Izdrukāts no: http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/enciklopediski_dati/

Enciklopēdiski dati

 

Šeit ievietotā informācija ir ņemta no S. Rusmaņa un I. Vīka grāmatas „Kurzeme”, ka iznāca izdevniecībā „Latvijas enciklopēdija”, Rīgā, 1993. gadā.

Jūrkalne. Jūrkalnes pagasta un kopsaimniecības „Dzintarkrasts” centrs. 174 iedzīvotāji (1989). Vēsturiski tā cieši saistīta ar Alsungu, jo ir katoliskajā suitu novadā. Viduslaiku nosaukums Feliksberga (pārdēvēta 1925. gadā) saistīts ar nostāstu, ka pirms vairākiem gadsimtiem vētra krastā izmetusi kuģi bez bojājumiem, tāpēc lielā kāpa nosaukta par Laimīgo kalnu (Feliksbergu), kur uzcelta neliela koka baznīca. Krasts pakāpeniski tiek izgrauzts, izveidojies apmēram 20 metrus augsts stāvkrasts. Jūrkalnē dzimis kuģu īpašnieks un bijušais Liepājas ostas priekšnieks Jānis Smiltnieks (1876 – 1952) un vairāku Kandavas dziesmu svētku organizators un kora dziesmu autors Pēteris Jancis (1897 - ?).

1. Jūras stāvkrasts. Pie Kriķiem atradusies vecā baznīca, kas ieskalota jūrā. 

2. Jūrkalnes katoļu baznīca. Pirmā mūra baznīca celta 1736. gadā, kapitāli pārbūvēta 1862. gadā. Altārglezna „Dievmāte” (19. un 20. gs. mija), divmanuāļu ērģeles ar septiņiem reģistriem (K.A. Hermanis; 19. gs. 3. cet.), pie griestiem piekārts burinieka modelis. Zvans (1784). Uz R no baznīcas atrodas bijusī mācītājmāja. 

3. Jūrkalnes kapi. Piemineklis Latvijas atbrīvošanās cīņās, 1905. gadā un 1. pasaules karā kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem (arhitekts P. Dreimanis). Valtaiķos 1906. gadā 22 nošauto jūrkalniešu brāļu kapi. Ceļ kapliču (arhitekts I. Zellīte) – rijas tipa ēku. 

4. Pilsberģes trīsgadīgās jūrskolas (1871 – 1902) vieta. Skola darbojusies bijušajā Pilsberģes muižā. Piemiņas ansamblis (1989; tēlnieks Ģ. Burvis) – kuršu laiva, stabi ar iegrieztām senajām zvejnieku īpašuma zīmēm. 

5. Kvieši. Bil. Zaldāta saimniecības komplekss (19. gs. 70. gadi). Pēc 1854. gada likuma Krievijas armijā izdienējušajiem tika piešķirti nelieli zemes gabali (vidēji nedaudz vairāk par 1 hektāru). Ir dzīvojamā māja, kūts, pirts, vasaras virtuve. 

6. Rīva (garums 53 km). Uz jūras pusi no tilta (1988) betona dambja paliekas, kādreiz iesāktās un nepabeigtās papes fabrikas vieta. Ūdenskritums. Upei augsti, stāvi krasti, apauguši ar kokiem un krūmiem. Gleznains skats uz upes ieleju. Stāvo jūras krastu aprakstījis J. Jaunsudrabiņš darbā „Labrags”(Kopoti raksti, 14. sēj., Rīga, 1984, 333. – 334. lpp.). 

7. Pionieru nometne „Naftinieks” bij. Labraga muižas vietā (no muižas saglabājušies tikai trīs ēku pamati). Parkā 19 svešzemju sugu koki, arī Darmštates priedes ar piramidālas formas vainagu. 

8. Labraga (Labragas) luteriešu baznīca (1896). Altārglezna „Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna” (T. Šprengels, 19. gs.). 

