IzdrukÄts no: http://www.suitunovads.lv/lv/vesture//

VÄ“sture

DrukÄt
 

Suitu novads jau sirmÄ senatnÄ“ ir bijis biezi apdzÄ«vots. Par to liecina gan Leiškalnu (Todaižu) pilskalns, gan arÄ« daudz mazÄkais Dižgabalkalns (Alsungas pilskalns).  Jau pirms vÄcu ierašanÄs Alšvanga ir bijusi pils ar savu novadu un piederÄ“jusi pie kuršu Bandavas zemes. KultÅ«ras slÄnis DižgabalkalnÄ sasniedz pat divu metru biezumu. Tas gan esot 2. pasaules kara laikÄ stipri bojÄts. Dižgabalkalna augstums ir 8 - 10 metri, bet izmÄ“ri 22 x 54 metri.  ArÄ« Alsungas ordeņpils teritorijÄ veiktie arheoloÄ£iskie izrakumi liecina par pirmskristietÄ«bas perioda kultÅ«ras slÄni šajÄ vietÄ. 

LÄ«dz 1930. gadiem ikdienÄ tika lietots vÄ“sturiskais Alsungas nosaukums „Alšvanga”. ModÄ«gÄ vÄ“lmÄ“ „latviskot” Ä£eogrÄfiskos nosaukumus 30. gados tika radÄ«ts tÄ laika valodniekiem pieņemamÄks variants „Alsunga” kurš pastÄvÄ“ja paralÄ“li „Alšvangai” lÄ«dz pat 1950. gadam, kad ar Alsungas rajona izveidi vecais nosaukums tika izņemts no oficiÄlas aprites.  Šeit mÄ“s lietosim abus nosaukumus atkarÄ«bÄ no apskatÄmÄ vÄ“stures perioda.

VÄrds „Alšvanga” pirmo reizi tika pieminÄ“ts 1230. gada 28. decembra pÄvesta vicelegÄta Alnas BalduÄ«na lÄ«gumÄ ar kuršiem, saskaÅ†Ä ar kuru kurši apņēmÄs pÄriet kristÄ«gajÄ ticÄ«bÄ, apgÄdÄt atsÅ«tÄ«tos baznÄ«ckungus, maksÄt nodevas, piedalÄ«ties aizsardzÄ«bas un uzbrukuma karos pret pagÄniem. Par to kuršiem tika apsolÄ«ta brÄ«vÄ«ba, kamÄ“r vien tie neatkritÄ«s no katoļu baznÄ«cas. Kurzemei tiek iecelts bÄ«skaps ar sÄ“dekli KlaipÄ“dÄ. Kuršu zemes saskaÅ†Ä ar šo 1232. gada 11. februÄrÄ« pÄvesta Gregorija IX apstiprinÄto lÄ«gumu nonÄca tiešÄ Romas pÄvesta aizbildniecÄ«bÄ. Viens šÄ« lÄ«guma eksemplÄrs šobrÄ«d glabÄjas VatikÄna arhÄ«vÄ. Bez Alšvangas (Aliswanges) tajÄ  vÄ“l minÄ“ta Thargolara, Osua, Langis, Venelis, Normis, Kiemala, Plugawas, Sarnitus, Riwa, Saceze, Edualia, Ardus un Alostantochos.

Valodnieki uzksata, ka senais Alšvangas nosaukums patiesÄ«bÄ sastÄv no diviem vÄrdiem: Alš-vanga. To izcelsmi var saistÄ«t gan ar senprÅ«šu, gan ar lÄ«biešu valodu. Pirmais vÄrds ir sensenÄ forma no tagadÄ“jÄ vÄrda „alksnis”, senÄk „alsis”. Mums radniecÄ«gajÄ prÅ«šu valodÄ „alš” nozÄ«mÄ“ „koks”. Ar to saskan slÄvu „oļša”, poļu „oļša” un senvÄcu „else”. LÄ«biski „all, alli, alliz” nozÄ«mÄ“ „apakš, lejup”. Otrais vÄrds „vanga” šodien vairs netiek lietots, bet ir saglabÄjies lietuviešu un prÅ«šu valodÄs, kur nozÄ«mÄ“ pļavu, purvu, lÄ«dumu. LÄ«biešu valodÄ par vangu (vang) sauc upes malu, upes lÄ«Äu pļavu vai arÄ« mitru meža lÄ«Äa pļavu. 

PastÄv arÄ« PÄ“tera Upenieka 1928. gadÄ Å¾urnÄlÄ "Sauleite" minÄ“tais nostÄsts, ka vÄciešiem ienÄkot Alšvangas bajÄri esot atrasti alu dzerot un tÄpÄ“c pils esot ieguvusi nosaukumu ar vÄcu galotni "ung - Alsunga".  VÄ“lÄk vÄcieši esot šo vÄrdu pÄrmainÄ«juši vÄ“l vairÄk pÄ“c savas mÄ“les un nosaukuši par Alšvangu.  

Alsungai blakus esošÄ AlmÄle varÄ“tu bÅ«t cÄ“lusies no lÄ«biskÄ „almal”, kas nozÄ«mÄ“ „mazs”. Burtiski tulkojot – mazÄ muiža. Uzskata, ka vÄ“l 14. gadsimtÄ Alsungas apvidus nav bijis pÄrlatviskots un te pamatÄ lietota lÄ«biešu valoda, kas joprojÄm ir saglabÄjusies virknÄ“ Ä£eogrÄfisko nosaukumu un mÄju vÄrdu, kÄ arÄ« suitu  valodas (dialekta) vÄrdos un gramatikÄ.

AttiecÄ«bÄ uz Gudeniekiem, lietuviešu „gudas” un prÅ«šu „gudde” nozÄ«mÄ“ „mežs”. RespektÄ«vi, Gudenieki var bÅ«t tulkojami kÄ „mežinieki”. VÄrds „gudi” bieži parÄdÄs vietvÄrdos Lietuvas un Baltkrievijas pierobežÄ. Grodņas apgabala Ostroveckas rajonÄ pat ir „Gudeniki”. LietuvÄ nereti par gudiem apzÄ«mÄ“ti cilvÄ“ki, kas dzÄ«vo uz austrumiem, mežainÄkos apvidos. Otra nozÄ«me, ar kuru saista vÄrdu „gudi” ir goti, kas lÄ«dz mÅ«su Ä“ras 2. gadsimtam apdzÄ«voja Austrumpoliju un Dienvidlietuvu. VÄrds „gudi” (lietuviski „gudai”) varÄ“tu bÅ«t sÄkotnÄ“ji lietots gotu tautas apzÄ«mÄ“šanai un ar laiku transformÄ“jies par vÄrdu, kuru lieto jebkuru cilvÄ“ku apzÄ«mÄ“šanai, kas runÄ svešÄ, nesaprotamÄ valodÄ. 

Īpaši daudzus nosaukumus savÄ mÅ«Å¾Ä ir piedzÄ«vojusi mÅ«sdienu JÅ«rkalne.  Viduslaikos bez oficiÄlÄ nosaukuma "FÄ“liksberga"(laimÄ«gais kalns), tÄ ir bijusi dÄ“vÄ“ta arÄ« par Jorenceļu, Lejas ciemu un PilsberÄ£i.  DažÄdiem nosaukumiem punkts tika pielikts tikai 1925. gadÄ, kad ciematu un pagastu oficiÄli nodÄ“vÄ“ja par JÅ«rkalni.  Nelatvisko FÄ“liksbergas nosaukumu saista ar šeit vÄ“tras laikÄ pÄ“c kuÄ£a avÄrijas izdzÄ«vojušo kapteini, kurš pateicÄ«bÄ par savu izglÄbšanos ir uzbÅ«vÄ“jis jÅ«ras krastÄ nelielu koka kapellu.  

1234. gada 9. februÄrÄ« Alnas BalduÄ«ns tiek atcelts no legÄta amata. Viņa vietÄ nÄk agrÄkais ModÄ“nas bÄ«skaps Vilhelms. 1245. gada 7. februÄrÄ« tiek nolemts, ka pÄ“c Kursas iekarošanas tÄs sadalÄ“ tiks pielietots Livonijas ordenim labvÄ“lÄ«gais PrÅ«sijas sadales princips – 2/3 zemju ordenim, bet 1/3 daļa zemju bÄ«skapam. 

1253. gada 4. aprÄ«lÄ« Kursa ir jau iekarota un starp Livonijas ordeni un Kurzemes bÄ«skapu tiek noslÄ“gts zemes sadalÄ«šanas lÄ«gums, kurÄ Alšvanga (Alisvangen) ir minÄ“ta kÄ Livonijas ordenim piešÄ·irtÄs zemes un tautas daļa. LÄ«gumu paraksta Livonijas ordeņa mestrs Sainas Eberhards un Kurzemes bÄ«skaps Heinrihs. Ar šo lÄ«gumu kļūst skaidrs, ka nekÄdu palÄ«dzÄ«bu no pÄvesta kurši nesaņems.

1298. gadÄ Kurzemes bÄ«skapi pÄrceļ savu rezidenci no KlaipÄ“das uz Pilteni.

1338. gadÄ pirmo reizi kÄ Basses minÄ“ti Basi (Bassen) aprakstÄ, kurÄ Kurzemes bÄ«skaps Johans un Livonijas ordeņa mestrs Eberhards Munheims precizÄ“ 1253. gada lÄ«gumÄ noteiktÄs robežas starp Alšvangu un Ä’doli.

1341. gadÄ saskaÅ†Ä ar ziņojumiem ordeņa mestram par stÄvokli komturijÄ, KuldÄ«gas komturam AlšvangÄ ir nocietinÄta mÅ«ra mÄja (ein festes haus), kas varÄ“tu bÅ«t celta neilgi pirms šÄ« gada. Alšvangas muiÅ¾Ä šajÄ gadÄ plosÄs lopu sÄ“rga, staļļos ir 40 Ä·Ä“ves un 12 šÄ« gada kumeļu.

