Senie suitu vārdi

 

Baznīcas reģistru grāmatu pētīšana ļauj mums izcelt dienas gaismā tādus vīriešu un sieviešu vārdus, kas jau sen netiek lietoti vai arī tiek lietoti ļoti reti, taču daudzus gadus atpakaļ Suitu novadā ir bijuši vairāk vai mazāk populāri.

Pie šādiem vīriešu vārdiem var minēt: Gērts, Anša, Atts, Atiņš, Bieranžs, Inta, Ants, Bartmejs, Gierts, Šalms, Krišts, Lūla, Krištops, Bierens, Jannis, Viļums, Matčs, Indrikis, Sīmons, Lūķis, Inga, Klāvs, Iernests, Bērtuls, Sanders, Reķis, Jorens un Uldrikis.

Pie mūsu dienās reti vai arī nemaz nelietotiem suitu sieviešu vārdiem var minēt: Orša, Orte, Tija, Gēda, Kēršta, Babba, Luša, Madde, Maddala, Mārgieta, Bille, Tāle, Edde, Marence, Mare, Čappa, Jule, Maše, Dārte un Tīģe.

Tajā pašā laikā nav mazums arī tādu sieviešu un vīriešu vārdu, kas ir spējuši iziet cauri gadsimtiem un saglabāt lielāku vai mazāku popularitāti arī mūsu dienās. Salīdzinot ar citu novadu iedzīvotājiem, suitiem agrāk esot bijusi negatīva attieksme pret vārdu „Mārtiņš”, jo tas kā luterāņu baznīcas pamatlicēja Mārtiņa Lutera vārds nebija šajā katoļu novadā daudziem pieņemams.

Tā, piemēram, 1774. gadā Alšvangas (katoļu) draudzē, kas toreiz aptvēra visu Suitu novadu, kristītajiem 67 latviešu zēniem tika doti sekojoši vārdi: Jēkobs - 13 reizes, Jānis – 8 reizes, Andrejs – 7 reizes, Jannis – 6 reizes, Pēteris – 5 reizes, Miķelis, Adams un Toms – 4 reizes, Mārtiņš – 3 reizes, Inta, Brencis un Indriķis – 2 reizes, bet Bērtulis, Jorens, Iernests, Anša, Viļums, Kristaps un Reķis – 1 reizi.

Tajā pašā gadā kristītās 81 latviešu meitenes tika nosauktas sekojoši: Grieta – 13 reizes, Anna – 11 reizes, Līze – 9 reizes, Katte – 7 reizes, Trīne – 6 reizes, Maria – 5 reizes, Mārgieta, Bille un Katrīne – 4 reizes, Ilze, Ortija un Edde – 3 reizes, Babba, Madde un Čappa – 2 reizes, bet Ieva, Kērste un Tāle – 1 reizi.

Attiecīgi 1787. gadā reģistrēti sekojoši 59 latviešu zēnu vārdi: Miķelis – 7 reizes, Ansis un Pēteris – 6 reizes, Andrejs – 5 reizes, Toms – 4 reizes, Jannis, Jānis un Bērtuls – 3 reizes, Brencis, Jēkobs, Anša, Matīss un Mārtiņš – 2 reizes, bet Matčs, Iernests, Lūkis, Inta, Jorens, Antons, Kristops, Ignatius, Krists, Juris, Indrikis un Reķis – 1 reizi.

Savukārt kristītajām 95 latviešu meitenēm šajā gadā ir doti sekojoši vārdi: Trīne un Līze – 11 reizes, Grieta – 8 reizes, Anna, Maria un Katte – 7 reizes, Edde, Ilze, Mārgieta, Ieva, Babbe un Kērsta – 4 reizes, Madde – 3 reizes, Ortija – 2 reizes, bet Tija, Luša, Orte, Čappa un Maddale – 1 reizi.

Salīdzinājumam 1845. gadā Alšvangas draudzē ir reģistrēti sekojoši 110 kristīto latviešu zēnu vārdi: Jānis – 18 reizes, Krists – 11 reizes, Andrejs – 10 reizes, Ādams un Jēkabs – 9 reizes, Miķelis un Brencis – 8 reizes, Pēteris – 7 reizes, Andža – 6 reizes, Joseps – 5 reizes, Ansis, Toms un Mārtiņš – 3 reizes, Inte, Matčs un Reķis – 2 reizes, bet Antons, Jorens, Bērtuls un Jurris – 1 reizi.

Savukārt 108 latviešu meitenēm: Marija – 18 reizes, Grieta – 17 reizes, Anna – 15 reizes, Trīne – 14 reizes, Mārgiete – 10 reizes, Līze – 9 reizes, Katte un Babba – 5 reizes, Madde, Ilze un Edde – 4 reizes, Ieva – 2 reizes, bet Katrīne un Bille – 1 reizi.

Kā redzams, vārdu došanas mode arī šajā novadā ir mainījusies laikam līdzi, tomēr daži vārdi ir spējuši izdzīvot krietni ilgāk, nekā pārējie. Te vēl daudz būtu ko pētīt.