvēku apzÄ«mēšanai, kas runā svešÄ, nesaprotamā valodā. 

Īpaši daudzus nosaukumus savā mūžā ir piedzÄ«vojusi mÅ«sdienu JÅ«rkalne.  Viduslaikos bez oficiālā nosaukuma "Fēliksberga"(laimÄ«gais kalns), tā ir bijusi dēvēta arÄ« par Jorenceļu, Lejas ciemu un PilsberÄ£i.  Dažādiem nosaukumiem punkts tika pielikts tikai 1925. gadā, kad ciematu un pagastu oficiāli nodēvēja par JÅ«rkalni.  Nelatvisko Fēliksbergas nosaukumu saista ar šeit vētras laikā pēc kuÄ£a avārijas izdzÄ«vojušo kapteini, kurš pateicÄ«bā par savu izglābšanos ir uzbÅ«vējis jÅ«ras krastā nelielu koka kapellu.  

1234. gada 9. februārÄ« Alnas BalduÄ«ns tiek atcelts no legāta amata. Viņa vietā nāk agrākais Modēnas bÄ«skaps Vilhelms. 1245. gada 7. februārÄ« tiek nolemts, ka pēc Kursas iekarošanas tās sadalē tiks pielietots Livonijas ordenim labvēlÄ«gais PrÅ«sijas sadales princips – 2/3 zemju ordenim, bet 1/3 daļa zemju bÄ«skapam. 

1253. gada 4. aprÄ«lÄ« Kursa ir jau iekarota un starp Livonijas ordeni un Kurzemes bÄ«skapu tiek noslēgts zemes sadalÄ«šanas lÄ«gums, kurā Alšvanga (Alisvangen) ir minēta kā Livonijas ordenim piešÄ·irtās zemes un tautas daļa. LÄ«gumu paraksta Livonijas ordeņa mestrs Sainas Eberhards un Kurzemes bÄ«skaps Heinrihs. Ar šo lÄ«gumu kļūst skaidrs, ka nekādu palÄ«dzÄ«bu no pāvesta kurši nesaņems.

1298. gadā Kurzemes bīskapi pārceļ savu rezidenci no Klaipēdas uz Pilteni.

1338. gadā pirmo reizi kā Basses minēti Basi (Bassen) aprakstā, kurā Kurzemes bÄ«skaps Johans un Livonijas ordeņa mestrs Eberhards Munheims precizē 1253. gada lÄ«gumā noteiktās robežas starp Alšvangu un Ēdoli.

1341. gadā saskaņā ar ziņojumiem ordeņa mestram par stāvokli komturijā, KuldÄ«gas komturam Alšvangā ir nocietināta mÅ«ra māja (ein festes haus), kas varētu bÅ«t celta neilgi pirms šÄ« gada. Alšvangas muižā šajā gadā plosās lopu sērga, staļļos ir 40 ķēves un 12 šÄ« gada kumeļu.

1372. gadā Alšvangā uzcelta četrstÅ«raina akmens pils, kurā tiek nometināts KuldÄ«gas komturam padots firsts. Pils austrumu korpuss tiek izmantots dzÄ«vošanai, bet dienvidu korpuss saimniecÄ«bas vajadzÄ«bām.  Divi torņi ir piebÅ«vēti vēlāk.  Par ziemeļaustrumu torņa celšanas laiku tiek uzskatÄ«tas 14. gadsimta beigas, 15. gadsimta sākums.  Sākumā tornim ir bijuši tikai divi virszemes stāvi un tas ir bijis vienādā augstumā ar pils Austrumu korpusu. 

Tikai tad, kad Dienvidu korpusa otrais stāvs jau bija izbÅ«vēts visā garumā, pie tā dienvidrietumu stÅ«ra 16. gadsimtā tika uzbÅ«vēts pils otrs tornis.  Tam ir bijuši trÄ«s stāvi, t.i. par vienu vairāk, nekā tam pieguļošajam pils Dienvidu korpusam.   AcÄ«mredzot, pils iedzÄ«votāji uzskatÄ«ja, ka viņu drošÄ«bu vairāk garantē tornis pie Austrumu korpusa, nevis dienvidrietumu tornis, tāpēc vienlaikus ar pēdējo, uzcelti vēl divi stāvi arÄ« pils ziemeļaustrumu tornim tā, ka nu tas jau bija par diviem stāviem augstāks nekā pils dzÄ«vojamais korpuss. 

1525. gadā Vācu ordenis tiek sekularizēts. 

1555. kāda dokumentā ir rakstÄ«ts, ka Durbe, Aizpute, Alšvanga, Skrunda, KuldÄ«ga, Sabile - visas šÄ«s mājas (pilis) izņemot KuldÄ«gu nav nocietinātas, netiek apdzÄ«votas un ir pārvērstas par labÄ«bas noliktavām. 

Pēc Livonijas ordeņa sabrukšanas pēdējais mestrs Gothards Ketlers ieÄ·Ä«lāja KuldÄ«gas novadu Polijai, izdalot atsevišÄ·i Alšvangu un ap 1560. gadu piešÄ·irot to kā lēņu novadu savam padomniekam, bruņiniekam FrÄ«driham fon Kanicam, kurš 1569. gadā bija hercoga sÅ«tnis Ä»ubļinas Seimā.   

1561. gadā pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers pāriet luterticÄ«bā un nodod Kurzemē  karos vēl neizpostÄ«tās četras baznÄ«cas un deviņas kapellas luterāņiem.  Katoļu ticÄ«ba hercogistē tiek aizliegta ar likumu un šis aizliegums saglabājas lÄ«dz pat 1617. gadam. 

1567. gadā padomnieks FrÄ«drihs fon Kanics uzbÅ«vē Alšvangā koka baznÄ«cu (luterāņu) pašreizējo Kalnbirzes kapu vietā. Pēc Livonijas kariem stāvoklis baznÄ«cu jomā Kurzemē ir ļoti slikts. Lai to uzlabotu, šajā gadā Kurzemes Landtāgs nolemj uzcelt 70 jaunas baznÄ«cas (arÄ« vairākas skolas un nabagmājas), kuru finansēšanu lielā mērā uzņemas pats Kurzemes hercogs Gothards Ketlers.  BaznÄ«cu pārvaldei tiek izveidota Kurzemes konsistorija Jelgavas superintendanta vadÄ«bā.  Katoļiem bija jāapmeklē luterāņu baznÄ«cas.  Šajās baznÄ«cās bija noteikts trÄ«s reizes dienā zvanÄ«t, aicinot uz lÅ«gšanu pret "velnu, tirāniem, pāvestu, turkiem un to biedriem". 

1573. gadā (pēc cita avota 1574. gada 10. februārÄ«) FrÄ«drihs fon Kanics pārdod Alšvangas novadu PrÅ«sijas hercoga padomniekam dēlam, Kurzemes un Zemgales maršalam Jēkabam fon Šverinam, kas piepērk klāt arÄ« tagadējo JÅ«rkalnes novadu un tā paplašina savas robežas lÄ«dz jÅ«rai. Pie Alšvangas muižas toreiz piederēja arÄ« Grāveri, Blintene, Gudenieki, Jaunā muiža, Bases, DekšÅ†i (Audzes) un Pilsberga jeb JÅ«rkalne (Jorceim). Pēc viņa Alšvangu manto vēl divi Jēkabi fon Šverini. 

Laikā starp 1590. un 1610. gadu tiek uzbÅ«vēta pirmā JÅ«rkalnes baznÄ«ca. To cēlis avarējuša kuÄ£a kapteinis kā pateicÄ«bu par savu izglābšanos. Kā zÄ«me par šo atgadÄ«jumu tajā pie griestiem piekārts kuÄ£a makets. Kāpām atkāpjoties baznÄ«ca vēlāk tiek ieskalota jÅ«rā. ŠÄ« baznÄ«ca esot atradusies pie KriÄ·u mājām.  

1617. gadā Kurzemē atkal tiek atļauti katoļu dievkalpojumi. 