1372. gadÄ AlšvangÄ uzcelta ÄetrstÅ«raina akmens pils, kurÄ tiek nometinÄts KuldÄ«gas komturam padots firsts. Pils austrumu korpuss tiek izmantots dzÄ«vošanai, bet dienvidu korpuss saimniecÄ«bas vajadzÄ«bÄm.  Divi torņi ir piebÅ«vÄ“ti vÄ“lÄk.  Par ziemeļaustrumu torņa celšanas laiku tiek uzskatÄ«tas 14. gadsimta beigas, 15. gadsimta sÄkums.  SÄkumÄ tornim ir bijuši tikai divi virszemes stÄvi un tas ir bijis vienÄdÄ augstumÄ ar pils Austrumu korpusu. 

Tikai tad, kad Dienvidu korpusa otrais stÄvs jau bija izbÅ«vÄ“ts visÄ garumÄ, pie tÄ dienvidrietumu stÅ«ra 16. gadsimtÄ tika uzbÅ«vÄ“ts pils otrs tornis.  Tam ir bijuši trÄ«s stÄvi, t.i. par vienu vairÄk, nekÄ tam pieguļošajam pils Dienvidu korpusam.   AcÄ«mredzot, pils iedzÄ«votÄji uzskatÄ«ja, ka viņu drošÄ«bu vairÄk garantÄ“ tornis pie Austrumu korpusa, nevis dienvidrietumu tornis, tÄpÄ“c vienlaikus ar pÄ“dÄ“jo, uzcelti vÄ“l divi stÄvi arÄ« pils ziemeļaustrumu tornim tÄ, ka nu tas jau bija par diviem stÄviem augstÄks nekÄ pils dzÄ«vojamais korpuss. 

1525. gadÄ VÄcu ordenis tiek sekularizÄ“ts. 

1555. kÄda dokumentÄ ir rakstÄ«ts, ka Durbe, Aizpute, Alšvanga, Skrunda, KuldÄ«ga, Sabile - visas šÄ«s mÄjas (pilis) izņemot KuldÄ«gu nav nocietinÄtas, netiek apdzÄ«votas un ir pÄrvÄ“rstas par labÄ«bas noliktavÄm. 

PÄ“c Livonijas ordeņa sabrukšanas pÄ“dÄ“jais mestrs Gothards Ketlers ieÄ·Ä«lÄja KuldÄ«gas novadu Polijai, izdalot atsevišÄ·i Alšvangu un ap 1560. gadu piešÄ·irot to kÄ lēņu novadu savam padomniekam, bruņiniekam FrÄ«driham fon Kanicam, kurš 1569. gadÄ bija hercoga sÅ«tnis Ä»ubļinas SeimÄ.   

1561. gadÄ pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers pÄriet luterticÄ«bÄ un nodod KurzemÄ“  karos vÄ“l neizpostÄ«tÄs Äetras baznÄ«cas un deviņas kapellas luterÄņiem.  Katoļu ticÄ«ba hercogistÄ“ tiek aizliegta ar likumu un šis aizliegums saglabÄjas lÄ«dz pat 1617. gadam. 

1567. gadÄ padomnieks FrÄ«drihs fon Kanics uzbÅ«vÄ“ AlšvangÄ koka baznÄ«cu (luterÄņu) pašreizÄ“jo Kalnbirzes kapu vietÄ. PÄ“c Livonijas kariem stÄvoklis baznÄ«cu jomÄ KurzemÄ“ ir ļoti slikts. Lai to uzlabotu, šajÄ gadÄ Kurzemes LandtÄgs nolemj uzcelt 70 jaunas baznÄ«cas (arÄ« vairÄkas skolas un nabagmÄjas), kuru finansÄ“šanu lielÄ mÄ“rÄ uzņemas pats Kurzemes hercogs Gothards Ketlers.  BaznÄ«cu pÄrvaldei tiek izveidota Kurzemes konsistorija Jelgavas superintendanta vadÄ«bÄ.  Katoļiem bija jÄapmeklÄ“ luterÄņu baznÄ«cas.  ŠajÄs baznÄ«cÄs bija noteikts trÄ«s reizes dienÄ zvanÄ«t, aicinot uz lÅ«gšanu pret "velnu, tirÄniem, pÄvestu, turkiem un to biedriem". 

1573. gadÄ (pÄ“c cita avota 1574. gada 10. februÄrÄ«) FrÄ«drihs fon Kanics pÄrdod Alšvangas novadu PrÅ«sijas hercoga padomniekam dÄ“lam, Kurzemes un Zemgales maršalam JÄ“kabam fon Šverinam, kas piepÄ“rk klÄt arÄ« tagadÄ“jo JÅ«rkalnes novadu un tÄ paplašina savas robežas lÄ«dz jÅ«rai. Pie Alšvangas muižas toreiz piederÄ“ja arÄ« GrÄveri, Blintene, Gudenieki, JaunÄ muiža, Bases, DekšÅ†i (Audzes) un Pilsberga jeb JÅ«rkalne (Jorceim). PÄ“c viņa Alšvangu manto vÄ“l divi JÄ“kabi fon Šverini. 

LaikÄ starp 1590. un 1610. gadu tiek uzbÅ«vÄ“ta pirmÄ JÅ«rkalnes baznÄ«ca. To cÄ“lis avarÄ“juša kuÄ£a kapteinis kÄ pateicÄ«bu par savu izglÄbšanos. KÄ zÄ«me par šo atgadÄ«jumu tajÄ pie griestiem piekÄrts kuÄ£a makets. KÄpÄm atkÄpjoties baznÄ«ca vÄ“lÄk tiek ieskalota jÅ«rÄ. ŠÄ« baznÄ«ca esot atradusies pie KriÄ·u mÄjÄm.  

1617. gadÄ KurzemÄ“ atkal tiek atļauti katoļu dievkalpojumi. 

1625. gadÄ tiek uzbÅ«vÄ“ta pašreizÄ“jÄ Alšvangas mÅ«ra baznÄ«ca svÄ“tÄ ercenÄ£eļa MiÄ·eļa godam, kÄ arÄ« 16. oktobris tiek noteikts par ikgadÄ“ju Alšvangas gadatirgus dienu. 

JÄ“kaba fon Šverina dÄ“ls Johans Ulrihs, tautÄ saukts par „Sviriņu”, dzÄ«vojot ViÄ¼Å†Ä un kalpojot Polijas karaspÄ“kÄ par virsnieku (Karaļa kavalÄ“rijas eskadrona komandieris) bija galma ballÄ“ iepazinies ar skaisto polieti Barbaru Konarsku. Hercogistes muižnieki poļu kara dienestÄ bieži esot apprecÄ“juši poļu muižnieku meitas vai atraitnes un, viņu ietekmÄ“ti, daži pÄrgÄja arÄ« katoļu ticÄ«bÄ. Jau hercoga FrÄ«driha laikÄ, katoļu pozÄ«cijas KurzemÄ“ bija tik stipras, ka tie sÄka atņemt baznÄ«cu Ä“kas pastÄvošÄm luterÄņu draudzÄ“m, izmantojot muižnieku zemes Ä«pašuma tiesÄ«bas.

Pirms savÄm kÄzÄm, 1623. gadÄ, Johans Ulrihs fon Šverins pieņēma katoļticÄ«bu, jo tas bija lÄ«gavas vecÄku priekšnoteikums laulÄ«bÄm.  TÄ kÄ Johana Ulriha tÄ“vs JÄ“kabs nepiekrÄ«t sava dÄ“la pÄrejai katoļu ticÄ«bÄ, pÄ“c kÄzÄm jaunais pÄris paliek Barbaras vecÄku, grÄfu Konarsku, muÅ¾Ä - Gentiliski.   VÄ“lÄk grÄfs Johans Urihs fon Šverins tiek iecelts par Polijas karaļa Sigismunda III kambarkungu.  Tikai pÄ“c tÄ“va nÄves 1632. gadÄ grÄfs ar savu sievu atgriežas AlšvangÄ, kur tas ar fanÄtisku degsmi pievÄ“ršas sava novada iedzÄ«votÄju pievÄ“ršanai katoļu ticÄ«bai.  TajÄ pat gadÄ (pÄ“c citiem datiem 1634. gadÄ) viņš nodeva Alšvangas baznÄ«cu kopÄ ar filiÄles baznÄ«cu Pilsberģē (tagadÄ“jÄ JÅ«rkalne) katoļu draudzes rokÄs. KatoļticÄ«bas izplatÄ«šanai un sludinÄšanai Johans Ulrihs fon Šverins uz Alsungu uzaicinÄjis jezuÄ«tus, kuri veica zemnieku atgriešanu katoļticÄ«bÄ. 

Lai atšÄ·irtu katoļus no luterÄņiem grÄfs esot saviem zemniekiem aizliedzis agrÄko tautas tÄ“rpu valkÄšanu un licis tiem valkÄt Ä«pašas uniformas un tÄ“rpus, kuru elementi lÄ«dz mÅ«su dienÄm ir saglabÄjušies suitu tautas tÄ“rpÄ.  SievietÄ“m esot bijis jÄvalkÄ spilgtus, sarkani- zaļi- zilus, plati krokotus brunÄus, bet vÄ«riešiem pelÄ“kus kamzoļus ar divÄm pogu rindÄm.  Katoļiem tika dotas arÄ« dažÄdas privilÄ“Ä£ijas.  PiemÄ“ram, katolis uz Šverina zemes varÄ“ja negriezt ceļu pretÄ« braucošajam luterÄņu pajÅ«gam un grÅ«st to grÄvÄ«.  Bija atļauts arÄ« luterÄņus pie katras izdevÄ«bas iekaustÄ«t.  Gan Johans Ulrihs, gan vÄ“lÄk arÄ« viņa sieva Barbara dÄvinÄja katoļu baznÄ«cai zemi.