9. Sārnates apmetne. Viens no nozīmīgākajiem neolīta pieminekļiem Baltijā, atrasts Sārnates kūdras purva R daļā (Podniekkalns, Vičaka) 1937. gadā. Izrakumi veikti 1938. – 1940. g. (E. Šturms), 1949. un 1953. – 1959. g. (L. Vankina). Labvēlīgu apstākļu dēļ te ļoti labi saglabājušās celtņu paliekas ar dažādu koka inventāru. Pirms vairāk nekā 4500 g. pastāvējušās apmetnes mītnes ir 16 – 35 m2 lielas, četrstūrainas telpas, kuru sienas veido vertikāli zemē iedzīti koka mieti, kuru starpas aizpītas ar žagariem. Izrakumos atrasts viens no pasaulē vecākajiem bumerangiem, kā arī no lapu koka darināta 168 cm augsta bezbārdaina vīrieša skulptūra, domājams elku tēls. Lielajā Sārnates purvā aizaugošais Sārnates (Sembas) ezers. 

10. Vieta iepretī Pāžiem, no kurienes 1944. gada rudenī, pateicoties Sārnates zvejniekiem J. Sūniņam, K. un A. Priedoliņiem un leģionāru (lietuviešu) atbalstam, daudzkārt notika latviešu bēgļu aizvešana līdz Zviedrijas krastiem. Pēc vācu žandarmērijas iejaukšanās aizbraukšana notika Sārnates Krievu grāvja ietekas tuvumā. 

11. Darvdedžu kapulauks jūras krastā pie Bēņiem. Izrakumi veikti 1936. gadā; atrasti gan skeletu kapi, gan ugunskaps (ap 1400). Daļa kapulauka ieskalota jūrā. Šeit izrakumos apstiprinājās rakstīto avotu ziņas, ka atsevišķās vietās kurši vēl 15. gs. savus mirušos sadedzināja. 

12. Vecarāji. Zemnieka un zvejnieka dzīvojamā ēka (1867), kūts ar uzbraucamo tiltu. 

13. Skulptūra „Māte Latvija” (1989; tēlnieks Ģirts Burvis). 

14. Bijušā kroga ēka (19. gs. beigas), tagad tautas nams. Zāle iekārtota bijušās stadulas telpā. 

15. Akmensrags (Bumbas kalns) senajā jūras krastā apmēram 0,5 km no Bulduru mājām. Krastu veido morēna, bet raga piekājē lieli akmeņu krāvumi. 

16. Rudumu kapi. Zvanu tornis (1907). Kapu ZR stūrī savrup apbedīti pēdējo svēto vakarēdienu nesaņēmušie. 

17. Lienoti. Dzimis Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles viceprāvests un Rīgas Garīgā semināra kapelāns un pedagogs Pēteris Upenieks (1906 – 1972). Rokrakstā saglabājušās deviņas viņa grāmatas. 

18. Strēļu kapi. Apglabāta folkloras zinātāja, tautas dziesmu teicēja Veronika Porziņģe. 

19. Reģu pils (1890). Bijusī Alsungas rajona slimnīca, tagad pansionāts, kurā 1981. gadā mirusi Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere strēlniece Līna Freidenfelde-Čanka. Parkā (7 hektāri) aug trīs purpursārtie dižskābārži. 

20. Tīrlauku kūdras purvs pie Bērzkalniem. Aizvēsturiskos laikos bijis ar jūru savienots ezers. 1890. gadā tur atrasts ozolkoka kuģa korpuss. 

21. Rungas. Goba 4,5 m apkārtmērā. 

Alsunga. Rakstos pirmoreiz pieminēta 1230. gadā, 1950. – 1991. gadam tai ir ciemata statuss. Tagad pagasta un kopsaimniecības „Alsunga” centrs. Senā Suitu novada (Jūrkalne, Gudenieki) centrs. 1623. gadā Alsungas īpašnieks J.U. Šverins novadā ieviesis katoļticību. 1,2 tūkstoši iedzīvotāju (1989). Alsungā dzimis inženieris mehāniķis un valsts darbinieks Aleksandrs Lange (1857). 

22. Kalnbirzes kapi. Mākslinieciski vērtīgs E. Knipas piemineklis. Te atradusies luteriešu baznīca. Priede 3,2 m apkārtmērā. 

23. Māja Raiņa ielā 24. Dzīvojis (1929 – 1933) Alsungas pagrīdes komjaunatnes vadītājs, Spānijas pilsoņkara dalībnieks Eduards Upesleja (1914 – 1944). Piemiņas plāksne (1986). 