1625. gadā tiek uzbÅ«vēta pašreizējā Alšvangas mÅ«ra baznÄ«ca svētā ercenÄ£eļa MiÄ·eļa godam, kā arÄ« 16. oktobris tiek noteikts par ikgadēju Alšvangas gadatirgus dienu. 

Jēkaba fon Šverina dēls Johans Ulrihs, tautā saukts par „Sviriņu”, dzÄ«vojot Viļņā un kalpojot Polijas karaspēkā par virsnieku (Karaļa kavalērijas eskadrona komandieris) bija galma ballē iepazinies ar skaisto polieti Barbaru Konarsku. Hercogistes muižnieki poļu kara dienestā bieži esot apprecējuši poļu muižnieku meitas vai atraitnes un, viņu ietekmēti, daži pārgāja arÄ« katoļu ticÄ«bā. Jau hercoga FrÄ«driha laikā, katoļu pozÄ«cijas Kurzemē bija tik stipras, ka tie sāka atņemt baznÄ«cu ēkas pastāvošÄm luterāņu draudzēm, izmantojot muižnieku zemes Ä«pašuma tiesÄ«bas.

Pirms savām kāzām, 1623. gadā, Johans Ulrihs fon Šverins pieņēma katoļticÄ«bu, jo tas bija lÄ«gavas vecāku priekšnoteikums laulÄ«bām.  Tā kā Johana Ulriha tēvs Jēkabs nepiekrÄ«t sava dēla pārejai katoļu ticÄ«bā, pēc kāzām jaunais pāris paliek Barbaras vecāku, grāfu Konarsku, mužā - Gentiliski.   Vēlāk grāfs Johans Urihs fon Šverins tiek iecelts par Polijas karaļa Sigismunda III kambarkungu.  Tikai pēc tēva nāves 1632. gadā grāfs ar savu sievu atgriežas Alšvangā, kur tas ar fanātisku degsmi pievēršas sava novada iedzÄ«votāju pievēršanai katoļu ticÄ«bai.  Tajā pat gadā (pēc citiem datiem 1634. gadā) viņš nodeva Alšvangas baznÄ«cu kopā ar filiāles baznÄ«cu Pilsberģē (tagadējā JÅ«rkalne) katoļu draudzes rokās. KatoļticÄ«bas izplatÄ«šanai un sludināšanai Johans Ulrihs fon Šverins uz Alsungu uzaicinājis jezuÄ«tus, kuri veica zemnieku atgriešanu katoļticÄ«bā. 

Lai atšÄ·irtu katoļus no luterāņiem grāfs esot saviem zemniekiem aizliedzis agrāko tautas tērpu valkāšanu un licis tiem valkāt Ä«pašas uniformas un tērpus, kuru elementi lÄ«dz mÅ«su dienām ir saglabājušies suitu tautas tērpā.  Sievietēm esot bijis jāvalkā spilgtus, sarkani- zaļi- zilus, plati krokotus brunčus, bet vÄ«riešiem pelēkus kamzoļus ar divām pogu rindām.  Katoļiem tika dotas arÄ« dažādas privilēģijas.  Piemēram, katolis uz Šverina zemes varēja negriezt ceļu pretÄ« braucošajam luterāņu pajÅ«gam un grÅ«st to grāvÄ«.  Bija atļauts arÄ« luterāņus pie katras izdevÄ«bas iekaustÄ«t.  Gan Johans Ulrihs, gan vēlāk arÄ« viņa sieva Barbara dāvināja katoļu baznÄ«cai zemi.

Sākumā citi muižnieki par to visu Ä«paši neinteresējās, jo Ulrihs fon Šverins rÄ«kojās likumu robežās.  Taču 1636. gadā (pēc citiem datiem 1634. gadā) kad baznÄ«cas un arÄ« mācÄ«tāja muiža tika nodota Å¾emaišu bÄ«skapam Georgam Tiškevičam, kurš izdzina veco luterāņu mācÄ«tāju Lizanderu no dzÄ«vokļa, lieta nonāca lÄ«dz atklātai ieroču cīņai. Risinājums šis strÄ«dam tika panākts tikai pēc tam, kad personÄ«gi iejaucās Polijas karalis Vladislavs, apstiprinot abas baznÄ«cas – Alšvangas un PilsberÄ£es - katoļiem. Johans Ulrihs, saskaņā ar nostāstu, esot miris no viesÄ«bu laikā ReÄ£u muižā Ä“dienam pievienotas indes 1637. gada maijā.  Uz ReÄ£u muižu tas esot bijis izvilināts ar solÄ«jumu, ka tur notiks vienošanās parakstÄ«šana par Ēdoles baznÄ«cas atdošanu katoļiem. 

Kurzemes hercoga FrÄ«driha laikā blakus Alšvangas pilij pastāvēja prāvs miests, kura labklājÄ«ba strauji auga un kas bija nozÄ«mÄ«ga apdzÄ«vota vieta starp Ventspili un Liepāju. Tas izmainÄ«jās, kad Johans Ulrihs fon Šverins ieviesa katoļticÄ«bu un piespieda arÄ« miesta iedzÄ«votājus atteikties no luterticÄ«bas. Kas pretojās, tos no miesta izdzina. GandrÄ«z visi tirgoņi un amatnieki atstāja miestu un Alšvanga nÄ«kuļoja visu 17. gadsimtu. Alšvangas Ä«pašnieki gan izvietoja miestā klaušu zemniekus un amatniekus, bet ar savu katolisko fanātismu tie tomēr miestu nespēja atdzÄ«vināt.

Pēc luterāņu mācÄ«tāja izraidÄ«šanas no Alšvangas TrÄ«svienÄ«bas rÄ«tā, tas atlikušajiem luterāņiem zem „Ķiņķu” liepas tas ir teicis atvadÄ«šanās sprediÄ·i, kurā tas ir apgalvojis, ka „drÄ«zāk šÄ« liepa nokaltÄ«s, nekā Lutera ticÄ«ba starp jums izbeigsies”.  Pēc citas versijas viņš ir pareÄ£ojis ka:  "katoļi Alšvangā bÅ«s tik ilgi, kamēr šÄ« liepa zaļos, bet kad tā kādreiz kaltÄ«s, alšvandznieki atkal atgriezÄ«sies pie evaņģēlija ticÄ«bas".  Te viņš saviem ticÄ«bas brāļiem deva pēdējo vakarēdienu, atvadÄ«jās no tiem un palikušie luterāņi izklÄ«da pa plašo pasauli.   Vēlāk cilvēki zem šÄ«s liepas gājuši lÅ«gties, nesuši dāvanas. Blakus liepai ir bijusi uzbÅ«vēta pat neliela kapela, kur svētdienās dedzinātas sveces. Ä»audis ir ticējuši, ka pie liepas notiek brÄ«numi, ja tā kādreiz kritÄ«s, tad pasaulei bÅ«s gals.

Pēc Johana Ulriha fon Šverina nāves 1637. gadā Alšvangas muižu manto Johans Fēlikss fon Šverins.  Pēc viņa nākamais Ä«pašnieks (gads nav zināms) ir Kristofs Johans fon Šverins.  

LÄ«dz 1658. gadam Alšvangā esot pastāvējusi liela zirgaudzētava. 

Kad 1659. gadā Polijas - Zviedrijas kara laikā (1655-1660) Alšvangā iebruka zviedri, tajā atradās divas poļu rotas. Zviedri marta mēnesÄ« atnāca no KuldÄ«gas, padzina poļus, saņemot 40 no tiem gÅ«stā, atņēma divus karogus un izlaupÄ«ja miestu. Kurzemnieku Ä£enerālis Bergs, savukārt, ar 300 jātniekiem un daudziem latviešu zemniekiem uzbruka zviedriem, pa lielākai daļai iznÄ«cināja tos, atbrÄ«voja gÅ«stekņus un atņēma laupÄ«jumu. Pēc nostāstiem, tieši šajā gadā tiek ar groziem sanests Alšvangas dižgabalkalns, lai zviedru apšaudei bÅ«tu kur uzstādÄ«t lielgabalus.  Šajā karadarbÄ«bā Alšvangas pils lielā mērā tika nopostÄ«ta.  Tiek uzskatÄ«ts, ka tieši šajā kaujā gāja bojā pils sākotnējais dzÄ«vojamais Austrumu korpuss, kurš pēc tam vairs netika atjaunots.  Ziņas no 18. gadsimta sākuma liecina, ka apdzÄ«vojams pilÄ« vairs ir tikai Dienvidu korpuss un Austrumu korpuss tajās vairs nav pieminēts. 