SÄkumÄ citi muižnieki par to visu Ä«paši neinteresÄ“jÄs, jo Ulrihs fon Šverins rÄ«kojÄs likumu robežÄs.  TaÄu 1636. gadÄ (pÄ“c citiem datiem 1634. gadÄ) kad baznÄ«cas un arÄ« mÄcÄ«tÄja muiža tika nodota Å¾emaišu bÄ«skapam Georgam TiškeviÄam, kurš izdzina veco luterÄņu mÄcÄ«tÄju Lizanderu no dzÄ«vokļa, lieta nonÄca lÄ«dz atklÄtai ieroÄu cīņai. RisinÄjums šis strÄ«dam tika panÄkts tikai pÄ“c tam, kad personÄ«gi iejaucÄs Polijas karalis Vladislavs, apstiprinot abas baznÄ«cas – Alšvangas un PilsberÄ£es - katoļiem. Johans Ulrihs, saskaÅ†Ä ar nostÄstu, esot miris no viesÄ«bu laikÄ ReÄ£u muižĠēdienam pievienotas indes 1637. gada maijÄ.  Uz ReÄ£u muižu tas esot bijis izvilinÄts ar solÄ«jumu, ka tur notiks vienošanÄs parakstÄ«šana par Ä’doles baznÄ«cas atdošanu katoļiem. 

Kurzemes hercoga FrÄ«driha laikÄ blakus Alšvangas pilij pastÄvÄ“ja prÄvs miests, kura labklÄjÄ«ba strauji auga un kas bija nozÄ«mÄ«ga apdzÄ«vota vieta starp Ventspili un LiepÄju. Tas izmainÄ«jÄs, kad Johans Ulrihs fon Šverins ieviesa katoļticÄ«bu un piespieda arÄ« miesta iedzÄ«votÄjus atteikties no luterticÄ«bas. Kas pretojÄs, tos no miesta izdzina. GandrÄ«z visi tirgoņi un amatnieki atstÄja miestu un Alšvanga nÄ«kuļoja visu 17. gadsimtu. Alšvangas Ä«pašnieki gan izvietoja miestÄ klaušu zemniekus un amatniekus, bet ar savu katolisko fanÄtismu tie tomÄ“r miestu nespÄ“ja atdzÄ«vinÄt.

PÄ“c luterÄņu mÄcÄ«tÄja izraidÄ«šanas no Alšvangas TrÄ«svienÄ«bas rÄ«tÄ, tas atlikušajiem luterÄņiem zem „Ķiņķu” liepas tas ir teicis atvadÄ«šanÄs sprediÄ·i, kurÄ tas ir apgalvojis, ka „drÄ«zÄk šÄ« liepa nokaltÄ«s, nekÄ Lutera ticÄ«ba starp jums izbeigsies”.  PÄ“c citas versijas viņš ir pareÄ£ojis ka:  "katoļi AlšvangÄ bÅ«s tik ilgi, kamÄ“r šÄ« liepa zaļos, bet kad tÄ kÄdreiz kaltÄ«s, alšvandznieki atkal atgriezÄ«sies pie evaņģēlija ticÄ«bas".  Te viņš saviem ticÄ«bas brÄļiem deva pÄ“dÄ“jo vakarÄ“dienu, atvadÄ«jÄs no tiem un palikušie luterÄņi izklÄ«da pa plašo pasauli.   VÄ“lÄk cilvÄ“ki zem šÄ«s liepas gÄjuši lÅ«gties, nesuši dÄvanas. Blakus liepai ir bijusi uzbÅ«vÄ“ta pat neliela kapela, kur svÄ“tdienÄs dedzinÄtas sveces. Ä»audis ir ticÄ“juši, ka pie liepas notiek brÄ«numi, ja tÄ kÄdreiz kritÄ«s, tad pasaulei bÅ«s gals.

PÄ“c Johana Ulriha fon Šverina nÄves 1637. gadÄ Alšvangas muižu manto Johans FÄ“likss fon Šverins.  PÄ“c viņa nÄkamais Ä«pašnieks (gads nav zinÄms) ir Kristofs Johans fon Šverins.  

LÄ«dz 1658. gadam AlšvangÄ esot pastÄvÄ“jusi liela zirgaudzÄ“tava. 

Kad 1659. gadÄ Polijas - Zviedrijas kara laikÄ (1655-1660) AlšvangÄ iebruka zviedri, tajÄ atradÄs divas poļu rotas. Zviedri marta mÄ“nesÄ« atnÄca no KuldÄ«gas, padzina poļus, saņemot 40 no tiem gÅ«stÄ, atņēma divus karogus un izlaupÄ«ja miestu. Kurzemnieku Ä£enerÄlis Bergs, savukÄrt, ar 300 jÄtniekiem un daudziem latviešu zemniekiem uzbruka zviedriem, pa lielÄkai daļai iznÄ«cinÄja tos, atbrÄ«voja gÅ«stekņus un atņēma laupÄ«jumu. PÄ“c nostÄstiem, tieši šajÄ gadÄ tiek ar groziem sanests Alšvangas dižgabalkalns, lai zviedru apšaudei bÅ«tu kur uzstÄdÄ«t lielgabalus.  ŠajÄ karadarbÄ«bÄ Alšvangas pils lielÄ mÄ“rÄ tika nopostÄ«ta.  Tiek uzskatÄ«ts, ka tieši šajÄ kaujÄ gÄja bojÄ pils sÄkotnÄ“jais dzÄ«vojamais Austrumu korpuss, kurš pÄ“c tam vairs netika atjaunots.  Ziņas no 18. gadsimta sÄkuma liecina, ka apdzÄ«vojams pilÄ« vairs ir tikai Dienvidu korpuss un Austrumu korpuss tajÄs vairs nav pieminÄ“ts. 

1670. gadÄ JelgavÄ tiek izveidota galvenÄ jezuÄ«tu rezidence Lejas KurzemÄ“. Tai tiek pakļautas pÄrÄ“jÄs jezuÄ«tu misijas, no kurÄm lielÄkÄs atrodas SkaistkalnÄ“ un AlšvangÄ. MazÄkas misijas atradÄs arÄ« BauskÄ, LÄ«vbÄ“rzÄ“ un KuldÄ«gÄ.

1681. gadÄ Alšvangu manto Johans Antoniuss fon Šverins.

1715. gadÄ Kurzemes bÄ«skaps Kristaps Šembeks ziņo pÄvestam Klementam XI, ka bÄ«skapijÄ pÄ“c karadarbÄ«bas un mÄ“ra atrodas vairs tikai 2 katoļu baznÄ«cas: AlšvangÄ un KuldÄ«gÄ. TÄs pašas sabrukuma stÄvoklÄ«. AlšvangÄ no 20 000 ticÄ«go pÄ“c palikuši tikai 2000. Un tie paši ir bijuši spiesti kristÄ«bu un laulÄ«bu gadÄ«jumos iet pie svešticÄ«bu garÄ«dzniekiem, jo nav savu prÄvestu. Alšvangas mÅ«ra baznÄ«ca esot stipri saplaisÄjusi un gandrÄ«z bez jumta. Nepieciešamais remonts uzsÄkts 1714. gadÄ un tÄ finansÄ“šanai 100 ungÄru zelta dÄlderus dÄvinÄjis pÄvesta nuncijs. Alšvangas muižas Ä«pašnieks kara laikÄ visu ir zaudÄ“jis un nav spÄ“jÄ«gs finansiÄli atbalstÄ«t baznÄ«cas remontu. 

Ap 1715. gadu Alšvangas baznÄ«cÄ strÄdÄ arÄ« holandiešu izcelsmes koktÄ“lnieks Johans Mertenss, kurš te ir izgatavojis sv. PÄ“tera un sv. JÄņa skulptÅ«ras, kÄ arÄ« darinÄjis uz vÄ«nogulÄju apvÄ«ta staba balstÄ«tu kristÄ«bu galdu.  Abas skulptÅ«ras ir iekļautas ap 1909./1910. gadu uzstÄdÄ«tajÄ altÄrÄ«.  No Alšvangas togad tika apkalpoti ticÄ«gie visÄ Piltenes novadÄ. FiliÄlbaznÄ«cÄ FÄ“liksbergÄ dievkalpojumi notiek katrÄ trešajÄ svÄ“tdienÄ. 

1728. gadÄ Alšvangu manto Vladislavs Georgs fon Šverins, kurš 1738. gadÄ (minÄ“ts arÄ« 1767. gads) ir spiests pÄrdot visu savu Alšvangas Ä«pašumu Ernestam Johanam BÄ«ronam, kurš, savukÄrt, 1737. gadÄ kļuva par Kurzemes hercogu. Jaunais Ä«pašnieks muižu iznomÄja dažÄdiem Kurzemes muižniekiem.

1740. gada Alšvangas pils inventarizÄcijÄ ir minÄ“ts, ka pils ziemeļaustrumu tornis ir brÄ«vi stÄvošs un samÄ“rÄ labÄ stÄvoklÄ«, segts ar kÄrniņiem.  No Austrumu korpusa saglabÄjusies tikai daļa no pirmÄ stÄva sienÄm un dažÄm velvÄ“m.  Dienvidu korpuss atradies sliktÄ stÄvoklÄ« zem lubiņu jumta.  Ieeja korpusÄ ir vedusi no austrumu gala un apdzÄ«votas vairs ir bijušas tikai pirmÄs Äetras telpas.  PÄrÄ“jÄs telpÄs griesti ir bijuši iebrukuši.  Dienvidrietumu tornis vairs nav izmantots, bet par apkÄrtmÅ«ri teikts, ka tÄ ziemeļu un rietumu sienas ir stipri sabrukušas.     

1741. gadÄ tiek pabeigta jaunÄ pils Ä«pašnieka uzsÄktÄ Alšvangas pils dienvidu korpusa pÄrbÅ«ve. TÄ jumts jau ir bijis segts ar kÄrniņiem.  GalvenÄ ieeja ar jaunÄm kÄpnÄ“m ir bijusi pagalma pusÄ“ pret korpusa vidu.  RemontÄ“jot Dienvidu korpusu, mainÄ«ts arÄ« logu izveidojums.  Korpusa austrumu galÄ vÄ“l labi saskatÄmas sandriku pÄ“das.  Tie bijuši veidoti no Ä·ieÄ£eļiem, kas iemÅ«rÄ“ti sienÄ iekaltÄs rievÄs.  Ir bijuši divÄ“jÄdi - lÄ“zeni trÄ«stÅ«rveida un segmentveida sandriki, kas virs logiem izkÄrtoti pamÄ«šus.  IekštelpÄs no tiem laikiem ir saglabÄjušÄs dažas durvju vÄ“rtnes ar barokÄlas formas pildiņiem un kaltÄm virÄm akanta lapas veidÄ. 