24. Zieduleja, senais nosaukums Žīduleja (pēc nostāsta te kādreiz pakāries kāds ebrejs). Tagad estrāde (1975; arhitekts O. Dombrovskis). Kauliņas (upes garums 26 km) kraujā liela dižkoku grupa (ozoli un gobas). 

25. Upes iela 3. Goba 4,4 m apkārtmērā. 

26. Piemiņas akmens (1985) etnogrāfiskajai filmai „Kāzas Alsungā” (scenārija autors Vilis Lācis, režisors A. Rusteiķis). 

27. Memoriāls „Alsundzniekiem – cīnītājiem par padomju varu” (1985; arhitekts J. Andersons). 

28. Alsungas kultūras nams (1967). Pie ēkas piemiņas akmens un divi ozoli (no sākotnējiem četriem) soda ekspedīcijas nogalinātajiem 1905. gada revolūcijas dalībniekiem. 

29. Alsungas ordeņa pils. Vecākā daļa (D korpusa centrālā daļa, kam mūru biezums līdz 2,3 m) celta 14. gs., aizsargtorņi un pārējās būves 15. – 18. gs., R korpusa otrais stāvs – 1938. gadā, piemērojot ēku skolas vajadzībām. (Sīkāk skatīt G. Erdmaņa „Kurzemes viduslaiku pilis”, 1989). 

30. Māja pils ielā 2. Bijusī pagastmāja, vēlāk pārbūvēta. 

31. Pils iela 4. Pagalmā divžuburu goba 5,2 m apkārtmērā. 

32. Strenceles. Mājās 1935. gadā uzņemta pirmā latviešu etnogrāfiskā filma „Kāzas Alsungā” (agrākais nosaukums „Dzimtene sauc”). Saglabājusies filmā redzamā klētiņa, dzīvojamā māja pārbūvēta. 

33. Žibji. Otra filmēšanas vieta. 

34. Dižgabalkalns. Kuršu pilskalns. Augstums 8 m, plakums 54 x 22 m. Vaļņu vietā visapkārt pilskalnam apmēram 9 m plata terase, uz kuras atradušās koka aizsargbūves. 

35. Kalniņu kapulauks (11. – 13. gs.). Ugunskapi, arheoloģiski pētīti 1959. – 1960. g. Atsegti 36 apbedījumi, atrastas 1432 senlietas, no kurām liela daļa atbilstoši bēru tradīcijām salauztas. Viens no arheoloģiski visvairāk pētītajiem kuršu kapulaukiem Latvijā. 

36. Ēdnīca un restorāns „Bandava”, pārtikas veikals. 

37. Sv. Miķeļa katoļu baznīca (1632). 1882. g. izveidots šķērsjoms, iekārtoti divi sānu altāri. Galvenajā altārī glezna „Sv. Miķelis”. Ērģeles (F. Veisenborns Jēkabpilī 1893). Strādājis Julians Vaivods (1895 – 1990), vēlāk pirmais Romas katoļu baznīcas kardināls PSRS. 

38. Alsungas dzirnavezers (9,6 ha) uzstādināts Kauliņas upē. 

39. Kafejnīca „Margava” Skolas ielā 12. 

40. Alsungas vidusskola (1986). 

41. Bijusī Mācītājmuiža (1772), tagad kopsaimniecības „Alsunga” kantoris un Alsungas ciemata izpildkomiteja. Tās kūtsaugšā, domājams, 1905. gadā notikusi pirmā teātra izrāde Alsungā – R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”. To organizējis mācītājs Pāvels Ozoliņš (vēlāk teoloģijas maģistrs, Rīgas Garīgā semināra profesors; 1878 – 1948). 

42. Vecā skolas ēka (1877) Raiņa ielā 1. Sabiedriskais novadpētniecības muzejs. Dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Šteinbriks (1896 - ?). Ēkas priekšā piemineklis E. Upeslejam (1970; tēlnieks Andrejs Jansons). 