1670. gadā Jelgavā tiek izveidota galvenā jezuÄ«tu rezidence Lejas Kurzemē. Tai tiek pakļautas pārējās jezuÄ«tu misijas, no kurām lielākās atrodas Skaistkalnē un Alšvangā. Mazākas misijas atradās arÄ« Bauskā, LÄ«vbērzē un KuldÄ«gā.

1681. gadā Alšvangu manto Johans Antoniuss fon Šverins.

1715. gadā Kurzemes bÄ«skaps Kristaps Šembeks ziņo pāvestam Klementam XI, ka bÄ«skapijā pēc karadarbÄ«bas un mēra atrodas vairs tikai 2 katoļu baznÄ«cas: Alšvangā un KuldÄ«gā. Tās pašas sabrukuma stāvoklÄ«. Alšvangā no 20 000 ticÄ«go pēc palikuši tikai 2000. Un tie paši ir bijuši spiesti kristÄ«bu un laulÄ«bu gadÄ«jumos iet pie svešticÄ«bu garÄ«dzniekiem, jo nav savu prāvestu. Alšvangas mÅ«ra baznÄ«ca esot stipri saplaisājusi un gandrÄ«z bez jumta. Nepieciešamais remonts uzsākts 1714. gadā un tā finansēšanai 100 ungāru zelta dālderus dāvinājis pāvesta nuncijs. Alšvangas muižas Ä«pašnieks kara laikā visu ir zaudējis un nav spējÄ«gs finansiāli atbalstÄ«t baznÄ«cas remontu. 

Ap 1715. gadu Alšvangas baznÄ«cā strādā arÄ« holandiešu izcelsmes koktēlnieks Johans Mertenss, kurš te ir izgatavojis sv. Pētera un sv. Jāņa skulptÅ«ras, kā arÄ« darinājis uz vÄ«nogulāju apvÄ«ta staba balstÄ«tu kristÄ«bu galdu.  Abas skulptÅ«ras ir iekļautas ap 1909./1910. gadu uzstādÄ«tajā altārÄ«.  No Alšvangas togad tika apkalpoti ticÄ«gie visā Piltenes novadā. FiliālbaznÄ«cā Fēliksbergā dievkalpojumi notiek katrā trešajā svētdienā. 

1728. gadā Alšvangu manto Vladislavs Georgs fon Šverins, kurš 1738. gadā (minēts arÄ« 1767. gads) ir spiests pārdot visu savu Alšvangas Ä«pašumu Ernestam Johanam BÄ«ronam, kurš, savukārt, 1737. gadā kļuva par Kurzemes hercogu. Jaunais Ä«pašnieks muižu iznomāja dažādiem Kurzemes muižniekiem.

1740. gada Alšvangas pils inventarizācijā ir minēts, ka pils ziemeļaustrumu tornis ir brÄ«vi stāvošs un samērā labā stāvoklÄ«, segts ar kārniņiem.  No Austrumu korpusa saglabājusies tikai daļa no pirmā stāva sienām un dažām velvēm.  Dienvidu korpuss atradies sliktā stāvoklÄ« zem lubiņu jumta.  Ieeja korpusā ir vedusi no austrumu gala un apdzÄ«votas vairs ir bijušas tikai pirmās četras telpas.  Pārējās telpās griesti ir bijuši iebrukuši.  Dienvidrietumu tornis vairs nav izmantots, bet par apkārtmÅ«ri teikts, ka tā ziemeļu un rietumu sienas ir stipri sabrukušas.     

1741. gadā tiek pabeigta jaunā pils Ä«pašnieka uzsāktā Alšvangas pils dienvidu korpusa pārbÅ«ve. Tā jumts jau ir bijis segts ar kārniņiem.  Galvenā ieeja ar jaunām kāpnēm ir bijusi pagalma pusē pret korpusa vidu.  Remontējot Dienvidu korpusu, mainÄ«ts arÄ« logu izveidojums.  Korpusa austrumu galā vēl labi saskatāmas sandriku pēdas.  Tie bijuši veidoti no Ä·ieÄ£eļiem, kas iemÅ«rēti sienā iekaltās rievās.  Ir bijuši divējādi - lēzeni trÄ«stÅ«rveida un segmentveida sandriki, kas virs logiem izkārtoti pamÄ«šus.  Iekštelpās no tiem laikiem ir saglabājušÄs dažas durvju vērtnes ar barokālas formas pildiņiem un kaltām virām akanta lapas veidā. 

1744. gada inventarizācijā minēts, ka visā pilÄ« ir tikai viena tualete, kurā varēja iekļūt no apaļā torņa.  1757. gadā pieminēta otra korpusa austrumu galā un 1763. gadā trešÄ - skursteņa kameras ārsienā. 

Tikai 18. gadsimta otrajā pusē, kad izbeidzās grāfu Šverinu baznÄ«cas politika, Alšvangas miests atžirga un atkal sāka saimnieciski attÄ«stÄ«ties.

1772. gadā tika uzbÅ«vēta Alšvangas mācÄ«tājmuižas ēka. 

1774. gadā ap Alšvangas baznÄ«cu tiek uzbÅ«vēts mÅ«ra žogs.

1784. gadā kādā svētdienā kāds puika dievkalpojuma laikā nodedzina Alšvangas prāvesta saimniecÄ«bas ēkas un staļļus. PalÄ«dzÄ«bu ēku atjaunošanā sniedz muižas Ä«pašnieks, Kurzemes hercogs Pēteris BÄ«rons un nomnieks Kazimirs FrÄ«drihs Otiens.

1786. gadā ar Kurzemes hercoga Pētera BÄ«rona palÄ«dzÄ«bu uzcelta Fēliksbergas mÅ«ra baznÄ«ca. Tā iesvētÄ«ta 27. augustā svētā Pētera godam.  Šo darbu veica Alšvangas prāvests A. Bužinskis. 

1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes hercogisti pievieno Krievijai, Alšvangas muižā veic revÄ«ziju, kurā minēti pils rietumu un ziemeļu korpusi, kas varētu bÅ«t celti vienlaicÄ«gi laikā starp 1763. un 1795. gadu. Ziemeļu korpusā trÄ«s zirgu staļļi zem viena jumta. Minēts arÄ« ka Dienvidu korpusa austrumu galā jau pirms vairākiem gadiem piebÅ«vēts kāds korpuss (tā saucamā "Šverina zāle"), kurš gan vēl neesot pabeigts.  ArÄ« 1854. gada aktā tas vēl minēts kā nepabeigts, norādot, ka tajā ir bijušas paredzētas tikai divas telpas - viena istaba un zāle.  Nepabeigtā ēka ir attēlota arÄ« K. Vilonga 1827. gada un V. Z. Štavenhāgena 1866. gada pils zÄ«mējumos.  Kad šis korpuss nojaukts, nav zināms. 

1796. gadā Kurzemes hercogam Pēterim BÄ«ronam Krievijas valsts par Alšvangu samaksā 100 tÅ«kstošus Alberta dālderu kā kompensācija par zaudēto Ä«pašumu. 

Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai, no 1796. gada lÄ«dz pat 1915. gadam Alšvanga pieder Krievijas valstij (kronim). Kroņa muižas apsaimniekoja Kroņa Ä«pašumu pārvalde tās iznomājot dažādiem nomniekiem. Nomas lÄ«gumi bija Ä«si, nepārsniedzot 12 gadus.  Tas, ka zemnieki, to mājas un zeme bija valsts un nevis privāta muižnieka Ä«pašums nodrošināja zemniekiem lielāku brÄ«vÄ«bu, ar kuru reizēm izskaidro suitiem raksturÄ«go pazemÄ«bas trÅ«kumu, valodas un izteiksmes veida tiešumu, kā arÄ« stÅ«rgalvÄ«bu.