1744. gada inventarizÄcijÄ minÄ“ts, ka visÄ pilÄ« ir tikai viena tualete, kurÄ varÄ“ja iekļūt no apaÄ¼Ä torņa.  1757. gadÄ pieminÄ“ta otra korpusa austrumu galÄ un 1763. gadÄ trešÄ - skursteņa kameras ÄrsienÄ. 

Tikai 18. gadsimta otrajÄ pusÄ“, kad izbeidzÄs grÄfu Šverinu baznÄ«cas politika, Alšvangas miests atžirga un atkal sÄka saimnieciski attÄ«stÄ«ties.

1772. gadÄ tika uzbÅ«vÄ“ta Alšvangas mÄcÄ«tÄjmuižas Ä“ka. 

1774. gadÄ ap Alšvangas baznÄ«cu tiek uzbÅ«vÄ“ts mÅ«ra žogs.

1784. gadÄ kÄdÄ svÄ“tdienÄ kÄds puika dievkalpojuma laikÄ nodedzina Alšvangas prÄvesta saimniecÄ«bas Ä“kas un staļļus. PalÄ«dzÄ«bu Ä“ku atjaunošanÄ sniedz muižas Ä«pašnieks, Kurzemes hercogs PÄ“teris BÄ«rons un nomnieks Kazimirs FrÄ«drihs Otiens.

1786. gadÄ ar Kurzemes hercoga PÄ“tera BÄ«rona palÄ«dzÄ«bu uzcelta FÄ“liksbergas mÅ«ra baznÄ«ca. TÄ iesvÄ“tÄ«ta 27. augustÄ svÄ“tÄ PÄ“tera godam.  Šo darbu veica Alšvangas prÄvests A. Bužinskis. 

1795. gadÄ pÄ“c tam, kad Kurzemes hercogisti pievieno Krievijai, Alšvangas muiÅ¾Ä veic revÄ«ziju, kurÄ minÄ“ti pils rietumu un ziemeļu korpusi, kas varÄ“tu bÅ«t celti vienlaicÄ«gi laikÄ starp 1763. un 1795. gadu. Ziemeļu korpusÄ trÄ«s zirgu staļļi zem viena jumta. MinÄ“ts arÄ« ka Dienvidu korpusa austrumu galÄ jau pirms vairÄkiem gadiem piebÅ«vÄ“ts kÄds korpuss (tÄ saucamÄ "Šverina zÄle"), kurš gan vÄ“l neesot pabeigts.  ArÄ« 1854. gada aktÄ tas vÄ“l minÄ“ts kÄ nepabeigts, norÄdot, ka tajÄ ir bijušas paredzÄ“tas tikai divas telpas - viena istaba un zÄle.  NepabeigtÄ Ä“ka ir attÄ“lota arÄ« K. Vilonga 1827. gada un V. Z. ŠtavenhÄgena 1866. gada pils zÄ«mÄ“jumos.  Kad šis korpuss nojaukts, nav zinÄms. 

1796. gadÄ Kurzemes hercogam PÄ“terim BÄ«ronam Krievijas valsts par Alšvangu samaksÄ 100 tÅ«kstošus Alberta dÄlderu kÄ kompensÄcija par zaudÄ“to Ä«pašumu. 

PÄ“c Kurzemes pievienošanas Krievijai, no 1796. gada lÄ«dz pat 1915. gadam Alšvanga pieder Krievijas valstij (kronim). Kroņa muižas apsaimniekoja Kroņa Ä«pašumu pÄrvalde tÄs iznomÄjot dažÄdiem nomniekiem. Nomas lÄ«gumi bija Ä«si, nepÄrsniedzot 12 gadus.  Tas, ka zemnieki, to mÄjas un zeme bija valsts un nevis privÄta muižnieka Ä«pašums nodrošinÄja zemniekiem lielÄku brÄ«vÄ«bu, ar kuru reizÄ“m izskaidro suitiem raksturÄ«go pazemÄ«bas trÅ«kumu, valodas un izteiksmes veida tiešumu, kÄ arÄ« stÅ«rgalvÄ«bu.

1817. gadÄ saskaÅ†Ä ar Kurzemes dzimtbÅ«šanas atcelšanas likumu tika noteikts, ka zemnieki tiek apvienoti zemnieku pagastos. ŠÄ likuma 22 paragrÄfs noteica, ka „zemnieku pagasts (bauern gemeinde) ir uz likuma pamata apvienota zemnieku sabiedrÄ«ba, kura dzÄ«vo valsts, privÄtajÄs, pilsÄ“tu muižÄs vai miestiņos. Muižas zeme pagastu teritorijÄ neietilpa. Katrs zemnieks bija piederÄ«gs kÄdam pagastam. Šis arÄ« ir pagastu pašpÄrvaldes sÄkums KurzemÄ“.

No 1819. gada lÄ«dz 1950. gadam Alšvanga ir iekļauta Aizputes apriņķī. Alšvangas pils novadÄ ietilpa bijušie kroņa novadi: Alšvanga, GrÄveri, Blintene, Gudenieki, JaunÄ muiža, Adze, Stirnumuiža, Basu un FÄ“liksbergas (Lejas) muižas, kÄ arÄ« dzimtie (muižnieku privÄtÄ«pašumÄ esošie) novadi: ReÄ£e, Almale, Todaiži, Birži, CÄ“renda un PievÄ«Ä·i.

1822. gadÄ „Latviešu AvÄ«zÄ“” ir minÄ“ts, ka Biržu muižas Ä«pašnieks ir piešÄ·Ä«ris skolas un skolotÄja vajadzÄ«bÄm zemi un no sava meža arÄ« kokmateriÄlus skolas celtniecÄ«bai, no kuriem šajÄ pat gadÄ Biržu zemnieki bÅ«vÄ“ skolas Ä“ku.

1859. gadÄ Å½Ä«dlejÄ (tagad arÄ« Ziedleja) darbojas Alsungas pagasta skola.

1862. gadÄ FÄ“liksbergÄ par draudzes lÄ«dzekļiem tiek uzbÅ«vÄ“ta jauna baznÄ«ca, svÄ“tÄ JÄzepa godam. Draudze atdalÄs no Alšvangas draudzes. 

1870. gadÄ FÄ“liksbergas (JÅ«rkalnes) baznÄ«cai tiek piebÅ«vÄ“ts tornis. 

1871. gadÄ AlšvangÄ pirmo reizi spÄ“lÄ“ts teÄtris. IzrÄdÄ«ta izrÄde ar nosaukumu „Pagasta nabags”.

1875.-76. gados AlšvangÄ uzcelta „SarkanÄ” skola. MÄcÄ«bas tajÄ lÄ«dz 1. Pasaules karam notiek krievu valodÄ.

1882. gadÄ tiek paplašinÄta Alšvangas baznÄ«ca, piebÅ«vÄ“jot tai abÄs pusÄ“s pa kapliÄai, kÄ rezultÄtÄ baznÄ«cas Ä“ka iegÅ«st tagadÄ“jo krusta formu.

1883. gadÄ darbu uzsÄk Gudenieku skola. VienÄ skolas galÄ tiek ierÄ«kotas arÄ« telpas baznÄ«cai un mÄcÄ«tÄja dzÄ«voklis. Skolas Ä“ka nodeg 1892. gadÄ. TÄs darbÄ«bu atjauno 1894. gadÄ.

1893. gadÄ JÄ“kabpils meistars FrÄ«drihs Veisenborns uzbÅ«vÄ“ Alšvangas baznÄ«cÄ Ä“rÄ£eles.

1897. gadÄ Kurzemes guberÅ†Ä uzskaitÄ«ti 74 837 katoļi, no kuriem 12 procenti (9000) ir tieši AlšvangÄ.

1899. gadÄ AlšvangÄ nodibinÄts pirmais pÅ«tÄ“ju orÄ·estris un koris.

LaikÄ no 1903. - 1908. gadam Suitu novada kapsÄ“tÄs tiek uzbÅ«vÄ“ta virkne interesantu Ä·ieÄ£eļu zvanu torņu.  1903. gadÄ tÄds top Pantu kapos, 1907. gadÄ Irbes (Ierbes) un Rudumu kapos, bet 1908. gadÄ DÅ«ru kapos.  Šie zvanu torņi bija apvienoti ar ieejas vÄrtiem, bet Lapu, LipšÅ†u un Strēļu kapos zvanu torņi celti atsevišÄ·i. 

1904. gadÄ kÄds vikÄrs no Alšvangas esot apdzirdÄ«jis jaunus puišus un licis JÄņu naktÄ« nocirst Ķiņķu svÄ“to liepu, pie kuras esot noticis pÄ“dÄ“jais luterÄņu dievkalpojums. 

1905. gada revolÅ«cijas notikumus ievadÄ«ja AlmÄles muižas kalpu streiks 1905. gada 10. martÄ.  PÄ“c sava satura tas bija ekonomisks.  JÅ«lijÄ - augustÄ jau notika plašÄks laukstrÄdnieku streiks, kurÄ iesaistÄ«jÄs Alšvangas, Blintenes, GrÄveres un Biržu muižas kalpi.  Īpaši aktÄ«vi zemnieki kļuva pÄ“c 17. oktobra manifesta.  6. novembrÄ« tie nolÄ“ma sarÄ«kot no skolas lÄ«dz Tiesas kalnam pÄ“c dievkalpojuma demonstrÄciju ar sarkanajiem karogiem un revolucionÄrÄm dziesmÄm.  Lai bÅ«tu ko dziedÄt demonstrÄcijas laikÄ, speciÄli šai demonstrÄcijai tika sarakstÄ«ta dziesma "Tiesas kalnÄ".  PasÄkums bija iepriekš izziņots un gÄjienÄ uz Tiesas kalnu piedalÄ«jÄs ap 3000 cilvÄ“kiem.  Esot nesti divi sarkani un viens melns karogs.  Tiesas kalnÄ esot runÄjuši VeiÄ·elis, Lipinskis, CÄ«rulis un vÄ“l kÄds no LiepÄjas. 

