Notikumu dalībnieki

 

Par 1905. gada notikumu dalībniekiem detālāka informācija ir atrodama grāmatā "Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata", kas ir izdota izdevniecībā "Avots", Rīgā, 1983. gadā.

Alšvangā

Juris Jaunbirzs

Dzimis Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā 1876. gada 2. novembrī kalpu ģimenē.  Beidzis Ēdoles pagastskolu.  1905. gadā ievēlēts par Alšvangas pagasta rīcības komitejas priekšsēdētāju kā arī par pagasta pārstāvi Aizputes apriņķa revolucionārajā komitejā.  Jau 1905. gada 16. oktobrī J. Jaunbirza mājās notika kratīšanas un pats saimnieks tika piekauts.  1906. gada 31. janvārī agri no rīta viņa dzīves vietā "Sedlos" ieradās soda ekspedīcijas nodaļa un lika lai J. Jaunbirzs apģērbjas un iet līdzi uz Alšvangu.  Pēc stundas mājinieki atrada J. Jaunbirzi netālu no mājas sašautu.  Pēc dažām stundām viņš bija miris.  

Ekmanis Krūms

No Alšvangas pagasta - 28 gadus vecs, Reģu muižas dārznieka dēls, LSDSP biedrs.  Rīcības komitejas loceklis.  1905. gadā kalpoja Zaķu krogā.  Apsūdzēts par Ēdoles pils dedzināšanu.  Patiesībā gan viņš nebija piedalījies Ēdoles muižas, bet gan Īvandes muižas dedzināšanā.  Nošauts 1906. gada 31. janvārī Alšvangas muižā.  

Andrejs Osis

Apmēram 19 gadus vecs, Alšvangas muižas kalpa dēls.  Mācījās Alšvangas ministrijas skolā.  1905. g. rudenī ievēlēts pagasta rīcības komitejā.  Aktīvi piedalījies pagasta rakstveža padzīšanā un ķeizara bildes iznīcināšanā.  1906. gadā naktī uz 31. janvāri soda ekspedīcija nošāva A. Osi kopā ar trim muižas strādniekiem pie kalpu mājas.  Apglabāts Cīravas meža kapos.  

Andrejs Putniņš

Dzimis 1880. gadā - kalps.  Piedalījās Aizputes sacelšanās akcijā, demonstrācijās nesa sarkanos karogus.  Nošauts naktī no 30. uz 31. decembri pie Alšvangas pagasta nama.

Andrejs Putniņš

Alšvangas muižas galdnieks, iepriekšminētā A. Putniņa radinieks.  LSDSP biedrs.  Alšvangas rīcības komitejas loceklis.  No pagasta nama izsvieda ķeizara bildi, uzstājās sapulcēs.  Nošauts reizē ar J. Jaunbirzi 1906. gada 31. janvārī pie Reģu muižas.  

Ansis Skriba

Kalējs Reģos.  Viens no Ēdoles pils dedzināšanas un citu pasākumu iniciatoriem.  Izbēdzis no Grobiņas cietuma 1906. gada 12. janvārī.  1906. gadā mežabrālis.  Nošāvies 1906. gada vasarā Reģu mežā.  

Jāzeps Veihels

Dzimis 1879. gadā Alšvangas pagastā, kalēja dēls.  Alšvangā Veihels noorganizēja partijas pulciņu un bija tā aktīvs dalībnieks.  Rīcības komiteja viņu bija iecēlusi par mežu pārzini.  Tēva smēdē Veihels laboja šautenes un revolverus, kala vienkāršus ieročus un gatavoja pulveri.  Kad 1906. gadā sākās soda ekspedīciju dienas, Veihels slēpās.  Trīs mēnešus dzīvoja Čerepovecā.  Bet, kad maijā viņš atgriezās Alšvangā, Brēderihs viņu apcietināja un ieslodzīja Aizputes cietumā, pēc tam spīdzināja viņu savā zirgu stallī.  Tomēr no nāves viņš izglābās un izceļoja uz Ameriku 1907. gada sākumā.  Miris traģiskā nāvē 1930. gada 25. decembrī Bostonā.  

Pilsberģē (Jūrkalnē)

Zemāk minētie Pilsberģes pagasta iedzīvotāji 1906. gada 3. februārī tika nošauti Valtaiķos, pie Bendrupa kroga, blakus baznīcai. 

Ansis Bērziņš, būdnieka dēls, dzimis 1879. gadā.
Ādams Brūkle, būdnieka dēls, dzimis 1875. gadā.
Jāzeps Cērpiņš, būdnieka dēls, dzimis 1886. gadā.
Miķelis Cērpiņš, būdnieka dēls, dzimis 1874. gadā.
Jānis Dūdiņš, vaļinieks, dzimis 1875. gadā.
Brencis Graudiņš, zvejnieks, dzimis 1875. gadā.
Ādams Jembergs, būdnieka dēls, dzimis 1872. gadā.
Jēkabs Kniploks, mežniecības pārraugs, dzimis 1872. gadā.
Ansis Lācis, būdnieka dēls, dzimis 1882. gadā.
Jorens Māliņš, būdnieka dēls, dzimis 1877. gadā.
Jēkabs Pelīte, būdnieka dēls, dzimis 1885. gadā.
Mārtiņš Pelīte, būdnieka dēls, dzimis 1876. gadā.
Pēteris Roģis, būdnieka dēls, dzimis 1879. gadā.
Jānis Rozentāls, "Kāliņu" saimnieka dēls, dzimis 1879. gadā.
Andrejs Sesks, vaļinieks, dzimis 1871. gadā.
Krišs Sesks, vaļinieks, dzimis 1885. gadā.
Andrejs Sūniņš, vaļinieks no "Ūdru" mājām. 
Brencis Šeplers, vaļinieks, dzimis 1878. gadā.
Jānis Štrauss, zvejnieks, dzimis 1864. gadā.
Jānis Zeltiņš, būdnieka dēls, dzimis 1879. gadā
Pēteris Zeltiņš, būdnieka dēls, dzimis 1876. gadā.

Vēl grāmatā minēti Jānis Vanags, un Pēteris Vanags (abiem citu datu nav), kas, iespējams, ir bijuši no Alšvangas. 

Vēl 1905. gada notikumu dēļ nogalināti:

Alšvangā:

Pēteris Bočis, nošauts 1906. gadā.
Urbāns, nošauts 1908. gadā Rīgā.
Ādams Zembergs, 33 gadus vecs būdnieks, nošauts 1906. gada 31. janvārī.

Gudeniekos:

Ādolfs Baumanis, pakārts 1906. gadā.