1817. gadā saskaņā ar Kurzemes dzimtbÅ«šanas atcelšanas likumu tika noteikts, ka zemnieki tiek apvienoti zemnieku pagastos. ŠÄ likuma 22 paragrāfs noteica, ka „zemnieku pagasts (bauern gemeinde) ir uz likuma pamata apvienota zemnieku sabiedrÄ«ba, kura dzÄ«vo valsts, privātajās, pilsētu muižās vai miestiņos. Muižas zeme pagastu teritorijā neietilpa. Katrs zemnieks bija piederÄ«gs kādam pagastam. Šis arÄ« ir pagastu pašpārvaldes sākums Kurzemē.

No 1819. gada lÄ«dz 1950. gadam Alšvanga ir iekļauta Aizputes apriņķī. Alšvangas pils novadā ietilpa bijušie kroņa novadi: Alšvanga, Grāveri, Blintene, Gudenieki, Jaunā muiža, Adze, Stirnumuiža, Basu un Fēliksbergas (Lejas) muižas, kā arÄ« dzimtie (muižnieku privātÄ«pašumā esošie) novadi: ReÄ£e, Almale, Todaiži, Birži, Cērenda un PievÄ«Ä·i.

1822. gadā „Latviešu AvÄ«zē” ir minēts, ka Biržu muižas Ä«pašnieks ir piešÄ·Ä«ris skolas un skolotāja vajadzÄ«bām zemi un no sava meža arÄ« kokmateriālus skolas celtniecÄ«bai, no kuriem šajā pat gadā Biržu zemnieki bÅ«vē skolas ēku.

1859. gadā Žīdlejā (tagad arī Ziedleja) darbojas Alsungas pagasta skola.

1862. gadā Fēliksbergā par draudzes lÄ«dzekļiem tiek uzbÅ«vēta jauna baznÄ«ca, svētā Jāzepa godam. Draudze atdalās no Alšvangas draudzes. 

1870. gadā Fēliksbergas (JÅ«rkalnes) baznÄ«cai tiek piebÅ«vēts tornis. 

1871. gadā Alšvangā pirmo reizi spēlēts teātris. IzrādÄ«ta izrāde ar nosaukumu „Pagasta nabags”.

1875.-76. gados Alšvangā uzcelta „Sarkanā” skola. MācÄ«bas tajā lÄ«dz 1. Pasaules karam notiek krievu valodā.

1882. gadā tiek paplašināta Alšvangas baznÄ«ca, piebÅ«vējot tai abās pusēs pa kapličai, kā rezultātā baznÄ«cas ēka iegÅ«st tagadējo krusta formu.

1883. gadā darbu uzsāk Gudenieku skola. Vienā skolas galā tiek ierīkotas arī telpas baznīcai un mācītāja dzīvoklis. Skolas ēka nodeg 1892. gadā. Tās darbību atjauno 1894. gadā.

1893. gadā Jēkabpils meistars FrÄ«drihs Veisenborns uzbÅ«vē Alšvangas baznÄ«cā ērÄ£eles.

1897. gadā Kurzemes guberņā uzskaitÄ«ti 74 837 katoļi, no kuriem 12 procenti (9000) ir tieši Alšvangā.

1899. gadā Alšvangā nodibināts pirmais pÅ«tēju orÄ·estris un koris.

Laikā no 1903. - 1908. gadam Suitu novada kapsētās tiek uzbÅ«vēta virkne interesantu Ä·ieÄ£eļu zvanu torņu.  1903. gadā tāds top Pantu kapos, 1907. gadā Irbes (Ierbes) un Rudumu kapos, bet 1908. gadā DÅ«ru kapos.  Šie zvanu torņi bija apvienoti ar ieejas vārtiem, bet Lapu, LipšÅ†u un Strēļu kapos zvanu torņi celti atsevišÄ·i. 

1904. gadā kāds vikārs no Alšvangas esot apdzirdÄ«jis jaunus puišus un licis Jāņu naktÄ« nocirst Ķiņķu svēto liepu, pie kuras esot noticis pēdējais luterāņu dievkalpojums. 

1905. gada revolÅ«cijas notikumus ievadÄ«ja Almāles muižas kalpu streiks 1905. gada 10. martā.  Pēc sava satura tas bija ekonomisks.  JÅ«lijā - augustā jau notika plašÄks laukstrādnieku streiks, kurā iesaistÄ«jās Alšvangas, Blintenes, Grāveres un Biržu muižas kalpi.  Īpaši aktÄ«vi zemnieki kļuva pēc 17. oktobra manifesta.  6. novembrÄ« tie nolēma sarÄ«kot no skolas lÄ«dz Tiesas kalnam pēc dievkalpojuma demonstrāciju ar sarkanajiem karogiem un revolucionārām dziesmām.  Lai bÅ«tu ko dziedāt demonstrācijas laikā, speciāli šai demonstrācijai tika sarakstÄ«ta dziesma "Tiesas kalnā".  Pasākums bija iepriekš izziņots un gājienā uz Tiesas kalnu piedalÄ«jās ap 3000 cilvēkiem.  Esot nesti divi sarkani un viens melns karogs.  Tiesas kalnā esot runājuši VeiÄ·elis, Lipinskis, CÄ«rulis un vēl kāds no Liepājas. 

Vēlāk mÄ«tiņš turpinājās skolā.  Tika pieņemts lēmums padzÄ«t veco pagasta valdi un ievēlēt rÄ«cÄ«bas komiteju, kura pēc tam uzsāka darbu pagasta namā, iepriekš izmetot no turienes cara ģīmetni.  RÄ«cÄ«bas komiteja konfiscēja visas muižas un to kustamo un nekustamo Ä«pašumu.  Tāpat tika aizliegta muižas mežu pārdošana, jo "tiekot postÄ«ti meži un malka paliek aizvien dārgāka".  Ēdoles mācÄ«tājs E. Šilings savā ziņojumā rakstÄ«ja:  "... tÅ«kstošiem cilvēku bija sapulcējušies Alšvangā, uz kurieni atkal no Liepājas bija izbraukuši tautas runātāji.  Ar dēmonisku fanātismu viņi Alšvangā bija sapulcinājuši ļaudis lÄ«dz neprātam, kas nācās jo vieglāk tādēļ, ka turienes katoļi gandrÄ«z visi ir analfabēti, kuriem, zināms, visu var iestāstÄ«t..."  1905. gada rudenÄ« Gudeniekos nolemj organizēt bibliotēkas biedrÄ«bu. Paspēj sapirkt un sadāvināt grāmatas. Sākoties revolÅ«cijai tās tiek iznÄ«cinātas. 

Soda ekspedÄ«cija Alšvangā ienāca 1906. gada 27. janvārÄ«.  Tā apmetās pagasta namā un sastāvēja no 2 virsniekiem un 50 zaldātiem.  31. janvārÄ« soda ekspedÄ«cija nogalina rÄ«cÄ«bas komitejas priekšsēdētāju J. Jaunbirzi, revolucionārus F. KrÅ«mu, A. Osi, Putniņu u.c. Pavisam nogalināti 5 alšvandznieki, bet apcietināti 25.  EkspedÄ«cijas vadÄ«tājs bija Sakas barons Bredlihs. Latvijas laikā piemiņai tika iestādÄ«ti 5 ozoli, no kuriem bÅ«vējot tautas namu saglabāti tikai divi. Bredliha vadÄ«tā soda ekspedÄ«cija nogalināja arÄ« JÅ«rkalnes revolucionārus, kuri ar viltu tika izvilināti no meža.

1908. gadā saskaņā ar publikāciju laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis", Alšvangas draudzē ir 2 katoļu baznÄ«cas ar 4 mācÄ«tājiem, 3 skolas (2 ministrijas un 1 pagasta skola) ar 6 skolotājiem, 3 pagasta nami, 1 Å«dens un 1 vēja dzirnavas, 1 aptieka, 1 monopla bode, 3 dzertuves, kāds ducis preču pārdotavu, 1 kroņa tējnÄ«ca, bet nav sava mācÄ«ta ārsta, par ko lielākā daļa iedzÄ«votāju Ä«paši neuztraucas.   Kam vajag mācÄ«ta ārsta padomu un palÄ«dzÄ«bu nākas braukt uz Ä’doli, KuldÄ«gu vai Kazdangu.  Tādēļ draudzē ir daudz dažādi "dakteri", " dakterÄ«šas", "zāļu" vārÄ«tāji un devēji.