VÄ“lÄk mÄ«tiņš turpinÄjÄs skolÄ.  Tika pieņemts lÄ“mums padzÄ«t veco pagasta valdi un ievÄ“lÄ“t rÄ«cÄ«bas komiteju, kura pÄ“c tam uzsÄka darbu pagasta namÄ, iepriekš izmetot no turienes cara ģīmetni.  RÄ«cÄ«bas komiteja konfiscÄ“ja visas muižas un to kustamo un nekustamo Ä«pašumu.  TÄpat tika aizliegta muižas mežu pÄrdošana, jo "tiekot postÄ«ti meži un malka paliek aizvien dÄrgÄka".  Ä’doles mÄcÄ«tÄjs E. Šilings savÄ ziņojumÄ rakstÄ«ja:  "... tÅ«kstošiem cilvÄ“ku bija sapulcÄ“jušies AlšvangÄ, uz kurieni atkal no LiepÄjas bija izbraukuši tautas runÄtÄji.  Ar dÄ“monisku fanÄtismu viņi AlšvangÄ bija sapulcinÄjuši ļaudis lÄ«dz neprÄtam, kas nÄcÄs jo vieglÄk tÄdēļ, ka turienes katoļi gandrÄ«z visi ir analfabÄ“ti, kuriem, zinÄms, visu var iestÄstÄ«t..."  1905. gada rudenÄ« Gudeniekos nolemj organizÄ“t bibliotÄ“kas biedrÄ«bu. PaspÄ“j sapirkt un sadÄvinÄt grÄmatas. SÄkoties revolÅ«cijai tÄs tiek iznÄ«cinÄtas. 

Soda ekspedÄ«cija AlšvangÄ ienÄca 1906. gada 27. janvÄrÄ«.  TÄ apmetÄs pagasta namÄ un sastÄvÄ“ja no 2 virsniekiem un 50 zaldÄtiem.  31. janvÄrÄ« soda ekspedÄ«cija nogalina rÄ«cÄ«bas komitejas priekšsÄ“dÄ“tÄju J. Jaunbirzi, revolucionÄrus F. KrÅ«mu, A. Osi, Putniņu u.c. Pavisam nogalinÄti 5 alšvandznieki, bet apcietinÄti 25.  EkspedÄ«cijas vadÄ«tÄjs bija Sakas barons Bredlihs. Latvijas laikÄ piemiņai tika iestÄdÄ«ti 5 ozoli, no kuriem bÅ«vÄ“jot tautas namu saglabÄti tikai divi. Bredliha vadÄ«tÄ soda ekspedÄ«cija nogalinÄja arÄ« JÅ«rkalnes revolucionÄrus, kuri ar viltu tika izvilinÄti no meža.

1908. gadÄ saskaÅ†Ä ar publikÄciju laikrakstÄ "Dzimtenes VÄ“stnesis", Alšvangas draudzÄ“ ir 2 katoļu baznÄ«cas ar 4 mÄcÄ«tÄjiem, 3 skolas (2 ministrijas un 1 pagasta skola) ar 6 skolotÄjiem, 3 pagasta nami, 1 Å«dens un 1 vÄ“ja dzirnavas, 1 aptieka, 1 monopla bode, 3 dzertuves, kÄds ducis preÄu pÄrdotavu, 1 kroņa tÄ“jnÄ«ca, bet nav sava mÄcÄ«ta Ärsta, par ko lielÄkÄ daļa iedzÄ«votÄju Ä«paši neuztraucas.   Kam vajag mÄcÄ«ta Ärsta padomu un palÄ«dzÄ«bu nÄkas braukt uz Ä’doli, KuldÄ«gu vai Kazdangu.  TÄdēļ draudzÄ“ ir daudz dažÄdi "dakteri", " dakterÄ«šas", "zÄļu" vÄrÄ«tÄji un devÄ“ji.

1910. gadÄ uzgleznota Alšvangas baznÄ«cas sv. MiÄ·eļa altÄrglezna. 

1911. gadÄ AlšvangÄ izveidojas pirmÄ krÄjaizdevu sabiedrÄ«ba.

1912. gadÄ Tiesas kalna bÄ“rzos tiek uzvilkts karogs ar uzrakstu: „Lai dzÄ«vo 1. maijs!”.

1915. gadÄ sÄkas pirmais pasaules karš. VÄcu armija KuldÄ«gu ieņem 24. aprÄ«lÄ«. Tautas skaitÄ«šanÄ Kurzemes guberÅ†Ä saskaita 230 000 iedzÄ«votÄju (pirms kara to bija 800 000). Alšvangu apmeklÄ“ Šverinu atvases.

1917. gadÄ AlšvangÄ nodibinÄs nelegÄls Latvijas sociÄldemokrÄtu partijas pulciņš, kurÄ pÄ“c gada bija jau 32 cilvÄ“ki. 1918. gada rudenÄ« izveidoja partijas Alsungas komiteju.
1918. gada 4. decembra Latvijas pagastu satversmes likums nosaka, ka pagasts ir noteikts lauku apgabals ar savu pašvaldÄ«bu. Tas atņēma pagastiem zemnieku korporÄcijas raksturu. PakļautÄ«bu pagasta pašvaldÄ«bai turpmÄk noteica dzÄ«vošana tÄs teritorijÄ, nevis piederÄ«ba zemnieku kÄrtai. Ar šo likumu arÄ« muižu zemes tika pakļautas pagastu jurisdikcijai, ja tÄs atradÄs to Ä£eogrÄfiskajÄ teritorijÄ.

1919. gada 26. janvÄrÄ« Alšvangas pagasta „Gaiļos” notika partijas sapulce, kurÄ apsprieda, kÄdi pasÄkumi bÅ«tu veicami „sakarÄ ar balto bandu aktivizÄ“šanos”. PÄ“c sapulces tÄs dalÄ«bnieki devÄs uz skolu, kur bija sasaukta tautas sapulce, bet Äetri biedri devÄs uz KuldÄ«gu. Divi no viņiem sadursmÄ“ ar landesvÄ“ristiem krita, bet pÄrÄ“jie divi tajÄ naktÄ« tika nošauti Biržu muižÄ.

27. janvÄrÄ« KuldÄ«gu ieņem 3. latviešu atsevišÄ·ais kavalÄ“rijas divizions, kas izveido sarkangvardu un milicijas nodaļu, un dodas tÄlÄk uz Ventspili. PilnÄ sastÄvÄ KuldÄ«gÄ ierodas arÄ« Alšvangas kaujas grupa. 13. februÄrÄ« landesvÄ“risti atkal atgÅ«st KuldÄ«gu. KaujÄ bojÄ iet arÄ« 14 alšvandznieki. Pavisam šajÄ karadarbÄ«bÄ bojÄ iet 30 alšvandznieku.

1920. gadÄ pastÄvÄ«bu iegÅ«st Gudenieku draudze. Tiek uzcelta koka pagaidu baznÄ«ca JÄņa KristÄ«tÄja godam.

1921. gadÄ nodibinÄs Alšvangas kultÅ«ras biedrÄ«ba, kurai ir arÄ« sava Ä“ka. 86 tÄs biedri izveido savu bibliotÄ“ku. Biržu muiža tiek nodota Basu skolai pret tÄs Ä«pašnieku – baronu Ä£imenes gribu, kura muižas Ä“ku atbrÄ«vo pakÄpeniski un nelabprÄt.

1922. gadÄ Alšvangas pils rietumu un dienvidu korpusi pÄriet pagasta pÄrziņÄ. DibinÄs piensaimnieku biedrÄ«ba un kooperatÄ«vs. Pils dienvidu korpuss ir apdzÄ«vots, austrumu korpuss ir sagrauts.  Ziemeļu un rietumu spÄrni ir izbÅ«vÄ“ti saimnieciskÄm vajadzÄ«bÄm. 

1923. gadÄ nodibinÄs jauniešu biedrÄ«ba „Klints” ar 120 biedriem un otrÄ krÄjaizdevu sabiedrÄ«ba ar 176 biedriem (pirmajÄ tajÄ laikÄ ir 201 biedrs). Pils ziemeļu korpusu pagasta valde nodod piensaimnieku sabiedrÄ«bas pÄrziņÄ.

1924. gadÄ Ludis BÄ“rziņš uzaicina suitus uz RÄ«gu uzstÄties ar tautiskÄm dziesmÄm un kÄzu izdarÄ«bÄm.

1925. gadÄ pagasta valde paredz pils Rietumu korpusa vienu galu nodot pirmmÄcÄ«bas skolas vajadzÄ«bÄm, bet otru izrÄ«kojumu telpu iekÄrtošanai vietÄ“jo biedrÄ«bu vajadzÄ«bÄm. Tiek sarÄ«kots suitu kÄzu uzvedums RÄ«gÄ.  Alšvangas pils ziemeļu korpusÄ (bijušajos pils staļļos) darbu uzsÄk pienotava, iekÄrtojot tur arÄ« veikalu un dzÄ«vokļus. 

1926. gadÄ (pÄ“c citiem datiem 1927. gadÄ) bijušÄ Alšvangas pils austrumu korpusa vietÄ virs vecajiem pagrabiem tika uzcelta  zÄle ar skatuvi - Alšvangas tautas nams. To izmantoja Alšvangas kultÅ«ras biedrÄ«ba. 

1927. gadÄ Alšvangas pagastÄ ir 3323 iedzÄ«votÄji, draudzÄ“ 3924 dvÄ“seles. AnalfabÄ“tu skaits suitu pagastos bÅ«tiski pÄrsniedz valsts vidÄ“jos rÄdÄ«tÄjus. Ja LatvijÄ bez Latgales ir 5,19% analfabÄ“tu, tad KurzemÄ“ to ir 7,62%, Aizputes apriņķī 11,29%, bet Gudenieku pagastÄ 23,47%, Alšvangas pagastÄ 23,16% un Basu pagastÄ 16,48%, bet JÅ«rkalnes pagastÄ 10,79%. SevišÄ·i liels analfabÄ“tu Ä«patsvars ir starp suitu sievietÄ“m, kas LatvijÄ kopumÄ jau šajÄ laikÄ vairs nav raksturÄ«gi.  TÄ, piemÄ“ram, Alšvangas pagastÄ vecumÄ virs 10 gadiem lasÄ«t neprot 28,84% sieviešu bet tikai 15,98% vÄ«riešu. 