43. Ziemeļu stacija. Piemiņas plāksne (1990) 1941. un 1949. g. deportētajiem Alsungas iedzīvotājiem. 

44. Dzērveņu kapi. Apglabāts ievērojamais koklētājs Nikolajs Heņķis (1864 – 1933). Pie kapiem apglabāti 2. pasaules kara laikā lazaretē mirušie vācu karavīri. 

45. Māja Dārza ielā 7 (bijušie Ķaupji). Dzīvojis ievērojamais koklētājs un mūzikas instrumentu darinātājs Pēteris Korāts; dzimis bij. Mazajos Lezeriņos. 

46. Pinkuļi. Te 1939. gadā notika deju mēģinājums 3. starptautiskās tautas dejotāju sanāksmes dalībniekiem pirms izbraukšanas uz Stokholmu. 

47. Moži. Rija (19. gs. 2. puse). 

48. Tiesas kalns. 17. gs. sacēlušos zemnieku vadoņu soda vieta un 1905. g. revolucionāru mītiņu vieta. Teika stāsta, ka viena no nocirstajām galvām trīsreiz lēkusi uz augšu un saukusi: „Nepatiesi!” – un uz kapu kopas izauguši divi bērzi ar „cilvēka ģīmjiem” zaros. 

49. Lapu kapi. Apglabāti 1905. g. revolucionāri A. Putniņš, A. Putniņš (Jēkaba dēls) un A. Osis, kā arī kaujā pret landsvēristiem 1919. g. februārī kritušais Jēkabs Dupats, izcilā tautas dziesmu teicēja Barbara Grundmane, grāmatas „Latvijas valsts tapšana” (1937) un „Apsūdzības pierādījums” (1943) autors Jēkabs Kalniņš (1908 – 1991). Otrā grāmatā aprakstīti čekas briesmu darbi Latvijā. 

50. Raibuļu vējdzirnavu (1891) drupas. 

51. Sedļi. 1905. g. Alsungas pagasta rīcības komitejas priekšsēdētāja Jura Jaunbirža (1876 – 1906) nošaušanas vieta – liepa 0,1 km no mājām. 

52. Margava (garums 6 km). Teika stāsta par noslīcinātu ārlaulības bērnu. Krastos atrodams avotkaļķis, kas lietots zemes kaļķošanai. 

53. Irbes kapi. Zvanu tornis (1907) ar dekoratīvu apdari. Krucifikss. Apglabāti bermontiešu nošautais Andžs Ulmkalns (1891 – 1919) un Andrejs Putniņš (1894 – 1919). 

54. Lazdas. Ievērojamās riteņbraucējas Emīlijas Sonkas (1939) dzimtās mājas. 

55. Dunduri. Dzimis koklētājs un mūzikas instrumentu darinātājs Matīss Korāts (1900 – 1978; P. Korāta dēls). 

56. Jaungaiļu senkapi (Sauleskalns) starp Jaungaiļiem, Zvaigznēm un Pīkšām. Iespējams agro viduslaiku kapsēta. 

57. 1905. g. revolucionāra, Alsungas rīcības komitejas locekļa Andreja Putniņa nošaušanas vieta mežā. 

58. Bijusī Almales muižas ēka (ap 1880), tagad Alsungas un Ēdoles mežniecības kantoris. 

59. Bijusī Bierandu māju vieta. Piemiņas plāksne vietā, kur 1942. gadā gāja bojā padomju izlūki Alfrēds Ķude un Alberts Pētersons. Ozols 5,7 m apkārtmērā. 

60. Galbāliņi. Filmēti ārskati režisora Vara Braslas filmai „Emīla nedarbi” (1985). 

61. Kukšu kapi. Kapu kalns Kukšu ezera (42 ha) krastā. Zvans nostiprināts ozola zaros. 

62. Zveju egle. Pie mājām viena no lielākajām eglēm Baltijā, stumbra apkārtmērs 3,6 m. No Alsungas – Kuldīgas ceļa jānogriežas pie Kalngravu (Putraskalnu) mājām. 