1910. gadā uzgleznota Alšvangas baznÄ«cas sv. MiÄ·eļa altārglezna. 

1911. gadā Alšvangā izveidojas pirmā krājaizdevu sabiedrÄ«ba.

1912. gadā Tiesas kalna bērzos tiek uzvilkts karogs ar uzrakstu: „Lai dzÄ«vo 1. maijs!”.

1915. gadā sākas pirmais pasaules karš. Vācu armija KuldÄ«gu ieņem 24. aprÄ«lÄ«. Tautas skaitÄ«šanā Kurzemes guberņā saskaita 230 000 iedzÄ«votāju (pirms kara to bija 800 000). Alšvangu apmeklē Šverinu atvases.

1917. gadā Alšvangā nodibinās nelegāls Latvijas sociāldemokrātu partijas pulciņš, kurā pēc gada bija jau 32 cilvēki. 1918. gada rudenÄ« izveidoja partijas Alsungas komiteju.
1918. gada 4. decembra Latvijas pagastu satversmes likums nosaka, ka pagasts ir noteikts lauku apgabals ar savu pašvaldÄ«bu. Tas atņēma pagastiem zemnieku korporācijas raksturu. PakļautÄ«bu pagasta pašvaldÄ«bai turpmāk noteica dzÄ«vošana tās teritorijā, nevis piederÄ«ba zemnieku kārtai. Ar šo likumu arÄ« muižu zemes tika pakļautas pagastu jurisdikcijai, ja tās atradās to Ä£eogrāfiskajā teritorijā.

1919. gada 26. janvārÄ« Alšvangas pagasta „Gaiļos” notika partijas sapulce, kurā apsprieda, kādi pasākumi bÅ«tu veicami „sakarā ar balto bandu aktivizēšanos”. Pēc sapulces tās dalÄ«bnieki devās uz skolu, kur bija sasaukta tautas sapulce, bet četri biedri devās uz KuldÄ«gu. Divi no viņiem sadursmē ar landesvēristiem krita, bet pārējie divi tajā naktÄ« tika nošauti Biržu muižā.

27. janvārÄ« KuldÄ«gu ieņem 3. latviešu atsevišÄ·ais kavalērijas divizions, kas izveido sarkangvardu un milicijas nodaļu, un dodas tālāk uz Ventspili. Pilnā sastāvā KuldÄ«gā ierodas arÄ« Alšvangas kaujas grupa. 13. februārÄ« landesvēristi atkal atgÅ«st KuldÄ«gu. Kaujā bojā iet arÄ« 14 alšvandznieki. Pavisam šajā karadarbÄ«bā bojā iet 30 alšvandznieku.

1920. gadā pastāvību iegūst Gudenieku draudze. Tiek uzcelta koka pagaidu baznīca Jāņa Kristītāja godam.

1921. gadā nodibinās Alšvangas kultÅ«ras biedrÄ«ba, kurai ir arÄ« sava ēka. 86 tās biedri izveido savu bibliotēku. Biržu muiža tiek nodota Basu skolai pret tās Ä«pašnieku – baronu Ä£imenes gribu, kura muižas ēku atbrÄ«vo pakāpeniski un nelabprāt.

1922. gadā Alšvangas pils rietumu un dienvidu korpusi pāriet pagasta pārziņā. Dibinās piensaimnieku biedrÄ«ba un kooperatÄ«vs. Pils dienvidu korpuss ir apdzÄ«vots, austrumu korpuss ir sagrauts.  Ziemeļu un rietumu spārni ir izbÅ«vēti saimnieciskām vajadzÄ«bām. 

1923. gadā nodibinās jauniešu biedrÄ«ba „Klints” ar 120 biedriem un otrā krājaizdevu sabiedrÄ«ba ar 176 biedriem (pirmajā tajā laikā ir 201 biedrs). Pils ziemeļu korpusu pagasta valde nodod piensaimnieku sabiedrÄ«bas pārziņā.

1924. gadā Ludis Bērziņš uzaicina suitus uz RÄ«gu uzstāties ar tautiskām dziesmām un kāzu izdarÄ«bām.

1925. gadā pagasta valde paredz pils Rietumu korpusa vienu galu nodot pirmmācÄ«bas skolas vajadzÄ«bām, bet otru izrÄ«kojumu telpu iekārtošanai vietējo biedrÄ«bu vajadzÄ«bām. Tiek sarÄ«kots suitu kāzu uzvedums RÄ«gā.  Alšvangas pils ziemeļu korpusā (bijušajos pils staļļos) darbu uzsāk pienotava, iekārtojot tur arÄ« veikalu un dzÄ«vokļus. 

1926. gadā (pēc citiem datiem 1927. gadā) bijušÄ Alšvangas pils austrumu korpusa vietā virs vecajiem pagrabiem tika uzcelta  zāle ar skatuvi - Alšvangas tautas nams. To izmantoja Alšvangas kultÅ«ras biedrÄ«ba. 

1927. gadā Alšvangas pagastā ir 3323 iedzÄ«votāji, draudzē 3924 dvēseles. Analfabētu skaits suitu pagastos bÅ«tiski pārsniedz valsts vidējos rādÄ«tājus. Ja Latvijā bez Latgales ir 5,19% analfabētu, tad Kurzemē to ir 7,62%, Aizputes apriņķī 11,29%, bet Gudenieku pagastā 23,47%, Alšvangas pagastā 23,16% un Basu pagastā 16,48%, bet JÅ«rkalnes pagastā 10,79%. SevišÄ·i liels analfabētu Ä«patsvars ir starp suitu sievietēm, kas Latvijā kopumā jau šajā laikā vairs nav raksturÄ«gi.  Tā, piemēram, Alšvangas pagastā vecumā virs 10 gadiem lasÄ«t neprot 28,84% sieviešu bet tikai 15,98% vÄ«riešu. 

Fēliksbergas draudzē ir 1500 locekļu. Basu pagastā 874 iedzÄ«votāji. Dekāns Piebalgs Alšvangā izveido izdevniecÄ«bu un tipogrāfiju „Klints”.

1928. gadā Fēliksbergu (Pilsbergu) latvisko pārdēvējot par JÅ«rkalni.  Alšvangā divas reizes nedēļā iznāk laikraksts "Vērotājs".  To izdod Alšvangas organizāciju apvienÄ«ba. 

1929. gadā tiek uzsākta 73 kilometrus garā un 750 milimetrus platā Liepājas – Alšvangas dzelzceļa celtniecÄ«ba.  Užavas upes bagarēšanas darbos tiek izcelts sens enkurs.  2. Lejaskurzemes dziesmu svētkos piedalās Alšvangas biedrÄ«bas "Klints" koris.

1930. gadā Gudeniekos tiek uzsākta mūra baznīcas celtniecība.

1932. gadā tiek pabeigta Liepājas –Alšvangas dzelzceļa bÅ«ve.

1933. gadā Alšvangā notiek plaši koru dziedāšanas svētki par godu pirmo latviešu dziesmu svētku 60 gadu atcerei, kuros piedalās 21 jauktais koris, 3 vÄ«ru kori, kā arÄ« JÅ«ras aizsargu Kurzemes divÄ«zijas orÄ·estris. Alšvangā darbu uzsāk vēlākais kardināls Juliāns Vaivods. Gudeniekos izveidots pÅ«tēju orÄ·estris.

1934. gadā pēc 15. maija apvērsuma Ar Liepājas apgabaltiesas lēmumu slēdz Alšvangas strādnieku biedrÄ«bu un Alšvangas kultÅ«ras biedrÄ«bu. Strādnieku biedrÄ«bas namu nodod to aizsargiem. Tiek atklāta šaursliežu dzelzceļa lÄ«nija KuldÄ«ga – Alšvanga (Liepāja). Gudenieku pagasts uzceļ jauno skolas namu. Skola tajā darbojas lÄ«dz 1970. gadiem.