FÄ“liksbergas draudzÄ“ ir 1500 locekļu. Basu pagastÄ 874 iedzÄ«votÄji. DekÄns Piebalgs AlšvangÄ izveido izdevniecÄ«bu un tipogrÄfiju „Klints”.

1928. gadÄ FÄ“liksbergu (Pilsbergu) latvisko pÄrdÄ“vÄ“jot par JÅ«rkalni.  AlšvangÄ divas reizes nedÄ“Ä¼Ä iznÄk laikraksts "VÄ“rotÄjs".  To izdod Alšvangas organizÄciju apvienÄ«ba. 

1929. gadÄ tiek uzsÄkta 73 kilometrus garÄ un 750 milimetrus platÄ LiepÄjas – Alšvangas dzelzceļa celtniecÄ«ba.  Užavas upes bagarÄ“šanas darbos tiek izcelts sens enkurs.  2. Lejaskurzemes dziesmu svÄ“tkos piedalÄs Alšvangas biedrÄ«bas "Klints" koris.

1930. gadÄ Gudeniekos tiek uzsÄkta mÅ«ra baznÄ«cas celtniecÄ«ba.

1932. gadÄ tiek pabeigta LiepÄjas –Alšvangas dzelzceļa bÅ«ve.

1933. gadÄ AlšvangÄ notiek plaši koru dziedÄšanas svÄ“tki par godu pirmo latviešu dziesmu svÄ“tku 60 gadu atcerei, kuros piedalÄs 21 jauktais koris, 3 vÄ«ru kori, kÄ arÄ« JÅ«ras aizsargu Kurzemes divÄ«zijas orÄ·estris. AlšvangÄ darbu uzsÄk vÄ“lÄkais kardinÄls JuliÄns Vaivods. Gudeniekos izveidots pÅ«tÄ“ju orÄ·estris.

1934. gadÄ pÄ“c 15. maija apvÄ“rsuma Ar LiepÄjas apgabaltiesas lÄ“mumu slÄ“dz Alšvangas strÄdnieku biedrÄ«bu un Alšvangas kultÅ«ras biedrÄ«bu. StrÄdnieku biedrÄ«bas namu nodod to aizsargiem. Tiek atklÄta šaursliežu dzelzceļa lÄ«nija KuldÄ«ga – Alšvanga (LiepÄja). Gudenieku pagasts uzceļ jauno skolas namu. Skola tajÄ darbojas lÄ«dz 1970. gadiem.

Alšvangas pagasta padome bija nolÄ“musi griezties pie pašvaldÄ«bu departamenta ar lÅ«gumu pÄrdÄ“vÄ“t Alšvangas pagastu par Alsungas pagastu. PašvaldÄ«bu departaments pieprasÄ«jis Latvijas UniversitÄtes FiloloÄ£ijas fakultÄtes atsauksmi, kura nebija labvÄ“lÄ«ga ierosinÄtajam priekšlikumam. Departaments šo atsauksmi nosÅ«tÄ«ja Alšvangas pagasta valdei un uzdeva pagasta pÄrdÄ“vÄ“šanu pÄrlemt vÄ“lreiz. Tad Alšvangas pagasta padome anulÄ“jusi savu agrÄko lÄ“mumu un atzinusi, ka pagastam jÄpatur lÄ«dzšinÄ“jais nosaukums.

1935. gadÄ Alšvangas ciemÄ dzÄ«vo 386 iedzÄ«votÄji. Alšvangas pagastÄ dzÄ«vo 3365, Basu pagastÄ 874, Gudenieku pagastÄ 1662, bet JÅ«rkalnes pagastÄ 1153 iedzÄ«votÄji.  Gudenieku pagasts ir vislatviskÄkais pagasts Aizputes apriņķī.  TajÄ 99,46% iedzÄ«votÄju ir latvieši.  

Pagasta valdÄ“ tiek pieņemts lÄ“mums pÄrbÅ«vÄ“t Alšvangas pils rietumu korpusu par pirmÄs pakÄpes pamatskolu. Alšvangas vienÄ«gais vieglais automobilis pieder dzirnavu Ä«pašniekam Ezerniekam. ŠajÄ gadÄ tiek uzņemta filma par suitu kÄzÄm „Dzimtene sauc”. TÄs scenÄrija autors bija Vilis LÄcis.

ŠajÄ gadÄ Gudenieku pagastÄ ir 1662 iedzÄ«votÄji, 4 smÄ“des (kalves), 2 seglinieku darbnÄ«cas, 1 vilnas apstrÄde, 1 linu apstrÄde, 4 mÄ“beļu darbnÄ«cas, 1 gateris, 1 fotogrÄfiju darbnÄ«ca, 1 lodÄ“tava, 1 apavu darbnÄ«ca, 3 namdaru darbnÄ«cas, 3 labÄ«bas kÅ«lÄ“ji, 1 pienotava, 1 mÄ“rnieks un 7 veikali: Perševicos, RudzÄ«šos, ČīmÄs, Baložos, Burmeistaros, Saltvalkos un ČūÄÄs. 1920. gadÄ dibinÄtajÄ Gudenieku izglÄ«tÄ«bas biedrÄ«bas bibliotÄ“kÄ ir 737 sÄ“jumi, tai pieder 1,5 ha zemes un ir 28 biedri. 1923. gadÄ dibinÄtajÄ Gudenieku lauksaimniecÄ«bas biedrÄ«bÄ ir 62 biedri un lauksaimniecÄ«bas tehnika par Ls 1260.

Basu pagastÄ dzÄ«vo 874 iedzÄ«votÄji. Te ir 5 smÄ“des (kalves), 1 seglinieka darbnÄ«ca, 1 linu pÄrstrÄde, 1 gateris, 2 mÄ“beļu darbnÄ«cas, 2 ratu darbnÄ«cas, 1 namdara darbnÄ«ca, 1 dzirnavas, 2 labÄ«bas kÅ«lÄ“ji, 3 mÄ“rnieki un 3 veikali: LÄ“neniekos, LÄ“zÄs un Biržu krogÄ. BibliotÄ“kÄ 787 sÄ“jumi. Darbojas lauksaimnieku biedrÄ«ba „ArÄjs” (dib. 1921.g.), biškopÄ«bas biedrÄ«ba „Bite” (dib. 1924.g., 9 biedri), NacionÄlo atvaļinÄto karavÄ«ru biedrÄ«bas nodaļa (dib. 1923.g., 30 biedri), Latvijas jaunatnes savienÄ«bas nodaļa (dib. 1923. g., 43 biedri. Basiem un Klosterei ir kopÄ«gs Ärsts un vecmÄte.

1936. gadÄ sakarÄ ar jauno politiku pÄ“c apvÄ“rsuma tiek pÄrskatÄ«tas bibliotÄ“kÄs esošÄs grÄmatas un liela daļa no tÄm, kÄ nepiemÄ“rotas, sadedzinÄtas.

1937. gadÄ AlmalÄ“ tiek izveidots mežrÅ«pniecÄ«bas saimniecÄ«ba (MRS). Tiek uzsÄkta Alšvangas pils rietumu korpusa pÄrbÅ«ve par skolu. 26. septembrÄ« Gudeniekos tiek izveidota Gudenieku lauksaimniecÄ«bas biedrÄ«ba.

1938. gadÄ Alšvangas pils rietumu spÄrns pÄrbÅ«vÄ“ts skolas vajadzÄ«bÄm, restaurÄ“jot vecÄs sienas un uzbÅ«vÄ“jot otro stÄvu. Tiek grozÄ«ta Alšvangas un JÅ«rkalnes pagastu robeža Kuzuļu, SaulÄ«šu, Mucenieku ŠÄ·Ä«tlaku, LejasmaÄu un ZÄ«lÄ«šu sÄ“tas pievienojot Alšvangai, bet ZaÄ·u mežsargmÄju pievienojot JÅ«rkalnes pagastam.  Basu skolÄ darbojas lauku kapela, dramatiskais pulciņš, skolÄ“nu koris un orÄ·estris. 

ŠajÄ gadÄ tiek rÄ«koti Alšvangas novada dziesmu svÄ“tki.  Tie iesÄkas ar svinÄ«gu dievkalpojumu, kurÄ piedalÄs arÄ« koris un orÄ·estris.  Koncerta vajadzÄ«bÄm ŽīdlejÄ izbÅ«vÄ“ estrÄdi un sÄ“dvietas 600 klausÄ«tÄjiem.  KÄ virsdiriÄ£ents aicinÄts L. VÄ«gners no RÄ«gas.

1939. gadÄ notiek oficiÄlÄ pilÄ« izbÅ«vÄ“tÄs skolas atklÄšana. Skolas celtniecÄ«bas darbu mazÄksolÄ«šanÄ uzvarÄ“jušais bÅ«vuzņēmÄ“js bankrotÄ“. Suiti kopÄ ar rucavniekiem brauc uz Stokholmu piedalÄ«ties 3. starptautiskajÄ tautas deju dejotÄju sanÄksmÄ“.

1940. gadÄ Alšvangas pils pagalmÄ tiek rÄdÄ«ta kinofilma „Zvejnieka dÄ“ls”. ŠajÄ gadÄ Latvija tiek okupÄ“ta un nodibinÄs padomju vara. Notiek Suitu kÄzu uzveduma gatavošana latviešu mÄkslas dekÄdei MaskavÄ, kas plÄnota 1941 gada rudenÄ«. TÄ pirmuzvedums notiek AizputÄ“. Gudenieku skolÄ izveidota pionieru organizÄcija. Alšvanga izsauc Gudenieku pagastu uz sociÄlistisko sacensÄ«bu.

1941. gadÄ PSRS augstÄkajÄ padomÄ“ ievÄ“l alšvandznieku JÄni Dunduru, Aizputes apriņķa izpildkomitejas priekšsÄ“dÄ“tÄju. Gada sÄkumÄ Alšvangas pagasta partijas organizÄcijÄ ir 9 biedri un 1 kandidÄts. MaijÄ mÄcÄ«tÄjmuižas Ä“kÄ izveidojas MašÄ«nu traktoru stacija, kura saņem 6 lielos kÄpurķēžu traktorus un 2 mazos traktorus. SÄkas 2. pasaules karš.