63. Gāčas (1921, vēlāk pārbūvētas). Klēts (1787), tās galā drēbju klēts (19. gs.). Mājās dzimis teātra darbinieks Zigfrīds Kalniņš (1930). Māju saimnieks Ansis Aniņš (1798 – 1882) laikā no 1818. līdz 1825. g. divas reizes kājām devies uz Rīgu sūdzēties ģenerālgubernatoram par muižas patvaļu. Pēc pirmā gājiena viņš saņēmis pērienu, pēc otrā sodu dabūjis grāfs Šverins un muižkungs. A. Aniņš apglabāts Lipšņu kapos. 1987. g. kāzu skatus filmai „Cerību lauki” uzņēmis Andris Slapiņš. 

64. Dēlenes ezers (1,6 ha). 

65. Šķupeles mežs. Partizānu nometnes vieta, restaurēta 1966. g. Te 1945. g. atradās A. Strautmaņa vadītā apakšvienība. 

66. Lipšņu kapi. Apglabāts Jānis Aniņš (1864 – 1936), kas filmā „Dzimtene sauc” tēlojis dižo vedēju. 

67. Pumpas kalns. Nostāsts par nogrimušo pili. Kalns atrodas Šķupeles mežā, apmēram 0,5 km no Silniekiem. 

68. Ķīšu senkapi starp Ķīšiem un Skaidrājiem. 1964. g. grābjot granti, šeit atrasti vairāki cilvēku galvaskausi un bronzas spangu vainags.
69. Zvirgzdu ezers (74,7 ha) atrodas paugurainā apvidū; lielākais dziļums 5 m. Teika par ezera rašanos. 

70. Kukšu purvs. Kurzemes dziļākais purvs (12,8 m). 

71. Putras ezers (3,4 ha). 

72. Todaižu (Leiškalnu) pilskalns pie Pilsezera (3,7 ha). Ierīkots apmēram 15 m augstā paugurā, kura ZR stūrī uzmests apmēram 2 m augsts valnis, bet D daļa nocietināta ar terasi. Plakums ieslīps, viens no lielākajiem apkārtnē (apmēram 0,36 ha). 

73. Kukšas (20. gs. 30. gadu beigas). Vecajā, tagad nojauktajā dzīvojamā ēkā dzimis Rietumkurzemes partizānu vienības komandieris Andrejs Macpāns (1910 – 1945). 

74. Dūru kapi. Kapela ar skulptūrām (19. – 20. gs.; A. Potockis), dzelzs vārtiņi (1908), krusts T. Gūtmanim (1909). 

75. Miltiņu krustojums. Piemiņas akmens Rietumkurzemes partizāniem (1944 – 1945). 

76. Bijusī Gudenieku muiža. Saglabājusies kalpu māja Upenieki. 

77. Bijušās Ciņu mājas, kur dzimis citologs un entomologs, bioloģijas zinātņu doktors Jēkabs Cinovskis (1906 – 1984). 

78. Vitkupi. Bērnībā dzīvojis gleznotājs Jēkabs Spriņģis (1907). 

79. Jaunarāju māju vieta. Dzimis gleznotājs Antons Megnis (1907 – 1982). Mājas bija uz paaugstinājuma (39 m vjl.), kas kā sala atradies kādreizējā jūrā. 

80. Piemiņas plāksne vietā, kur 1944. g. decembrī gājis bojā nezināms cilvēks. 

81. Kaibuti. Dzimis katoļu bīskaps, grāmatas „Mūsu Kunga Jēzus Kristus Jaunā Derība” (1949) autors Vincents Strelevičs (1898 – 1983; miris ASV). Ozols 5,6 m apkārtmērā. 

82. Kaibas kalns (60 m). Morēnu paugurs, Baltijas ledus ezera senkrasts. 

83. Kāpenieki. Bijusī izdienējuša zaldāta saimniecība. Kūts (19 gs. 4. cet.). 

84. Botāniskais liegums (75 ha). Daudzveidīgu formu kadiķu audzes. 

Gudenieki. Pagasta un kopsaimniecības „Gudenieki” centrs. 204 iedzīvotāji (1989). Pagasts atrodas lēzenā morēnu paugurainē; zemes slapjas un smagas. Tāpēc muiža nav bijusi bagāta un slavena. Kopā ar Alsungu un Jūrkalni veido suitisko katoļu novadu. Cieņā ir vietējais etnogrāfiskais ansamblis. 

85. Kopsaimniecības „Gudenieki administratīvā ēka un kultūras nams. Piemiņas akmens (1989) 1941. un 1949. g. deportētajiem iedzīvotājiem. 