Alšvangas pagasta padome bija nolēmusi griezties pie pašvaldÄ«bu departamenta ar lÅ«gumu pārdēvēt Alšvangas pagastu par Alsungas pagastu. PašvaldÄ«bu departaments pieprasÄ«jis Latvijas Universitātes FiloloÄ£ijas fakultātes atsauksmi, kura nebija labvēlÄ«ga ierosinātajam priekšlikumam. Departaments šo atsauksmi nosÅ«tÄ«ja Alšvangas pagasta valdei un uzdeva pagasta pārdēvēšanu pārlemt vēlreiz. Tad Alšvangas pagasta padome anulējusi savu agrāko lēmumu un atzinusi, ka pagastam jāpatur lÄ«dzšinējais nosaukums.

1935. gadā Alšvangas ciemā dzÄ«vo 386 iedzÄ«votāji. Alšvangas pagastā dzÄ«vo 3365, Basu pagastā 874, Gudenieku pagastā 1662, bet JÅ«rkalnes pagastā 1153 iedzÄ«votāji.  Gudenieku pagasts ir vislatviskākais pagasts Aizputes apriņķī.  Tajā 99,46% iedzÄ«votāju ir latvieši.  

Pagasta valdē tiek pieņemts lēmums pārbÅ«vēt Alšvangas pils rietumu korpusu par pirmās pakāpes pamatskolu. Alšvangas vienÄ«gais vieglais automobilis pieder dzirnavu Ä«pašniekam Ezerniekam. Šajā gadā tiek uzņemta filma par suitu kāzām „Dzimtene sauc”. Tās scenārija autors bija Vilis Lācis.

Šajā gadā Gudenieku pagastā ir 1662 iedzÄ«votāji, 4 smēdes (kalves), 2 seglinieku darbnÄ«cas, 1 vilnas apstrāde, 1 linu apstrāde, 4 mēbeļu darbnÄ«cas, 1 gateris, 1 fotogrāfiju darbnÄ«ca, 1 lodētava, 1 apavu darbnÄ«ca, 3 namdaru darbnÄ«cas, 3 labÄ«bas kÅ«lēji, 1 pienotava, 1 mērnieks un 7 veikali: Perševicos, RudzÄ«šos, Čīmās, Baložos, Burmeistaros, Saltvalkos un Čūčās. 1920. gadā dibinātajā Gudenieku izglÄ«tÄ«bas biedrÄ«bas bibliotēkā ir 737 sējumi, tai pieder 1,5 ha zemes un ir 28 biedri. 1923. gadā dibinātajā Gudenieku lauksaimniecÄ«bas biedrÄ«bā ir 62 biedri un lauksaimniecÄ«bas tehnika par Ls 1260.

Basu pagastā dzÄ«vo 874 iedzÄ«votāji. Te ir 5 smēdes (kalves), 1 seglinieka darbnÄ«ca, 1 linu pārstrāde, 1 gateris, 2 mēbeļu darbnÄ«cas, 2 ratu darbnÄ«cas, 1 namdara darbnÄ«ca, 1 dzirnavas, 2 labÄ«bas kÅ«lēji, 3 mērnieki un 3 veikali: Lēneniekos, Lēzās un Biržu krogā. Bibliotēkā 787 sējumi. Darbojas lauksaimnieku biedrÄ«ba „Arājs” (dib. 1921.g.), biškopÄ«bas biedrÄ«ba „Bite” (dib. 1924.g., 9 biedri), Nacionālo atvaļināto karavÄ«ru biedrÄ«bas nodaļa (dib. 1923.g., 30 biedri), Latvijas jaunatnes savienÄ«bas nodaļa (dib. 1923. g., 43 biedri. Basiem un Klosterei ir kopÄ«gs ārsts un vecmāte.

1936. gadā sakarā ar jauno politiku pēc apvērsuma tiek pārskatÄ«tas bibliotēkās esošÄs grāmatas un liela daļa no tām, kā nepiemērotas, sadedzinātas.

1937. gadā Almalē tiek izveidots mežrÅ«pniecÄ«bas saimniecÄ«ba (MRS). Tiek uzsākta Alšvangas pils rietumu korpusa pārbÅ«ve par skolu. 26. septembrÄ« Gudeniekos tiek izveidota Gudenieku lauksaimniecÄ«bas biedrÄ«ba.

1938. gadā Alšvangas pils rietumu spārns pārbÅ«vēts skolas vajadzÄ«bām, restaurējot vecās sienas un uzbÅ«vējot otro stāvu. Tiek grozÄ«ta Alšvangas un JÅ«rkalnes pagastu robeža Kuzuļu, SaulÄ«šu, Mucenieku ŠÄ·Ä«tlaku, Lejasmaču un ZÄ«lÄ«šu sētas pievienojot Alšvangai, bet ZaÄ·u mežsargmāju pievienojot JÅ«rkalnes pagastam.  Basu skolā darbojas lauku kapela, dramatiskais pulciņš, skolēnu koris un orÄ·estris. 

Šajā gadā tiek rÄ«koti Alšvangas novada dziesmu svētki.  Tie iesākas ar svinÄ«gu dievkalpojumu, kurā piedalās arÄ« koris un orÄ·estris.  Koncerta vajadzÄ«bām Žīdlejā izbÅ«vē estrādi un sēdvietas 600 klausÄ«tājiem.  Kā virsdiriÄ£ents aicināts L. VÄ«gners no RÄ«gas.

1939. gadā notiek oficiālā pilÄ« izbÅ«vētās skolas atklāšana. Skolas celtniecÄ«bas darbu mazāksolÄ«šanā uzvarējušais bÅ«vuzņēmējs bankrotē. Suiti kopā ar rucavniekiem brauc uz Stokholmu piedalÄ«ties 3. starptautiskajā tautas deju dejotāju sanāksmē.

1940. gadā Alšvangas pils pagalmā tiek rādÄ«ta kinofilma „Zvejnieka dēls”. Šajā gadā Latvija tiek okupēta un nodibinās padomju vara. Notiek Suitu kāzu uzveduma gatavošana latviešu mākslas dekādei Maskavā, kas plānota 1941 gada rudenÄ«. Tā pirmuzvedums notiek Aizputē. Gudenieku skolā izveidota pionieru organizācija. Alšvanga izsauc Gudenieku pagastu uz sociālistisko sacensÄ«bu.

1941. gadā PSRS augstākajā padomē ievēl alšvandznieku Jāni Dunduru, Aizputes apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētāju. Gada sākumā Alšvangas pagasta partijas organizācijā ir 9 biedri un 1 kandidāts. Maijā mācÄ«tājmuižas ēkā izveidojas MašÄ«nu traktoru stacija, kura saņem 6 lielos kāpurķēžu traktorus un 2 mazos traktorus. Sākas 2. pasaules karš.

14. jÅ«nija deportācijās no Alšvangas pagasta tiek izvestas 7 Ä£imenes ar 24 cilvēkiem. To skaitā 5 pirmsskolas vecuma bērni un 6 skolas vecuma bērni. IzsÅ«tÄ«juma vietās miruši 9 alšvandznieki, tai skaitā 2 bērni. 4 bērni 1946 gadā no izsÅ«tÄ«juma vietām ir bēguši.

No Gudenieku pagasta izsūtīja 5 ģimenes ar 18 ģimenes locekļiem. Tai skaitā 6 pirmsskolas vecuma un 1 skolas vecuma bērns. Izsūtījumā mira 5, tai skaitā viens bērns.

No Basu pagasta izsūtīja 3 ģimenes ar 10 cilvēkiem. Tai skaitā 2 pirmsskolas un 2 skolas vecuma bērni. Izsūtījumā mira 4, tai skaitā 1 bērns.

1942. gada 11. decembrÄ« pie Alšvangas pagasta Bierandu mājām kaujā ar policistiem iet bojā padomju izlÅ«ki Alfrēds Ķude un Alberts Pētersons no izpletņu lēcēju grupas „Horizonts”.

