Muižas

 

Detālākus datus par Suitu novada muižu vēsturi pagaidām neesam ieguvuši. Šis jautājums līdz šim praktiski nemaz nav pētīts.  Skaidrs ir tas, ka daudzi bijušie muižu centri ir ļoti senas apdzīvotas vietas, kas savā garajā mūžā ir daudz ko pieredzējušas. Arī muižu skaits un robežas, kā arī muižu centru atrašanās vietas gadsimtu gaitā nav bijušas nemainīgas. Informācija par dažādu Kurzemes ģeogrāfisko vietu senumu ir apkopota Valentin Kiparsky 1939. gadā Helsinkos izdotajā grāmatā “Die Kurenfrage”. Pārstāstītā veidā informāciju var atrast Edgara Dunsdorfa 1984. gadā Melburnā, Austrālijā, izdotajā grāmatā “Kurzemes karakartes”. Saskaņā ar šo publikāciju, apkārtnē esošās apdzīvotās vietas (muižas) minētas sekojošos gados (vecuma secībā):

Alsunga (Aliswanges) – 1230. gads.
Adze (Adze) – 1253. gads.
Reģi (Rese) – 1253. gads.
Basi (Bassen) – 1338. gads.
Almāle (Almalen) - 1355.-62. gads.
Degsnieki (Dexen) - 1355.-62. gads.
Gudenieki (Gudden) – 1386. gads.
Grāveri (Grawen) – 1419 gads.
Birži (Byrszen) – 1505. gads.

Iekavās šeit dots pirmajā pieminēšanas reizē sastopamais nosaukuma rakstības veids.

Edgara Dunsdorfa grāmatā atrodama arī informācija no 1704. gada zemes valdītāju sarakstiem, no kurienes redzams muižas nosaukums, tās īpašnieks un muižā minētais “arklu” skaits:

Grāveri – Brabender – kopā ar Pilsberģi 25 arkli.
Dūre (Duhren) – Goβ –2,5 arkli.
Ozolmuiža (Eckhoff) – Frau Teyder – 5 arkli.
Gudenieki – Oberstin von Schlippenbach – kopā ar Jauno muižu 20 arkli.
Adze – Grole – 7,5 arkli.
Jaunā muiža (Neuhoff) – Oberstin von Schlippenbach – ar Gudeniekiem 20 arkli.
Feliksberga (Feliksbergh) – Brabender – ar Grāveriem 25 arkli.
Alsunga – Oberst Schwerin – 20 arkli.
Reģi (Reggen) – Oberst Schlippenbach – kopā ar Almāli 10 arkli. 
Būcmaņu muiža (Buttmanshoff) – Frau von Sacken – kopā ar Deksni 5 arkli.
Deksne (Dexen) – Frau von Sacken – kopā ar Sarkanmuižu 5 arkli.
Almāle – Oberst Schlippenbach – kopā ar Reģiem 10 arkli.
Birži (Birsen) – Major Buchholtz – kopā ar Ērkuļiem 5 arkli.
Ērkuļi (Erkull) – Major Buchholtz – kopā ar Biržiem 5 arkli.
Basi – Blomberg – 15 arkli.

Arkls ir sena, gadsimtu gaitā mainīga, zemes platības vienība, kurai bija jāatspoguļo, cik viens arājs ar vienu zirgu normāli strādājot var apart vienā dienā.

1704. gada zemes valdītāju sarakstos neparādās Blintenes, Balandes un Stirnu muižas. Blintenes muižas revīzijas akti Valsts vēstures arhīvā ir atrodami sākot no 1741. gada, kad tā jau ir Bīronu dzimtas īpašums. Par Dūres muižas aptuvenu atrašanās vietu šodien vairs liecina tikai Dūres kroga vieta un Dūres kapi. Būcmaņu muiža ir saistīta ar pašreizējo Būcmaņciemu (Buttmanshoff), kas ir sena muižas centra vieta.  Pati muiža gan Būcmaņos, gan Deksnē ir izzudusi 18 gadsimta vidū.   Deksnes muižas vieta atrodas nu jau sabrukušo Alsungas pagasta Kalna un Lejas muižarāju māju vietā. Par to šodien vēl liecina māju nosaukums „Deksnieki” un uzvārds „Deksne”. Ērkuļu muižas nosaukums mūsu dienās, škiet,  ir saglabājies vien Ērkuļu ezera nosaukumā.

Pēc tam, kad 1738. gadā Alsungu no Vladislava Georga fon Šverina nopirka vēlākais Kurzemes hercogs Ernests Johans fon Bīrons, arī virkne pārējo apkārtējo muižu kļuva par Bīronu īpašumu. 1795. gadā, pievienojot Kurzemes hercogisti Krievijai, šīs muižas kļuva par Krievijas valsts kroņa īpašumu un tika apsaimniekotas iznomājot tās muižnieku kārtas cilvēkiem. Kroņa muižas līdz pat Latvijas Republikas izveidei bija: Alšvanga, Adzes, Basi, Blintene, Grāveri, Gudenieki, Jaunā muiža, Fēliksberga (Jūrkalne), Balande un Ozolmuiža. Privātās muižas bija Birži, Almāle un Reģi. Vēl pastāvēja Alšvangas pastorāts, jeb Mācītājmuiža un Stirnu muiža, kas bija kroņa mežu apsaimniekošanas struktūra, līdzīga virsmežniecībai.

Suitu novada muižu vēstures apzināšanas darbs mums vēl ir priekšā.