14. jÅ«nija deportÄcijÄs no Alšvangas pagasta tiek izvestas 7 Ä£imenes ar 24 cilvÄ“kiem. To skaitÄ 5 pirmsskolas vecuma bÄ“rni un 6 skolas vecuma bÄ“rni. IzsÅ«tÄ«juma vietÄs miruši 9 alšvandznieki, tai skaitÄ 2 bÄ“rni. 4 bÄ“rni 1946 gadÄ no izsÅ«tÄ«juma vietÄm ir bÄ“guši.

No Gudenieku pagasta izsÅ«tÄ«ja 5 Ä£imenes ar 18 Ä£imenes locekļiem. Tai skaitÄ 6 pirmsskolas vecuma un 1 skolas vecuma bÄ“rns. IzsÅ«tÄ«jumÄ mira 5, tai skaitÄ viens bÄ“rns.

No Basu pagasta izsÅ«tÄ«ja 3 Ä£imenes ar 10 cilvÄ“kiem. Tai skaitÄ 2 pirmsskolas un 2 skolas vecuma bÄ“rni. IzsÅ«tÄ«jumÄ mira 4, tai skaitÄ 1 bÄ“rns.

1942. gada 11. decembrÄ« pie Alšvangas pagasta Bierandu mÄjÄm kaujÄ ar policistiem iet bojÄ padomju izlÅ«ki AlfrÄ“ds Ķude un Alberts PÄ“tersons no izpletņu lÄ“cÄ“ju grupas „Horizonts”.

1944. gadÄ Alšvangas apkÄrtnÄ“ darbojas Andreja MacpÄna partizÄnu vienÄ«ba, kas bija viena no aktÄ«vÄkajÄm KurzemÄ“. Visu savu pastÄvÄ“šanas laiku tÄ nekad nebija vienota kompakta vienÄ«ba. TÄ bija sadalÄ«ta vairÄkÄs apakšvienÄ«bÄs, kas, savukÄrt, tÄlÄk sadalÄ«tas 6-10 vÄ«ru grupiņÄs. TÄ beidza pastÄvÄ“t 1945. gada 26. februÄrÄ«, kad bojÄ gÄja tÄs vadÄ«tÄjs Andrejs MacpÄns. 1944. gada rudenÄ« un 1945. gada sÄkumÄ vienÄ«bas darbÄ«bas pÄrbaudei tika desantÄ“tas atsevišÄ·as „Centra” uzticÄ«bas personas.

Tiek pabeigta LiepÄjas – Ventspils platsliežu dzelzceļa celtniecÄ«ba.

1945. gada 9. maijÄ AlšvangÄ beidzas karš. NovadÄ ienÄk padomju armija. Šie karotÄji mÄ“dz sadalÄ«ties mazÄs grupiņÄs (patruļÄs) un doties „ienaidnieka medÄ«bÄs” IenÄkuši mÄjÄs viņi pateica maÄ£isko vÄrdu „obisk” (kratÄ«šana) un pÄrmeklÄ“ja visus skapjus, kaktus un atvilknes. Viss, kas patika, tika pievÄkts. ŠÄdas pÄrmeklÄ“šanas reizÄ“m pat notika vairÄkas reizes dienÄ. Grupa sarkanarmiešu pÄ“c vÄcu armijas atstÄtÄ tehniskÄ spirta nobaudÄ«šanas nonÄk Kalnbirzes kapu „varoņu” sektorÄ. Tiek uzcelts Alšvangas ugunsdzÄ“sÄ“ju depo. Alšvangas bibliotÄ“kÄ, kas atrodas pils tornÄ«, 800 sÄ“jumu.

1947. gadÄ Alšvangas Žīdu leja tiek oficiÄli pÄrdÄ“vÄ“ta par Ziedleju.

1948. gadÄ tiek uzsÄkti darbi augstsprieguma elektrolÄ«nijas Gudenieki-Basi izbÅ«vÄ“. Gudeniekos izveidojas kolhozi „Sarkanais strÄ“lnieks” un „BlÄzma”, kas saņem no valsts neatmaksÄjamus aizdevumus. AlšvangÄ dibinÄs pirmais kolhozs „Spars”.

1949. gada 25. martÄ no Alšvangas pagasta deportÄ“tas 63 Ä£imenes ar 193 Ä£imenes locekļiem. Tai skaitÄ 17 pirmsskolas vecuma un 48 skolas vecuma bÄ“rni. IzsÅ«tÄ«juma vietÄs miruši 14, tai skaitÄ 2 bÄ“rni.

No Gudenieku pagasta izsÅ«tÄ«tas 42 Ä£imenes ar 143 Ä£imenes locekļiem. Tai skaitÄ 11 pirmsskolas un 33 skolas vecuma bÄ“rni. IzsÅ«tÄ«juma vietÄs miruši 25, tai skaitÄ 4 bÄ“rni.

No Basu pagasta izsÅ«tÄ«ja 17 Ä£imenes ar 43 Ä£imenes locekļiem. Tai skaitÄ 2 pirmsskolas vecuma un 8 skolas vecuma bÄ“rni. IzsÅ«tÄ«jumÄ mira 4, tai skaitÄ 1 bÄ“rns.

AlšvangÄ dibinÄs kolhozi (lauksaimniecÄ«bas arteļi) „Vienotais spÄ“ks”, „Sarkanais arÄjs”, „NÄkotnes ceļš” un „Padomju uzvara”. Basu pagastÄ dibinÄs kolhozi „NÄkotne”, „Stars” un „Straume”. Gudenieku pagastÄ „Dzintars”.

1950. gadÄ, izveidojot Alsungas rajonu, vÄ“sturiskais nosaukums „Alšvanga” tiek izņemts no oficiÄlÄs aprites. IznÄk avÄ«ze „Alsungas boļševiks”. Uzcelta slimnÄ«ca ar 50 vietÄm. Apvienojot arteļus „Spars”, „Vienotais spÄ“ks”, „Sarkanais arÄjs”, NÄkotnes ceļš” un „Padomju uzvara” tiek izveidots Staļina vÄrdÄ nosauktais kolhozs. NodibinÄs kolhozs „Komunisma ceļš”.

Basu kolhozi „Stars”, „NÄkotne” un „Straume” apvienoti kolhozÄ „Ä»eņina ceļš”. Basu kolhozi „BlÄzma” un „Rokpelnis” apvienoti kolhozÄ „VÄrpa”. Kolhozs „Dzintars” pievienots kolhozam „Sarkanais strÄ“lnieks”.

No 1950. lÄ«dz 1956. gadam pastÄv Alsungas rajons, bet pÄ“c 1956. gada Alsunga un Gudenieki kļūst par KuldÄ«gas rajona sastÄvdaļu, savukÄrt JÅ«rkalne tiek pievienota Ventspils rajonam.  ŠÄda situÄcija saglabÄjÄs lÄ«dz pat 2009. gadam.

1951. gadÄ Ä·erot „bandÄ«tus” tiek nošauts milicis Millers kopÄ ar kolhoza priekšsÄ“dÄ“tÄju ŠtÅ«lu.

1953. gadÄ avÄ«ze „Alsungas boļševiks” pÄrdÄ“vÄ“ta par „Uzvaras ceļu”.

1955. gadÄ savu darbÄ«bu oficiÄli uzsÄk Alsungas etnogrÄfiskais ansamblis. Nosaukums „Suitu sievas” rodas vÄ“lÄk – filmas „PÅ«t vÄ“jiņi” filmÄ“šanas laikÄ.

1956. gadÄ notiek pils ziemeļaustrumu torņa glÄbšanas darbi.  Tiek labots jumts un veikts ÄrÄ“jÄs fasÄdes remonts.  Veikti detÄli pils uzmÄ“rÄ«jumi. Pils dienvidu korpusÄ atrodas Tautas tiesa.

1959. gadÄ Alsungas ciematÄ ir 1300 iedzÄ«votÄji.

1961. gadÄ apvienojot Staļina vÄrdÄ nosaukto kolhozu un kolhozu „Komunisma ceļš” izveidojas kolhozs „Alsunga”.

1963. gadÄ Gudeniekos tiek atrasta nafta. TÄs ir pirmÄs naftas atradnes BaltijÄ.

1965. gadÄ oficiÄli nodibinÄs Gudenieku etnogrÄfiskais ansamblis.

1966. gadÄ Alsungas vidusskolas audzÄ“kņi atjauno nometnes zemnÄ«cas un zaru bÅ«das ŠÄ·upeles meÅ¾Ä pie Zvirgzdu ezera. TurpmÄk katru gadu jÅ«lijÄ te notiek bijušo partizÄnu salidojumi.

1967. gadÄ AlsungÄ uzcelts jaunais kultÅ«ras nams. BijušÄ tautas nama Ä“kÄ pie pils ziemeļaustrumu torņa tiek ierÄ«kot sporta zÄle.  AtklÄts skolas muzejs. AlsungÄ 3,1 tÅ«kstotis iedzÄ«votÄju, Basos un Gudeniekos katrÄ 0,9 tÅ«kstoši.

Latvijas PSR kultÅ«ras un mÄkslas dienu ietvaros kolhoza „Alsunga” etnogrÄfiskais ansamblis uzstÄjas MaskavÄ.

1968. gadÄ Alsungas vidusskolai piešÄ·irts E. Upesleja vÄrds. Nodeg pils ziemeļu korpuss.

1973. gadÄ pieņem „Suitu kÄzu” uzvedumu. Pavisam šim uzvedumam notiek 45 izrÄdes 22 vietÄs. Alsungas suitu sievas piedalÄs filmas „PÅ«t vÄ“jiņi” uzņemšanÄ.

Apvienojoties kolhoziem „VÄrpa” un „Sarkanais strÄ“lnieks” izveidots kolhozs „Gudenieki”.

1975. gadÄ izbÅ«vÄ“ta mÅ«ra estrÄde ZiedlejÄ. Darbu uzsÄk Alsungas bioloÄ£iskÄs attÄ«rÄ«šanas iekÄrtas.