1944. gadā Alšvangas apkārtnē darbojas Andreja Macpāna partizānu vienÄ«ba, kas bija viena no aktÄ«vākajām Kurzemē. Visu savu pastāvēšanas laiku tā nekad nebija vienota kompakta vienÄ«ba. Tā bija sadalÄ«ta vairākās apakšvienÄ«bās, kas, savukārt, tālāk sadalÄ«tas 6-10 vÄ«ru grupiņās. Tā beidza pastāvēt 1945. gada 26. februārÄ«, kad bojā gāja tās vadÄ«tājs Andrejs Macpāns. 1944. gada rudenÄ« un 1945. gada sākumā vienÄ«bas darbÄ«bas pārbaudei tika desantētas atsevišÄ·as „Centra” uzticÄ«bas personas.

Tiek pabeigta Liepājas – Ventspils platsliežu dzelzceļa celtniecÄ«ba.

1945. gada 9. maijā Alšvangā beidzas karš. Novadā ienāk padomju armija. Šie karotāji mēdz sadalÄ«ties mazās grupiņās (patruļās) un doties „ienaidnieka medÄ«bās” Ienākuši mājās viņi pateica maÄ£isko vārdu „obisk” (kratÄ«šana) un pārmeklēja visus skapjus, kaktus un atvilknes. Viss, kas patika, tika pievākts. ŠÄdas pārmeklēšanas reizēm pat notika vairākas reizes dienā. Grupa sarkanarmiešu pēc vācu armijas atstātā tehniskā spirta nobaudÄ«šanas nonāk Kalnbirzes kapu „varoņu” sektorā. Tiek uzcelts Alšvangas ugunsdzēsēju depo. Alšvangas bibliotēkā, kas atrodas pils tornÄ«, 800 sējumu.

1947. gadā Alšvangas Žīdu leja tiek oficiāli pārdēvēta par Ziedleju.

1948. gadā tiek uzsākti darbi augstsprieguma elektrolÄ«nijas Gudenieki-Basi izbÅ«vē. Gudeniekos izveidojas kolhozi „Sarkanais strēlnieks” un „Blāzma”, kas saņem no valsts neatmaksājamus aizdevumus. Alšvangā dibinās pirmais kolhozs „Spars”.

1949. gada 25. martā no Alšvangas pagasta deportētas 63 Ä£imenes ar 193 Ä£imenes locekļiem. Tai skaitā 17 pirmsskolas vecuma un 48 skolas vecuma bērni. IzsÅ«tÄ«juma vietās miruši 14, tai skaitā 2 bērni.

No Gudenieku pagasta izsÅ«tÄ«tas 42 Ä£imenes ar 143 Ä£imenes locekļiem. Tai skaitā 11 pirmsskolas un 33 skolas vecuma bērni. IzsÅ«tÄ«juma vietās miruši 25, tai skaitā 4 bērni.

No Basu pagasta izsūtīja 17 ģimenes ar 43 ģimenes locekļiem. Tai skaitā 2 pirmsskolas vecuma un 8 skolas vecuma bērni. Izsūtījumā mira 4, tai skaitā 1 bērns.

Alšvangā dibinās kolhozi (lauksaimniecÄ«bas arteļi) „Vienotais spēks”, „Sarkanais arājs”, „Nākotnes ceļš” un „Padomju uzvara”. Basu pagastā dibinās kolhozi „Nākotne”, „Stars” un „Straume”. Gudenieku pagastā „Dzintars”.

1950. gadā, izveidojot Alsungas rajonu, vēsturiskais nosaukums „Alšvanga” tiek izņemts no oficiālās aprites. Iznāk avÄ«ze „Alsungas boļševiks”. Uzcelta slimnÄ«ca ar 50 vietām. Apvienojot arteļus „Spars”, „Vienotais spēks”, „Sarkanais arājs”, Nākotnes ceļš” un „Padomju uzvara” tiek izveidots Staļina vārdā nosauktais kolhozs. Nodibinās kolhozs „Komunisma ceļš”.

Basu kolhozi „Stars”, „Nākotne” un „Straume” apvienoti kolhozā „Ä»eņina ceļš”. Basu kolhozi „Blāzma” un „Rokpelnis” apvienoti kolhozā „Vārpa”. Kolhozs „Dzintars” pievienots kolhozam „Sarkanais strēlnieks”.

No 1950. lÄ«dz 1956. gadam pastāv Alsungas rajons, bet pēc 1956. gada Alsunga un Gudenieki kļūst par KuldÄ«gas rajona sastāvdaļu, savukārt JÅ«rkalne tiek pievienota Ventspils rajonam.  ŠÄda situācija saglabājās lÄ«dz pat 2009. gadam.

1951. gadā Ä·erot „bandÄ«tus” tiek nošauts milicis Millers kopā ar kolhoza priekšsēdētāju ŠtÅ«lu.

1953. gadā avÄ«ze „Alsungas boļševiks” pārdēvēta par „Uzvaras ceļu”.

1955. gadā savu darbÄ«bu oficiāli uzsāk Alsungas etnogrāfiskais ansamblis. Nosaukums „Suitu sievas” rodas vēlāk – filmas „PÅ«t vējiņi” filmēšanas laikā.

1956. gadā notiek pils ziemeļaustrumu torņa glābšanas darbi.  Tiek labots jumts un veikts ārējās fasādes remonts.  Veikti detāli pils uzmērÄ«jumi. Pils dienvidu korpusā atrodas Tautas tiesa.

1959. gadā Alsungas ciematā ir 1300 iedzīvotāji.

1961. gadā apvienojot Staļina vārdā nosaukto kolhozu un kolhozu „Komunisma ceļš” izveidojas kolhozs „Alsunga”.

1963. gadā Gudeniekos tiek atrasta nafta. Tās ir pirmās naftas atradnes Baltijā.

1965. gadā oficiāli nodibinās Gudenieku etnogrāfiskais ansamblis.

1966. gadā Alsungas vidusskolas audzēkņi atjauno nometnes zemnÄ«cas un zaru bÅ«das ŠÄ·upeles mežā pie Zvirgzdu ezera. Turpmāk katru gadu jÅ«lijā te notiek bijušo partizānu salidojumi.

1967. gadā Alsungā uzcelts jaunais kultÅ«ras nams. BijušÄ tautas nama ēkā pie pils ziemeļaustrumu torņa tiek ierÄ«kot sporta zāle.  Atklāts skolas muzejs. Alsungā 3,1 tÅ«kstotis iedzÄ«votāju, Basos un Gudeniekos katrā 0,9 tÅ«kstoši.

Latvijas PSR kultÅ«ras un mākslas dienu ietvaros kolhoza „Alsunga” etnogrāfiskais ansamblis uzstājas Maskavā.

1968. gadā Alsungas vidusskolai piešÄ·irts E. Upesleja vārds. Nodeg pils ziemeļu korpuss.

1973. gadā pieņem „Suitu kāzu” uzvedumu. Pavisam šim uzvedumam notiek 45 izrādes 22 vietās. Alsungas suitu sievas piedalās filmas „PÅ«t vējiņi” uzņemšanā.

Apvienojoties kolhoziem „Vārpa” un „Sarkanais strēlnieks” izveidots kolhozs „Gudenieki”.

1975. gadā izbÅ«vēta mÅ«ra estrāde Ziedlejā. Darbu uzsāk Alsungas bioloÄ£iskās attÄ«rÄ«šanas iekārtas.

1976. gadā pabeigta kantora-kluba ēka Gudeniekos. Apvienojas kolhozi „Ä»eņina ceļš” un „Gudenieki”, saglabājot nosaukumu „Ä»eņina ceļš”.

1977. gadā suitu sievas uzstājas Maskavā. Alsungā tiek atklāta mūzikas skola. Pabeigts kombinētās lopbarības cehs un darbnīcu pirmā kārta.

1970. gadu beigās Alsungas pils dienvidu korpuss kļūst neapdzÄ«vots.  Tiek izmantoti vairs tikai pagrabi, galvenokārt, sakņu glabāšanai.