86. Katlāpi (19. gs.). 

87. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca (1938 – 1947, iekšdarbi turpināti vēlāk). 

88. Gudenieku deviņgadīgās skolas ēka (1935). 

89. Piemiņas vieta 1945. g. kritušajam partizānu komandierim Arvīdam Zīlem pie bijušajām Ošu mājām. 

90. Bijušie Āboli. Tā saucamā zaldāta saimniecības (1880) dzīvojamā ēka (1888) un kūts 1954. g. uzstādīta Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. 

91. Biļļu senkapi starp Billēm un Valkiem. Rokot kartupeļu bedres, šeit vairākkārt atrastas agro viduslaiku senlietas. 

92. Adzes kapi. Neliela kapela un ozols 4,5 m apkārtmērā. 

93. Rīva (garums 53 km) iztek no Vilgales ezera. No Maras meža līdz Kuldīgas – Apriķu ceļam tā tek pa krāšņu gravu. Vietās, kur upe pāriet no Rietumkursas augstienes zemienē, redzami dolomīta atsegumi. Aiz Apriķu ceļa upes labais krasts ir jūras senkrasts. 

94. Ģēģeri. Pie mājām agro viduslaiku kapsēta, kurā izartas bronzas rotas lietas un sudraba monētiņas. 

95. Jaunmuižas kapi. Ozols, kura dobumā 2. pasaules kara laikā bija ierīkots partizāniem nododamās informācijas punkts. 

96. Ērkulis (6,4 ha). Ezers atrodas ledāju kušanas ūdeņu veidotā gravā, kas stiepjas tālāk Ēdoles virzienā. 

Birži. Bijušā Basu pagasta un Biržu muižas centrs. 94 iedzīvotāji (1989). Dzimis komandkapteinis Antons Brūders (1906 - ?; deportēts 1941. g.), Latvijas kara kuģa „Virsaitis” komandieris. 

97. Bijusī Biržu muižas pils (19. gs.). Tagad Basu deviņgadīgā skola. Klēts, kūts un bijusī kalpu dzīvojamā ēka. Piemiņas akmens (70. gadu sākums) kritušajiem pagasta iedzīvotājiem. Parks (4,5 ha). Parastais dižskābārdis. 

98. Bijušās Biržu vēldzirnavas. 

99. Maltītes kalns. Paugurs ar īpatnēju formu, stāviem sāniem. Teikas stāsta, ka te Zviedru kara laikā pēdējo maltīti ēduši zaldāti – pēc dažādiem variantiem gan krievu, gan zviedru zaldāti. Krievi kalnu sanesuši cepurēm. Mazais purviņš, kurā savus ieročus sametuši zviedri, tagad meliorēts. 

100. Guļas. Pie mājām agro viduslaiku kapsēta. 

101. Kunkuļi. Ozols 7,0 m apkārtmērā. 

102. Naglu kapi. 1905. g. revolucionāra Toma Ķezbera un skolotāja novadpētnieka Jāņa Šperliņa kaps. 

103. Nuģa kalns 104 m virs jūras līmeņa. 

104. Maučas (19. gs. sākums vai vidus). 

105. Zvirbuļi. Pēc mājās dzīvojušās seno paražu teicējas Marijas Šperliņas stāstījuma, viņas dēls Jānis Šperliņš sastādījis grāmatu „Senās suitu kāzas un ķekatas” (1937), viņas padomi izmantoti filmas „Kāzas Alsungā” uzņemšanā. Abi apglabāti Naglu kapos. 

106. Basu pilskalns. Neliels (25 x 35 m), bet labi nocietināts pilskalns, kura Z un R nogāzes 12 m augstas, stāvas un grūti pieejamas. No D un A puses pilskalnu sargājuši trīs vaļņi un grāvji, no kuriem divi gadu gaitā gandrīz pilnībā noarti. Teika par senču pili, kas esot bijusi piesieta pie resna ozola ar linu striķi, lai tā nenogrimtu. 

107. Bijusī magazīnas klēts, tagad noliktava. Sākotnēji ēkas kreisā puse piederējusi Basu pagastam, labā – Klosteres pagastam.