1976. gadÄ pabeigta kantora-kluba Ä“ka Gudeniekos. Apvienojas kolhozi „Ä»eņina ceļš” un „Gudenieki”, saglabÄjot nosaukumu „Ä»eņina ceļš”.

1977. gadÄ suitu sievas uzstÄjas MaskavÄ. AlsungÄ tiek atklÄta mÅ«zikas skola. Pabeigts kombinÄ“tÄs lopbarÄ«bas cehs un darbnÄ«cu pirmÄ kÄrta.

1970. gadu beigÄs Alsungas pils dienvidu korpuss kļūst neapdzÄ«vots.  Tiek izmantoti vairs tikai pagrabi, galvenokÄrt, sakņu glabÄšanai.

1979. gadÄ pabeigta Alsungas bÄ“rnu dÄrza celtniecÄ«ba ar 140 vietÄm. Darbu uzsÄk šÄ·irnes zirgu ferma.

1984. gadÄ tiek uzsÄkta jaunÄs Alsungas vidusskolas celtniecÄ«ba.

1985. gadÄ pie Alsungas kultÅ«ras nama tiek atklÄta piemiņas siena 2. pasaules karÄ frontÄ“, partizÄnos un aizmugurÄ“  (Padomju SavienÄ«bas pusÄ“) kritušajiem pagasta iedzÄ«votÄjiem.

1986. gadÄ atklÄj jauno Alsungas vidusskolu 470 bÄ“rniem. Izveidots Gudenieku kadiÄ·u liegums.

1988. gadÄ nodibinÄs Alsungas Tautas frontes nodaļa. Basi atdalÄs no „Ä»eņina ceļa” kÄ pastÄvÄ«gs kolhozs.

1989. gadÄ atklÄj piemiņas plÄksni pie Alsungas Ziemeļu stacijas izsÅ«tÄ«tajiem novadniekiem. Pils dienvidrietumu tornÄ« uzvelk sarkanbaltsarkano karogu.

1991. gadÄ JÅ«rkalnÄ“ tiek atklÄta pamatskola. JÅ«rkalnes ciema padomÄ“ 378 iedzÄ«votÄji.

1992. gadÄ Alsungas bÄ“rnu mÅ«zikas skola pÄrceļas uz pili.

1993. gadÄ sÄk iznÄkt avÄ«ze „Suitu vÄ“stis”.  Laikraksta „Suitu VÄ“stis” pirmais numurs iznÄca 1993. gada 5. jÅ«nijÄ.  Pavisam iznÄca 9 avÄ«zes numuri.

2000. gadÄ tiek uzsÄktas periodiskas Alsungas, Gudenieku un JÅ«rkalnes pagasta padomju deputÄtu kopÄ“jas sanÄksmes, lai apspriestu ar vienota Suitu novada veidošanu saistÄ«tus jautÄjumus. 

2001. gadÄ tiek nodibinÄta biedrÄ«ba EtniskÄs kultÅ«ras centrs "Suiti".

2004. gadÄ AlsungÄ, Basos, Gudeniekos un JÅ«rkalnÄ“ notiek 1. starptautiskais burdona festivÄls.  Tiek veikts Alsungas vidusskolas un Alsungas bÄ“rnu dÄrza virtuvju remonts aprÄ«kojot tÄs ar modernÄm iekÄrtÄm. 

2005. gada sÄkumÄ lielus postÄ«jumus nodara vÄ“tra, kuras vÄ“ja Ätrums brÄzmÄs sasniedz 140 km/h.  Kritušo koku izvešana no mežiem turpinÄs visu gadu.  AtsevišÄ·as viensÄ“tas vÄ“tras postÄ«jumu dēļ paliek bez elektrÄ«bas pat Äetras nedēļas. 

2006. gadÄ AlsungÄ, Basos, Gudeniekos un JÅ«rkalnÄ“ lÄ«dz ar citÄm vietÄm LatvijÄ notika folkloras festivÄla "Baltica" pasÄkumi. 

2007. gada janvÄrÄ« vÄ“tra norÄva jumtu Alsungas vidusskolas sporta zÄlei.  Tas tika saremontÄ“ts par valdÄ«bas piešÄ·irto naudu vÄ“tras seku likvidÄcijai.  FebruÄrÄ« traÄ£iskÄ ugunsgrÄ“kÄ 26 cilvÄ“ki sadega ReÄ£u muiÅ¾Ä ierÄ«kotajÄ pansionÄtÄ.  ValdÄ«ba nolemj pansionÄtu ReÄ£os neatjaunot, bet pÄrcelt uz Gudenieku bijušÄ bÄ“rnu dÄrza Ä“ku.  

Novadu reformÄ Gudenieku pagasts nolÄ“ma pievienoties KuldÄ«gas novadam, JÅ«rkalnes pagasts izlÄ“ma pievienoties Ventspils novadam, bet Alsungas pagasts izvÄ“lÄ“jÄs veidot Alsungas novadu.  

MaijÄ tiek atjaunota krusta dziedÄjumu tradÄ«cija, bet jÅ«lijÄ atdzimst tradÄ«cija doties svÄ“tceļojumÄ uz Žemaišu KalvÄriju LietuvÄ. 

JÅ«lijÄ AlsungÄ, Basos, Gudeniekos un JÅ«rkalnÄ“ notika 2. starptautiskais burdona festivÄls, kurÄ piedalÄ«jÄs arÄ« viesi no Gruzijas, UngÄrijas, Francijas un Igaunijas.  

NodibinÄjÄs biedrÄ«bas "Suitu novada atdzimšana" un "Suitu novads".  Alsungas pagastÄ sarÄ«kotajÄ iedzÄ«votÄju referendumÄ piedalÄ«jÄs 332 iedzÄ«votÄji, no kuriem 301 bija par Alsungas novadu, 29 par KuldÄ«gas novadu un 2 par Ventspils novadu. SeptembrÄ« suiti sarÄ«ko piketu pie Ministru kabineta Ä“kas RÄ«gÄ.  

Gudeniekos Polijas Ä£eologi pÄ“c SIA "AlÄ«na" pasÅ«tÄ«juma strÄdÄ pie Adzes naftas urbumu izpÄ“tes un atjaunošanas. 

Gada nogalÄ“ AlsungÄ tika rekonstruÄ“ts trotuÄrs Skolas un Pils ielÄs, kÄ arÄ« ielu apgaismojums Skolas, Pils un Liepu ielÄs.  Alsungas pagasta padome pieņem lÄ“mumu griezties Satversmes tiesÄ lai panÄktu Ministru kabineta atzÄ«šanu Alsungas novada pastÄvÄ“šanai pÄ“c Novadu reformas. 

2008. gada sÄkumÄ AlsungÄ darbÄ«bu atsÄk Latvijas KrÄjbanka un tiek uzstÄdÄ«ts pirmais bankomÄts.  Tiek izgaismota Alsungas baznÄ«cas fasÄde.  Gudenieku pagasta padome paraksta lÄ«gumu ar SIA "AlÄ«na" ar kuru tiek atļauta pagastam piederošÄs naftas ieguve.   Alsungas un Gudenieku pagastu padomes izveido savas interneta mÄjas lapas.  Satversmes tiesa ierosina lietu par Alsungas pagasta padomes iesniegto pieteikumu, kurÄ tiek apstrÄ«dÄ“ta Alsungas pagasta pievienošana KuldÄ«gas novadam.  Gada otrajÄ pusÄ“ tiek uzsÄkts darbs pie pieteikuma sagatavošanas Suitu kultÅ«rtelpas izvirzÄ«šanai uz UNESCO nemateriÄlÄs kultÅ«ras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glÄbšana, sarakstu.  AlsungÄ, Basos un JÅ«rkalnÄ“ notiek filmÄ“šana UNESCO pieteikumam.  Tiek remontÄ“ts Alsungas pils ziemeļaustrumu torņa jumts, septembrÄ« virs tÄ un pie baznÄ«cas paceļot suitu karogus. 

NovembrÄ« biedrÄ«bas "Suitu novads" valde paziņo, ka ja Novadu reformÄ netiks ņemtas vÄ“rÄ suitu kopienas intereses, nÄkamo pašvaldÄ«bas vÄ“lÄ“šanu dienÄ kopienas vÄ“sturiskÄs teritorijas robežÄs uz vienu dienu tiks izveidota Suitu brÄ«vvalsts un sarÄ«kotas Suitu parlamenta vÄ“lÄ“šanas.  ŠÄ« ziņa rada lielu ažiotÄžu Latvijas un Krievijas masu mÄ“dijos.

DecembrÄ« Saeima pieņem lÄ“mumu par jauno novadu karti.  PÄ“dÄ“jÄ brÄ«dÄ« tiek iekļauti trÄ«s jauni novadi: Alsungas, SkrÄ«veru un Baltinavas pašvaldÄ«bas.

2009. gada martÄ tiek pabeigts darbs pie UNESCO pieteikuma sagatavošans.  JÅ«lijÄ notiek pirmÄs pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas jau jaunajÄ novadu sistÄ“mÄ.  Ar vienas balss pÄrsvaru GunÄra Bloka vietÄ par priekšsÄ“dÄ“tÄju tiek ievÄ“lÄ“ts Grigorijs RozentÄls.  VasarÄ tiek rekonstruÄ“ts trotuÄrs uz Krasta ielu.  SeptembrÄ« AlsungÄ notiek pirmo svÄ“tÄ MiÄ·eļa svÄ“tku svinÄ“šana, kuras ietvaros tiek sarÄ«kots arÄ« svÄ“tku gÄjiens cauru Alsungai.  

PirmajÄ oktobrÄ«, UNESCO Starpvalstu konferencÄ“ Abu Dabi, Suitu kultÅ«rtelpa ar vienbalsÄ«gu dalÄ«bvalstu lÄ“mumu tiek iekļauta UNESCO neatliekami glÄbjamo pasaules nemateriÄlÄs kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bu sarakstÄ.  VÄ“l tiek iekļauti 11 citi pieteikumi no tÄdÄm valstÄ«m kÄ Ä¶Ä«na (3 pieteikumi), Mongolija (3 pieteikumi), Francija, Vjetnama, Mali, Kenija un Baltkrievija.