1979. gadā pabeigta Alsungas bērnu dārza celtniecÄ«ba ar 140 vietām. Darbu uzsāk šÄ·irnes zirgu ferma.

1984. gadā tiek uzsākta jaunās Alsungas vidusskolas celtniecība.

1985. gadā pie Alsungas kultÅ«ras nama tiek atklāta piemiņas siena 2. pasaules karā frontē, partizānos un aizmugurē  (Padomju SavienÄ«bas pusē) kritušajiem pagasta iedzÄ«votājiem.

1986. gadā atklāj jauno Alsungas vidusskolu 470 bērniem. Izveidots Gudenieku kadiķu liegums.

1988. gadā nodibinās Alsungas Tautas frontes nodaļa. Basi atdalās no „Ä»eņina ceļa” kā pastāvÄ«gs kolhozs.

1989. gadā atklāj piemiņas plāksni pie Alsungas Ziemeļu stacijas izsūtītajiem novadniekiem. Pils dienvidrietumu tornī uzvelk sarkanbaltsarkano karogu.

1991. gadā Jūrkalnē tiek atklāta pamatskola. Jūrkalnes ciema padomē 378 iedzīvotāji.

1992. gadā Alsungas bērnu mūzikas skola pārceļas uz pili.

1993. gadā sāk iznākt avÄ«ze „Suitu vēstis”.  Laikraksta „Suitu Vēstis” pirmais numurs iznāca 1993. gada 5. jÅ«nijā.  Pavisam iznāca 9 avÄ«zes numuri.

2000. gadā tiek uzsāktas periodiskas Alsungas, Gudenieku un JÅ«rkalnes pagasta padomju deputātu kopējas sanāksmes, lai apspriestu ar vienota Suitu novada veidošanu saistÄ«tus jautājumus. 

2001. gadā tiek nodibināta biedrība Etniskās kultūras centrs "Suiti".

2004. gadā Alsungā, Basos, Gudeniekos un JÅ«rkalnē notiek 1. starptautiskais burdona festivāls.  Tiek veikts Alsungas vidusskolas un Alsungas bērnu dārza virtuvju remonts aprÄ«kojot tās ar modernām iekārtām. 

2005. gada sākumā lielus postÄ«jumus nodara vētra, kuras vēja ātrums brāzmās sasniedz 140 km/h.  Kritušo koku izvešana no mežiem turpinās visu gadu.  AtsevišÄ·as viensētas vētras postÄ«jumu dēļ paliek bez elektrÄ«bas pat četras nedēļas. 

2006. gadā Alsungā, Basos, Gudeniekos un JÅ«rkalnē lÄ«dz ar citām vietām Latvijā notika folkloras festivāla "Baltica" pasākumi. 

2007. gada janvārÄ« vētra norāva jumtu Alsungas vidusskolas sporta zālei.  Tas tika saremontēts par valdÄ«bas piešÄ·irto naudu vētras seku likvidācijai.  FebruārÄ« traÄ£iskā ugunsgrēkā 26 cilvēki sadega ReÄ£u muižā ierÄ«kotajā pansionātā.  ValdÄ«ba nolemj pansionātu ReÄ£os neatjaunot, bet pārcelt uz Gudenieku bijušÄ bērnu dārza ēku.  

Novadu reformā Gudenieku pagasts nolēma pievienoties KuldÄ«gas novadam, JÅ«rkalnes pagasts izlēma pievienoties Ventspils novadam, bet Alsungas pagasts izvēlējās veidot Alsungas novadu.  

Maijā tiek atjaunota krusta dziedājumu tradÄ«cija, bet jÅ«lijā atdzimst tradÄ«cija doties svētceļojumā uz Žemaišu Kalvāriju Lietuvā. 

JÅ«lijā Alsungā, Basos, Gudeniekos un JÅ«rkalnē notika 2. starptautiskais burdona festivāls, kurā piedalÄ«jās arÄ« viesi no Gruzijas, Ungārijas, Francijas un Igaunijas.  

Nodibinājās biedrÄ«bas "Suitu novada atdzimšana" un "Suitu novads".  Alsungas pagastā sarÄ«kotajā iedzÄ«votāju referendumā piedalÄ«jās 332 iedzÄ«votāji, no kuriem 301 bija par Alsungas novadu, 29 par KuldÄ«gas novadu un 2 par Ventspils novadu. SeptembrÄ« suiti sarÄ«ko piketu pie Ministru kabineta ēkas RÄ«gā.  

Gudeniekos Polijas Ä£eologi pēc SIA "AlÄ«na" pasÅ«tÄ«juma strādā pie Adzes naftas urbumu izpētes un atjaunošanas. 

Gada nogalē Alsungā tika rekonstruēts trotuārs Skolas un Pils ielās, kā arÄ« ielu apgaismojums Skolas, Pils un Liepu ielās.  Alsungas pagasta padome pieņem lēmumu griezties Satversmes tiesā lai panāktu Ministru kabineta atzÄ«šanu Alsungas novada pastāvēšanai pēc Novadu reformas. 

2008. gada sākumā Alsungā darbÄ«bu atsāk Latvijas Krājbanka un tiek uzstādÄ«ts pirmais bankomāts.  Tiek izgaismota Alsungas baznÄ«cas fasāde.  Gudenieku pagasta padome paraksta lÄ«gumu ar SIA "AlÄ«na" ar kuru tiek atļauta pagastam piederošÄs naftas ieguve.   Alsungas un Gudenieku pagastu padomes izveido savas interneta mājas lapas.  Satversmes tiesa ierosina lietu par Alsungas pagasta padomes iesniegto pieteikumu, kurā tiek apstrÄ«dēta Alsungas pagasta pievienošana KuldÄ«gas novadam.  Gada otrajā pusē tiek uzsākts darbs pie pieteikuma sagatavošanas Suitu kultÅ«rtelpas izvirzÄ«šanai uz UNESCO nemateriālās kultÅ«ras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstu.  Alsungā, Basos un JÅ«rkalnē notiek filmēšana UNESCO pieteikumam.  Tiek remontēts Alsungas pils ziemeļaustrumu torņa jumts, septembrÄ« virs tā un pie baznÄ«cas paceļot suitu karogus. 

NovembrÄ« biedrÄ«bas "Suitu novads" valde paziņo, ka ja Novadu reformā netiks ņemtas vērā suitu kopienas intereses, nākamo pašvaldÄ«bas vēlēšanu dienā kopienas vēsturiskās teritorijas robežās uz vienu dienu tiks izveidota Suitu brÄ«vvalsts un sarÄ«kotas Suitu parlamenta vēlēšanas.  ŠÄ« ziņa rada lielu ažiotāžu Latvijas un Krievijas masu mēdijos.

DecembrÄ« Saeima pieņem lēmumu par jauno novadu karti.  Pēdējā brÄ«dÄ« tiek iekļauti trÄ«s jauni novadi: Alsungas, SkrÄ«veru un Baltinavas pašvaldÄ«bas.

2009. gada martā tiek pabeigts darbs pie UNESCO pieteikuma sagatavošans.  JÅ«lijā notiek pirmās pašvaldÄ«bu vēlēšanas jau jaunajā novadu sistēmā.  Ar vienas balss pārsvaru Gunāra Bloka vietā par priekšsēdētāju tiek ievēlēts Grigorijs Rozentāls.  Vasarā tiek rekonstruēts trotuārs uz Krasta ielu.  SeptembrÄ« Alsungā notiek pirmo svētā MiÄ·eļa svētku svinēšana, kuras ietvaros tiek sarÄ«kots arÄ« svētku gājiens cauru Alsungai.  

Pirmajā oktobrÄ«, UNESCO Starpvalstu konferencē Abu Dabi, Suitu kultÅ«rtelpa ar vienbalsÄ«gu dalÄ«bvalstu lēmumu tiek iekļauta UNESCO neatliekami glābjamo pasaules nemateriālās kultÅ«ras vērtÄ«bu sarakstā.  Vēl tiek iekļauti 11 citi pieteikumi no tādām valstÄ«m kā Ķīna (3 pieteikumi), Mongolija (3 pieteikumi), Francija, Vjetnama, Mali, Kenija un Baltkrievija.